Informācija par deputātu kandidātiem tika atlasīta pēc vairākiem kritērijiem un atspoguļota arī dažādās mājas lapas sadaļās.
1. IEŅEMTIE POLITISKIE AMATI. Deputāta ieņemtie amati parlamentā, izpildvarā, pašvaldībās un Eiropas Parlamentā.
2. IEŅEMTIE AMATI POLITISKAJĀS PARTIJĀS. Deputāta ievēlēšana partijas valdē, ētikas komisijā un citos partijas amatos.
3. PARTIJU MAIŅA. Deputāts ir vairākkārtīgi mainījis politiskās partijas. Kāpēc tas ir būtiski? Biežās partiju maiņas vājina partiju sistēmu un priekšvēlēšanu solījumu izpildi, kā arī neliecina par kandidātu un partiju politiskās kultūras briedumu.
1. KORUPCIJA UN CITI KRIMINĀLPĀRKĀPUMI. Delna uzskata, ka jebkurš noziegums, kas izdarīts, sodīts vai tiesāts atbilstoši kādam no Krimināllikuma pantiem ir apdraudējums kandidāta reputācijai un piemērotībai deputāta amatam. Neatkarīgi no tā, vai sods jau izciests un ir iestājies tā noilgums vai nē, tāda politiķa nonākšana pie varas, kuram ir šāda biogrāfijas vēsture, var nopietni mazināt vēlētāju uzticību politikai kā tādai un politiķu godaprātam.
Atlasītā informācija atsevišķi vērtēta atbilstoši pārkāpuma statusam:
Ierosināta pārbaude, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu par korupciju vai citu noziegumu atbilstoši Krimināllikumam,
Pret kandidātu izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās vai citiem kriminālnoziegumiem,
Kandidāts ir notiesāts par korupciju, iesaisti koruptīvās darbībās vai par citiem kriminālnoziegumiem.
2. INTEREŠU KONFLIKTS. Interešu konflikts datu bāzes veidotāju izpratnē atbilstoši LR likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmumu vai piedalās lēmuma pieņemšanā, vai veic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Atlasītā informācija atsevišķi tika vērtēta atbilstoši pārkāpuma statusam:
Atbildīgā institūcija ir ierosinājusi pārbaudi, vai kandidāts kā valsts amatpersona ir atradies interešu konfliktā,
Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka kandidāts kā valsts amatpersona ir atradies interešu konfliktā un ir aicinājusi to novērst,
Atbildīgā institūcija ir sodījusi kandidātu par atrašanos interešu konfliktā.
3. SLIKTA PĀRVALDĪBA. Slikta pārvaldība datu bāzes veidotāju izpratnē ir pretstats labai pārvaldībai.
Saskaņā ar Eiropas Ministru Padomes rekomendācijām, labas pārvaldības pazīmes valsts pārvaldē ir: tiesiskums, vienlīdzība, objektivitāte, samērīgums, tiesiskā paļāvība, saprātīga termiņa ievērošana, līdzdalība, privātuma ievērošana (datu aizsardzība) un caurskatāmība (transparency).
Kā sliktas pārvaldības gadījumi datu bāzē tika kvalificētas tādas situācijas kā:
nesaimnieciska rīcība, izšķērdīga un nesamērīga valsts līdzekļu izlietošana,
necaurspīdīga un nedemokrātiska lēmumu pieņemšana,
amatpersonu iecelšana amatā, balstoties uz politisko piederību, nevis izglītību, kompetenci un zināšanām vai atklāta konkursa rezultātiem (t.s. „politiskie ielikteņi").
publiskā iepirkuma likuma pārkāpumi un citu likuma normu neievērošana, ja kandidāts ir bijis izpildītājs vai lēmumu pieņēmējs.
pārkāpumi partiju un kandidātu finansēšanas, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanā,
Valsts un ES piešķirto administratīvo resursu izmantošana privātām vajadzībām un piedalīšanās šo administratīvo resursu izmantošanā,
pielaides nesaņemšana valsts noslēpumam, jo šis ir nopietns signāls, ka kandidāts savā līdzšinējā profesionālā darbībā ir pieļāvis kādus pārkāpumus vai izvēlējies šaubīgus sadarbības partnerus.
Izvērtējot minētos pārkāpumus, Delna ņēma vērā, vai kāda no kontrolējošām institūcijām ir konstatējusi kādu no pārkāpumiem, kā arī sodījusi, izteikusi aizrādījumu vai kā citādi darījusi zināmu pārkāpumu kandidātam:
Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir ierosinājusi pārbaudi vai disciplinārlietu par to, ka kandidāts nav ievērojis kādu no noteikumiem attiecībā uz labu pārvaldību,
Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir konstatējusi, ka kandidāts ir pārkāpis kādu no labas pārvaldības normām atbilstoši normatīvajiem aktiem un izteikusi brīdinājumu,
Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir sodījusi kandidātu vai tās pārstāvēto organizāciju par kādu no labas pārvaldības pārkāpumiem ar naudas sodu.
Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai valsts amatpersonas un citas personas, kas tiecas nonākt pie varas, pildot savus pienākumus, rīkotos ētiski, rādītu priekšzīmi un demonstrētu augstus ētikas standartus sabiedrībai par atbilstošu rīcību ieņemamajam amatam.
1. ĒTIKAS PĀRKĀPUMI. Ētikas vērtības un rīcības pamatprincipi, kas tika ņemti vērā kā orientieri, atlasot informāciju datu bāzei par kandidātu ētikas pārkāpumiem, ir - godīgums (būt godīgam), taisnīgums (būt taisnīgam), atbildība (rīkoties atbildīgi), cieņa (izturēties ar cieņu), neatkarība (saglabāt neatkarību), neietekmējamība (nepakļauties ietekmei).
Kā ētikas pārkāpumi tika kvalificēti:
Datu bāzē tika iekļauta informācija par deputāta finansēm, ja tā bija publiski pieejama:
Kāpēc tas ir būtiski? Vēlētājiem tā ir iespēja izsekot ievēlētajiem politiķu solījumiem un darbiem.
Balsojumu atlases trīs kritēriji:
Mūsu darbs tika izpildīts ar pienācīgu profesionālu rūpību un, pamatojoties uz informāciju, kura iegūta no plašsaziņas līdzekļiem un interneta medijiem, kā arī publiski pieejamās datu bāzēs. Ja pastāv pamats uzskatīt, ka mēs neesam informēti par visiem apstākļiem, lūdzam nekavējoties par to mums paziņot, lai mēs varētu izvērtēt papildus informāciju un attiecīgi koriģēt un atspoguļot informāciju.
Neveicot papildus neatkarīgu pārbaudi, mēs pieņemam, ka visa iegūtā informācija un dati ir precīzi, un attiecīgais informācijas avots uzņemas pilnu atbildību par šīs informācijas un datu pareizību. Delna nav atbildīga un nesniedz garantijas par šādas informācijas precizitāti.
Šī informācija ir sagatavota, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas ir spēkā šīs sagatavošanas brīdī, un šo normatīvo aktu interpretāciju. Atsevišķos gadījumos trešo personu, valsts iestāžu un tiesu normatīvo aktu interpretācija var atšķirties no Delnas interpretācijas. Delna neatbild par grozījumu veikšanu šajā informācijā, ja izmaiņas ir nepieciešamas sakarā ar normatīvo aktu grozījumiem.
Šajā Informācijā paustais viedoklis nav saistošs trešajām personām, tiesām vai citām valsts iestādēm, un tas nav uzskatams par faktisko apstākļu aprakstu un/vai par garantiju tam, ka trešās personas, tiesas vai citas valsts iestādes piekritīs Delnas apkopotajai informācijai. Delna neuzņemas nekādu atbildību par šo informāciju, ja to izmanto vai uz to paļaujas trešās personas.
Sniegtā informācija izmantojama tikai informatīviem nolūkiem.
Pēdējās izmaiņas veiktas 26.09.2018