Sīkas blēdības
Deputātu palīgi, pabalsti un piemaksas jeb naudai jāpaliek ģimenē
9.Saeimas deputāti ir vairākkārt iekļuvuši nepatikšanās saistībā ar dažādām piemaksām un pabalstiem papildus deputātu algai un samaksai par darbu komisijās. Visai plaši izplatīta prakse ir savu radinieku nodarbināšana par deputātu palīgiem un dzīvokļu īrēšana no ģimenes locekļiem. 2008.gadā KNAB administratīvi sodīja 8 deputātus par savu radinieku nodarbināšanu palīgu amatos. Divi no tiem - Imants Kalniņš (TB/LNNK) un Staņislavs Šķesters (ZZS) savas dzīvesbiedres nodarbināja arī pēc soda saņemšanas. Sabiedrības nosodījumu ir saņēmusi arī iespēja deputātiem un ministriem saņemt dāsnu pabalstu pēc Saeimas vai valdības pamešanas, lai gan daudzi uzreiz atsāk strādāt iepriekšējā darbavietā vai atkal nonāk Saeimā, turklāt gluži kā visi darba ņēmēji var pieteikties bezdarbnieka pabalstam. 2008.gadā tika ierobežotas iespējas saņemt kompensācijas tiem deputātiem, kas tikai uz īsu laiku pamet Saeimu. Tomēr deputāti nesamazināja apjomu pabalstam par amata atstāšanu – tas joprojām ir 3 vidējo mēnešalgu apmērā.
Atslēgas vārdi: Saeima, KNAB, partijas, deputātu palīgi, Kalniņš, Lācis, Šķesters, Brigmanis, Rasnačs, Mackēvičs, Pliners, Stepaņenko, Ušakovs, Zaķis
- KNAB uzsāk pārbaudi
- Saeima izdod deputātus sodīšanai
- Valsts nauda - ģimenei un partijai
- Deputāti īrē dzīvokļus no saviem bērniem
- KNAB interesējas par Zaķa mājvietu
- Lai saņemtu piemaksu, Ušakovs deklarējas Carnikavā
- Dubultie sakari
- Pabalsts par neievēlēšanu
- Kur meklēt informāciju
- Beidzot ierobežo kompensācijas mīksto mandātu īpašniekiem
- Deputāti aizstāv 3 mēnešalgu kompensācijas
-
Kam ir un kam nav
Radinieku nodarbināšana par deputātu palīgiem
KNAB uzsāk pārbaudi
Jau drīz pēc 9.Saeimas ievēlēšanas KNAB sāka pārbaudi par deputātiem, kuri par palīgiem nodarbināja savus ģimenes locekļus vai saņēma kompensāciju par dzīvokļa īrēšanu pie radiniekiem. KNAB uzskatīja, ka šāda prakse ir likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpums, jo likums aizliedz valsts amatpersonām, pildot amata pienākumus, veikt jebkuras darbības attiecībā uz sevi, saviem radiniekiem un darījuma partneriem. KNAB pieprasīja ziņas par visiem deputātu palīgiem un viņu saņemto atalgojumu, kā arī par deputātu saņemtajām dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas un transporta pakalpojumu kompensācijām. Lai gan sākotnēji izmeklētāji vēlējās saņemt informāciju arī par 8.Saeimas deputātu finansēm, Saeima tam nepiekrita.
Saeima izdod deputātus sodīšanai
2008.gada nogalē pēc KNAB lūguma Saeima vairākus deputātus izdeva administratīvai sodīšanai par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem – savu radinieku nodarbināšanu deputātu palīgu amatos un dzīvokļu īrēšanu no radiniekiem. Par radinieku nodarbināšanu deputātu palīgu amatos tika izdoti sodīšanai: Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Staņislavs Šķesters (ZZS), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Visvaldis Lācis (ZZS), Anatolijs Mackēvičs (LPP), Jakovs Pliners (PCTVL), Vjačeslavs Stepaņenko (LPP). Deputāti mēģināja attaisnoties, ka likums nav pārkāpts, jo formāli darba līgums tiek slēgts ar Saeimas kanceleju, turklāt radinieku pieņemšana darbā bijusi izplatīta prakse arī iepriekšējo Saeimu laikā. KNAB konstatēja, ka divi deputāti – Imants Kalniņš un Staņislavs Šķesters arī pēc 2008.gada turpina nodarbināt savas sievas kā palīdzes, tādēļ 2010.gada sākumā abi deputāti vēlreiz tika izdoti administratīvajai sodīšanai.
Valsts nauda - ģimenei un partijai
Savu radinieku nodarbināšana ir nepārprotams likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpums. Taču deputātu palīgu sastāvs liecina, ka ģimenes locekļi tiek nodarbināti arī mazāk atklāti. Vairāku deputātu radinieki strādā par citu tās pašas partijas deputātu palīgiem, piemēram, ZZS deputāta Paula Putniņa dēls strādā par Saeimas prezidija priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) palīgu. Savukārt daudzu deputātu palīgi ir partiju biroju vai reģionālo nodaļu vadītāji, ministru padomnieki, valsts uzņēmumu padomju locekļi, kuri tikpat kā neuzturas Saeimā. Lai gan ar šādu praksi likums netiek pārkāpts, ir skaidrs, ka tādējādi valsts nauda tiek tērēta partiju administratīvajai darbībai.
Piemaksas par dzīvokli un sakariem
Deputāti īrē dzīvokļus no saviem bērniem
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas deputātiem, kuri nedzīvo Rīgā, no valsts budžeta līdzekļiem pienākas kompensācija dzīvojamās telpas īrei. 2010.gadā maksimālā kompensācija ir 388 lati. 2007.gada nogalē Saeima izdeva vairākus deputātus administratīvai sodīšanai par dzīvokļu īri no saviem radiniekiem. Visvaldis Lācis īrēja daļu no savai meitai piederošas mājas, kas vienlaikus bija arī viņa palīdze, Anatolijs Mackēvičs (LPP/LC) īrēja dzīvokli no sava dēla, kurš arī bija viņa palīgs. Visvaldis Lācis sodam nepiekrita. Viņš uzskatīja, ka dzīvojamās platības īre no meitas nav neētiska. Lācis aģentūrai LETA apgalvoja, ka valsts ir tikai ieguvēja, ka viņš var īrēt mājvietu salīdzinoši lēti, jo Rīgas īres cenas ir ļoti augstas.
KNAB interesējas par Zaķa mājvietu
2008.gada jūlijā KNAB Saeimai pieprasīja informāciju par JL frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa īres līgumu, jo Zaķis īrēja dzīvokli no sava brāļa. Deputāts apgalvoja, ka īres līgumu lauzīs. Nav informācijas par KNAB lēmumu šajā lietā.
Lai saņemtu piemaksu, Ušakovs deklarējas Carnikavā
Dāsnā piemaksa par dzīvokļa īri Rīgā, kas ir reģionus pārstāvošo deputātu privilēģija, ir radījusi kārdinājumu to izmantot arī rīdziniekiem. 2009.gadā atklājās, ka apvienības "Saskaņas centrs" vadītājs Nils Ušakovs, kurš vienmēr ir dzīvojis Rīgā, 2007.gadā deklarēja dzīvesvietu Carnikavas novadā. Līdz ar to viņam kā ārpus Rīgas dzīvojošam deputātam pienācās kompensācija par dzīvojamo telpu īri. Ušakovs uzskatīja, ka rīkojas saskaņā ar likumu. Viņa partijas biedrs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) uzskatīja, ka "tā ir gaumes lieta".
Dubultie sakari
Bez dzīvokļa īres kompensācijas deputāti saņem arī citas piemaksas – par reprezentācijas un sakaru izdevumiem. 2007.gada beigās noskaidrojās, ka vairāki deputāti piemaksu par sakaru izdevumiem bija saņēmuši pat divas reizes. Ikviens deputāts saņem 70 latu piemaksu par sakaru izdevumiem neatkarīgi no norunātās summas, savukārt komisiju vadītājiem ir Saeima apmaksā sarunas 100 latu apmērā ik mēnesi. Izrādījās, ka vismaz pieci deputāti – Andris Bērziņš (LPP/LC), Andris Bērziņš (ZZS), Jānis Šmits (LPP/LC), Kārlis Leiškalns (TP), Guntis Blumbergs (ZZS) bija saņēmuši abas summas, kā apgalvoja Saimnieciskās komisijas vadītājs V.E.Bresis – nezināšanas dēļ.
Aiziešanas pabalsti
Pabalsts par neievēlēšanu
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputāts, kurš nav ievēlēts nākamajā parlamentā, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apjomā. Tomēr katrā Saeimas sasaukumā vairāki sākotnēji neievēlētie deputāti vēlāk tomēr nonāk Saeimā ar tā dēvēto “mīksto” mandātu – uz laiku, kamēr kāds no viņu frakcijas deputātiem ieņem ministra amatu. Turklāt, Saeimas darbības laikā vairākkārt mainoties valdībām, viens deputāts šo pabalstu var saņemt pat vairākas reizes. 8.Saeimas laikā trīs reizes šo kompensāciju bija saņēmis Pēteris Simsons (LPP), kura pabalsts kopā bija gandrīz 7500 latu, savukārt Jānis Šmits (LPP) pie kompensācijas tika divas reizes, kopā saņemot 9390 latus. V.Dombrovska kļūšana par ministru prezidentu ļāva jau otro reizi 9.Saeimas sasaukuma laikā saņemt kompensāciju TP deputātam Valdim Ģīlim. Pirmo reizi kompensāciju viņš bija saņēmis pēc A.Kalvīša valdības krišanas. Ģīlis bija vēlējies atteikties no kompensācijas, tomēr Saeimas kārtības rullis to neļāva, tādēļ deputāts savu kompensāciju ziedojis labdarībai.
Kur meklēt informāciju
Saeima apkopo un interneta mājaslapā publisko informāciju par deputātu darba algu un saņemtajām kompensācijām. Diemžēl mājas lapā nav datu par aiziešanas pabalstiem, jo Saeima publisko datus tikai par esošajiem deputātiem nevis darbu pametušajiem deputātiem. Šī informācija ir jāmeklē deputātu valsts amatpersonu deklarācijās.
Beidzot ierobežo kompensācijas mīksto mandātu īpašniekiem
2006.gada novembrī tobrīd vēl Jaunā laika deputāte Ilma Čepāne aicināja atbalstīt izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas pabalstu neļautu saņemt deputātiem, kuri 3 mēnešu laikā pēc mandāta zaudēšanas atgriežas Saeimā. 2006.gadā Saeimas vairākums neatbalstīja šīs iniciatīvas nodošanu komisijām. Tikai 2008.gada maijā beidzot tika likvidēta iespēja saņemt pilna apmēra kompensāciju tiem deputātiem, kas jau dažus mēnešus pēc aiziešanas no Saeimas tajā vēlāk atgriezās. Saskaņā ar pašreizējo kārtības ruļļa redakciju deputāti var saņemt kompensāciju tikai par to periodu, kad patiešām nav strādājuši Saeimā.
Deputāti aizstāv 3 mēnešalgu kompensācijas
2009.gada nogalē Saeima apstiprināja kārtības ruļļa grozījumus, kas noteica, ka deputātu algas nākamajā gadā netiks palielinātas, bet paliks 2009.gada līmenī. Šis Saeimas lēmums, ko paši deputāti uzskatīja par solidaritātes izpausmi, saņēma plašu kritiku. Veicot grozījumus kārtības rullī, deputāti neskartu saglabāja iespēju saņemt 3 mēnešu kompensācijas. Deputāti visai asi aizstāvēja savas tiesības uz to. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) apgalvoja, ka deputātiem “..no kaut kā ir jādzīvo, kamēr atrod jaunu darbu,” tādēļ ir nepieciešams sociālais spilvens. “Jūs laikam vēlaties, lai visi būtu nabagi?” viņš ironiski jautāja “Latvijas Avīzes” žurnālistam. Tobrīdējā Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece norādīja, ka deputāti zaudē profesionālās iemaņas, jo paralēli deputāta darbam ar savu pamatprofesiju drīkst nodarboties tikai ārsti, pedagogi, mākslinieki un sportisti. Lai gan Muižniece pati pēc profesijas ir juriste un Saeimā vada Juridisko komisiju, viņa apgalvoja, ka tas neesot tas pats, kas jurista prakse – ļoti plašais jautājumu loks padarot viņu zinošāku par nozari kopumā, bet mazāk profesionālu savā konkrētajā jomā.
Līdzīgas kompensācijas pienākas arī ministriem. Pēc Godmaņa valdības atkāpšanās pabalstu saņēma bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), lai gan viņa uzreiz atgriezās Infektoloģijas centra vadītājas amatā.
Kam ir un kam nav
Vienīgās amatpersonas, kam nepienākas kompensācijas pēc pilnvaru termiņa beigām, ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un ģenerālprokurors.
Resursi internetā:
Statistika par 9.Saeimas deputātiem, tajā skaitā saņemto atalgojumu un piemaksām
Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze, NRA, Delfi
Atpakaļ uz sarakstu 
