Sabiedrības protesti, aktivitātes

arhīvs

Protesti pret A.Loskutova atstādināšanu no amata 2007.gada rudenī

2007.gada oktobrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) atstādināja no amata KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu, pamatojot to ar KNAB grāmatvedības pārkāpumiem operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Kalvīša lēmums izraisīja bažas par koalīcijas vēlmi kontrolēt KNAB izmeklēšanu vairākās politiskās korupcijas lietās, kā arī ietekmēt KNAB lēmumus par partiju finanšu kontroli, kur TP un LPP/LC riskēja zaudēt vairāk nekā miljonu latu par pārkāpumiem.

Kalvīša rīcība izauca plašu neapmierinātību, kas rosināja vienus no plašākajiem sabiedrības protesta pasākumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Vispirms piketā pie Saeimas, pēc tam 3.novembra sapulcē Doma laukumā vairāk kā desmit tūkstoši cilvēku pieprasīja tiesisku valsti. No tautā sauktās Lietussargu protestu dalībniekiem vēlāk vairāki cilvēki pievērsās politiskai darbībai un kandidē 2010.gada vēlēšanās.

Sapulces organizēšanai daudzi cilvēki ziedoja savus privātos līdekļus, bet iekšlietu ministrs M.Segliņš (TP) izteica vērtējumu, ka ir izpētīts, ka īstie sapulces finansētāji slēpjas. Vēlāk viņš no saviem izteikumiem atteicās.

Būtiski pārkāpumi A.Loskutova darbībā netika konstatēti, un viņš tika atjaunots amatā. Savukārt ministru prezidents A.Kalvītis bija spiests atkāpties no amata. A.Loskutovu 9.Saeima tomēr atlaida 2008.gada vasarā pēc tam, kad atklājās naudas zādzības KNAB.

Atslēgas vārdi: tautas sapulce, lietussargu revolūcija, protesti, KNAB, Loskutovs, Kalvītis, Dobelis, Strazdiņš, Jaundžeikars, Segliņš

uz augšu

Kalvītis atstādina Loskutovu

2007.gada 24.septembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kas pārrauga KNAB darbību, negaidīti uz izmeklēšanas laiku nolēma atstādināt no amata 2004.gadā iecelto KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu. Izmeklēšana bija ierosināta pēc Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā par KNAB darbu 2006.gadā konstatētajiem grāmatvedības pārkāpumiem operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā, kas rada krāpšanas iespējamības risku. Ministru prezidenta reakcija uz VK ziņojumu bija nesamērīga, turklāt A.Loskutova atstādināšana bija veikta juridiski nekorekti, uzdodot to Valsts kancelejas direktorei, kurai šādu pilnvaru nav. KNAB vadītājs uzskatīja, ka viņa atstādināšana nav likumīga un turpināja iet uz darbu.

uz augšu

KNAB vadītāja atstādināšana - pretlikumīga

Ģenerālprokuratūras veiktajā pārbaudē tika konstatēts, ka KNAB grāmatvedībā ir pārkāpumi, taču tie nav tik būtiski, lai sāktu kriminālprocesu. Valdība izveidoja komisiju, ko vadīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis, tajā bija vēl pieci koalīcijas partiju politiķi. Šī komisija atzina, ka KNAB vadītājs pieļāvis pārkāpumus grāmatvedības uzskaitē, tomēr materiālo vērtību iztrūkums vai to izlietojums neparedzētiem mērķiem birojā nav noticis. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pauda viedokli, ka KNAB pārkāpumi nebija būtiski un ministru prezidentam nebija tiesiska pamata A.Loskutova atbrīvošanai no amata. Vēlāk viņš iesniedza A.Kalvītim protestu, uzskatot, ka A.Loskutova atstādināšana ir pretlikumīga. “Sabiedrība par atklātību – Delna” paziņoja, ka KNAB vadītāja atstādināšana ir nelikumīga un tās iemesls ir mēģinājums ietekmēt vairāku nozīmīgu politiskās korupcijas lietu virzību, kā arī KNAB darbību partiju finanšu kontroles jomā. 2007.gada 24. oktobrī KNAB publiskotais izvērtējums par partiju tēriņiem 9.Saeimas vēlēšanu kampaņai liecināja, ka TP un LPP/LC kopā ir pārsniegušas atļautos tēriņu griestus par vairāk kā vienu miljonu latu.

uz augšu

Valdība rosina atcelt Loskutovu

Tomēr 16.oktobrī valdība pieņēma lēmumu rosināt atcelt no amata A.Loskutovu. Viens ministrs – īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK) balsojumā atturējās, komandējumā esošais Aigars Štokenbergs (TP) apgalvoja, ka būtu balsojis pret Loskutova atcelšanu, Oskars Kastēns (LPP/LC) teica, ka būtu atturējies.

uz augšu

ASV vēstniece norāda uz oligarhu ietekmi

17.oktobrī Latvijas Universitātē ASV vēstniece K.Toda Beilija negaidīti teica publisku runu Latvijas Universitātē, kurā atgādināja par tiesiskuma un demokrātijas principu nozīmi, kā arī uzsvēra, ka sabiedrībai ir aktīvāk jāietekmē valsts vara. Turklāt runā izskanēja nepārprotami mājieni par oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku. Plašajā klausītāju lokā LU Aulā valdības koalīcijas partijas pārstāvēja tikai Tautas partijas deputāte Vaira Paegle.

 

uz augšu

18.oktobra pikets pie Saeimas Loskutova atbalstam

Pēc valdības lēmuma A.Loskutova atcelšana bija jāapstiprina Saeimai. Tā kā valdības sasteigtā un pat pretlikumīgā rīcība radīja bažas, ka arī Saeima varētu mēģināt pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no KNAB vadītāja, 18.oktobra rītā pie Saeimas nama notika “Sabiedrības par atklātību – Delna” organizētais pikets. Aicinājumu piedalīties piketā bija parakstījuši aptuveni Latvijas politiskās un intelektuālās elites pārstāvji, NVO vadītāji – Alvis Hermanis, Pēteris Vasks, Džemma Skulme, Māra Zālīte, Nora Ikstena, Georgs Andrejevs, Ingrīda Blūma, Rūta Dimanta, Roberts Putnis, Uģis Rotbergs, Ivars Ījabs, Valts Kalniņš un citi. Aicinājumu bija parakstījusi un piketā piedalījās arī laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. 18. oktobra rītā piketā pie Saeimas nama kopumā piedalījās ap 5000 cilvēku.

uz augšu

Politiķu reakcija uz piketu

Visu partiju politiķi šo sabiedrības protesta izpausmi vērtēja pozitīvi. Arī ministru prezidents Aigars Kalvītis, kas bija komandējumā Lisabonā, 18.oktobrī intervijā laikrakstam “Diena” apgalvoja, ka atbalsta sabiedrības politisko līdzdalību un piketu vērtē kā normālu politiskās cīņas metodi un sabiedrības brieduma pazīmi. Tikai daži politiķi nosodīja piketa dalībniekus – piemēram, Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un Juris Dobelis (TB/LNNK), kā arī Jānis Strazdiņš (ZZS), kurš uzskatīja, ka protesti ir režisēti un to organizatorus ir jāatklāj Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam. Imants Kalniņš (TB/LNNK) Latvijas radio komentēja: “Es piedzīvoju lielu vilšanos, jo, ja runājam par inteliģences līmeni attiecībā uz cilvēkiem, kas piedalījās šajā piketā, tas bija gaužām nepietiekošs.”

uz augšu

Lācis, Pabriks un Štokenbergs pamet partijas

Opozīcijas partijas Jaunais laiks un Saskaņas centrs parakstīja kopīgu aicinājumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram atlaist Saeimu. 19.oktobrī no amata atkāpās ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP). Savukārt no Tautas partijas tika izslēgts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Neatbalstot A.Loskutova atbrīvošanu no amata, Saeimas deputāts Visvaldis Lācis izstājās no LZP un pameta ZZS frakciju. V.Lācis apgalvoja, ka ZZS frakcija uz viņu izdarījusi spiedienu saistībā ar balsojumu par A.Loskutova atbrīvošanu no amata.

uz augšu

Aicinājums uz Tautas sapulci 3.novembrī

Tomēr joprojām pastāvēja bažas, ka valdības koalīcija varētu mēģināt atcelt KNAB vadītāju, tādēļ tika pieņemts lēmums rīkot lielāku protesta akciju. 2007.gada 26.oktobrī internetā un plašsaziņas līdzekļos tika izplatīts aicinājums piedalīties Tautas sapulcē “Par tiesisku Latviju! Par godīgu valsts pārvaldi!” 2007.gada 3.novembrī Doma laukumā. Aicinājumu bija parakstījuši vairāk kā 60 sabiedrībā pazīstami cilvēki, kā arī politiķi Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) un Sandra Kalniete (JL). Internetā šo aicinājumu parakstīja vēl gandrīz tūkstotis cilvēku. Pieteikumu Tautas sapulces rīkošanai iesniedza “Sabiedrība par atklātību – Delna”, kas bija juridiski atbildīga par pasākuma norisi. Tautas sapulces organizēšanā piedalījās arī opozīcijas partijas Jaunais laiks deputāte Sandra Kalniete, kā arī laikraksta “Diena” darbinieki Pauls Raudseps un Laila Pakalniņa. Koru dziedāto dziesmu repertuāru sastādīja diriģents Ivars Cinkuss.

uz augšu

Valdība atsauc lēmumu

Dažas dienas pirms Tautas sapulces, 2007.gada 1.novembrī, valdība atsauca Saeimai nodoto lēmuma projektu par A.Loskutova atstādināšanu.

uz augšu

Lietussargi Doma laukumā

2007.gada 3.novembrī Tautas sapulcē piedalījās vairāki kori, dalībniekus uzrunāja LU profesore Janīna Kursīte, žurnālists Jānis Domburs, žurnāliste Marina Kosteņecka, rakstnieces Andra Neiburga un Laima Muktupāvela, Cēsu domes deputāts Juris Žagars (TP), SIA Rīgas Piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers un citi. Visai negaidīti sapulces dalībniekus uzrunāja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Saskaņā ar policijas datiem Doma laukumā bija sapulcējušies aptuveni 9000 cilvēki. Drošības dienestu pārstāvji atzina, ka 18.oktobra un 3.novembra protesti bija lielākie masu protesta pasākumi kopš 90. gadiem, vēl vairāk cilvēku bija pulcējuši tikai protesti pret izglītības reformu 2003.-2005.gadā. 2007.gada 3.novembrī krita slapjš sniegs, tādēļ arī šajā dienā, tāpat kā 18.oktobrī, lielākajai daļai dalībnieku bija atvērti lietussargi. Drīz vien 2007.gada rudens protesti pret A.Loskutova atbrīvošanu ieguva lietussargu protestu vai revolūcijas nosaukumu.

uz augšu

Imants Kalniņš nosoda savas dziesmas dziedāšanu Tautas sapulcē

Deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) pēc sapulces pauda neapmierinātību ar to, ka kori sapulcē ir dziedājuši viņa dziesmu “Dziesma, ar ko tu sācies?” Viņš uzskatīja, ka organizatoriem dziesmas izvēle bija ar viņu jāsaskaņo. Kalniņš apgalvoja: “Man kā autoram bija nepatīkami, ka mana dziesma tiek izmantota pasākumā, kas tika organizēts ar mērķi radīt cilvēkos apjukumu, nemieru un bailes.”

uz augšu

Ziedojumi sapulces nodrošināšanai

Pirms Tautas sapulces “Sabiedrība par atklātību – Delna” izplatīja lūgumu ziedot tehnisko izdevumu segšanai. Rezultātā tika saņemti gandrīz 200 ziedojumi 26 282,79 LVL apmērā, kas tika izlietoti pārvietojamās skatuves, videoekrānu, apskaņošanas iekārtu īrei, kā arī pasākuma apsardzes, apdrošināšanas, teritorijas sakopšanas, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai u.c. Lielākā daļa ziedojumu nepārsniedza 50 LVL, lielākais ziedojums bija 4000 LVL.

uz augšu

Iekšlietu ministrs biedē sapulces dalībniekus

Intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijā” 2008.gada 22.janvārī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) izteicās: „Es nezinu, vai varu to stāstīt, bet ir papētīts, kas to finansē, no kurienes nāk nauda, kā pēc tam finanšu dokumenti tika dzēsti, lai neredzētu, kas īsti finansē.” Reaģējot uz ministra izteikumiem, Tiesībsarga birojs sniedza atzinumu, kurā bija teikts, ka šie izteikumi “..rada pamatotas bažas par to, ka šādas pārbaudes slepeni iekšlietu resoros tiek veiktas, ar noteiktu mērķi ir noskaidrotas konkrētas personas, taču nav zināms, kur šī informācija tiks izmantota. Šādam iekšlietu ministra izteikumam var būt stindzinošs efekts uz cilvēktiesībām.” M.Segliņš nevarēja paskaidrot, ko viņš ar to domājis, tomēr noliedza, ka tiesībsargājošām iestādēm būtu ticis dots uzdevums pētīt Tautas sapulces ziedotājus.

 

uz augšu

Rezultāti

A.Loskutovs tika atjaunots KNAB vadītāja amatā. 2007.gada 7.novembrī A.Kalvītis paziņoja par savas valdības atkāpšanos. Pirmo reizi Latvijas koalīcijas partijas bija saskārušās ar tik plašiem sabiedrības protestiem, kuru dalībnieku vidū bija daudzi populāri radošo profesiju pārstāvji, kas bija atzīti viedokļu līderi. Turklāt bija skaidrs, ka protestu dalībnieku vidū dominēja labējo partiju elektorāts. TP frakcijas vadītājs M.Kučinskis pēc notikumiem Doma laukumā atzina, ka Tautas partijai vajadzētu mainīt savu taktiku, tai vajadzētu kļūt atklātākai, atvērtākai pret sabiedrību un iesaistīties diskusijās ar sabiedrību.

2008. gada sākumā Sandra Kalniete izstājās no opozīcijā esošā Jaunā laika un Ģirts Valdis Kristovskis – no valdības koalīcijā ietilpstošās TB/LNNK. Abi politiķi 2008.gada aprīlī izveidoja jaunu politisko partiju – Pilsonisko savienību. Laikraksta “Diena” bijusī redaktore Sarmīte Ēlerte 2010.gada martā nodibināja biedrību “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām”, tās dibinātāju vidū bija vairāki cilvēki, kas bija aicinājuši piedalīties 18.oktobra piketā un Tautas sapulcē - Ingrīda Blūma, Alvis Hermanis, Anna Žīgure, Ģirts Zeidenbergs, Gustavs Strenga, Uģis Rotbergs, Atis Lejiņš, Lolita Čigāne, Rasma Kārkliņa. 2010.gada jūnijā 11 biedrības biedri pieņēma lēmumu kandidēt vēlēšanās no “Vienotības” saraksta un iestājās Pilsoniskajā savienībā.

KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošana no amata 2007.gadā

Resursi internetā:
Aicinājums uz Tautas sapulci portālā Delfi.

Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze, NRA, Delna

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!