Sabiedrības protesti, aktivitātes
2009.gada 13.janvāra protesta akcija un grautiņi Vecrīgā
Pēdējās izmaiņas veiktas 2012.gada 14.augustā.
2009.gada 13.janvāra vakarā Rīgā notika nesen dibinātās opozīcijas partijas “Sabiedrība Citai Politikai” (SCP) organizēta protesta akcija, kas pulcēja ap 10 000 cilvēku un kurā pieprasīja Saeimas atlaišanu. Pēc akcijas Vecrīgā sākās grautiņi, kuros simtiem jauniešu, daudzi alkohola reibumā, vairākas stundas demolēja Vecrīgu. Atbildīgs par policijas darbību grautiņu laikā bija iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP). Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) neatbalstīja neatkarīgas izmeklēšanas komisijas izveidošanu, bet nāca klajā ar iniciatīvu ierobežot pulcēšanās brīvību. Neviena amatpersona amatu pēc grautiņa nezaudēja.
Kriminālprocesu ierosināja pret 65 personām, bet izmeklēšanā netika apstiprināta versija, ka grautiņi būtu bijuši organizēti.
2011.gada 15.novembrī Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt krimināllietu par 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā. Pēc trīs stundu garas tiesas sēdes tika nolemts atlikt lietas izskatīšanu līdz nākamā gada 5.janvārim, jo uz tiesu nebija ieradušies apmēram 12 no 68 apsūdzētajiem. Tiek apspriesta iespēja apjomīgo lietu sadalīt.
2012.gada 5.janvārī tiesa lietu sadalīja trīs daļās. Vienā kriminālprocesā tagad izdalīti pirmie 23 apsūdzētie, otrā - no 24. līdz 48.apsūdzētajam ieskaitot, bet trešajā - no 49. līdz 68.apsūdzētajam ieskaitot.
Kā min aģentūra LETA, procesa dalībniekiem tiesnese nepaskaidroja, pēc kādiem kritērijiem tā lēmusi sadalīt lietu. Šādu tiesneses lēmumu kritizēja arī lietā apsūdzētie un viņu advokāti.
2012.gada 13.augustā Rīgas apgabaltiesa par dalību 2009.gada Vecrīgas grautiņos vienam no apsūdzētajiem – Artūram Šternbergam – piesprieda 100 stundu piespiedu darba. Šternbergs ir pirmais no kopumā 68 grautiņos apsūdzētajiem, kuram tiesa piespriedusi sodu. Viņš bija apsūdzēts kopā ar Mareku Laizānu, taču viņš no tiesas izvairās un izsludināts starptautiskā meklēšanā. Tiesa noraidīja Rīgas pašvaldības policijas un citu izvirzītās prasības Šternbergam kompensēt radītos zaudējumus.
Atslēgas vārdi: grautiņš, SCP, Godmanis, Segliņš, Saeimas atlaišana
-
Smagā piezemēšanās kā neapmierinātības izraisītājs
-
SCP organizē protestus
-
Sola nekārtības
-
Mītiņš
-
Grautiņi pēc pasākuma
-
Kurš atbildīgs?
-
Demolētāju sodīšana
-
Rezultāti
Smagā piezemēšanās kā neapmierinātības izraisītājs
2008.gada nogale Latvijai bija viens no ekonomiskās un finanšu krīzes smagākajiem brīžiem. Tas radīja daudzu sabiedrības grupu neapmierinātību ar valsts politiku. Finanšu grūtības piedzīvoja liela daļa uzņēmumu. Lai samazinātu valsts budžeta deficītu, tika dramatiski samazinātas algas un citi izdevumi publiskajā sektorā. Palielināja vairākus nodokļus, atcēla samazināto PVN likmi atsevišķām precēm. Valsts bankrota novēršanai valdība lūdza Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda finanšu palīdzību vairāku miljardu latu apmērā.
SCP organizē protestus
2008.gada decembrī opozīcijas partija SCP kopā ar vairākām arodbiedrību, uzņēmēju, pensionāru un ģimeņu organizācijām parakstīja "Sabiedrības solidaritātes vienošanos", kurā apkopoja organizāciju prasības Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībai, galvenokārt par pabalstu un pensiju nesamazināšanu. Prasību neizpildes gadījumā tika solītas protesta akcijas.
Decembra beigās pieteikumu protesta akcijas organizēšanai 2009.gada 13.janvārī Doma laukumā iesniedza SCP līderi Aigars Štokenbergs, Artis Pabriks un Gundars Romanovskis. Plānotās protesta akcijas mērķis bija prasība atlaist 9.Saeimu. Savu atbalstu 2009.gada 13.janvāra pasākumam Doma laukumā pauda vairākas politiskās partijas – JL, LSDSP, SC, kā arī organizācijas ar plašu pārstāvniecību – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), biedrība “Zemnieku saeima”.
Sola nekārtības
Dažas dienas pirms protesta akcijas, 2009.gada 9.janvārī, internetā tika izplatīts aicinājums vardarbīgi gāzt valsts varu un ierasties Doma laukumā ar degmaisījuma pudelēm, dakšām un traktortehniku. Drošības policija par šo faktu uzsāka kriminālprocesu, tomēr neviena persona netika aizturēta.
Mītiņš
2009.gada 13.janvāra vakarā Doma laukumā sapulcējās aptuveni 10 000 cilvēku. Pasākuma dalībniekus no skatuves uzrunāja SCP līderi, LBAS vadītājs Pēteris Krīgers, "Zemnieku saeimas" pārstāvis Uldis Krievārs. Runās dominēja prasība atlaist Saeimu un sarīkot ārkārtas vēlēšanas, tika izteiktas arī prasības valdībai – iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošana, atbalsts lauksaimniekiem. Pasākuma laikā Vecrīgā bija aptuveni 200 policistu. Uzreiz pēc pasākuma lielākā daļa dalībnieku devās projām no Vecrīgas, bet vairāki simti cilvēku devās Saeimas virzienā.
Grautiņi pēc pasākuma
Metot bruģakmeņus, pudeles ar degmaisījumu, dēļus un ledus gabalus, protestētāji mēģināja ielauzties Saeimas namā, ko apsargāja Valsts prezidenta un Saeimas apsardzes dienesta darbinieki. Tikai pēc pusstundas pie Saeimas ieradās speciālās vienības Alfa policisti, kas agresīvo pūli no Saeimas nama atspieda tuvākajās ielās.
Tika izsludināta trauksme un uz Vecrīgu tika izsaukti visi Rīgas un Rīgas reģiona policisti – kopumā vairāki tūkstoši cilvēku. Protestētāji izlaupīja alkoholisko dzērienu veikalu, daudzām ēkām Vecrīgā izsita stiklus. Tika apgāztas un sadauzītas vairākas mašīnas, tajā skaitā 8 pašvaldības policijas mikroautobusi. Kāds nepilngadīgs protestu dalībnieks zaudēja aci, tika izteiktas aizdomas, ka viņam trāpīts ar gumijas lodi. Pārbaudē vēlāk tika noskaidrots, ka policija nav izmantojusi gumijas lodes, bet 4 gāzes patronas izšautas pamatoti. Medicīniskā palīdzība tika sniegta vairākiem desmitiem cietušo. Līdz 22:00 policija grautiņu dalībniekus bija izklīdinājusi un aizturējusi.
Kurš atbildīgs?
Uzreiz pēc grautiņiem gan iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, gan Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja uz mītiņa organizētāju – SCP atbildību par notikušajām nekārtībām. Savukārt SCP uzskatīja, ka par nekārtību nenovēršanu jāuzņemas atbildība tiesībsargājošām iestādēm un iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Iekšlietu struktūras saņēma kritiku par neprofesionālu rīcību vardarbīgo protestu likvidēšanā – galvenokārt par to, ka sākotnēji Vecrīgā nav bijis pietiekams skaits policistu, un ka aktīvākie protestētāji nav savaldīti jau nemieru sākumā. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) dienu pēc protestiem atzina, ka policistu skaits Vecrīgā nebija pietiekams. Viņš izteicās, ka savu atbalstu policijai kārtības nodrošināšanai pasākuma laikā ir solījusi Neatkarīgā policistu arodbiedrība, kura to neesot sniegusi. Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) neatbalstīja neatkarīgas izmeklēšanas komisijas izvēli. Valsts policijas dienesta pārbaudē tika secināts, ka policijas darbība bijusi pamatota un atbilstoša likumam.
Demolētāju sodīšana
Pēc grautiņiem tika aizturētas 126 personas. Lielākā daļa aizturēto bija jaunieši – galvenokārt strādnieki, bezdarbnieki vai studenti. Daudzi bija iepriekš sodīti, lielākoties par sabiedriskiem pārkāpumiem. Lielākā daļa bija lietojuši alkoholu vai narkotiskās vielas.
Valsts policija izveidoja mājas lapu, kurā tika ievietotas fotogrāfijas un videomateriāli no 13.janvāra grautiņa, cilvēki tika aicināti informēt policiju par atpazītajām personām. Par vainu mīkstinošu apstākli tika uzskatīta brīvprātīga pieteikšanās policijā, ko daudzi arī darīja.
Līdz 2010.gada aprīlim pret 65 personām bija uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 225. panta 2. daļas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās.
Par piedalīšanos nekārtībās paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem. Vairāki eksperti šo sodu atzina par pārāk bargu, tam piekrita arī tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Izmeklēšanā netika apstiprināta versija, ka grautiņi būtu bijuši organizēti.
Izmeklēšanā netika apstiprināta versija, ka grautiņi būtu bijuši organizēti.Pret 74 personām tika uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 225. panta 2. daļas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās.
Tikai 2011.gada jūlijā, divarpus gadus pēc grautiņiem, krimināllieta pret 68 personām tika nodota Rīgas apgabaltiesai. Šī kavēšanās tiek skaidrota ar iesaistīto personu lielo skaitu, kā arī precedenta trūkumu šī panta piemērošanā. Vairāki eksperti iepriekš par pārāk bargu atzina likumdošanā paredzēto sodu par piedalīšanos masu nekārtībās (brīvības atņemšana uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem), tam piekrita arī tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Rezultātā minētais likuma pants tika mainīts, samazinot soda apmēru. Kopš 2011.gada janvāra dalība masu nekārtībās var tikt sodīta ar trīs līdz 12 gadu cietumsodu, turklāt tas var tikt piespriests arī nosacīti.
Rezultāti
Pēc protestiem neviena amatpersona nezaudēja amatu, neviens neatkāpās pats. Īsi pēc 13.janvāra I.Godmanis (LPP/LC) rosināja ierobežot pulcēšanās un protestēšanas iespējas. Viņu atbalstīja policijas vadība un Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC). Tiesībsargs Romāns Apsītis šo nodomu kritizēja. Ideju starpā bija priekšlikums aizliegt protestēt Vecrīgā, noteikt lielāku pieļaujamo attālumu no atsevišķām ēkām un maksimālo protesta dalībnieku skaitu. Vairāk nekā 300 cilvēki un pāri par 50 nevalstiskās organizācijas parakstīja aicinājumu “Ieklausies! Es esmu Latvija”. Viņi nosodīja 13.janvāra grautiņus, bet iestājās par vārda un pulcēšanās brīvību kā demokrātijas pamatvērtībām. Ideja par ierobežojumiem pulcēšanās brīvībai tālāk netika virzīta.
2011.gada 15.novembrī Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt krimināllietu par 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā. Pēc trīs stundu garas tiesas sēdes tika nolemts atlikt lietas izskatīšanu līdz nākamā gada 5.janvārim, jo uz tiesu nebija ieradušies apmēram 12 no 68 apsūdzētajiem.
2012.gada 5.janvārī tiesa lietu sadalīja trīs daļās. Vienā kriminālprocesā tagad izdalīti pirmie 23 apsūdzētie, otrā - no 24. līdz 48.apsūdzētajam ieskaitot, bet trešajā - no 49. līdz 68.apsūdzētajam ieskaitot.
2012.gada maijā vienu no lietām sadalīja vēl divās daļās - lietu, kur apsūdzēti 23 vīrieši. Tika nodalīta lieta ar divām personām, kuras vainu atzina, no pārējām personām, kuras atstāja otrajā lietā.
Ja apsūdzētais vainu atzīst, tad likums dod iespējas lietu skatīt bez pierādījumu pārbaudes.Vīrieši apsūdzēti par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai vardarbību pret personu, vai pretošanos varas pārstāvjiem.
Kā min aģentūra LETA, procesa dalībniekiem tiesnese nepaskaidroja, pēc kādiem kritērijiem tā lēmusi sadalīt lietu. Šādu tiesneses lēmumu kritizēja arī lietā apsūdzētie un viņu advokāti.
Lietā ir pirmais notiesātais. 2012.gada 13.augustā Rīgas apgabaltiesa par dalību 2009.gada Vecrīgas grautiņos vienam no apsūdzētajiem – Artūram Šternbergam – piesprieda 100 stundu piespiedu darba. Šternbergs ir pirmais no kopumā 68 grautiņos apsūdzētajiem, kuram tiesa piespriedusi sodu. Viņš bija apsūdzēts kopā ar Mareku Laizānu, taču viņš no tiesas izvairās un izsludināts starptautiskā meklēšanā. Tiesa noraidīja Rīgas pašvaldības policijas un citu izvirzītās prasības Šternbergam kompensēt radītos zaudējumus.
Valsts prezidenta Valda Zatlera ultimāts Saeimai un valdībai
Avoti: Diena, LETA
Atpakaļ uz sarakstu 
