Rīgas Domes korupcijas skandāli

Tēla veidošana medijos ar pašvaldības uzņēmumu palīdzību

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 27.maijā.

2012.gadā Rīgas dome un tās lielākie uzņēmumi reklāmas pakalpojumiem medijos atvēlēja vismaz 600 tūkstošus latu, kas ir ievērojami vairāk nekā pašvaldību vēlēšanu gadā viena politiskā partija drīkst tērēt reklāmas izdevumiem. Kā pozitīvo darbu veicēji reklāmās parādījās galvenokārt Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņas centrs”) un viņa vietnieks Andris Ameriks („Gods kalpot Rīgai!”).

Atslēgas vārdi: NilsUšakovs, Andris Ameriks,„Re:Baltica”,reklāma

Reklāmas līgumi – centralizēts pasūtījums

Pētījumu par RD uzņēmumu reklāmas līgumiem 2012.gada rudenī veica pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica”. Noskaidrot reklāmas pakalpojumu apjomu Rīgas domē nav bijis iespējams, jo formāli RD kapitālsabiedrību mārketinga un reklāmas aktivitātes bija tikai to vadītāju pārziņā. To gan ļāva apšaubīt kāda RD sanāksme 2012.gada pavasarī, par kuru vēstīja LTV raidījums „De Facto” un kurā vienkopus bija sasaukti RD uzņēmumu vadītāji un preses sekretāri. Par ko tajā runāts, domes pārstāvji neatbildēja, taču neoficiāli daži dalībnieki atzina, ka saņēmuši norādījumus vairāk naudas tērēt RD labā tēla veidošanai un uz dažādiem „lentīšu griešanas” pasākumiem aicināt N.Ušakovu vai vicemēru A.Ameriku.

To, ka reklāmas līgumi nav pašu uzņēmumu ideja, apliecina arī divu kapitālsabiedrību bijušo vadītāju stāstītais. „Rīgas namu” kādreizējais vadītājs Andris Lācis amatu zaudēja pēc tam, kad atteicies pildīt vadības rīkojumu noteiktos medijos pirkt reklāmu. Tas notika pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Savukārt bijušais Rīgas centrāltirgus vadītājs Dainis Liepiņš atcerējās, ka pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām pie viņa atnācis N.Ušakova partijas biedrs un bijušais kolēģis no „Pirmā Baltijas kanāla” Vadims Baraņņiks. D.Liepiņš aicināts parakstīt jau sagatavotus līgumus, kuros pie mediju nosaukumiem un summām bijuši atstāti tukšumi vēlākai aizpildīšanai. Kad D.Liepiņš atteicies to darīt, sekojis N.Ušakova zvans ar jautājumu: „Kas notiek?”

Lielākie līgumi ar televīziju

Pēc vairāk nekā trīs mēnešu darba, pārvarot lielu pretestību informācijas iegūšanā, „Re:Baltica” secināja, ka 2012.gadā pašvaldība reklāmām atvēlējusi vismaz 600 tūkstošus latu.

Aptaujājot 35 uzņēmumus, kuros RD pieder kontrolpakete, noskaidrots, ka līderi ir septiņi lielie pašvaldības uzņēmumi – „Rīgas nami”, „Rīgas pilsētbūvnieks”, „Rīgas satiksme”, ”Rīgas ūdens”, „Rīgas meži”, Rīgas centrāltirgusun„Rīgas namu pārvaldnieks”.

Visvairāk naudas pašvaldība tērēja reklāmām televīzijā, līdere ar 119 tūkstošiem latu bija LNT un TV5, bet N.Ušakova bijušajai darbavietai „Pirmajam Baltijas kanālam” tika atvēlēti 103 tūkstoši latu. No drukātās preses vērienīgākais līgums bijis lielākajai krievu valodā iznākošajai avīzei „Vesti Segodņa”. Radio - krievu valodā raidošajiem „Baltcom Radio” un „Mix FM”, kas pieder mediju grupai „Mix Media Group”.

No latviešu drukātajiem medijiem lielākie līgumi bijuši „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” (46 tūkstoši latu) un„Latvijas Avīzei” (40 tūkstoši latu). Izdevniecībai „Rīgas Viļņi” - aptuveni 19 tūkstoši. 2012.gadā līgumu ar RD uzņēmumiem nebija TV3, izdevniecībām „Santa” un „Dienas mediji”.

Labo tēlu pērk bez konkursiem

Lielāko daļu reklāmas pakalpojumu RD uzņēmumi pirka bez konkursiem. „Rīgas satiksme”, „Rīgas ūdens”un „Rīgas siltums” juridiski ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem neattiecas Publisko iepirkumu likums, un iepirkuma konkursi jāizsludina tikai tad, ja summa pārsniedz 283 tūkstošus latu. Raidlaika pirkšanai televīzijā un radio likums neliek rīkot konkursu, savukārt drukātajā presē un interneta medijos bez tiem drīkst iztikt, ja reklāmas pakalpojumu summa nepārsniedz 3000 latu. Tā, piemēram, „Rīgas nami”ar „Latvijas Avīzes” izdevēju slēdzis divus līgumus - vienu gada sākumā par 2970 latiem, bet otru vasarā par 2990 latiem.

Reklāmrakstus pavada labvēlīgas publikācijas

Vienlaikus ar publikācijām, kas norādītas kā apmaksātas, vairākos medijos, ar kuriem RD uzņēmumi slēguši līgumus, regulāri parādījās pozitīvas intervijas un citi pašvaldības tēlam labvēlīgi raksti. Kā galvenie labo darbu darītāji tajās parādīti N.Ušakovs un A.Ameriks. Tā, piemēram, izdevniecības „Rīgas viļņi” portāls Kasjauns.lv 2012.gada oktobrī vismaz vienpadsmit reizes ziņojis, ko domā vai ir izdarījis Rīgas mērs, un tikai pie dažām ziņām ar mazākiem burtiem pierakstīts: «Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.» Savukārt divos „Rīgas viļņu” drukātajos žurnālos pāris mēnešu laikā tika publicētas intervijas ar A.Ameriku.

Līdzīga prakse bijusi arī „Radio SWH”. Tajā paralēli apmaksātām katru dienu lasītām Rīgas ziņām bija iknedēļas raidījums, kurā iedzīvotāji var uzdot jautājumus A.Amerikam. Radio norādīja, ka tas nav apmaksāts raidījums.

Mērs par šo tēmu nerunā

Iegūt N.Ušakova skaidrojumu par lielajiem reklāmas līgumiem, ar kuru palīdzību par rīdzinieku naudu pirmsvēlēšanu laikā tiek veidots domes vadības pozitīvais tēls, pētījuma autoriem neizdevās. Triju nedēļu laikā viņš neatrada laiku intervijai ar Re:Baltica žurnālistiem, apliecinot, ka par netīkamām tēmām ar žurnālistiem nerunā.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

Avoti:

„Re:Baltica”. Šis nav Rīgas domes reklāmraksts. Ir. 07.11.2012

LTV „De Facto”. Aizdomas, ka Rīgas domes vadība vēlas uz kapitālsabiedrību rēķina spodrināt spalvas. 25.03.2012 

Atpakaļ uz sarakstu