Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 5.novembrī
Nozagtie 247 tūkstoši latu
2012.gada aprīlī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) vadība nāca klajā ar informāciju, ka uzņēmuma finanšu pārvaldes darbinieki, sagrozot grāmatvedības datus, iespējams, no tā kontiem vairākos maksājumos aizskaitījuši 247 000 latu. Gadu vēlāk tiesa šajā lietā atzina par vainīgu uzņēmuma Finanšu pārvaldes vadītāju Jāni Kalniņu un piesprieda viņam nosacītu sodu. Prokuratūra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu pārsūdzēja, norādot, ka J.Kalniņa rīcība nodarījusi nopietnu kaitējumu iedzīvotāju tiesībām un interesēm, kā arī uzņēmuma reputācijai. 2013.gada oktobrī Rīgasapgabaltiesa iepriekšējās instances sodu atcēla un J.Kalniņam piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ar šo gadījumu nesaistītā izmeklēšanā atklāja, ka divi „Rīgas namu pārvaldnieka" (RN) juristi no kāda klienta prasījuši un pieņēmuši naudu par daļēju parādu norakstīšanu. Katram tika piespriests naudas sods 1000 latu apmērā.
Atslēgas vārdi:Rīgas Namu pārvaldnieks, KNAB, Jānis Kalniņš, Ervins Straupe, Grunte-Krocāns, Zorgevics, KNAB, Valdemārs.
Uzņēmuma naudu pārskaitīja uz privātfirmas kontu
2012.gada 30.aprīlī uzņēmuma vadītājs Ervins Straupe ziņoja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par iespējamu liela apjoma uzņēmuma līdzekļu zādzību. Tās darbinieki aizdomās par nodarījumu aizturēja RNP Finanšu pārvaldes vadītāju Jāni Kalniņu un vienu privātpersonu. E.Straupe medijus informēja, ka aizdomas par zādzību radušās, ieviešot jaunu finanšu līdzekļu plūsmas kontroles sistēmu.
Saskaņā ar apsūdzības dokumentiem J.Kalniņš 2011.gada maija sākumā – neilgi pēc RNP izveides - no tā konta divos maksājumos pārskaitīja naudu kādam savu radinieku uzņēmumam SIA NPK. Uz maksājuma uzdevumiem Kalniņš gan parakstījās pats, gan arī viltoja cita kolēģa - RNP valdes locekļa - parakstu.
Kā maksājuma mērķi J.Kalniņš norādīja krāpšanās nolūkā paša izgatavota līguma numuru. Lai slēptu nodarījumu, J.Kalniņš dažas nedēļas vēlāk ar atpakaļejošu datumu grāmatvedības programmā „Horizon” par aizskaitīto summu - 247 230 latiem - palielināja SIA „Mežciema namsaimnieks” (to vēlāk reorganizācijas ceļā pārņēma RNP) parādsaistības pret AS „Rīgas siltums” un mainīja informāciju bankas kontu izrakstos, lai izskatītos, ka maksājumi ir veikti par apkuri.
Pirmajā instancē nosacīts sods, otrajā – 4,6 gadi ieslodzījumā
Prokuratūra J.Kalniņu apsūdzēja pēc Kriminālikuma 179.panta 3.daļas un 275.panta 2.daļas – par piesavināšanos lielā apmērā un dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu mantkārīgā nolūkā. Šie panti paredz brīvības atņemšanu attiecīgi uz laiku līdz desmit un trim gadiem. Prokuratūra prasīja sodīt J.Kalniņu ar reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem ar mantas konfiskāciju, taču Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Viņam tika konfiscēti trīs transporta līdzekļi.
Prokuratūra spriedumu pārsūdzēja, norādot, ka J.Kalniņa rīcība nodarīja nopietnu kaitējumu iedzīvotāju tiesībām un interesēm, kā arī uzņēmuma reputācijai.Tās ieskatā pirmās instances tiesa nebija pilnībā izvērtējusi ar šo noziegumu radītā kaitējuma apmēru un būtiskumu, kā rezultātā noteikusi nesamērīgi zemu sodu.
2013.gada oktobra beigās Rīgasapgabaltiesa iepriekšējās instances sodu atcēla un J.Kalniņam piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem. Spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
Ziedoja „Saskaņas centram”
J.Kalniņš 2011.gada augustā – vairākus mēnešus pēc naudas pārskaitīšanas – ziedoja 500 latus Rīgas pašvaldībā pie varas esošajai partijai „Saskaņas centrs” (SC). Rīgas domes priekšsēdētājs un SC līderis Nils Ušakovs pēc tam, kad atklātībā nonāca informācija par zādzību, sacīja, ka partija no ziedojuma atteiksies, taču līdz 2013.gada maijam tas nebija izdarīts.
Komentējot J.Kalniņa nokļūšanu RNP, N.Ušakovs sacīja, ka viņam bijusi nevainojama reputācija un nav bijis iespējams prognozēt, ka cilvēks šādi rīkosies. Latvijas Radio ziņoja, ka J.Kalniņš iepriekš strādājis „Latvijas dzelzceļā” un „Latvijas pastā”.
Trešdaļa naudas nav atgūta
Lielāko daļu nozagtās naudas – gandrīz 170 tūkstošus latu – RNP atguva, jo tā tika arestēta ar J.Kalniņu saistītās privātfirmas kontā, savukārt pārējie gandrīz 80 tūkstoši latu viņam jāatmaksā kā materiālā kaitējuma kompensācija. Līdz 2013.gada maijam J.Kalniņšbijasamaksājis tikai nepilnu tūkstoti latu. Otrās instances tiesa nolēma piedzīt no J.Kalniņa „Rīgas Namu pārvaldnieka" labā 76 723 latus.
Juristi prasa maksāt par parādu norakstīšanu
2011.gada jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka izmeklēšanu par naudas pieprasīšanu no klienta RNP iecirknī „Valdemārs”. Divi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieki no kādas personas bija pieprasījuši 1500 latus par komunālo pakalpojumu parāda kārtošanu.
Aizturēja pēc 700 latu saņemšanas
RNP darbinieki ar klientu bija vienojušies, ka apmaiņā pret kukuli prettiesiski norakstīs noteiktu parāda daļu un par atlikušo daļu noformēs atmaksas grafiku pretēji pašvaldības uzņēmuma interesēm.
Aizdomās turētos darbiniekus KNAB aizturēja pēc pieprasītā summas pirmās daļas - 700 latu - saņemšanas. Abām personām apsūdzības tika celtas pēc Krimināllikuma 326.2 panta 2.daļas - par prettiesiska labumu pieprasīšanu un pieņemšanu. Par tajā paredzētā nodarījuma izdarīšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.
Sods – tūkstoš latu katram
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurors nolēma piemērot priekšrakstu par sodu, nosakot naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu apmērā jeb 1000 latu katram. Līdz ar to tiesa lietu neskatīja.
Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns apstiprināja, ka vainīgās personas ir juristi, taču viņu vārdus neatklāja. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomās par šiem pārkāpumiem tika turēti juristi Kaspars Grunte-Krocāns un Zigurds Zorgevics.
No iecirkņa zagļi aiznes datoru
Pēc KNAB pārbaudes sākšanas abi aizdomās turētie darbinieki tika atstādināti, taču vēlāk viens no viņiem darbu uzņēmumā turpināja. Saskaņojot ar KNAB, viņš pārcelts amatā, kas saistīts ar namu apsaimniekošanu.
2012.gada 18.jūlijā RNP iecirknis „Valdemārs”, kurā strādāja abi par naudas pieprasīšanu sodītie darbinieki, tika apzagts. Kā informēja uzņēmuma pārstāvis, uzlaužot logu, tika aiznests viens dators, taču tajā neesot bijusi „sensitīva informācija” un uzņēmuma darbu zādzība neietekmējot. Rīgas domes opozīcijā esošās partijas "Vienotība" deputāti zādzību saistīja ar iepriekš šajā iecirknī notikušo naudas prasīšanu no klienta.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.
Avoti:
Rutka, A. Saistībā ar 247 000 latu zādzību no "Rīgas namu pārvaldnieka" kontiem policija aizturējusi divas personas. Leta. 03.04.2012.
Skruzis, J. Bijušajam RNP galvenajam finansistam par piesavināšanos un dokumentu viltošanu piespriež nosacītu sodu. Leta. 24.04.2013.
Ušakovs: Lielāko daļu no "Rīgas namu pārvaldnieka" nozagtās naudas izdosies atgūt. Leta. 16.04.2012
Latvijas Radio Prokuratūra pārsūdzēs nosacītu sodu RNP finansistam 12.05.2013
KNAB partiju finanšu datu bāze