Politizētā enerģētika

Valsts atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem

 

Latvijā kopš 1998.gada pastāv valsts atbalsta mehānisms alternatīvās enerģijas jeb atjaunojamo energoresursu (tā ietver vēja, mazo HES, biogāzes un biomasas radīto enerģiju) attīstībai. “Latvenergo” valsts uzdevumā iepērk alternatīvo enerģiju par garantēto cenu, tā dēvēto dubulto tarifu. Pastāv kvotu sistēma jeb apjomi, kas “Latvenergo” obligāti jāiepērk par konkrētu cenu. Dārgāk iepirktās alternatīvās enerģijas izmaksas ir iekļautas kopējos Latvenergo tarifos, par to maksā visi patērētāji.

Eksperti norāda, ka atjaunojamo energoresursu politika Latvijā ir politizēta un necaurskatāma, tā rezultātā alternatīvās enerģijas ražošana ir koncentrēta atsevišķu labi informētu un ar politiķiem cieši saistītu uzņēmēju rokās.

Vairākas mazās HES un biogāzes ražotnes pieder ar Tautas partiju saistītiem uzņēmējiem, lielākais vēja rotoru parks pastarpināti pieder Andra Šķēles ģimenei. Mazāka daļa alternatīvās enerģijas biznesā pieder ar TB/LNNK līderi Robertu Zīli saistītiem uzņēmējiem. Valsts tarifs alternatīvās enerģijas ražotājiem ir lielāks kā Baltijas valstīs un vidēji Eiropā, turklāt pēdējo desmit gadu laikā Latvijas valsts ir nepārtraukti palielinājusi alternatīvās enerģijas iepirkuma cenas. 2009.gada sākumā, I.Godmaņa (LPP/LC) valdības pēdējās dienās tika palielināts valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu ražotājiem, īpaši ļaujot nopelnīt ar politiķiem saistītiem uzņēmējiem, tomēr V.Dombrovska (JL) valdība iepirkuma cenas atkal samazināja.

Atslēgas vārdi: mazie HES, atjaunojamie energoresursi, vēja enerģija, biogāze, kvotas, Latvenergo, Šķēle, Kalvītis, Zīle, Kampars, valsts iepirkums

• Mazie HES: dāsns atbalsts, ievērojams kaitējums videi
  
• 2007: iepirkuma cenu piesaista gāzes cenai
  
• 2009: valsts palielina atbalstu mazajiem HES
  
• Tautas partijas intereses mazo HES biznesā
  
• Grobiņas vēja parks - Šķēles ģimenes īpašumā
  
• Projekts vēja enerģijas ražošanai jūrā - aizdomīgs
  
• Jaunajos noteikumos - lielāka iepirkuma cena
  
• Visas vēja kvotas 2009.gadā - ar TP saistītam uzņēmējam
  
• Iedzīvotāji pret vēja parkiem
  
• Vēja parki jūrā
• Biogāzes enerģija
  
• Arī biogāzes kvotas - ar politiķiem saistītam uzņēmējam
• Atbildīgais ierēdnis turpina darbu citā institūcijā
• Jaunā likuma izstrāde ieilgusi
• Valsts līdz 2013.gadam iesaldē atjaunojamās enerģijas kvotu sadali

uz augšu

Mazie HES

Mazie HES: dāsns atbalsts, ievērojams kaitējums videi
Pašlaik Latvijā ir ap 140 mazo HES. To veidošanu uz mazajām Latvijas upēm, bieži vien atjaunojot vecās ūdensdzirnavas, veicināja 1998.gadā valsts noteiktais dubultais tarifs atjaunojamās enerģijas iepirkšanai. Tikai 2002.gadā tika ierobežots upju skaitu, uz kurām var būvēt jaunas HES, jo tās nodarīja kaitējumu dabai, neļaujot zivīm nārsta laikā doties augšup pa upēm. Vēl 2006.gadā speciāli izbūvēti zivju ceļi bija tikai divās mazajās HES. Uz mazo HES kaitējumu dabai, veicinot upju aizaugšanu un ierobežojot zivju migrāciju, vairākkārt norādīja gan Latvijas makšķernieku biedrība, gan Pasaules dabas fonds.

uz augšu

2007: iepirkuma cenu piesaista gāzes cenai
2007.gadā tika mainīti valdības noteikumi – elektrības cena tika piesaistīta gāzes cenai. Tādējādi 2008.gada beigās, kad gāzes cena bija augsta, valsts iepirka elektroenerģiju no mazajām HES par 13—15,3 santīmiem par kilovatstundu.

uz augšu

2009: valsts palielina atbalstu mazajiem HES
2009.gada februārī, I.Godmaņa (LPP/LC) valdības pēdējās dienās atjaunojamās enerģijas atbalstam tika piemērota jauna formula, kas paaugstinātu mazo HES ražotās elektrības cenu vēl par aptuveni 30%. MK “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” tika pieņemti bez plašas publicitātes un izskaidrošanas. Par noteikumiem atbildīgais Ekonomikas ministrijas ierēdnis Uģis Sarma vēlāk apgalvoja, ka valsts atbalsta apjoms palielināts, lai veicinātu zaļās enerģijas ražošanu, cenas esot noteiktas ekspertu diskusijās.

Šis nepārtrauktais alternatīvās enerģijas iepirkuma cenu pieaugums ir pretrunā ar valsts atbalsta jeb dubultā tarifa būtību – atbalstīt alternatīvās enerģijas ražotājus to darbības pirmajos gados, lai tādējādi tiktu atpelnītas investīcijas, pēc 7-10 gadiem uzņēmējiem liekot pelnīt pašiem. 2009.gada maijā V.Dombrovska (JL) valdība panāca, ka valsts atbalsts alternatīvās enerģijas ražotājiem tiek samazināts par trešdaļu, lai gan pret to iebilda Tautas partijas ministri.

uz augšu

Tautas partijas intereses mazo HES biznesā
Vairāku HES īpašnieki tiek saistīti ar Tautas partiju, turklāt starp lielāko HES īpašniekiem ir bijušā ministru prezidenta Aigara Kalvīša sieva Kristīne, biznesa partneris Edgars Kārkls un medību biedrs Jānis Sprinovskis, kam pastarpināti pieder Spridzēnu, Cirīšu un Braslas HES, kas saņem valsts atbalstu. 2007.gada jūlijā valdība izslēdza no atbalsta saņēmēju loka saules enerģijas ražotājus. Valdības sēdē Kalvītis aktīvi iestājās pret atbalstu saules enerģijai, bet vēlāk lūdza, lai protokolā tiktu ierakstīts, ka viņš lēmuma pieņemšanā nav piedalījies. 2008.gadā visas trīs ar Kalvīti saistītās HES no valsts kopā saņēma gandrīz vienu miljonu latu (pavisam mazās HES šajā gadā saņēma 5,9 miljonus latu). Starp mazo HES īpašniekiem ir arī ar TB/LNNK līderi Robertu Zīli saistīti uzņēmēji.

uz augšu

Vēja enerģija

Grobiņas vēja parks - Šķēles ģimenes īpašumā
2002.gadā tika izveidots vēja rotoru parks pie Grobiņas, kas pastarpināti pieder Andra Šķēles ģimenei. Tas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Latvijā. 2010.gadā tas no valsts ir saņēmis ap 3-3,5 miljoniem latu jeb ⅔ no kopējā elektroenerģijas apjoma, kas tiek iepirkts no vēja elektrostacijām. Uzņēmumu izveidoja mazpazīstams uzņēmējs Juris Kajaks, kam 2000.gadā Andra Šķēles vadītā valdība izsniedza atļauju vēja stacijas celtniecībai. 2006.gadā uzņēmums pastarpināti nonāca Šķēles ģimenes īpašumā, liekot runāt par to, ka Kajaks jau sākotnēji bijis tikai Šķēles aizsegs. Veicot izmeklēšanu par digitālās televīzijas ieviesēja ārzonas uzņēmuma “Kempmayer Media Limited” patiesajiem īpašniekiem, izmeklētāji 2010.gadā no Gērnsijas varas iestādēm saņēma pierādījumus, kas norāda uz Andra Šķēles saistību ar Grobiņas vēja parku jau 2002.gadā. Pats Šķēle noliedz jebkādu viņa un Kajaka saistību.

uz augšu

Projekts vēja enerģijas ražošanai jūrā - aizdomīgs
2008.gadā Juris Kajaks lūdza MK atļauju noteiktā teritorijā Baltijas jūrā veikt ar vēja enerģijas ražošanu saistīto priekšprojekta izstrādi un būvniecību. Viņš bija iecerējis veidot vērienīgu vēja parku tieši Baltijas jūrā. Uzņēmējs nepretendēja uz valsts atbalstu, saražoto enerģiju bija paredzēts pārdot ārzemēs. Projekts radīja aizdomas, ka pats uzņēmējs negrasās to īstenot, bet kopā ar iegūto atļauju uzreiz pārdot tālāk. 2008.gada decembrī Kajaks saņēma Ekonomikas ministrijas atļauju, taču pēc valdības maiņas ministrija apturēja projekta tālāko virzību apstiprināšanai valdībā.

uz augšu

Jaunajos noteikumos - lielāka iepirkuma cena
2008.gadā Ivara Godmaņa valdība izsludināja vēja enerģijas iepirkumu, kas ļautu izveidot jaunus vēja parkus. Maksimālā iepirkuma cena tika noteikta 7 santīmi par kilovatstundu, pretendentiem vajadzēja solīt mazāku cenu. Konkursā pieteicās divi pretendenti. Tomēr 2008.gada beigās Godmaņa valdība īsi pirms pieteikšanās termiņa beigām pieņēma jaunus atjaunojamās enerģijas (AER) atbalsta noteikumus, kas uz pusi palielināja obligātā iepirkuma cenu. Ekonomikas ministrija, kas izstrādāja noteikumus, uzskatīja, ka zemākās cenas nosacījums veicina dempingu un līdz ar to neveicina vēja elektrostaciju izplatību.

uz augšu

Visas vēja kvotas 2009.gadā - ar TP saistītam uzņēmējam
Līdz ar jauno noteikumu pieņemšanu tika atcelts jau izsludinātais konkurss un izsludināts jauns. Bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) vēlāk apgalvoja, ka jaunos noteikumus sagatavoja EM ierēdņi, norādot uz ministrijas Enerģētikas departamenta direktora Uģa Sarmas atbildību. Jaunajā konkursā pieteicās 40 pretendenti. Pretendentiem tika izvirzītas tikai dažas minimālas prasības, piemēram, ka īpašumā ir zeme, un ka vēja stiprums konkrētajā vietā atbilst noteiktam intensitātes slieksnim. Tomēr nebija noteikti kritēriji, pēc kādiem valsts izvēlas vēja piegādātājus. Līdz ar to pieteikumus EM izskatīja iesniegšanas kārtībā. 70% no visa valsts iepirkuma apjoma solīja nodrošināt SIA “Rapsol”. Uzņēmuma īpašnieks līdz 2006.gadam bija ar A.Kalvīti un Tautas partiju saistītais J.Sprinovskis. Savukārt viens no diviem uzņēmumiem, kas piedalījās pirmajā, izbeigtajā konkursā, bija saistīts ar t.s. Lemberga oponentiem – O.Berķi un Igoru Skoku. Zināms, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) laikā, kad tika izvērtēts vēja enerģijas iepirkums, neformālos apstākļos tikās ar O.Berķi. Kampars gan noliedza Berķa interešu lobēšanu. 2009.gada maijā V.Dombrovska valdība panāca obligātā iepirkuma cenas samazinājumu par 30%, lai gan Tautas partijas ministri sākotnēji tam nepiekrita.

uz augšu

Iedzīvotāji pret vēja parkiem
Ar vēja rotoru atrašanos viņu īpašumu tuvumā nav apmierināti iedzīvotāji Kurzemes piekrastes pagastos, kur plānoti vērienīgie vēja parki. 2010.gadā “Sabiedrība par atklātību - Delna” palīdzēja Rucavas un Grobiņas novada iedzīvotājiem sagatavot konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesai par pašvaldību pārkāpumiem, plānojot vēja ģeneratoru būvniecību.  2011.gada sākumā Satversmes tiesa (tiesneši Viktors Skudra, Kaspars Balodis un Vineta Muižniece) atzina iedzīvotāju apstrīdēto teritorijas plānojumu Rucavas novada Dunikā atzina par atbilstošu Satversmei. Delna šim ST spriedumam nepiekrita un apsvēra iespējas vērsties starptautiskajās institūcijās, lai panāktu pretlikumīgo teritorijas plānojumu atcelšanu. Delnas juridiskā analītiķe Aiga Grišāne norādīja, ka šis ST spriedums ir pretrunā ar iepriekšējos gados nostiprinājušos judikatūru, kā tiek izvērtēts teritorijas plānojumu tiesiskums. 

uz augšu

Vēja parki jūrā
2008.-2009.gadā tika piešķirtas četras atļaujas vēja parku būvei jūrā, tomēr to būvniecībai nebija izstrādāta likumdošanas bāze. Tikai 2011.gadā Ekonomikas ministrijas izstrādāja noteikumus par vēja parku būvniecību jūrā. To virzība tika apturēta, kad iebildumus izteica Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvijas pašvaldību savienība, kā arī sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Portāls Pietiek.com norāda, ka noteikumu apturēšanas galvenais iemesls ir jautājums par izpētes darbu finansēšanu. EM virzītie noteikumi paredzēja pirms būvniecības jūrā veicamos izpētes darbus nodot valsts uzņēmuma Latvenergo meitasuzņēmumam Augstsprieguma tīkls, savukārt vēja parku īpašnieki vēlējās paši veikt izpēti, jo tas dotu priekšrocības turpmākajā būvniecības procesā.

Viens no potenciālajiem vēja parku attīstītājiem - SIA Baltic Wind Park jau ir sācis ietekmes uz vidi novērtējumu. Portāls Pietiek.com ir norādījis, ka uzņēmuma īpašniekam Andrejam Siliņam ir saistība ar ekonomikas ministra A.Kampara partiju. Pirms 10.Saeimas vēlēšanām A.Siliņš bija ziedojis JL 18 000 latu. Viņu saista draudzība ar JL biedriem E.Jaunupu un ekonomikas ministrijas valsts sekretāru J.Pūci. Pats Siliņš gan noliedz šo saišu ietekmi uz  viņa biznesu, jo A.Kampara virzītie noteikumi nav viņam labvēlīgi. 

uz augšu

Biogāzes enerģija

Elektroenerģijas ražošana no biogāzes nozīmē – elektrība tiek ražota no atkritumiem, kūtsmēsliem, kā arī dažādām lauksaimniecības kultūrām. Biogāze līdz šim nav tikusi plaši izmantota, tikai vairākās atkritumu izgāztuvēs un Daugavgrīvas attīrīšanas iekārtās ir ierīkotas nelielas koģenerācijas (t.i. ražo gan siltumu, gan elektrību) stacijas.

uz augšu

Arī biogāzes kvotas - ar politiķiem saistītam uzņēmējam
2009.gada sākumā Godmaņa valdības apstiprinātie noteikumi par valsts atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem palielināja valsts iepirkuma cenu arī biogāzes ražotājiem, par vienu kilovatstundu maksājot pat 19 santīmus. Noteikumi stājās spēkā 2009.gada 12.martā, taču jau nākamajā dienā izrādījās, ka 97% no visām biogāzes kvotām bija piešķirtas vairākiem ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi saistītiem uzņēmumiem, kuriem nav pieredzes biogāzes jomā, bez atbalsta atstājot daudzus uzņēmumus, tajā skaitā zemnieku saimniecības, kas jau bija ieguldījuši līdzekļus biogāzes projektos. Viens no pirmajiem aiz svītras palikušajiem bija TB/LNNK līdera Roberta Zīles biznesa partnera Gata Dekšņa uzņēmums “BV biogāze”.

2009.gada maijā V.Dombrovska valdība palielināja biogāzes kvotas, dodot iespēju ražošanu sākt arī citiem pretendentiem. Vienlaikus tika atstātas spēkā Griģim izsniegtās kvotas. Tika izteikts pieņēmums, ka tā iemesls ir iepriekš ar Tautas partiju saistītā A.Griģa labās attiecības ar Jaunā Laika politiķiem.

uz augšu

Atbildīgais ierēdnis turpina darbu citā institūcijā

2010.gadā EM sāka izstrādāt jaunu atjaunojamās enerģijas atbalsta likumu, kas likvidētu kvotu sistēmu un ļautu “Latvenergo” iepirkt alternatīvo enerģiju par tirgus cenu, bet atbalsts ražotājiem tiktu nodrošināts ar piemaksām. Paredzams, ka jaunie nosacījumi samazinātu alternatīvās elektroenerģijas iepirkuma cenu.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma, kas bija atbildīgs par 2009.gada februārī apstiprinātajiem, politiķiem pietuvinātajiem uzņēmējiem labvēlīgajiem MK noteikumiem, pameta amatu 2009.gada augustā. Dažus mēnešus vēlāk viņš kļuva par Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktoru, 2010.gada janvārī sāka strādāt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā par Enerģētikas departamenta direktora vietnieku.

uz augšu

Jaunā likuma izstrāde ieilgusi

2010.gadā Arta Kampara vadītā Ekonomikas ministrija sāka izstrādāt jaunu atjaunojamāo energoresursu likumu, kas likvidētu kvotu sistēmu un ļautu “Latvenergo” iepirkt “zaļo” enerģiju par tirgus cenu, bet atbalsts ražotājiem tiktu nodrošināts ar piemaksām. Paredzams, ka jaunie nosacījumi samazinās alternatīvās elektroenerģijas iepirkuma cenu. 2011.gada februārī Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts tika nodots Saeimai. Apspriešanas gaitā tika saņemti iebildumi no Latvijas Pašvaldību savienības un nozares asociācijām, kas uzskatīja, ka jaunais likums neveicinās atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstību. 2011.gada 9.jūnijā likums tika pieņemts Saeimā 1.lasījumā un līdz 15.septembrim ir jāiesniedz priekšlikumi 2.lasījumam. Visticamāk, ka likumprojekts 10.Saeimas darbības laikā tā arī netiks izskatīts.

uz augšu

Valsts līdz 2013.gadam iesaldē atjaunojamās enerģijas kvotu sadali

Vienlaikus valdība 2011.gada maijā līdz 2013.gadam iesaldēja turpmākos iepirkumu konkursus atjaunojamās elektroenerģijas kvotu sadalei. Tas gan neietekmēs jau piešķirto kvotu izmantošanu. Ekonomikas ministrija skaidroja, ka jauni iepirkumu konkursi būtu jāaptur līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais likums, ņemot vērā, ka esošā kvotu sadales sistēma nav caurskatāma. Ministrija izteica bažas, ka daudzi ražotāji, kas saņēmuši kvotas iepriekšējos gados, tās plāno sākt izmantot tikai tagad, līdz ar to izdevumu palielināšanās dēļ var sadārdzināties elektroenerģijas cena patērētājiem. Vairākas nozares asociācijas iebilda pret kvotu sadales apturēšanu, apgalvojot, ka tas ietekmēs daudzus uzņēmējus, kuri nesen ir sākuši atjaunojamās enerģijas ražotņu būvniecību.

 

Septiņi treknie gadi
Latvenergo korupcijas lieta

Resursi internetā:

Pētījums “Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru”

 

Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze
Margēviča, A. ZZS vairs nebremzēs Atjaunojamās enerģijas likumu, cīņa notiks Saeimā. Pietiek.com, 30.01.2011.
Delna nepiekrīt Satversmes tiesas spriedumam Rucavas novada plānojumu lietā. Delna.lv, 25.02.2011. 
Grišāne, A. Dunikas vējiem līdzi. Politika.lv, 03.03.2011. 
Rulle, B. No Latvenergo pērn vēja enerģijai tērētajiem pieciem miljoniem lauvas tiesa - Šķēles firmai. Pietiek.com, 09.03.2011. |
Rutule, E. Vairākas asociācijas aicina apturēt grozījumus, kas paredz pārtraukt obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu. LETA, Nozare.lv, 03.05.2011.
Spalvēns, R. EM no šodienas vairs nerīkos zaļās enerģijas obligāto iepirkumu. LETA. 26.05.2011.
Margēviča, A. Vēja parka attīstītāju vieno sena draudzība ar Kampara līdzgaitniekiem. Pietiek.com, 28.06.2011. 
Margēviča, A. Vēja enerģijas asociācija un SPRK atsaka saskaņojumu Kampara virzītajiem noteikumiem. Pietiek.com, 29.06.2011. 

 

 

Atpakaļ uz sarakstu