Politiskie ielikteņi
Vienotības principi un savējo bīdīšana amatos 10. un 11. Saeimā
Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 6.novembrī.
Vienotībasun Zaļo un Zemnieku savienības veidotās valdības deklarācijā pēc 10.Saeimas vēlēšanām tika solīts, ka abu apvienību izveidotā valdība panāks valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļu nepolitizētu amatā iecelšanu, balstoties uz profesionalitāti un reputāciju. Vienotības politiķi asi kritizējuši iepriekšējo valdību laikā pastāvošo praksi, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā cilvēki nonāk partijas saišu, nevis profesionālās piemērotības dēļ, taču pašiem ar iepriekš deklarēto principu ievērošanu nav veicies. Gan 10., gan 11.Saeimas laikā tā partijas pārziņā esošo ministriju apakšstruktūru vadībā iecēla savējos – partijas biedrus vai tai pietuvinātus cilvēkus. Arī apvienība pati atzinusi, ka nav spējusi lauzt iesakņojušos nepotisma sistēmu.
Atslēgas vārdi: Vienotība, politiskā tirgošanās, valsts uzņēmumu politizācija, principi, Kampars, Āboltiņa
Maksa par valdības stabilitāti
Drīz pēc 10.Saeimas ievēlēšanas un valdības darba uzsākšanas mediji asi kritizēja valdību veidojošās partijas par iepriekšējos gados piekoptās „astoņkāja” politikas turpināšanu, valsts uzņēmumu un iestāžu vadībā ieceļot ar partijām tieši vai netieši saistītas personas, visbiežāk bez pieredzes vai izglītības uzņēmuma darbības jomā.
Lielākās izmaiņas skāra Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas padotībā esošos uzņēmumus un iestādes, par ko valdība, īpaši to veidojošā apvienība Vienotība, izpelnījās nopēlumu, jo tās pārstāvji iepriekš asi kritizēja šādu praksi, turklāt tas bija pretrunā ar valdības deklarācijā minēto.
Koalīcijas partnera ZZS pārvaldītajā Satiksmes ministrijā U.Auguļa vadībā notika vadības maiņa gandrīz visos padotībā esošajās institūcijās. Amatos nonāca arī ministru radinieki.
Medijos minēts, ka 2011.gada janvārī, visticamāk, koalīcijas partneru vidū ir panākta vienošanās, ka, Konkurences padomes vadītājas Ievas Jaunzemes pārvēlēšanas gadījumā Vienotība atbalstīs bijušā Zemkopības ministra, 10.Saeimas vēlēšanās Saeimā neievēlētā Mārtiņa Rozes kļūšanu par Lattelecom padomes locekli. Šādu vienošanos netieši medijiem atzina arī Vienotību pārstāvošie politiķi - Ekonomikas ministrs Artis Kampars, kā arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Līdz ar Rozi Lattelecom padomē tika iecelts arī bijušais JL deputāts Uldis Grava un Ulda Auguļa (ZZS) izvēlētais Air Baltic padomes loceklis Raitis Tukāns. Savas vietas Lattelecom padomē zaudēja Tautas partijas pārstāvis Reinis Bērziņš un TB/LNNK pārstāve Inga Spriņķe.
Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere S.Āboltiņa intervijā portālam ir.lv 2011.gada februārī sacīja, ka "tirgošanās" par amatiem dažādu uzņēmumu valdēs un padomēs ir cena, ko Vienotība maksā par šīs koalīcijas pastāvēšanu. "Tā ir maksa par valdības stabilitāti,” viņa teica.
“Savējo” iekārtošanas netikums
Skaidrojot, ka nespēj ietekmēt koalīcijas partnera īstenoto „astoņkāja” principu Satiksmes ministrijas paspārnē esošajos uzņēmumos, principus neievēroja arī pati Vienotība, valsts uzņēmumu vadībā ieceļot ar partiju saistītas personas.
Tā 2011.gada janvārī Ekonomikas ministrija nomainīja visu tās pārraudzībā esošās VAS Privatizācijas aģentūra valdi, vienīgi tās priekšsēdētājas amatā atstāja Ivetu Zalpēteri. Par valdes locekļiem iecēla divus ar partiju Jaunais laiks (JL) saistītas personas - ilggadēju autobiznesa menedžeri Egilu Zariņu, kuru šim amatam ieteicis JL viens no līderiem E.Jaunups, kā arī Rīgas domes vēlēšanu komisijā strādājušo Gundegu Drēsku, pēc izglītības fizkultūras skolotāju, kas bija arī JL biedre.
Par Latvijas Nacionālā metroloģijas centra vadītāju kļuva Iveta Blaua, kura bija JL deputāte Jūrmalas domē. Viņas iepriekšējā darba pieredze bija psiholoģes darbs Jūrmalas 1. ģimnāzija Psiholoģiskās palīdzības centrā; SIA Sanare, KRC Jaunķemeri un sākumskolā Atvase. I.Blaua nesen bija ieguvusi sabiedrības pārvaldes speciālista maģistra grādu.
To, ka Vienotībai nav izdevies mainīt valsts un pašvaldību uzņēmumu politizāciju un savējo pārstāvju iebīdīšanu uzņēmumu vadībā, atzina arī paši partijas pārstāvji. Ekonomikas ministrs A.Kampars medijiem atzina, ka „arī atsevišķu politiskās apvienības Vienotība cilvēku izpratne par “savējo” virzīšanu valsts amatos ir tāda pati kā koalīcijas partnerim Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS)”. Ministrs piekrita, ka ar šādu pieeju tiek ļoti būtiski tērēts politiskais kredīts. Viņš to uzskatot par nepareizu, tāpēc arī notiekot darbs pie jaunā kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa, kurā būs citi kritēriji, strikti atlases un pārvaldības principi.
2011.gada sākumā Ekonomikas ministrija izstrādāja Publisko personu īpašumā esošu kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kuras mērķis bija izveidot Latvijā centralizētu un pilnveidotu kapitālsabiedrību pārvaldi, kas tiktu balstīta uz komercdarbības principiem.
Izmaiņas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajos valsts uzņēmumu valdēs, padomēs, padotības iestādēs pirmā pusgada laikā, kopš ministriju vadīja Vienotības ministrs Artis Kampars
| VALSTS UZŅĒMUMA/ IESTĀDES NOSAUKUMS | JAUNIECELTĀ VALDES VAI PADOMES LOCEKĻA VĀRDS, UZVĀRDS | SAISTĪBA AR VIENOTĪBU |
| VSIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” | Divi valdes locekļi: Andris Gādmanis un Armands Slokenbergs | Medijos tiek norādīts, ka A.Gādmanis ir Vienotībai pietuvināts jurists. |
| VAS „Privatizācijas aģentūra” | 3 valdes locekļi: Gundega Drēska, Egils Zariņš un Verners Lūsis |
Gundega Drēska ir partijas „Jaunais laiks” biedre, iepriekš kandidējusi pašvaldību vēlēšanās no JL saraksta.
Medijos minēts, ka autotirgotājs E.Zariņš ir pietuvināts JL un Vienotības līderim Edgaram Jaunupam. Viņu ar Jaunupu vieno kopīga interese ne vien par politiku, bet arī basketbolu.
Verners Lūsis medijos tiek minēts kā ZZS pietuvināts.
|
| SIA „Latvijas garantiju aģentūra” | Valdes loceklis Andris Gādmanis | Portāls Pietiek.com rakstīja, ka Gādmanis LGA valdei izraudzīts kā valdošai apvienībai Vienotība zināms kandidāts, jo LGA valdē jau darbojas ar Zaļo un zemnieku savienību saistītā izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka biroja vadītāja Inese Matvejeva. |
| VSIA „Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” | Valdes priekšsēdētāja Iveta Blaua | Psiholoģe I.Blaua ir Jaunā laika deputāte Jūrmalas domē. |
| Lattelecom | Padomes locekļi: Uldis Ivars Grava, Mārtiņš Roze un Raitis Tukāns |
Uldis Ivars Grava ir ilggadējs Jaunā laika biedrs, bijušais partijas ģenerālsekretārs un 9.Saeimas deputāts.
M.Roze ir bijušais zemkopības ministrs no ZZS.
Kā rakstīja žurnāliste B.Rulle portālā pietiek.com, kandidātu uzvārdus jauno Lattelecom padomes locekļu amatiem, par kuriem formāli lēma Privatizācijas aģentūras valde, uz aģentūru „atnesis” jeb virzījis ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).
|
| Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija | Priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs un padomes loceklis Rolands Irklis |
Uzņēmējs, LZA Goda doktors Valdis Lokenbahs ir gan partijas "Jaunais laiks" (JL), gan partiju apvienības "Vienotība" ētikas komisijas loceklis. Savulaik piedalījies JL dibināšanā.
Rolands Irklis ir Pilsoniskās savienības biedrs, bijis valdes loceklis, no Vienotības saraksta kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās.
|
Štokenberga iecelšana par Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāju
Iepriekš sākto „savējo” likšanu amatos Vienotība turpināja arī 11.Saeimas laikā. 2012.gada maijā par VAS Pasažieru vilciens (PV)valdes priekšsēdētāju tika iecelts Vienotības (iepriekš Tautas partijas) biedrs Aigars Štokenbergs. Tas notika pēc tam, kad par daudz kritizētā un valstij neizdevīgā CAF vilcienu iepirkuma līguma slēgšanu no PV valdes priekšsēdētāja amata bija spiests atkāpties Nils Freivalds un pārējie valdes locekļi. Jaunajā valdē tika iecelts arī kādreizējais TB/LNNK pārstāvis Anrijs Brencāns un bijusī Saeimas deputāte, ZZS biedre Silvija Dreimane, kas iecelšanas brīdī bija Latvijas Dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa padomniece.
Veidu, kādā tika iecelta PV valde, asi kritizēja sabiedrība par atklātību Delna, norādot, ka tas ir pretrunā pašu politikas dokumentos paustajiem solījumiem. Valdes iecelšana notika nedēļu pēc tam, kad valdībā tika apstiprināta Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija, kas paredzēja uzņēmumu valdēs un padomēs kandidātus atlasīt tikai pēc profesionāliem kritērijiem, politisko piederību neuzskatot par faktoru. Šo Vienotības soli pēla arī koalīcijas partneri no Reformu partijas. Kritiku pastiprināja fakts, ka A.Štokenbergs daudzo svītrojumu dēļ neiekļuva 11.Saeimā, lai gan startēja ar pirmo numuru Rīgas sarakstā.
Vienotības politiķi A.Štokenberga iecelšanu skaidroja ar nepieciešamību strauji risināt samilzušo PV elektrovilcienu iepirkuma lietu, norādot, ka bijušajam ministram ir nepieciešamās spējas vienoties par Latvijai pēc iespējas labvēlīgākiem nosacījumiem ar Eiropas Komisiju (EK). EK tobrīd bija izteikusi Latvijai brīdinājumu, aizrādot, ka N.Freivalda noslēgtā vienošanās ar CAF var pārkāpt vienlīdzīgas konkurences nosacījumus un Latvija var nesaņemt paredzēto 100 miljonu latu līdzfinansējumu.
Piemēram, Vienotības Saeimas deputāte Lolita Čigāne atzina, ka jaunās valdes iecelšana nav bijusi veiksmīga un nav tikusi sabiedrībai izskaidrota, taču tā esot skaidrojama ar ārkārtas situāciju. Līdzīgi izteicās arī premjers Valdis Dombrovskis, piebilstot, ka uzņēmuma valdes iecelšana ir ministra kompetence. PV strādā Satiksmes ministrijas pārraudzībā, un tobrīd ministrs bija bezpartejiskais Aivis Ronis.
Pulka un Škapara iecelšana SM pārraudzītajos uzņēmumos
2013.gadā pie laba darba PV līdzīgā veidā tika vēl viens Vienotības biedrs – Rīgas domnieks, kādreizējais Rīgas Brīvostas valdes loceklis Olafs Pulks. Viņš tika iecelts par valdes priekšsēdētāja konsultantu ar 1500 latu mēnešalgu. O.Pulka pārziņā nodota E-talona ieviešanas un projekta tālākā attīstību, kā arī par Park&Ride izveidošanas iespēju izpēte un virzīšana.
Savukārt cits bijušais Brīvostas valdes loceklis, arī Vienotības biedrs Ēriks Škapars kļuva par Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmuma Ritošā sastāva serviss ražošanas un stratēģiskās attīstības direktora vietnieku projektu attīstības jautājumos. Viņa alga – 2400 latu mēnesī. No amata Brīvostas valdē viņam nācās šķirties tikai mēnesi iepriekš – pēc tam, kad atklājās viņa neatbilstošā uzvedība, uzturoties oficiālā vizītē Kazahstānā.
LTV Panorāma ziņoja, ka šoreiz par savējo iecelšanu labi atalgotos amatos bez konkursa neapmierinātību pauduši arī vairāki partijas biedri, par ko liecinot tās rīcībā nonākusī elektroniskā sarakste. LTV arī ziņoja, ka rūpes par partijas biedru iekārtošanu amatos uzņēmies Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš pats to komentēt nevēlējās.
Abu iecelšanu amatos nosodīja arī Delna, aicinot Vienotībuun Satiksmes ministriju izvērtēt konkrēto situāciju un rosināt likumprojektā “Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums” iestrādāt darbinieku atlases procesa kritērijus. Tā norādīja, ka likumdevējs vairākkārt ignorējis nepilnības vadošo darbinieku izraudzīšanas kārtībā valsts kapitālsabiedrībās, un šī joma beidzot jāsakārto. Vienotības valde vēstulē Delnai atbildēja, ka partija nav lēmusi par abu virzīšanu amatos un atbildīgi par to esot tikai attiecīgo uzņēmumu vadītāji, taču Ē.Škapara un O.Pulka pieredze un kvalifikācija neradot šaubas par viņu spēju pildīt jaunos pienākumus. Savukārt Satiksmes ministrija atbildēja, ka tās kompetencē nav jaukties savu kapitālsabiedrību operatīvajā vadībā un dot norādījumus attiecībā uz personāla atlases principiem.
Jānis Lange Latvijas valsts ceļu vadībā
2013.gada jūlijā SM par VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla līdzšinējo valdes locekli Jāni Langi, kurš ir arī Vienotības biedrs un tobrīd bija jaunievēlēts Jelgavas domes deputāts. Tas notika, kad pēc ilgstošas slimošanas piedāvājumu turpināt darbu SIA "Ritošā sastāva serviss" valdē pieņēma līdzšinējais Latvijas valsts ceļu vadītājs Ivars Pāže. Publiskas kritikas par J.Langes iecelšanu un piemērotību amata pildīšanai nebija, jo viņš nozarē strādā sen un ir atzīts profesionālis. Tā kā likums neļauj savienot šo darbu ar deputāta amatu, viņam bija jāatsakās no darba Jelgavas domē.
Avoti:
EM savā pārraudzības iestādē atkal virza ar "Vienotību" saistītus cilvēkus, LETA, 10.02.2011.
Intervija ar Gundegu Drēsku, jauniecelto Privatizācijas aģentūras valdes locekli
Vienotības cilvēki savā vietā, LTV De facto, 13.02.2011.
Rulle B. Kampars piekāpies politiskajam tirgum par Lattelecom padomi. Pietiek.com, 04.02.2011.
I.Sprance. Āboltiņa: amati ir maksa par valdības stabilitāti. Ir.lv, 03.02.2011.
Kampars atzīst, ka arī atsevišķi partijas biedri aizstāv "savējo" virzīšanu valsts amatos, LETA 16.03.2011.
Čepānes intervija 100.pants, 09.02.2011.
Vienotības un ZZS valdības deklarācija
Štokenbergs "Pasažieru vilcienam" piesaistīts jauno vilcienu iepirkuma sakārtošanai. Leta. 22.05.2013
Čigāne Štokenberga nonākšanu PV valdē skaidro ar ārkārtas situāciju. Leta. 24.05.2013
Pie amata LDz meitas uzņēmumā tiek arī Škapars. LSM.lv, 05.08.2013
Pulka un Škapara tikšana pie amatiem raisa sašutumu «Vienotībā».LSM.lv, 06.08.2013
Delna: Partijām pietuvinātu personu iecelšana PV valdē ir pretrunā ar Valdības solījumiem . 22.05.2012
Delna: Darbinieku pieņemšana valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās atklāj sistēmiskus trūkumus. 24.09.2013
"Vienotības" pārstāvja "Latvijas valsts ceļos" interešu konfliktu KNAB uztic vērtēt partijas pārraudzītajai SM . Pietiek.com. 11.07.2013.
Vitenburga, I. Pāže pamet LVC valdes priekšsēdētāja amatu; viņa pienākumus pildīs Lange. Nozare.lv 26.07.2013
Resursi internetā:
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības: rīcībpolitikas un prakses izvērtējums. V.Kalniņa un G.Litvina pētījums. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2011
V.Kalniņš “Vājais īpašnieks — valsts”, politika.lv, 23.03.2011.
Atpakaļ uz sarakstu 
