Politiķu izteicieni

Septiņi treknie gadi

2005.gada Vecgada vakara televīzijas uzrunā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzsvēra Latvijas straujo attīstību, apgalvojot, ka valsts izaugsmes tempi ir vieni no straujākajiem pasaulē. Ministru prezidents norādīja, ka 2005.gadā ir bijis Latvijas vēsturē līdz šim visstraujākais iekšzemes kopprodukta un darba algu pieaugums, ir apstiprināts vislielākais valsts budžets. Ministru prezidents izteica pārliecību, ka šis pieaugums turpināsies, un iezīmēja attīstības vīziju, kurā bija paredzēts “..jau nākamgad apdzīt Poliju pēc kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Pēc tam - piecu gadu laikā iekļūt Eiropas bagātāko valstu divdesmitniekā un vēl pēc pieciem gadiem pasaules bagātāko valstu divdesmitniekā.” Ministru prezidents apgalvoja, ka Latviju gaida ekonomiskās labklājības periods – septiņi treknie gadi:

“Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu. Mēs jau tagad esam pasaules čempioni attīstības tempu ziņā, mums ir visas iespējas tuvāko desmit gadu laikā sasniegt to, par ko mēs visi esam sapņojuši, ejot uz barikādēm - būt kungiem savā zemē nevis viesstrādniekiem svešā zemē.”

Ministru prezidents izmantoja metaforu no Bībeles Pirmās Mozus grāmatas. Tajā aprakstīts faraona sapnis, kurā viņš redzēja no upes izkāpjam septiņas treknas govis, kuras apēda septiņas liesas govis. Jāzeps šo sapni izskaidroja kā Dieva brīdinājumu par septiņiem bada gadiem, kas sekos septiņiem pārticības gadiem. Tādēļ viņš ieteica faraonam jau laikus uzkrāt labību neražas gadiem. Tieši apdomīgi izveidotie labības uzkrājumi vēlāk ļāva Ēģiptei sniegt palīdzību apkārtējām tautām, arī Jāzepa brāļiem.

Šo aspektu uzsvēra arī bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2008.gada nogalē intervijā TV3 raidījumam “Nekā personīga”, apgalvojot, ka tieši viņa Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim izstāstījusi Bībeles līdzību par septiņiem treknajiem gadiem: "Tas nozīmē septiņus labas ražas gadus, kuru laikā jāveic uzkrājumi, nedrīkst visu apēst, nedrīkst visu iztērēt, nedrīkst izmest vējā. (..) Katrā no šiem trekniem gadiem kaut kas jāpatur, un es tiešām atceros, ka es Kalvīša kungam teicu – nevar izdalīt visu budžeta pārpalikumu tādām un citām vajadzībām, lai viņas būtu cik varbūt populistiski pievilcīgas un politiski arī kārdinājums to darīt. Ka ir ļoti nopietni jādomā – tie liesie gadi nāks, neizbēgami nāks."

Tomēr A.Kalvītis savā runā iztika bez atsauces uz Bībeles vēstījumu ekonomiskās labklājības laikā apdomīgi rīkoties ar resursiem un nodrošināt uzkrājumus. Jau kopš 2004.gada Latvijas ekonomikas pieaugums tiešām bija viens no augstākajiem ES. Vienlaikus jau 2005. gadā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti norādīja, ka Latvijas straujo attīstību pavada tādi riski kā inflācija, tekošā konta deficīts un kreditēšanas tempa pieaugums. SVF aicināja Latviju īstenot attiecīgu politiku šo risku kontrolei, īpaši uzsverot stingrākas fiskālās politikas lomu. Arī turpmākajos gados daudzi vietējie un starptautiskie eksperti Latvijai norādīja uz ekonomikas pārkaršanas riskiem. 2007.gadā Latvija pieņēma inflācijas apkarošanas plānu. Tomēr 2007.gada sākumā Dānijas “Danske Bank” Baltijas valstis iekļāva nedrošajā zonā, norādot, ka smagās piezemēšanās vai finanšu krīzes vislielākā iespējamība ir tieši Latvijā. 2007.gada pirmajā pusē divas starptautiskās reitingu aģentūras "Fitch Ratings" un "Standard & Poor's" brīdināja par Latvijas strauji augošās ekonomikas pārkaršanas draudiem, vienlaikus paziņojot par Latvijas reitingu samazināšanu.

2008.gada beigās Latvija piedzīvoja ārkārtīgi smagu ekonomikas piezemēšanos. Valsts bankrota novēršanai vairāki starptautiskie aizdevēji Latvijai sniedza 7,5 miljardus eiro lielu aizdevumu.

2008.gadā Latvijas IKP samazinājās par 4,5%, 2009.gadā - par 18%.

Valsts atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem
Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē

Avoti: LETA, Diena, TV3 raidījums “Nekā personīga”, žurnāls “Kapitāls”, LR Ministru kabinets, Pirmā Mozus grāmata

 

Atpakaļ uz sarakstu