Partiju pārkāpumi vēlēšanās
Tautas partijas 1,03 miljonu lieta un partijas likvidēšana
Pēdējās izmaiņas veiktas 2012.gada 8.augustā.
Ar plašu kampaņu Tautas partija uzvarēja 9.Saeimas vēlēšanās, iegūstot visvairāk - 23 deputātu vietas. Eksperti uzvaru saistīja ar cinisko Tautas partijas kampaņu, vairākas reizes pārsniedzot atļautos priekšvēlēšanu tēriņu griestus, organizējot reklāmas ar trešo personu starpniecību. KNAB pieņēma lēmumu, ar kuru partijai uzdeva pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,03 miljonu latu apmērā.
Kampaņu organizēja Tautas partijas reklāmas kampaņu vadītājs, partijas biedrs Jurģis Liepnieks kopā ar firmas “PR Laboratorija” rīkotājdirektoru Kasparu Rolšteinu. Ar biedrības “Sabiedrība par vārda brīvību” palīdzību kampaņā vairāk nekā 30 sabiedrībā zināmas personas, lielākoties no TP vadīto ministriju finansētām iestādēm izteica pozitīvas atsauksmes par TP politiķiem. Viņu vidū bija Latvijas Nacionālās operas direktors A.Žagars, Latvijas Valsts Mākslas muzeja direktore M.Lāce, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dz.Mozgis, aktrise R.Kalniņa, operdziedātāja K.Opolais, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents J.Ekmanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors I.Kalviņš u.c. Biedrību finansiāli atbalstīja gan pats J.Liepnieks, ziedojot 80 000 LVL, gan TP biedrs un dibinātājs Andris Šķēle, ziedojot 330 000 LVL. Savukārt AS “Latvijas kuģniecība” biedrībai ziedoja 330 000 LVL. Salīdzinājumam – tobrīd politiskajām partijām ziedojumus varēja veikt vienīgi privātpersonas, turklāt ne lielākus kā 10 000 LVL gadā.
Augstākā tiesa un vēlāk KNAB secināja, ka biedrībai ir tieša saikne ar TP 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu un TP jāatmaksā valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos 1,03 miljonus latu. Administratīvā rajona tiesa šo KNAB lēmumu atstāja spēkā. TP to pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, taču arī apgabaltiesa atstāja spēkā KNAB lēmumu.
2011.gada 22.septembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pēc TP kasācijas sūdzības lēma atstāt KNAB lēmumu spēkā, līdz ar to partijai jāieskaita valsts budžetā kopsummā 791 510,50 latu. Šis spriedums nav pārsūdzams. Partijas likvidatore norādījusi, ka partijai šādas naudas nav un pieteikusi partijas maksātnespēju.
Kopš šī pārkāpuma izdarīšanas ir jau pagājušas divas vēlēšanas. 10.Saeimas vēlēšanās partija izveidoja apvienību ar LPP/LC zem nosaukuma „Par labu Latviju”. Partijām nelīdzēja piesaistīto uzņēmēju loks un sadarbības līgumu slēgšana ar dažādām nevalstiskajām organizācijām. 10.Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva vien astoņas vietas, turklāt, no Tautas partijas tika ievēlēti tikai trīs deputāti – Andris Šķēle, Edgars Zalāns un Māris Kučinskis. 11.Saeimas vēlēšanās partija vairs nepiedalījās, jo starplaikā – 2011.gada 9.jūlija kongresā tika lemts par partijas likvidēšanu.
2012.gada 15.maijā partija tika likvidēta.
Atslēgas vārdi: Tautas partija, pozitīvisma kampaņa, trešās personas, Liepnieks, Šķēle, sods
- „Trešās personas”
- SVB tiešā saikne ar Tautas partiju
- Iedragā vienlīdzīgos spēles noteikumus
- TP un LPP/LC pārkāpumu dēļ var apšaubīt 9.Saeimas vēlēšanu likumību
- Liepnieks pamet Tautas partiju
- Mēģinājums izvairīties no soda atmaksas valsts budžetā
- Partija lemj par likvidēšanos
-
Kas atmaksās 1,03.miljonus latu sodu?
„Trešās personas”
9.Saeimas vēlēšanās pieļaujamie priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griesti katrai partijai, kandidējot visos piecos vēlēšanu apgabalos, bija 279 631,20 LVL. Tautas partija iepriekšējās vēlēšanās bija radusi priekšvēlēšanu periodā izvērst plašu reklāmas kampaņu. Viens no partijas ilggadējiem kampaņu organizētājiem Jurģis Liepnieks, sadarbojoties ar sabiedrisko attiecību uzņēmuma “PR Laboratorija” rīkotājdirektoru Kasparu Rolšteinu izveidoja biedrību “Sabiedrība par vārda brīvību” (SVB), kura ar saukli “Jums ir tiesības zināt šo viedokli” izvērsa plašu kampaņu, kurā netiešā veidā tika veicināta Tautas partijas un atsevišķu tās pārstāvju popularitāte. Eksperti šādas biedrības izveidi un aktivitātes vērtēja kā ļoti cinisku veidu, kā palīdzēt Tautas partijai pārsniegt priekšvēlēšanu tēriņu griestus.
SVB tiešā saikne ar Tautas partiju
Tobrīd normatīvie akti neliedza trešajām personām (ar politiskajām partijām nesaistītām fiziskām vai juridiskām personām) reklamēt kādu partiju, ko izmantoja minētā biedrība. Taču tās tiešā saikne ar Tautas partiju liecināja, ka šo biedrību nevar uzskatīt par neatkarīgu trešo personu un tās īstenotā reklāmas kampaņa ir Tautas partijas kampaņas daļa. SVB izvietoja televīzijās reklāmas rullīšus, kuros vairāk nekā 30 dažādas sabiedrībā zināmas personas pozitīvi izteicās par Tautas partiju un tās ministriem. Kā vēlāk atklājās, dažas no reklāmas rullīšos iesaistītajām personām pirms tam nebija informētas, ka viņu viedoklis tiks izmantots šādiem mērķiem. Lielākā daļa no reklāmu personāžiem bija valsts amatpersonas, kuras darbojās sfērās, kas bija Tautas partijas ministru (kultūras un veselības aprūpes) tiešā pakļautībā vai pārraudzībā, vai arī šīs personas pārstāvēja pašvaldības, kur līderpozīcijās bija TP. Tas radīja iespaidu par politisku interešu konfliktu un administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu, kad politiskās amatpersonas pakļautībā esoša amatpersona, izmantojot savu statusu, aģitē par labu vadībai.
Tautas partija no šīs SVB kampaņas nedistancējās. TP tā brīža priekšvēlēšanu kampaņas organizētājs Vents Armands Krauklis laikrakstam “Diena” atbildēja, ka TP savu kampaņu nekomentē. Uz laikraksta jautājumu, vai tas nozīmē, ka SVB reklāmas ietilpst TP kampaņā, viņš konkrēti neatbildēja, vien komentēja, ka “labi klipi, kāpēc lai mēs norobežotos.”
Iedragā vienlīdzīgos spēles noteikumus
Līdz ar biedrības īstenoto kampaņu Tautas partijas priekšvēlēšanu aģitācijas apjoms ievērojami pārsniedza pārējo politisko partiju īstenotās kampaņas. Četras ārpus Saeimas palikušas partijas, kuras uzskatīja, ka šāda kampaņa pārkāpj vienlīdzības principu un ir uzskatāma par negodīgu, 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus apstrīdēja Augstākajā tiesā (AT). AT blakuslēmumā atzina, ka tā kā "Sabiedrība par vārda brīvību" dibinātājs un lielākie ziedotāji ir cieši saistīti ar TP, turklāt TP publiskajā telpā nenorobežojās no minētās biedrības reklāmas kampaņas, biedrībai ir tieša saikne ar TP un tās 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Ņemot vērā šo saikni, biedrības izdevumi par TP un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi TP priekšvēlēšanu izdevumiem.
TP un LPP/LC pārkāpumu dēļ var apšaubīt 9.Saeimas vēlēšanu likumību
Politologs J.Ikstens, komentējot partiju izdevumus 9.Saeimas vēlēšanu kampaņā, norādīja, ka: „Šajā gadījumā ir darīšana ar pārkāpumiem, kuru ietekmē veidojušies partiju reitingi. Ja jau vēlēšanu rezultāti tiek sasniegti ar, manuprāt, nelikumīgām metodēm, nav pamata uzskatīt, ka vēlēšanas ir likumīgas.”
Partiju finanšu likumības uzraugs KNAB 2008.gada 22.aprīlī pieņēma lēmumu uzdot Tautas partijai pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,03 miljonu latu apmērā. Tautas partija šo lēmumu apstrīdēja. Administratīvā rajona tiesa, skatot lietu slēgtā sēdē, atstāja spēkā KNAB lēmumu. Tautas partija šo spriedumu pārsūdzēja nākamajā instancē un Administratīvā apgabaltiesā. 2010.gada 25.novembrī Administratīvā apgabaltiesa atstāja spēkā KNAB lēmumu, Tautas partijas ar kasācijas sūdzību vērsās Augstākajā tiesā (AT). AT Senāts šo lietu plānojis skatīt 2011.gada 24.augustā.
Liepnieks pamet Tautas partiju
Divas dienas pēc 9.Saeimas vēlēšanām 2006.gada oktobrī SVB līderis J.Liepnieks paziņoja, ka oktobra beigās atstās Ministru prezidenta A.Kalvīša biroja vadītāja amatu, norādot, ka nevēlas, lai viņa darbošanās nevalstiskajā sektorā mestu ēnu uz Ministru prezidentu. Pēc 9.Saeimas vēlēšanām Tautas partijā radās nesaskaņas. 25.10.2007. J.Liepnieku izslēdza no Tautas partijas. Vēlāk intervijā laikrakstam “Dienas bizness” J.Liepnieks atklāja, ka skandalozo „Kempmayer Media Limited” ir dibinājis telekompānijas LNT vadītājs Andrejs Ēķis, piesaistot Andri Šķēli. Lursoft publicētā informācija liecina, ka 2010.gada jūlijā “Sabiedrību par vārda brīvību” pārstāv vienīgi K.Rolšteins.
Mēģinājums izvairīties no soda atmaksas valsts budžetā
2007.gada sākumā, vēl pirms KNAB bija pabeidzis pārbaudi par partiju pārkāpumiem 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, Tautas partija rosināja atcelt jebkādus ierobežojumus partiju izdevumiem. TP uzskatīja, ka tas tikai sakārtotu partiju finansēšanu, jo ierobežojumus tāpat iespējams apiet. Daļa no koalīcijas partijām pauda atbalstu. Eksperti šādam ierosinājumam saskatīja pavisam citu mērķi - Tautas partijas mēģinājumu izvairīties no soda par vērienīgo partiju izdevumu griestu pārtēriņu. Ja TP piedāvātie grozījumi Partiju finansēšanas likumā stātos spēkā pirms KNAB lēmuma, tad vairs nebūtu iespējams sodīt TP un piedzīt pārtērēto naudu. Tēriņu griestu atcelšanu neatbalstīja nevalstiskās organizācijas un KNAB. “Sabiedrība par atklātību - Delna” pret šādu iniciatīvu rīkoja protestu, jo uzskatīja, ka tas ir valsts nozagšanas piemērs, kad partijas pakārto likumus, lai izbēgtu no soda. Protesta akcijā piedalījās aptuveni 900 cilvēki, nosūtot Saeimas deputātiem vēstules, kurās tika pausts atbalsts tēriņu griestu saglabāšanai, kā arī lūgts katram deputātam skaidrot, kā balsos par TP priekšlikumu. Saeima šo priekšlikumu atbalstīja pirmajā lasījumā, taču vēlāk partijas no tā atteicās.
Partija lemj par likvidēšanos
10.Saeimas vēlēšanās, kad politikā atgriezās A.Šķēle, Tautas partija piedalījās vienā apvienībā ar LPP/LC. Neskatoties uz vērienīgajiem ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, apvienība ieguva vien 8 vietas Saeimā, no kurām TP pārstāvēja vien trīs deputāti - A.Šķēle, E.Zalāns un M.Kučinskis. Pēc vēlēšanām turpinājās biedru aizplūšana no partijas, turklāt to pameta vairāki reģionu līderi. Tieši reģionu līderi parasti bijis viens no TP balstiem. Kā intervijā Latvijas radio atzina E.Zalāns: “Kustība nav masveida. Ir izvērtēšanas laiks, partija iekšienē domā, kā dzīvot tālāk." Gan biedru aiziešana, gan nelabvēlīgais tiesas spriedums par 9.Saeimas pārtēriņa atmaksu valsts budžetā kļuva par apdraudējumu partijas pastāvēšanai.
Partijas biedru vidū valdīja arī neapmierinātība par sadarbību ar LPP/LC, ar ko piedzīvota neveiksme vēlēšanās.
TP Jauniešu organizācijas vadītājs M.Zemītis 2011.gada sākumā pirms TP Jauniešu organizācijas kopsapulces medijiem komentēja: “Ir skaidrs, ka Lablatvijas aizrautībā bijām tās piemirsuši. Mēs bijām aizmirsuši, ka mēs un mūsu vēlētāji nav ultra konservatīvi un negrib, piemēram, obligātu Bībeles mācību skolā, bet ir atbildīgi un saprātīgi." Šajā kopsapulcē arī A.Šķēle atzina, ka nākamajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās TP jāspēj sekmīgi kandidēt vienai, vēlētāji vēlas redzēt mainījušos Tautas partiju.
Partiju apvienību PLL pēc neveiksmīgā starta vēlēšanās pameta arī virkne uzņēmēju.
Pēc V.Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu un paredzamā tautas atbalsta referendumā, bija skaidrs, ka partijām jāgatavojas nākamajām Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā ļoti vājos Tautas partijas rezultātus 10.Saeimas vēlēšanās, reģiona līderu aizplūšanu, kā arī draudošās finansiālās problēmas, partijas valde, jauniešu organizācija un arī tās līderis Andris Šķēle biedrus kopsapulcē aicināja atbalstīt lēmumu par partijas likvidēšanu. Šādu lēmumu partija pieņēma 2011.gada 9.jūlija kongresā. No 308 kongresa delegātiem par Tautas partijas darbības izbeigšanu nobalsoja 248. Pret balsoja 26 kongresa delegāti.
Kas atmaksās 1,03.miljonus latu sodu?
2011.gada 15.jūlijā Uzņēmumu reģistrs saņēma pieteikumu par Tautas partijas darbības izbeigšanu un tika uzsākts partijas likvidācijas process.
Ņemot vērā to, ka partijas iesniegto kasācijas sūdzību par KNAB lēmumu partijai atmaksāt 9.Saeimas vēlēšanās pretlikumīgi iztērētos 1,03 miljonus latu AT Senāts skatīja vēlāk, pēc lēmuma par partijas likvidēšanu, pretrunīgs ir jautājums par šī soda atmaksu partijas likvidācijas gadījumā. Sarežģīta un laikietilpīga juridiska procesa rezultātā partija varētu arī izvairīties no soda atmaksas. Kā norāda politoloģe I.Kažoka, ja augustā gaidāmajā spriedumā AT atzīs, ka TP valstij ir parādā šo summu, tad valstij, visticamāk KNAB personā, būs iespēja pieteikt pretenziju pret partiju. Partija šādā gadījumā, visticamāk, iesniegs maksātnespējas pieteikumu, tiks iecelts maksātnespējas administrators, kura uzdevums būs domāt par veidiem, kā šo naudu no partijas atgūt. Taču jau šobrīd redzams, ka partijai tādu līdzekļu nav. I.Kažoka prognozē, ka šajā procesā partija bankrotēs. “Tas, ka partijai šī soda dēļ nācies likvidēties, apliecina, ka partiju finansēšanas kontroles mehānisms gluži bezzobains tomēr nav.”
2011.gada 22.septembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pēc TP kasācijas sūdzības lēma atstāt KNAB lēmumu spēkā, līdz ar to partijai jāieskaita valsts budžetā kopsummā 791 510,50 latu. Šis spriedums nav pārsūdzams. Partijas likvidatore norādījusi, ka partijai šādas naudas nav un pieteikusi partijas maksātnespēju. Oktobra beigās aģentūra BNS, atsaucoties uz R.Pitenas teikto, vēstīja, ka no KNAB piespriestā soda - vairāk nekā miljona latu partija Valsts kasē varētu ieskaitīt trīs tūkstošus. Rīgas Centra rajona tiesa 2011. gada 12.decembrī pieņēma TP iesniegto maksātnespējas pieteikumu un ierosinājusi tās maksātnespējas lietu.
2011.gada 16.decembrī Rīgas Centra rajona tiesa pasludināja Tautas partijas maksātnespējas procesu. Par maksātnespējas administratoru iecelts Valerijs Andrejevs.
Rīgas Centra rajona tiesa otrdien apmierināja maksātnespējas administratora pieteikumu par Tautas partijas maksātnespējas procesa izbeigšanu, visbeidzot 2012.gada 15.maijā Tautas partija tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra.
Resursi internetā
Iveta Kažoka: TP biedri varētu saziedot naudu, ko partija ir parādā
Retrospekcija: 9.Saeimas pozitīvisma kampaņas smagā piezemēšanās
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra spriedums Lietā Nr. SA – 5/2006
Avoti: LETA, Diena, Politika.lv, Delna, Ir.lv
Atpakaļ uz sarakstu 
