Likumu grozījumi
Uzturēšanās atļaujas
Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 18.decembrī
Uzturēšanās atļaujas
2009.gada rudenī politiskās apvienības LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, bijušais ekonomikas un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nāca klajā ar piedāvājumu krīzes sekas ekonomikā mazināt, trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām dodot iespēju iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā. 2012.gada pavasarī Saeima ar galvenokārt opozīcijas partiju deputātu balsīm pieņēma attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā. Kopš paša sākuma visasāk pret termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām bija partijas TB/LNNK un Visu Latvijai!, un 2013.gada rudenī tās apvienojošā Nacionālā apvienība (NA) pat draudēja bloķēt valsts budžeta pieņemšanu, ja valsts no tām neatteiksies. Kompromisa rezultātā koalīcijas partijas vienojās samazināt nekustamo īpašumu pārdošanu trešo valstu pilsoņiem, ar Imigrācijas likuma grozījumiem ieviešot korupcijas riskus saturošu kvotu, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus neizsludināja.
Lai gan allaž asi iestājusies pret uzturēšanās atļaujām, Nacionālā apvienība pievēra acis, kad savu nekustamo īpašumu apmaiņā pret atļauju trešās valsts pilsonim pārdeva tāsbiedre kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. NA paziņoja, ka tā nevērtēs ministres rīcību, jo apvienības principi neesot pārkāpti.
Atslēgas vārdi:uzturēšanās atļaujas, Šlesers, Jaunzeme-Grende, Nacionālā apvienība, Visu Latvijai!
Uzturēšanās atļaujas ievieš ar opozīcijas balsīm
Imigrācijas likumagrozījumus, kas ļauj pret investīcijām Latvijā saņemt uzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem, Saeima pieņēma 2010.gada 4.martā. Par balsoja opozīcijā esošās LPP/LC, Saskaņas centrs un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kā ari koalīcijā esošā Tautas partija Zaļo un Zemnieku (ZZS) savienības pārstāvis Vilnis Edvīns Bresis. Pret bija pārējie ZZS deputāti, kā arī pārējās koalīcijas partijas Jaunais laiks, TB/LNNK, Pilsoniskā savienība, Sabiedrība citai politikai un neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis.
TB/LNNK sāka vākt deputātu parakstus, lai apturētu likuma izsludināšanu un varētu rosināt referendumu, taču tai neizdevās iegūt nepieciešamās 34 deputātu balsis. Vienlaikus vairāki koalīcijas partiju pārstāvji vērsās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar lūgumu neizsludināt Imigrācijas likuma grozījumus. Prezidents grozījumus neizsludināja un 2010.gada 12.martā V.Zatlers likuma grozījumus nosūtīja atpakaļ Saeimai. 5.maijā Saeima galīgajā lasījumā atkārtoti balsoja par Imigrācijas likuma grozījumiem. Tie tika pieņemti un stājās spēkā 2010.gada 1.jūlijā.
Trīs veidu investīcijas
Saskaņā ar likumu uzturēšanās atļauju var pieprasīt, ja veikta investīcija kādā no trim veidiem.
Sākotnējā neizsludinātajā variantā likuma grozījumi paredzēja, ka atļauju varētu pieprasīt, ja ārzemnieks iegādājas un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi. Rīgā, Pierīgas reģionā un lielajās pilsētās to kopējā kadastrālā vērtība nedrīkstēs būt mazāka par 100 tūkstošiem latu, savukārt citviet Latvijā - 50 tūkstošiem latu. Saeima, skatot grozījumus atkārtoti, mainīja nosacījumus attiecībā uz ārzemnieku pirktā īpašuma vērtības noteikšanu – kadastrālās vērtības vietā paredzot vērtēt pirkšanas cenu.
Bez tam ārzemnieks varētu pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā ir ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu, Latvijā nodarbina vismaz piecus darbiniekus un gadā nodokļos nomaksājis vismaz 10 tūkstošus latu. Skatot likumu atkārtoti, nomaksāto nodokļu summa tika palielināta līdz 20 tūkstošiem latu.
Trešā iespēja, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, bija veikt ne mazāk kā 200 tūkstošu latu lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē subordinēta kapitāla veidā. Šī norma palika nemainīta.
TB/LNNK referendums
Visasāk pret uzturēšanās atļauju piešķiršanu bija TB/LNNK, kas pauda viedokli, ka tā tiek atvērtas durvis nevēlamiem iebraucējiem no austrumiem. Apvienība sāka vākt deputātu parakstus, lai apturētu likuma izsludināšanu un varētu rosināt referendumu, taču tai neizdevās iegūt nepieciešamās 34 deputātu balsis.
2012.gada aprīlī atklātībā nonāca ziņa, ka NA politiķe, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende iepriekšējā gada beigās pārdevusi sev piederošo īpašumu Ķīpsalā par 101 203,7 latiem, kas tik tikko pārsniedz minimālo nepieciešamo summu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Portāls Pietiek.com bija noskaidrojis, ka māja Rīgā pārdota diviem ārzemniekiem – Umidjonam un Zafaram Ismailoviem, kas uz šī darījuma pamata varēja saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Vēlāk izrādījās, ka abi tās arī ieguvuši.
Ž.Jaunzeme-Grende, kurai darījums saskaņā ar amatpersonas deklarācijā norādīto informāciju ļāva atbrīvoties no 196 000 eiro liela hipotekārā kredīta, apgalvoja, ka īpašumu pārdevusi ilggadējiem kaimiņiem un viņa nezinot, ka māja pirkta, lai tiktu pie uzturēšanās atļaujām. Viņa arī uzsvēra, ka sarunas par darījumu sākušās jau 2010.gadā, kad viņa vēl nebija Visu Latvijai! biedre.
Problēmu faktā, ka ministre rīkojusies pretēji partijas politiskajai nostājai, nesaskatīja arī Visu Latvijai! vadītājs Raivis Dzintars. „Emocionāli, protams, būtu daudz patīkamāk, ja ministre savu īpašumu pārdotu kādam Latvijas pilsonim, taču moralizēt par konkrēto gadījumu, nezinot apstākļus, nevēlos,” sacīja R.Dzintars un norādīja, ka „biedru saimnieciskās intereses nekad nav bijušas un nebūs pamats mainīt viedokli ideoloģiskos jautājumos”.
Līdzīgi vērtēja arī Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, sakot, ka šāda darījuma veikšana nav bijusi atzīstama, tomēr VL-TB/LNNK principi neesot pārkāpti.
NA ultimāts liek mainīt kārtību
2013.gada vasarā NA arvien uzstājīgāk iebilda pret uzturēšanās atļaujām, līdz paziņoja, ka nebalsos par 2014.gada valsts budžetu, ja to izsniegšana pret nekustamā īpašuma iegādi netiks apturēta. Saglabāt atļauju piešķiršanu pret investīcijām, kas stimulē būvniecību un dod papildu ienākumus ekonomikā, bija pārējās koalīcijas partijas – gan Vienotība, kuras politiķu savulaik balsoja pret, gan Reformu partija.
Oktobrī valdības koalīcijas partijas vienojās par kompromisa risinājumu. 31.oktobrī Saeima pēc skatīšanas steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, ar 2014.gadu nosakot kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos, kā arī paredzot jaunas normas par nepieciešamo investīciju apmēru. Pārejas noteikumi paredzēja, ka 2014. gadā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro. 2015. gadā plānots pieņemt ne vairāk par 525 pieteikumiem, bet 2016. gadā - ne vairāk par 350 pieteikumiem.
Ja nekustamo īpašumu kvotas būs izsmeltas, vēl 100 pircējiem gadā tomēr vēl būs iespēja iegūt termiņuzturēšanas atļaujas, taču tad viņiem nekustamo īpašumu iegādē būs jāiegulda vismaz pusmiljons eiro.
Grozījumi arī paredz, ka trešo valstu pilsoņiem būs Latvijā jāiegādājas vismaz 150 tūkstošus eiro vērts nekustams īpašums un jāiemaksā valsts budžetā neatmaksājams maksājumu 25 tūkstošu eiro apmērā. Iegādātā īpašuma sastāvā nedrīkstēs ietilpt meža vai lauksaimniecības zeme. Tāpat uz termiņuzturēšanās atļaujām varēs pretendēt arī personas, kas valsts budžetā iemaksājušas 50 tūkstošus eiro vai iegādājušās bezprocentu valsts aizņēmuma vērtspapīrus par vismaz 250 tūkstošiem eiro.
Delna aicina neiekrist korupcijas slazdā
Par „klasisku korupcijas slazdu, kas aprakstīts korupcijas pētnieku klasikas darbos” pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus nosauca sabiedrības par atklātību Delnadirektors Gundars Jankovs, norādot, ka līdzšinējā pieredze ar kvotām, piemēram, zaļās enerģijas jomā, liecina par Latvijas valdības nespēju tik galā pārskatāmi un godīgi. Delna, uzsverot, ka nepiedalās politiskajā diskusijā par to, vai uzturēšanās termiņatļaujas ir vai nav jāpatur 2014. gada budžetā, pauda viedokli, ka efektīvāk būtu radīt pārskatāmu un atvērtu mehānismu bez kvotām, kas sasniegtu līdzīgu politisku mērķi.
Prezidents neizsludina likuma izmaiņas
Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēma Saeimas pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus neizsludināt. 9.novembrī viņš vēstulē Saeimas priekšsēdētājai pieprasīja to otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.
Valsts prezidents norādīja, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Viņš arī norādīja, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kas liecina, ka investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma ir veicinošs faktors Latvijas konkurētspējas celšanā.
Valsts prezidents minēja arī kvotu sistēmas augsto korupcijas risku, uz ko uzmanību iepriekš bija vērsusi Delna.
Trijos gados atļaujas 6800 cilvēkiem
No 2010.gada vasaras līdz 2013.gada rudenim saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju, uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņēmušas vairāk nekā 6800 personas. Pārvalde lēsa, ka triju gadu laikā Latvijas ekonomikā tādējādi ieplūdušas 420 miljonus latu lielas investīcijas, no tām valsts budžets dažādu nodevu veidā saņēmis aptuveni 43 miljonus latu
Savukārt starptautiskāauditorkompānija Deloitte bija aprēķinājusi, ka kopš 2010.gada, kad šīs atļaujas sāka izsniegt, ieguldījumi nekustamajā īpašumā ar mērķi saņemt termiņuzturēšanās atļauju veidojuši 325 miljonus latu lielu kopējo pienesumu. Savukārt kopējais šo investīciju pienesums tautsaimniecībai, ņemot vērā ar nekustamā īpašuma iegādi un ar investoru uzturēšanos Latvijā saistītos papildu izdevumus, esot 545 miljoni latu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izskaitļojusi, ka visbiežāk uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā saņem 36-46 gadus veci Krievijas pilsoņiar augstāko izglītību, kas iegādājušies nekustamo īpašumu un uzturas Latvijā pāris mēnešu gadā.
Ar likumprojektu var iepazīties ŠEIT.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.
Avoti:
Ālīte,B., Egle, I., Rutule, E. Papildināta - Saeima saka "jā" uzturēšanās atļaujām pret investīcijām. Diena.lv. 04.03.2010
Gleizde, G. Zatlers nosūta atpakaļ Saeimai pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā . Db.lv. 12.03.2010
Zvirbulis, Ģ. Neizsludina Imigrācijas likumu. Latvijas Avīze. 13.03.2010
Gleizde, G. Otrreiz likumu neizbrāķē. Db.lv. 05.05.2010
Cilinskis: NA nevērtēs Jaunzemes-Grendes nekustamā īpašuma darījumu ar ārzemnieku.LSM.lv. 18.09.2012
Zablovska, Z.Vidējais uzturēšanās atļauju pircējs – 36-46 gadus vecs Krievijas pilsonis ar augstāko izglītību. Db.lv. 17.09.2013.
Jaunzemes-Grendes īpašuma pircēji tiešām tikuši pie Latvijas uzturēšanās atļaujām. Pietiek.com. 21.09.2013
Sabiedrības par atklātību Delna paziņojums09.10.2013.
Atpakaļ uz sarakstu 
