2011.gada 22.septembrī 10.Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kas paredz noteikt, ka masu informācijas līdzekļiem, kuru dibinātājs ir juridiska persona, Uzņēmumu reģistram būs jāiesniedz dibinātāja reģistrācijas numurs (fiziskas personas gadījumā - personas kods), nosaukums, adrese.
Masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, ir pienākums Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem.
Papildus tam, likumā iekļauti grozījumi, kas stiprina redakcionālo neatkarību, nosakot, ka redaktors (galvenais redaktors), veicot savus pienākumus, ir redakcionāli neatkarīgs.
Uz nepieciešamību veikt grozījumus mediju darbu regulējošā likumā, lai padarītu mediju darbību atklātāku, 10.Saeimu mudināja 2010.gada novembrī izveidotā Latvijas žurnālistu asociācija (LŽA) A.Rožukalnes vadībā. Pirms tam neskaidra īpašnieku maiņa bija notikusi laikrakstā “Diena”, kā arī izteiktas aizdomas par īpašnieku maiņu krieviski rakstošajā laikrakstā “Telegraf”. Eksperti regulāri norādījuši uz mediju īpašnieku slepenības problēmu un tās ietekmi uz mediju darbību un kvalitāti Latvijā.
Žurnālistu asociācijas aicinājumam atsaucās Nacionālā apvienība Visu Latvijai - TB/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti Dz.Rasnačs, E.Cilinskis, G.Bērziņš, I.Laizāne un R.Dzintars, iesniedzot Saeimā priekšlikumus grozījumiem mediju likumā.
Atslēgas vārdi: mediju atklātība, ofšori, politiskā ietekme, redakcionālā brīvība
Neskaidrie mediju īpašnieki, šaubīgās īpašnieku maiņas
LŽA ierosinājumu atklāt mediju īpašniekus rosināja divu lielu laikrakstu - “Diena” un “Telegraf” īpašnieku maiņa un neskaidrība par patiesā labuma guvējiem.
Vēl 2009.gada oktobrī mainījās laikraksta “Diena” īpašnieki, kuru nomaiņa notika neskaidrā veidā, pastāvot aizdomām, ka formālie īpašnieki neatbilst iespējamiem patiesā labuma guvējiem. Pēc īpašnieku maiņas laikrakstu atstāja vairāki pieredzējuši žurnālisti, no kuriem daļa izveidoja žurnālu “IR”. Pēc īpašnieku maiņas laikrakstā “Diena” īsā laikā nomainījās vairāki galvenie redaktori. Šobrīd pēc Lursoft datu bāzē publicētās informācijas AS Diena valdē darbojas Viesturs Koziols, kontrolpaketes turētājs (valdes priekšsēdētājs, A.Šleseram pietuvināts), kā arī trīs valdes locekļi - Romāns Meļņiks (pirms 10.Saeimas vēlēšanām A.Šķēles preses sekretārs), Uldis Salmiņš, Normunds Staņēvičs (kādreizējais "Ventspils naftas" valdes loceklis un Latvijas Kuģniecības padomes pārstāvis).
2010.gada nogalē, iespējams, notikusi īpašnieku maiņa arī krieviski iznākošajā laikrakstā “Telegraf”, lai gan pēc šobrīd Lursoft publicētās informācijas, kā īpašnieki uzrādīti tie paši īpašnieki - akciju sabiedrība News Media Group, kura, savukārt pieder Kiprā reģistrētajam uzņēmumam “KINONON HOLDINGS LIMITED”. No darba laikrakstā nācās šķirties tā galvenajam redaktoram Aleksandram Krasņitskim un viņam sekoja arī laikraksta ziņu nodaļas vadītājs Sergejs Pavlovs. Tas tika saistīts ar iespējamo Telegraf īpašnieku maiņu. Kā 2010.gada nogalē rakstīja žurnālisti D.Petrenko un V.Dreijere, “jau iepriekš izskanēja informācija, ka varētu būt radīta shēma kā mediju holdingam „News Media Group” (NMG), kurā bez „Telegraf” ietilpst vēl vairāki krievu valodā iznākoši mediji, nonākt Krievijas banku magnāta Vladimira Antonova kontrolē, kam oficiāla apstiprinājuma nav.”
Pēc mediju ekspertes A.Rožukalnes izveidotās mediju kartes redzams, ka lielākie Latvijas mediji tieši vai pastarpināti ir saistīti ar kādu politisko partiju (organizāciju). Mediju karte.
Mediju īpašnieku atklātība - izšķiroša
Mediju ekspertu vidū valda konsensus, ka mediju darbības regulējumā ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, padarot mediju darbu caurskatāmāku, atklājot mediju īpašniekus.
LŽA vadītāja A.Rožukalne norādījusi, ka “sponsoru ietekme uz masu mediju vidi ir jūtama jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad masu mediji meklēja iespējas izdzīvot jaunajos apstākļos. Šobrīd masu mediji ir īpaši ietekmēti no dažādu politisko spēku puses, kā rezultātā informācija bieži tiek deformēta. Viens no veidiem, kā atgūt mediju neatkarību, ir ļaut iedzīvotājiem zināt, kādu mērķu vārdā rīkojas masu mediju īpašnieki.”
Mediju eksperts A.Dimants: “bez mediju brīvības un redakcionālas autonomijas nav iespējama demokrātija un masu mediju daudzveidība.”
Labākā regulējuma meklējumi
Lai arī konceptuāli valda izpratne par nepieciešamību atklāt mediju īpašniekus, daudz komplicētāks ir jautājums par skaidru juridisku risinājumu, kā to regulēt normatīvajos aktos. LŽA ierosinājumiem nepiekrīt Saeimas Juridiskā biroja eksperti, norādot, ka tas ir būtiski pilnveidojams un konkretizējams. Piemēram, nepieciešams izvērtēt likumprojekta ietekmi attiecībā uz akciju sabiedrībām, kuru akcijas atrodas publiskā apgrozībā. Šādā gadījumā piemērošana var būt sarežģīta un pat neiespējama, jo, piemēram, akciju turētāju noskaidrošanai būs jāiesaldē akciju tirdzniecība, bet akciju turētājs var būt, piemēram, pensiju fonds vai cita akciju sabiedrība. Nav skaidrs arī, kas, vai un kādā veidā veiks fiziskās personas, kas ir patiesā labuma guvējs, izpēti un varēs pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.
Saeima likumu apstiprināja 2011.gad 22.septembrī, tas spēkā stājās 2011.gada 6.oktobrī.
Avoti:
www.saeima.lv
LETA: Konceptuāli atbalsta ideju atklāt mediju īpašniekus un patiesā labuma guvējus, 08.03.2011.
Likums prasīs masu medijiem atklāt to īpašniekus. Diena, 08.03.2011.
Mediju karte
A.Rožukalne “Mīli savu īpašnieku kā...”, Politika.lv, 03.05.2011.
EP pārstāvis mediju brīvības jautājumos: precedentu par vispārēju mediju īpašnieku regulāciju līdz šim nav bijis, www.nozare.lv, 13.06.2011.
D.Petrenko, V.Dreijere “Telegraf pārdošanas shēma varētu būt jāmaina”, www.mansmedijs.lv, 01.12.2010.