Likumu grozījumi

arhīvs

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (t.s. antimafijas grozījumi), 2009.gads

Pēc LR Ģenerālprokuratūras iniciatīvas 2007. gada sākumā tika izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas ļautu ģenerālprokuroram izbeigt kriminālprocesu pret personu, kas sniegusi liecības pret saviem līdzdalībniekiem. Tas būtiski palielinātu iespējas atklāt noziegumus, kas pastrādāti organizētā grupā, tajā skaitā augstākā līmeņa politiskās korupcijas lietas. Pret šiem grozījumiem iebilda valdības koalīciju veidojošās TP un ZZS, novilcinot grozījumu pieņemšanu Saeimā. Plaši tika izmantots arguments, ka tie veicinātu padomju laikā pastāvošās ziņošanas jeb “stučīšanas” kultūras atdzimšanu. Pēc ilgstošas likuma grozījumu pieņemšanas kavēšanas, tie tika pieņemti 2009. gada martā – divus gadus pēc nonākšanas Saeimā.

Atslēgas vārdi: antimafijas likums, prokuratūra, ZZS, TP, Lembergs

 

uz augšu

Dalībnieki. Valdības koalīciju veidojošās TP un ZZS 2007. gadā iebilda pret antimafijas grozījumiem, novilcinot to pieņemšanu par diviem gadiem un publiskajā telpā saistot tos ar “stučīšanas” kultūras atjaunošanu. ZZS vēl pirms 3.lasījuma 2009. gadā mēģināja iesniegt priekšlikumus, kas būtu labvēlīgi personām, kas apsūdzētas noziedzīgos nodarījumos.

uz augšu

Antimafijas grozījumi - iespēja atklāt noziegumus

Pēc LR Ģenerālprokuratūras iniciatīvas tika sagatavoti grozījumi Kriminālprocesa likumā, t.s. antimafijas grozījumi, kas paredzēja iespēju ar ģenerālprokurora lēmumu no kriminālatbildības atbrīvot personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu un sevišķi smagu noziegumu (terorisms, terorisma finansēšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana organizētā grupā, izspiešana vai krāpšana lielos apmēros u.c. noziegumi, izņemot vardarbīgus), kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par personas izdarīto. Līdz tam likumā šāda iespēja bija attiecināta tikai uz smagiem noziegumiem. Ģenerālprokuratūra uzskatīja, ka grozījumi var būtiski palīdzēt noziegumu patieso organizatoru atklāšanā, jo organizētā grupā veiktu noziegumu atklāšanā bieži vien būtiskas ir tieši līdzdalībnieku liecības. Arī Valsts policija atbalstīja prokuratūras izstrādātos grozījumus.

uz augšu

Rūpes par stučīšanu noziedznieku vidē

Kriminālprocesa grozījumi, kas ietvēra arī prokuratūras iniciētās antimafijas normas, valdībā tika apstiprināti 2007.gada 16.janvārī. 1.februārī grozījumi tika nodoti Saeimas komisijām. Koalīcijas partijas – TP, ZZS, LPP/LC, TB/LNNK – norādīja, ka netiks likti šķēršļi šo grozījumu pieņemšanai. Grozījumi tika apstiprināti pirmajā lasījumā, tomēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) iebilda pret tiem. Viņš apgalvoja, ka grozījumu mērķis ir pierādījumu savākšana lietās pret Aivaru Lembergu, kā arī pauda bažas, ka daļa noziedznieku – kas snieguši liecības – turpmāk varētu palikt nesodīti. Turklāt viņš izmantoja padomju laika retoriku par “stučīšanu” kā negatīvi vērtējamu parādību: «Vai sabiedrība no tā iegūs, ja daļa noziedznieku paliks bez soda? Labāk prokuratūra varētu uzlabot izmeklēšanas darbu, nevis paļauties uz stučīšanu.» M.Segliņš uzskatīja, ka vienošanās starp ģenerālprokuroru un likumpārkāpēju, kas palīdzējis atklāt citu smagu noziegumu, būtu jāapstiprina Augstākajā tiesā. Prokuratūra pret šādu risinājumu neiebilda. LR Augstākā tiesa pauda uzskatu, ka antimafijas grozījumi kopumā ir atbalstāmi un nepieciešami, taču norādīja, ka ir nepieciešama diskusija par noziegumu veidiem, kam piemērojama prokurora vienošanās. AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvils Gruziņš LNT raidījumā Top 10 apgalvoja: «Jaunie grozījumi paredz - lai atlaistu grēkus, man jāpasteidzas pasūdzēties un pastāstīt par cita grēkiem. Tad manējos piedos. Kurš pirmais par otra grēkiem pasūdzēsies, atklās ziņas, tam visu piedos. Visbīstamākais ir tas, ka mēs varam radīt valstī tendenci - visi cenšas par kādu ziņot, lai viņus pašus nesauktu pie atbildības un netiesātu». Arī Prezidenta amata kandidāts Valdis Zatlers īsi pirms savas ievēlēšanas par šiem grozījumiem izteicās noraidoši, uzskatot, ka tie nav demokrātiski un veicinās “stučīšanu”. Grozījumus nosodīja arī Andrim Šķēlem pietuvinātais advokāts Andris Grūtups. Intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei viņš uzsvēra, ka "Pieņemot šādus grozījumus, tiks izveidots nodevības klimats."

uz augšu

Pēc diviem gadiem pretestība pārvarēta

2007.gada 19.aprīlī antimafijas grozījumi tika apstiprināti pirmajālasījumā, taču turpmākā Kriminālprocesa grozījumu izskatīšana Saeimā tika novilcināta, lielā mērā TP un ZZS pretestības dēļ. Tika iesniegti vairāk kā 300 priekšlikumu, galvenokārt tehniski uzlabojumi, un TP deputāta M.Segliņa vadītā Juridiskā komisija nenoteica priekšlikumu iesniegšanas termiņus. Otrajā lasījumā tie tika pieņemti tikai 2008.gada maijā, bet līdz trešajam, galīgajam, lasījumam nonāca 2009.gada martā. Uz trešo lasījumu ZZS bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, kas attiecas uz antimafijas normām – par izmeklēšanas tiesneša kompetences paplašināšanu, lemjot par sūdzībām, kā arī – noziedzīgi iegūtas mantas jēdziena sašaurināšanu, paredzot, ka par tādu atzīstama manta, kas iegūta, izdarot noziedzīgu nodarījumu, nevis manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši un netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tomēr šie priekšlikumi tika noraidīti un Kriminālprocesa grozījumi tika pieņemti trešajā lasījumā; tie stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Lemberga stipendiāti

Digitālgeita

Resursi internetā:
Raidījums “Kas notiek Latvijā?” par Antimafijas grozījumiem Kriminālprocesa likumā: http://www.knl.lv/video/269/

Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze, NRA

 

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!