Likumu grozījumi
Deputātu imunitātes atcelšanas mēģinājums 10. Saeimā
Latvijas politikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad Saeimas deputāti nosargā kādu no saviem kolēģiem no soda vai kādas kriminālprocesuālas darbības veikšanas. Taču vislielāko sabiedrības neapmierinātību un politiskās sekas izsauca 2011.gada 25.maija Saeimas deputātu lēmums liegt KNAB veikt kratīšanas A.Šlesera dzīvesvietās. Šo kā vienu no galvenajiem argumentiem savā rīkojumā nr.2 par Saeimas atlaišanu norādīja arī V.Zatlers. Pēc Valsts prezidenta rīkojuma divas Saeimas frakcijas - Vienotība un ZZS steidza iesniegt priekšlikumus deputātu imunitātes atcelšanai. Vienotība rosina atcelt imunitāti kratīšanas veikšanai, ZZS rosina atcelt imunitāti administratīvai sodīšanai.
10.Saeima likumprojektus nepaguva izskatīt līdz to apstiprināšanai galīgā lasījumā.
Atslēgas vārdi: imunitāte, pašsaglabāšanās, Šlesers, likums
- Ko nozīmē deputātu imunitāte
- Iepriekšējie mēģinājumi atcelt deputātu imunitāti neveiksmīgi
- 10.Saeimā administratīvi sodīti 17 deputāti
- 10.Saeimas deputāti nosargā Šleseru
- Partijas rosina atcelt deputātu imunitāti - priekšlikumi atšķiras
Ko nozīmē deputātu imunitāte
Latvijas Satversmes 30.pants nosaka, ka "pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas". Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 17.pants nosaka, ka “par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums.“
Deputātu imunitātei galvenokārt ir divi uzdevumi - nodrošināt parlamenta pareizu funkcionēšanu, un aizsargāt parlamenta locekļus no nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām. Tādējādi, deputātiem, lemjot par imunitātes atcelšanu kādam no deputātiem, būtu jāvērtē tieši šie apsvērumi - vai konkrētā deputāta izdošana kriminālvajāšanai vai administratīvā soda uzlikšanai nekavēs Saeimas darbu, kā arī jāpārliecinās, ka lūgums veikt darbības pret deputātu nav politiski motivētas apsūdzības. Vērtējot konkrētos gadījumus par deputātu imunitātes atcelšanu, Saeimas deputātiem nav jāvērtē pēc būtības deputāta izdarītais nodarījums vai jālemj par viņa vainu. Šis jautājums ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.
Iepriekšējie mēģinājumi atcelt deputātu imunitāti neveiksmīgi
Iepriekšējo Saeimu darbības laikā ir bijuši mēģinājumi atcelt Saeimas deputātu imunitāti saukšanai pie administratīvās atbildības. Tam par pamatu bija ne vien uzskats, ka šāda norma ir pretēja moderno konstitucionālo tiesību principiem, bet arī konkrēti piemēri Latvijas Saeimas darbībā, kad deputāti neizdod savus kolēģus sodīšanai un tādējādi sevi stāda augstāk pār citiem, nepaļaujoties pašu radītiem likumiem.
2005.gada novembrī 8.Saeima noraidīja šādu Jaunā laika priekšlikumu. Turklāt pret deputātu imunitātes atcelšanu tolaik nobalsoja arī tādi deputāti kā Jānis Šmits (LPP), Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme (ZZS), kurus kolēģi neizdeva sodīšanai.
Arī 9.Saeimas laikā, 2007.gadā Jaunais laiks no jauna rosināja atcelt deputātu administratīvo imunitāti, vienlaikus paredzot, ka prezidijam jāinformē Saeima par deputāta izdarītajiem pārkāpumiem, bet Ministru kabinetam būtu jāizstrādā noteikumi, kādā veidā Saeimas prezidijs šādu informāciju par sodītajiem deputātiem saņem. Arī šoreiz JL priekšlikums neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
10.Saeimā administratīvi sodīti 17 deputāti
Saskaņā ar Saeimas Mandātu un ētikas komisijas apkopojumu, 10.Saeimai nepilna gada darbības laikā nācies 17 reizes lemt par savu kolēģu izdošanu administratīvai sodīšanai. Salīdzinājumam, 9.Saeimas četros gados administratīvai sodīšanai izdoti 28 deputāti. Pārkāpumi lielākoties bijuši saistīti ar deputātu atrašanos interešu konfliktā (13 deputāti), par neatļautu amatu savienošanu un atrašanos interešu konfliktā - 2 deputāti, bet viens deputāts par notikuma vietas atstāšanu, par ko sodu piemēroja Valsts policija, pārējos gadījumos KNAB.
10.Saeimas deputāti nosargā Šleseru
2011.gada 20.maijā KNAB uzsāka kriminālprocesu par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers, un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Lietas ietvaros KNAB veica aptuveni 42 kratīšanas un tādu uzskatīja par nepieciešamu veikt arī A.Šlesera dzīvesvietā.
Lai to veiktu, bija nepieciešams Saeimas akcepts. 2011.gada 25.maijā Saeima, Šlesera un Šķēles apvienībai “Par labu Latviju!” gūstot SC un valdības koalīcijā esošās ZZS atbalstu, nepieļāva veikt kriminālprocesā nepieciešamās darbības. Liela daļa Saeimas deputātu debatēs pirms balsojuma un komentāros plašsaziņas līdzekļiem ieņēma Šleseru aizstāvošu nostāju, mēģinot saistīt kratīšanas ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, vai arī vienkārši apšaubot kratīšanas jēgu. Deputāti debatēs atklāti pauda nicinošu attieksmi pret KNAB un citām Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām.
Atļauju veikt kratīšanu balsoja 35 "Vienotības" un apvienības VL-TB/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balsoja septiņi "Par labu Latviju" frakcijas deputāti un divi deputāti no ZZS - Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturējās 37 deputāti - pārējie ZZS deputāti un "Saskaņas centra" frakcija. Balsojumā nepiedalījās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats A.Šlesers. 16 deputāti sēdei nebija reģistrējušies, to vidū arī vēlāk par Valsts prezidentu ievēlētais Andris Bērziņš (ZZS).
Nākamajā dienā intervijā Latvijas Radio LR ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers atzina, ka debatēs nosaucot KNAB lūgumu par farsu, deputāti ir apvainojuši vairākas tiesībsargājošās institūcijas - tiesu, Ģenerālprokuratūru, KNAB. Viņš norādīja, ka Saeimas balsojums ir “pamats izdarīt secinājumu par deputātu imunitātes institūta būtības pārskatīšanu.”
Partijas rosina atcelt deputātu imunitāti - priekšlikumi atšķiras
A.Šlesera nosargāšana, liedzot KNAB veikt kratīšanas viņa dzīvesvietās, izsauca plašu sabiedrības sašutumu, kā arī kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem Valsts prezidenta V.Zatlera rīkojumam par 10.Saeimas atlaišanu. Šajos apstākļos divas frakcijas - Vienotība un ZZS rosināja atcelt deputātu imunitāti.
Vienotības deputāti rosināja atcelt imunitāti kratīšanas veikšanai, iesniedzot grozījumus Saeimas kārtības rullī. 2011.gada 9.jūnijā 73 Saeimas deputāti šo priekšlikumu atbalstīja, atturoties 8 deputātiem (A.Bērziņš (Rīga) PLL, G.Daudze (ZZS), J.Klaužs (ZZS), K.Seržants (ZZS), J.Strazdiņš (ZZS), R.Strode (PLL), G.Ulmanis (PLL), E.Zalāns (PLL)). A.Šlesers un A.Šķēle balsojumā nepiedalījās.
Savukārt ZZS deputāti rosināja atcelt deputātu imunitāti administratīvai sodīšanai, taču saglabājot imunitāti kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātiem. Arī šis priekšlikums Saeimā tika atbalstīts, par to nobalsoja 74 deputāti, 4 deputāti atturējās (A.Šķēle, G.Ulmanis, R.Strode, E.Zalāns - visi no PLL), savukārt A.Šlesers balsojumā nepiedalījās.
Abi priekšlikumi nodoti skatīšanai Saeimas komisijās. Līdz 10.Saeimas šos priekšlikumus nepaguva pieņemt.
Avoti:
www.saeima.lv, LETA
I.Egle “Deputāti neatsakās no imunitātes”, DIENA, 19.11.2005.
Resursi internetā:
Administratīvi sodītie 10. Saeimas deputāti
Atpakaļ uz sarakstu 
