2010.gada oktobrī portāls Pietiek.com publiskoja faktus par ilggadējās Jaunā laika biedres un valdes locekles, no Vienotības saraksta 10.Saeimā ievēlētās Silvas Bendrātes (tobrīd Ērmane) saistību ar A.Lembergu. S.Bendrāte 1997.gadā bija noslēgusi trasta līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu par SIA „Kurzemes Radio” kapitāldaļu iegādi. Saskaņā ar šo līgumu S.Bendrātei, kura bija Kurzemes radio radošā direktore, bija pienākums veikt viņas daļu pārvaldīšanu A.Lemberga interesēs. S.Bendrātes rīcība liecina par ārkārtīgi lielu uzticību A.Lembergam un neizpratni par slēgtā līguma ietekmi uz viņas turpmāko darbību, jo līgums tika noslēgts vienā eksemplārā, kas atradās tikai pie A.Lemberga advokāta G.Laiviņa-Laivenieka. Turklāt S.Bendrāte tā arī nekad nenorēķinājās ar A.Lembergu par viņa daļām, līdz ar to viņa joprojām bija A.Lemberga parādniece, un formāli Ventspils mēram bija tiesības ietekmēt Kurzemes radio saturu līdz pat laikam, kad S.Bendrāte pārdeva savas uzņēmuma daļas.
KNAB nesen beidzis pārbaudi un šajā lietā nav konstatējis interešu konfliktu.
Atslēgas vārdi: Bendrāte, trasts, Lembergs, Kurzemes radio, mediji
Trasta līgums
Kā portālam ir.lv skaidro S.Bendrāte, 90.gadu otrā pusē viņai bijusi ideja izveidot Kurzemes reģionālo radiostaciju, kas arī īstenota, taču viņai neesot izdevies iegūt šajā uzņēmumā kapitāldaļas. Lai iegūtu naudu kapitāldaļu iegādei, viņa esot uzrunājusi vairākus cilvēkus, tajā skaitā Lembergu, ar kuru viņai darba dēļ bija izveidojušās labas attiecības. A.Lembergs atsaucies uz aicinājumu, un pilnvarojis Bendrāti savā vietā iegādāties SIA “Kurzemes Radio” kapitāldaļas 2250 latu vērtībā. Lemberga advokāts S.Bendrātei ieteicis “kārtības labad” parakstīt trasta līgumu. Līgums tika noslēgts 1997.gada 4.aprīlī. S.Bendrātes rīcība liecina par ārkārtīgi lielu uzticību A.Lembergam un neizpratni par slēgtā līguma ietekmi uz viņas turpmāko darbību, jo līgums tika noslēgts vienā eksemplārā, kas atradās tikai pie A.Lemberga advokāta G.Laiviņa-Laivenieka.
S.Bendrāte intervijā portālam Pietiek.com stāstīja, ka A.Lemberga piešķirtā summa nav bijusi pietiekama radio darbības attīstīšanai, tādēļ viņai nācās ņemt arī kredītu 100 000 latu apmērā. S.Bendrāte pieļāva, ka A.Lembergs ir ietekmējis arī šī kredīta saņemšanu.
Portālā Pietiek.com publicētais
trasta līgums paredz, ka S.Bendrātei kā pilnvarniecei jāvadās tikai un vienīgi no trasta dibinātāja - A.Lemberga interesēm. Līgums arī nosaka, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi
Pati Bendrāte norāda, ka saskaņā ar viņas un Lemberga mutisko vienošanos trasta līgums tika lauzts jau tā paša gada laikā, taču nekāda juridiska apliecinājuma gan tam neesot. Reģionālajā laikrakstā “Kuzemnieks” S.Bendrāte skaidro, ka “mutisku vienošanos šis savulaik noslēgtais trasta līgums pieļauj. Un apliecinājums tam, ka trasta līgums tiešām vairs nav spēkā, bija arī SIA Kurzemes Radio pārreģistrēšana par akciju sabiedrību Kurzemes Radio, kad netika pievienots šī trasta līguma pārjaunojums vai slēgts kāds cits.”
Bendrāte neatzīst, ka būtu rīkojusies neētiski, slēpjot šo faktu, vai arī pretlikumīgi, nenorādot parādsaistības pret Lembergu amatpersonas deklarācijā.
Pretrunīgi Bendrātes izteikumi
S.Bendrāte intervijā portālam Pietiek.com klāstīja, ka Ventspils pašvaldība ir slēgusi līgumus par raidījumu un ziņu programmu veidošanu. Viņa apgalvoja, ka nav izjutusi A.Lemberga spiedienu vai ietekmi saistībā ar raidījumu saturu, taču savas attiecības ar A.Lembergu un Ventspils pašvaldību raksturoja šādi: “Un es domāju, ka tik daudz, cik esmu atstrādājusi tai pašai Ventspilij, lai būtu informācija, lai būtu atpazīstamība... Mēs centāmies, lai šī nauda nebūtu uzdāvināta, bet tiešām atstrādāta. Mēs visu rēķinājām, raidlaikiem bija konkrēta cena, tas viss tika iegrāmatots, un par visu vajadzēja atskaitīties. Tā ka nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts.”
Savukārt intervijā portālam ir.lv, S.Bendrāte uzsver, ka ne pirms 13 gadiem, ne arī esot politikā, viņa neesot no Lemberga saņēmusi nekādas norādes. Vērtējumā par Lembergu viņa ir atturīga: “Es nekad neaizmirsīšu, ko viņš ir manā labā labu izdarījis, palīdzot īstenot manu ideju, kas bija ļoti laba ideja un savā laikā 21 cilvēkam deva darbavietas komercradiostacijā. Es to nekad neaizmirsīšu, bet es saprotu, ka tiesiskā valstī, ja viņš ir apsūdzētā persona, viņam nāksies atbildēt par to, kas ir bijis. Lai viņam izdodas par to atbildēt, bet tie ir tiesiskās valsts principi, un es tajā neiejaucos''.
Interesanti, ka laika posmā no 2002. līdz 2010.gadam S.Bendrāte Jaunajam laikam ir ziedojusi 2782,66 latus – summu, kas pat nedaudz pārsniedz A.Lemberga viņai savulaik aizdotos 2250 latus.
Deputāte mandātu nenoliek
„Sabiedrība par atklātību – Delna” nosūtīja S.Bendrātei vēstuli ar aicinājumu izvērtēt savu rīcību, iegādājoties kapitāldaļas SIA "Kurzemes radio" par Lemberga līdzekļiem, un nolikt deputātes mandātu. „Delna” norādīja, ka S.Bendrāte ir pārkāpusi normatīvos aktus un viņai kā politiķei un žurnālistei saistošās ētikas normas, kā arī smagi pievīlusi savu vēlētāju uzticību. Aicinājumu atkāpties no amata izteica arī S.Bendrātes frakcijas biedri – „Vienotības” deputāti L.Čigāne, A.Loskutovs un V.Paegle. Tomēr kopumā partija „Jaunais Laiks” un apvienība „Vienotība” S.Bendrāti nenosodīja. S.Bendrātes darījums ar A.Lembergu un tā slēpšana tika izskatīta JL valdes sēdē, tomēr nekāda rīcība vai paziņojums tam nesekoja. Pati S.Bendrāte paziņoja, ka mandātu nolikt negrasās.
KNAB pārkāpumus nekonstatē
2011.gada jūlijā KNAB pabeidza pārbaudi, kas tika uzsākta pēc portāla Pietiek.com iesnieguma. KNAB pārbaudes rezultātā nekonstatēja likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumus ne S.Bendrātes, ne A.Lemberga rīcībā.
Birojs vēstulē Delnai par pārbaudes rezultātiem skaidro: “Atbilstoši Biroja kompetencei un izvērtējot pārbaudes laikā iegūto informāciju un ievērojot to, ka no iespējamās S.Bendrātes un A.Lemberga prettiesiskās rīcības izdarīšanas brīža ir pagājis ievērojams laika periods, proti, 14 gadi, pierādījumi, kas liecinātu par minēto personu prettiesisko darbību saistībā ar noslēgto trasta līgumu un, kas būtu pretrunā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Korupcijas novēršanas likumā (kas bija spēkā trasta līguma noslēgšanas brīdī) valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, netika iegūti.” Tādējādi Birojs S.Bendrātes un A.Lemberga darbībās nekonstatēja interešu konflikta likuma normu pārkāpumus.
Birojs norāda, ka, informējot S.Bendrāti par KNAB pārbaudes rezultātiem, deputātei atgādinājis par Saeimas deputāta ētikas kodeksa normām, ka deputāts nedrīkst pieļaut personīgo un valsts interešu konfliktu un deputātiem jāizvairās no situācijām, kas sabiedrībā varētu radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.
Bendrāte kandidē ārkārtas vēlēšanās Kurzemes apgabalā, netiek ievēlēta
11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās Silva Bendrāte (V) kandidēja Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar sesto kārtas numuru. Intervijā portālam Pietiek.com S.Bendrāte norādīja, ka nesaskata nekādus šķēršļus savai kandidēšanai. “Tiesībsargājošās organizācijas ir teikušas savu vārdu, un visa tā situācija ir noskaidrota. Jūs lasījāt KNAB lēmumu, nu, tad tur arī ir rakstīts viss. Es neko nekomentēšu, to, ko jūs tur varat izlasīt, arī lasiet. Ētikas komisijas arī abas [gan Jaunā laika, gan Vienotības] ir izskatījušas, tās neatrada nekādus ētikas pārkāpumus, pēdējais, kas palika – KNAB lēmums, nu tas arī ir.” Bendrāte 11.Saeimā netika ievēlēta.
Avoti:
"Delna" vēstulē Bendrātei aicina izvērtēt savu rīcību un nolikt deputātes mandātu. LETA. 26.10.2010.
„Labrīt, Latvija!” [intervija ar A.Loskutovu]. Latvijas TV. 27.01.2010.
Vilemsons, M. Bendrāte nevēlas nolikt deputātes mandātu. LETA. 28.10.2010.