Lielākie korupcijas un politikas skandāli

aktualizēts

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllieta

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 20.augustā.

2011.gada 11.martā Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu vienā no vērienīgākajiem korupcijas gadījumiem Latvijas nesenajā vēsturē – tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā. Par kukuļa ņemšanu ar reālu brīvības atņemšanu tika sodītas trīs Rīgas domes amatpersonas: bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams (8 gadu cietumsods un mantas konfiskācija), viņa toreizējais vietnieks Pēteris Strancis (6 gadu cietumsods un mantas konfiskācija) un kādreizējais Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājs Raimonds Janita (3 gadu cietumsods). Par kukuļa došanu tika piemērots naudas sods trīs privātpersonām: uzņēmējai Inārai Vilkastei (40 000 latu apmērā), bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim un kompānijas „NCC Spilve Development” pārstāvim Igaunijas pilsonim Prītam Tomingam (katram 24 000 latu apmērā). 

2012.gada 1.novembrī Augstākā tiesa otrajā instancē bijušajām domes amatpersonām sodu mīkstināja: V.Štramam - no 8 gadiem līdz 6 gadiem un 6 mēnešiem cietumsoda, P.Strancim - no sešiem gadiem līdz pieciem gadiem cietumsoda, bet R.Janitam – no trim gadiem līdz vienam gadam, astoņiem mēnešiem un 25 dienām, kas atbilda tobrīd viņa jau izciestajam cietumsodam. Savukārt I.Vilkastei naudas soda vietā tika piespriests divu gadu cietumsods, kas gan vēl nav stājies spēkā.

Rīgas domes amatpersonas ir sodītas par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, bet privātpersonas – par kukuļa došanu laika posmā no 2005.gada līdz 2008.gada februārim dažādu būvniecības ieceru īstenošanai Rīgā. 
 
Medijos ir izskanējušas ziņas, ka ar Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu varētu būt saistīti vairāku politiķu vārdi. 2008.gada 17.jūnijā KNAB veica kratīšanu toreizējā domnieka, Tautas partijas pārstāvja Edmunda Krastiņa kabinetā, pēc kuras E.Krastiņš atkāpās no amata. E.Krastiņš tolaik bija Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs un viņam saskaņā ar Rīgas domes nolikumu bija visai plašas iespējas ietekmēt notiesāto amatpersonu pārstāvētā Pilsētas attīstības departamenta darbu. Tautas partijas kontrolē tolaik atradās arī Rīgas domes vicemēra postenis, kuru ieņēma Andris Ārgalis. Abi Tautas partijas pārstāvji pārraudzīja pilsētas attīstības jautājumus laikā, kad tika izstrādāts Rīgas attīstības plāns 2006.-2018.gadam. Savas intereses noteiktu būvniecības ieceru tālākā virzībā varētu būt bijušas arī kādreizējam Rīgas mēram Gundaram Bojāram (LSDSP, no 2007.gada LPP/LC). Pierādījumu trūkuma dēļ nevienam no politiķiem apsūdzības nav izvirzītas.
 
Krimināllietas iztiesāšana nav beigusies, jo spriedumu ir pārsūdzējušas visas trīs bijušās Rīgas domes amatpersonas un I.Vilkaste. Savukārt prokurors Māris Leja ir iesniedzis protestu par tiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētajiem – Raimondam Janitam un Inārai Vilkastei – piespriesti, viņaprāt, nepamatoti sodi. Prokurors lūdz atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajiem I. Vilkastei un R. Janitam piemēroto sodu, šajā daļā pieņemot jaunu spriedumu. M. Leja lūdz noteikt I. Vilkastei brīvības atņemšanu uz trim gadiem, piemērojot daļēju mantas konfiskāciju, R. Janitam – brīvības atņemšanu uz vienu gadu bez mantas konfiskācijas. Prokurora protests būs jāskata Augstākajai tiesai.
 
Atslēgas vārdi: korupcija, Rīgas dome, būvniecība, Štrams, Janita, Strancis, Vilkaste, Krastiņš
uz augšu
Apsūdzībā figurē piecas epizodes
 
2008.gada 14.februārī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros KNAB aizdomās par kukuļņemšanu februārī un martā aizturēja R.Janitu, V.Štramu un P.Stranci. R.Janita tika aizturēts kādā Rīgas kafejnīcā, kur ieradies, lai saņemtu kukuli no igauņu uzņēmēja P.Tominga 45 000 eiro apmērā; V.Štrams tika apcietināts tajā pašā dienā, bet P.Strancis – aptuveni pēc mēneša. Saistībā ar ierosināto krimināllietu 2008.gada 17.jūnijā KNAB veica kratīšanu toreizējā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja E.Krastiņa (TP) kabinetā. E.Krastiņš pēc kratīšanas aizturēts netika, taču dažas dienas vēlāk paziņoja par atkāpšanos no amata. Gada nogalē KNAB iesniedza lietas materiālus Ģenerālprokuratūrai, uzskatot, ka izmeklēšanas laikā ir iegūti pietiekami pierādījumi par vairākiem gadījumiem, kad laika posmā no 2005.gada līdz 2008.gada februārim divas Rīgas domes amatpersonas, izmantojot trešo amatpersonu kā starpnieku, no vairākiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem pieprasīja naudu - kukuļus par labvēlīgu lēmuma pieņemšanu saistībā ar plānotajām būvniecības iecerēm Rīgā. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 2009.gada 8.maijā. Rīgas apgabaltiesa krimināllietu sāka izskatīt 2009.gada 30.oktobrī.
Ierosinātajā krimināllietā figurēja apsūdzības piecās epizodēs. 
 
Pirmā epizode saistīta ar V.Štrama un P.Stranča 2005.gada vienošanos ar R.Janitas starpniecību pieprasīt kukuli 1 miljona eiro (aptuveni 703 tūkstoši latu) apmērā no I.Vilkastes, lai īstenotu uzņēmējas vēlmi mainīt teritorijas plānojumu viņai piederošam īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1, lai tajā varētu veikt apbūvi ar ievērojami lielāku stāvu skaitu nekā to paredzēja spēkā esošais pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. 2005.gada nogalē, divas dienas pēc tam, kad zemei tika mainīts zonējums un atļauta daudzstāvu apbūve, I.Vilkaste, kas zemi Mežaparkā starp Ķīšezera, Rusova un Ezermalas ielu bija iegādājusies par 175 tūkstošiem latu, to pārdeva par 29,7 miljoniem latu. Īpašuma sākotnējais īpašnieks nav zināms, bet ar trīs mēnešus vēlāk noslēgto pārjaunojuma līgumu par tās īpašnieku kļuva pirms mēneša dibinātais uzņēmums „Mežaparks SPV”, kura valdes loceklis bija iepriekšējā sasaukuma Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP, no 2007.gada LPP/LC). 
 
Lietas otrā un trešā epizode saistīta ar neizdevušos kukuļa pieprasīšanu 30 000 eiro (aptuveni 21 084 latu) apmērā no SIA „CMR Nami” par dzīvojamo māju celtniecību Rīgā, Dzelzavas ielā. V.Štrams ar R.Janitas starpniecību pieprasījis uzņēmumam kukuli par labvēlīga lēmuma pieņemšanu būvatļaujas izsniegšanas procesā, tomēr uzņēmuma pārstāvis nav bijis pierunājams. Par neizdevušos darījumu V.Štrams no R.Janitas pieprasījis 5000 eiro, ko R.Janita viņam samaksājis. 
 
Ceturtajā epizodē V.Štrams un P.Strancis ar R.Janitas starpniecību 2007.gada pavasarī informējuši A.Inkuli, ka jāsamaksā 60 000 eiro (aptuveni 42 168 latu) liels kukulis, lai virzītos uz priekšu SIA „Kvarta” iecerētā dzīvojamo māju kompleksa būvniecība Rīgā, Kuldīgas ielā. A.Inkulis šo naudu nodevis R.Janitam. 2007.gada nogalē no A.Inkuļa pieprasīti vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro, ko viņš daļēji ir samaksājis.
 
Piektajā apsūdzības epizodē V.Štrams un P.Strancis uzdevuši R.Janitam pieprasīt 65 000 eiro (apmēram 45 682 latu) kukuli no kompānijas „NCC Spilve Development” pārstāvja igauņa P.Tominga apmaiņā pret to, ka tiks nodrošināti būvniecības ieceres attīstītājam labvēlīgi lēmumi būvatļaujas izsniegšanas procesā saistībā ar dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā.
 
Lietas izmeklēšanā R.Janita liecinājis, ka naudu no uzņēmējiem devies saņemt V.Štrama un P.Stranča uzdevumā, un to abiem arī atdevis, pieļaujot, ka nauda tālāk tika nodota ar politiku saistītām personām. P.Strancis noliedzis, ka pieņēmis kukuļus vai izmantojis savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu, un norādīja, ka R.Janita viņu apmelojis. V.Štrams liecības iesniedza rakstveidā. Par naudas nodošanu ar politiku saistītām personām tiesā V.Štrams klusējis. 
uz augšu
Aizdomas par politiķu iesaisti
 
Medijos atrodama informācija, pēc kuras noprotams, ka kukuļņemšanā varētu būt iesaistīti vairāki politiķi, taču pierādījumu trūkuma dēļ ne pret vienu no viņiem apsūdzības nav izvirzītas. 
Saistībā ar ierosināto krimināllietu 2009.gada 17.jūnijā KNAB veica kratīšanu toreizējā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja, Tautas partijas dibinātāja E.Krastiņa kabinetā. E.Krastiņš pēc kratīšanas aizturēts netika, taču dažas dienas vēlāk paziņoja par atkāpšanos no amata. 
 
Liecinot Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā, uzņēmējas I.Vilkastes biznesa partneris un naudas izspiešanā apsūdzētais uzņēmējs Raimonds Štālbergs apgalvojis, ka tieši Tautas partija sankcionējusi 1 miljona eiro kukuļa pieprasīšanu par zonējuma maiņu I.Vilkastes īpašumam Rusova ielā Mežaparkā. To, ka realizēt ieceri apbūvējamajā zemes gabalā palīdzēs Tautas partija, R.Štālbergam savulaik apliecinājusi arī I.Vilkaste. Pēc tiesas sēdes R.Štālbergs sacījis, ka nezina, par kuriem Tautas partijas politiķiem ir runa, taču sapratis, ka Tautas partija jautājumu risināt palīdzēs. Tas viņu neesot izbrīnījis, jo tolaik viņš zinājis par I.Vilkastes šķirtā vīra Vladimira Vaškeviča saikni ar šo politisko spēku. Tautas partija R.Štālbega teikto noliedza, apgalvojot, ka uzņēmējs izplata apmelojošas baumas, lai uzlabotu savu reputāciju.
 
R.Štālbergs tiesā arī liecinājis, ka viens miljons eiro (aptuveni 700 000 latu) esot ierasta summa, kas jāmaksā Rīgas domes amatpersonām par zonējuma maiņu - tā savulaik uzņēmējam sacījis P.Strancis I.Vilkaste sākumā par prasību dot kukuli bijusi nikna, bet pēc konsultācijām ar savu bijušo vīru, bijušo Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku un ilggadējo Muitas kriminālpārvaldes vadītāju, šobrīd kukuļdošanā apsūdzēto V.Vaškeviču, nosacījumam piekritusi.
 
Lietas materiālos iekļautajās noklausītajās telefonsarunās starp V.Štramu un R.Janitu vairākkārt tiekot pieminēts gan kāds „Edmunds”, gan „Krastiņš”, caur kuru iet „visi jautājumi”. Par E.Krastiņa saistību ar kukuļošanu liecinot arī epizode ar neizdevušos kukuļa pieprasīšanu 30 000 eiro apmērā no firmas "C.R.M. nami" par būvniecības atļaujas iegūšanu namam Rīgā, Dzelzavas ielā. Lai arī firma "C.R.M. nami" prasīto kukuli nesamaksāja, Rīgas dome 2007.gada oktobrī būvniecības ieceri atbalstīja. Satraucies par šādu iznākumu, V.Štrams esot pieprasījis kompensēt radušos zaudējumus un samaksāt 5000 eiro (3500 latus) no savas kabatas R.Janitam. Pēc V.Štrama teiktā R.Janitam, šāda summa viņam esot jānodod tālāk kādai personai, kas jau bija piedalījusies jautājuma izlemšanā. Persona, kurai V.Štrams it kā samaksāja 5000 eiro, lietā definēta kā izmeklēšanā nenoskaidrota persona. R.Janita pratināšanā esot liecinājis, ka 5000 eiro esot bijuši paredzēti E.Krastiņam.
 
E.Krastiņa vārds lietas materiālos parādās arī saistībā ar būvniecības ieceri Rīgā, Kuldīgas ielā. Pret dzīvojamo māju celšanu zaļajā zonā Pārdaugavā iebilda 214 iedzīvotāji. Izskatot jautājumu Pilsētas attīstības komitejā 2007.gada jūnijā, iecere tika atbalstīta, balsojot ar 8 balsīm „par” (E. Krastiņš, S. Pīka, J. Birks, I. Gaters, G. Bojārs, J. Dinēvičs, M. Gavrilovs, A. Ārgalis), 4 balsīm „pret” (S.Zaļetajevs, I. Pimenovs, J. Aleksejevs, A. Žuravļova) un 4 balsīm „atturas” (E. Cilinskis, G. Kotovs, O.Pulks, M.Greste). Balsojumā izšķirošs bijis komitejas priekšsēdētāja E.Krastiņa balsojums, kurš balsoja „par”. Pēc tam Rīgas domes balsojumā 2007.gada augustā domnieki ieceri noraidīja. Šāds iznākums nebija apmierinošs, jo esot samaksāts kukulis par pretēju rezultātu, tāpēc domnieki par jautājumu lēma atkārtoti un balsošanā decembrī būvniecība ar vienas balss pārsvaru tika atbalstīta. Būtiska loma šajā balsojumā bijusi PCTVL deputātiem – D.Gorbam, N.Jolkinai, A.Kuzminam, V.Dergunovam ­ kas augustā balsoja “pret”, bet decembra sēdē balsošanā nepiedalījās, jo būtu pieticis ar vienu balsi „pret”, lai iecere tiktu noraidīta. Šajā sakarā tiek minēts, ka kukuļa maksātājs, projekta attīstītājs, bijušais Rīgas un Jūrmalas mērs A.Inkulis esot staigājis pa domes gaiteņiem un lūdzis palīdzību projekta virzīšanā uz priekšu. Lietas materiālos esot pieejama informācija, ka V.Štrams un R.Janita vienojušies, ka jāpasaka A.Inkulim, ka nav jēgas runāt ar domnieku Andri Ameriku (LPP/LC), jo visi jautājumi ejot caur attīstības komitejas vadītāju, viņu kuratoru, E.Krastiņu (TP).
 
Sarunu atšifrējumos figurē arī toreizējā vicemēra Jāņa Dinēviča (LSDSP) vārds. Ar R.Janitu apspriežot, kādēļ kāda ar Dzirciema ielas daudzdzīvokļu projektu saistīta iecere nav guvusi Rīgas domes atbalstu, V.Štrams esot izteicies, ka runājis ar kādu vīru uzvārdā Dinevičs: „Saku, Janka, kāpēc tā, piķi ta paņēmāt!” Uz šo repliku J.Dinevičs neko konkrēti neesot atbildējis, vien norādījis, ka D.Īvāns balsošanas laikā esot bijis kokaīnu sašņaucies. Runa ir par „NCC Spilve Development” īstenoto dzīvojamo māju kompleksa būvniecību Dzirciema ielā, par kuru tika pieprasīts kukulis 65 000  eiro apmērā no kompānijas pārstāvja igauņa P.Tominga.
 
Atsevišķi izdalītos un 2010.gada nogalē izbeigtos kriminālprocesos saistībā ar Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu parādās arī citu ietekmīgu personu vārdi – tur figurē gan bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieka Armanda Zeihmaņa vārds, gan kāds „Bārda”, kas tiek uzskatīts par nu jau likvidētās Tautas partijas līderi Andri Šķēli, bet starp potenciālajiem kukuļdevējiem pavīd arī Latvijas miljonāri – viens no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem, "Rietumu bankas" līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, kā arī virkne personu no miljonāru sarakstiem - Jevgeņijs Nimets, Andrejs Bobrovs, Oļegs Demjanovs, Genādijs Bondariks. Portāls Ir vēsta, ka A.Šķēles vārds izbeigtajā kriminālprocesā parādās divās ar būvniecību saistītās epizodēs, kurās kukuļņemšanu nebija iespējams pierādīt. Pirmā - plānots 4 miljonu eiro kukulis saistībā ar Z torņiem (Z Towers) pie Vanšu tilta, lai risinātu ar būvniecības sākšanu un atļaujām saistītos jautājumus. Otrā – 1 miljona eiro kukulis vērienīgā projektā Podraga ielā, lai mainītu zemesgabala zonējumu. Abos gadījumos A.Šķēle, iespējams, varētu būt bijusi persona, kam V.Štrams nodevis naudu. Savukārt G.Bojāra padomnieku "attīstības jautājumos" Armandu Zeihmani izmeklētāji vērtēja kā starpnieku epizodē, kurā pašvaldības amatpersonas pieprasīja 1 miljona eiro kukuli no I.Vilkastes. Tieši A.Zeihmanis esot savedis kopā I.Vilkasti ar R.Janitu, kurš no uzņēmējas saņemto kurpju kasti ar naudu nogādājis amatpersonām. Ne A.Šķēles, ne G.Bojāra saistību ar Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu izmeklētājiem pierādīt nav izdevies, tāpēc lietas izbeigtas.
 
Lai arī politiķi savu dalību Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā noliedz, „Delnas” 2009.gadā veiktais pētījums par korupcijas riskiem trijos Rīgas domes departamentos, tostarp Pilsētas attīstības departamentā, atklāj, ka politiskas iejaukšanās risks Rīgas domes departamentu darbā ir ļoti augsts. Saskaņā ar domes nolikumu departamentu darbu uzrauga Rīgas mērs, vicemērs un atbildīgās komitejas vadītājs; arī departamenta vadītāja atrašanās amatā ir tiešā veidā atkarīga no uzraugošās komitejas atbalsta tam. Ņemot vērā, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments tolaik atradās Tautas partijas biedru, vicemēra Andra Ārgaļa un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja E.Krastiņa pārraudzībā, nav izslēgta Tautas partijas ietekme uz šobrīd notiesāto Rīgas domes amatpersonu darbību.
 
Iespējams, ka kukuļņemšana bija veids, kā iegūt līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai, bet vēlāk – KNAB uzliktā soda segšanai. Medijos jau vēstīts, ka KNAB ir pieskaitījis pie Tautas partijas priekšvēlēšanu tēriņiem, kas pārsniedz atļautos griestus, 1,03 miljonus latu, ko vairākas sabiedriskās organizācijas iztērēja tā saucamajās pozitīvisma kampaņās pirms 2006.gada oktobrī notikušajām 9. Saeimas vēlēšanām. KNAB lēmums uzliek par pienākumu Tautas partijai šo summu ieskaitīt valsts budžetā, bet Tautas partija uzlikto sodu ir pārsūdzējusi Augstākās tiesas senātā, kas lēmumu varētu pieņemt 2011.gada augustā. 2011.gada 9.jūlijā Tautas partija pieņēma lēmumu par partijas likvidāciju, tādējādi, visticamāk, izbēgot no soda samaksas.

                                                                                                                                                                                        uz augšu

 

Tiesas gaita

Pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja visas trīs bijušās Rīgas domes amatpersonas un I.Vilkaste. Savukārt prokurors Māris Leja iesniedza protestu par tiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētajiem – Raimondam Janitam un Inārai Vilkastei – tika piespriesti, viņaprāt, nepamatoti sodi. Prokurors lūdza atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajiem I. Vilkastei un R. Janitam piemēroto sodu, šajā daļā pieņemot jaunu spriedumu. M. Leja lūdza noteikt I. Vilkastei brīvības atņemšanu uz trim gadiem, piemērojot daļēju mantas konfiskāciju, R. Janitam – uz vienu gadu bez mantas konfiskācijas. Attiecībā uz kādreizējo Rīgas un Jūrmalas mēru A.Inkuli un Igaunijas uzņēmēju P.Tomingu spriedums netika pārsūdzēts.

Augstākā tiesa trim bijušajām domes amatpersonām sodu mīkstināja. Bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram V.Štramam cietumsoda termiņš tika samazināts no astoņiem gadiem līdz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem, bet bijušajam viņa vietniekam P.Strancim - no sešiem gadiem līdz pieciem gadiem. Abiem noteikta arī mantas konfiskācija. Štrams un Strancis pēc tiesas sēdes palika apcietinājumā.

 

Savukārt bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam R.Janitam sods tika samazināts. Trīs gadu cietumsoda vietā AT Janitam piesprieda cietumsodu, kas atbilst laikam, kuru viņš jau bija pavadījis apcietinājumā, - viens gads astoņi mēneši un 25 dienas. Viņš tika atbrīvots tiesas zālē. Prokurors M.Leja, kurš uztur valsts apsūdzību, sacīja, ka kopumā ir apmierināts AT spriedumu.

 

Savukārt I.Vilkastei, kurai pirmajā instancē tika piespriests naudas sods 40 000 latu apmērā, Augstākā tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu, kuru līdz galīgā nolēmuma stāšanās spēkā viņa gan vēl neizcieš. Tiesa arī atjaunoja pirmās instances tiesas atcelto naudas līdzekļu arestu. Līdz ar to viņai tika arestēti 128 460 latu, 77 903 ASV dolāri (42 223 latu) un 27 400 eiro (19 180 latu), kas tiks konfiscēti, ja spriedums stāsies spēkā. 2013.gada sākumā tika publiskots pilns spriedums, un I.Vilkaste tāpat kā viņas advokāti to ir pārsūdzējusi. Spriedumu pārsūdzējuši arī V.Štrama advokāti.

 

2013.gadā I.Vilkaste vērsās Eiropas Padomes organizācijā "Group of States against corruption" (GRECO). Tādējādi viņa vēloties panākt KNAB „prettiesiskās rīcības izvērtēšanu starptautiskā līmenī”. Viņa sūdzējās par privāto sarunu noklausīšanos un izsekošanu kopš 2005.gada, par mēģinājumiem "izspiest un safabricēt" dažādu personu liecības pret sevi un viņas ģimenes locekļiem, par „sistemātisku tiesisko vajāšanu”.

 

Kā vēlāk atzina prokurors Māris Leja, aizdomu ēna par naudas saņemšanu gūlusies arī uz vairākām citām personām, taču viņu vainu nav varēts pierādīt, jo aizdomās turētās personas attiecībā uz viņiem ar izmeklētājiem nav sadarbojušās un citu pavedienu nav bijis. 
 
Avoti:
Skruzis, Jānis. Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā piespriež bargus cietumsodus. LETA, 11.03.2011.
RD korupcijas lietā aiz kadra - "Bārda" un Bojāra padomnieks, www.ir.lv, 05.05.2011., Grundule , Lāsma, TP: Štālbergs par mums izplata apmelojošas baumas, LETA, 06.01.2010.
Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos, Delna, 2009, pieejams www.politika.lv. 
Skruzis, Jānis. Spriedumu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā pagaidām pārsūdzējuši četri apsūdzētie. LETA, 23.05.2011.
Vilemsons, Mārtiņš, Kozule, Emīlija. Krastiņš atkāpjas no Pilsētas attīstības komitejas vadītāja amata. LETA, 30.06.2008.
Rutka, Aija. Tiesa sāks skatīt Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu, LETA, 30.10.2009.
Skruzis, Jānis. Pabeigta tiesas izmeklēšana Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā. LETA, 18.10.2010.
Laikraksts: Vilkaste zemi pārdevusi divas dienas pēc zonējuma maiņas, LETA, 28.05.2008.
Grundule , Lāsma, TP: Štālbergs par mums izplata apmelojošas baumas, LETA, 06.01.2010.
Štālbergs: miljons eiro – ierasta takse par zonējuma maiņu Rīgā, www.delfi.lv,  05.01.2010.
Sosnare, Daira. Štrams: mēs no politiķiem atpakaļ neņemsim, www.ir.lv, 10.03.2011.
Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos, Delna, 2009, pieejams www.politika.lv.
RD korupcijas lietā aiz kadra - "Bārda" un Bojāra padomnieks, www.ir.lv, 05.05.2011.
Diena: Bažas, ka Tautas partija var «aizbēgt» no miljona, Šķēle partijas likvidāciju nevērtē, LETA, 05.07.2011., Kozule, Emīlija. Nolemj likvidēt tautas partiju, LETA, 09.07.2011.
Skruzis, J. Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā cietumsodu piespriež arī Vilkastei. Leta. 01.11.2012 
Strupka, Z. Vilkaste saistībā ar KNAB prettiesisko rīcību vēršas Eiropas Padomē. Leta. 25.06.2013
Vaivars, A. Arī man reizēm ir augsts asinsspiediens. Lietišķā Diena. 14.11.2012

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!