Lielākie korupcijas un politikas skandāli
Lemberga stipendiāti
2007.gada sākumā Latviju pāršalca ziņa, ka atrasti dokumentāli pierādījumi gadiem klīdušajām baumām, ka Latvijas politiķi saņem maksājumus no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Izmeklējot Ventspils amatpersonu iespējamos noziedzīgos nodarījumus, Ģenerālprokuratūra bija ieguvusi pierādījumus par politiķu uzpirkšanu. 2007.gadā šīs lietas ietvaros amatnoziegumos, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā tika apsūdzēts un uz laiku apcietināts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Ģenerālprokuratūras rīcībā pēc vairākām kratīšanām A.Lemberga un ar viņu saistītu personu dzīves un darba vietās bija nonākuši arī dati par Ventspils uzņēmumu melno kasi, no kuras 2001.-2006.gadā veiktas skaidras naudas izmaksas politiķiem, kopumā aptuveni 7 miljoni ASV dolāru.
Tikai pēc tam, kad 2008.gadā tiesai tika nodoti Lemberga krimināllietas materiāli, bija iespējams iegūt vairāk informācijas par melno kasi. Šifrētie dati par naudas izmaksām ļauj pietiekoši labi nojaust atsevišķus tās saņēmējus – nozīmīgākās Latvijas politiskās partijas un pazīstamus politiķus, tomēr līdz šim neviens politiķis nav atzinis naudas saņemšanu no Lemberga un viņa kontrolētajiem Ventspils uzņēmumiem.
Par maksājumu esamību, iespējams, liecināja arī Indulim Emsim (ZZS) nozagtais portfelis ar 10 000 ASV dolāru par ko viņs bija sniedzis nepatiesas liecības. Pēc sabiedrības spiediena Emsis 2007.gadā no politikas aizgāja.
Atslēgas vārdi: Lembergs, Saeima, politiskā korupcija, ietekmes pirkšana, Ventspils stipendiāti, Emsis
-
Liecības par Ventspils melno kasi nonāk tiesībsargu rokās
-
Tiek aizturēts Lembergs, parādās baumas par stipendiātiem
-
Politiķi dodas uz prokuratūru
- Prezidente brīdina, Emsis sniedz nepatiesas liecības
- Tiek publiskoti naudas saņēmēju saraksti
- Divi nozīmīgi liecinieki - miruši
- Antimafijas normas palīdzētu izmeklēšanai
-
Rezultāti
Liecības par Ventspils melno kasi nonāk tiesībsargu rokās
2005.gada oktobrī Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem Ventspils amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem. No šīs lietas 2006.gadā atsevišķi tika izdalīts kriminālprocess, kurā amatnoziegumos, kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā tika apsūdzēts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. 2006.gada nogalē – 2007.gada sākumā KNAB darbinieki prokuratūras uzdevumā veica kratīšanu pie vairākām Ventspils uzņēmumu amatpersonām – Lemberga darījumu partneriem.
Tika aizturēta arī uzņēmuma “Ventspils ekspedīcija loģistika KS” grāmatvede Gita Grasmane, kurai tika izvirzīta apsūdzība par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā. Tika izteikts pieņēmums, ka viņa ir Lemberga melnās kases grāmatvede. Saskaņā ar laikraksta “Diena” vēlāk izpētīto, melnajā kasē, t.s. 5% fondā, tika ieskaitīti 5% no Ventspils uzņēmumu grupas veiktā naftas un naftas produkta tranzīta starpniecības nelegālās peļņas.
Tiek aizturēts Lembergs, parādās baumas par stipendiātiem
2007.gada 14.martā Lembergs tika aizturēts, viņam tika piemērots apcietinājums un uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu sevišķi lielā apmērā, naudas atmazgāšanu vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par īpašumtiesību nedeklarēšanu. Dienu pēc Lemberga apcietināšanas Saeimā sāka cirkulēt baumas par to, ka varot tikt ierosināts kriminālprocess pret atsevišķiem politiķiem par neatļautu materiāla labuma gūšanu, jo Lemberga lietas izmeklētājiem ir izdevies atrast tā dēvēto Lemberga stipendiātu sarakstu. Tomēr žurnālisti no politiķu vides saņēma pretrunīgu informāciju par to, kuri politiķi varētu būt Lemberga stipendiāti. Arī Ģenerālprokuratūra nesniedza nekādu sīkāku informāciju.
Politiķi dodas uz prokuratūru
Aprīļa vidū tika publiskota LSDSP un Ventspils uzņēmēju grupas vienošanās par darbību saskaņošanu, kuras ietvaros LSDSP saņēma 70 000 latu. Drīz vien prokuratūrā sāka sniegt liecības vairāki politiķi, kas bija darbojušies 7. un 8.Saeimas laikā. Politiķi parakstījās par ziņu neizpaušanu, tomēr bija noprotams, ka viņiem ticis rādīts saraksts ar nelegāli izmaksātām naudas summām. Publiski zināms, ka liecības ir snieguši: Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), deputāti Augusts Brigmanis (ZZS), Visvaldis Lācis (ZZS), Andis Kāposts (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS), Dzintars Ābiķis (TP), Raimonds Pauls (TP), Kārlis Leiškalns (TP), Juris Dalbiņš (TP), Anna Seile (TB/LNNK), Juris Dobelis (TB/LNNK), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (SC), Einars Repše (JL) un Andris Bērziņš (LPP/LC), kā arī Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš (TP). Ģenerālprokurors J.Maizītis iepriekš atzina, ka politiķu aicināšana uz prokuratūru vēl nenozīmē, ka visi nopratinātie politiķi būtu tieši iesaistīti Saeimas deputātu uzpirkšanas lietā.
Prezidente brīdina, Emsis sniedz nepatiesas liecības
2007.gada jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā pēdējā uzrunā 9.Saeimai uzsvēra, ka pār Saeimu gulstas aizdomas par deputātu uzpirkšanu un pār dažu politiķu galvām karājas Damokla zobens. Jau pēc pāris mēnešiem par nepatiesu liecību sniegšanu tika uzrādīta apsūdzība Saeimas prezidija priekšsēdētājam Indulim Emsim (ZZS). Emsis bija prokuroram melojis par viņam valdības ēkā nozagto 10 000 ASV dolāru izcelsmi un izlietojumu. Lai gan prokuratūra nesniedza sīkākas ziņas, ir noprotams, ka šī epizode tika izmeklēta saistībā ar Saeimas deputātu un amatpersonu uzpirkšanu. Tikai pēc valsts augstāko amatpersonu un sabiedrības spiediena un kriminālprocesa ierosināšanas par nepatiesu liecību sniegšanu Emsis atkāpās no amata.
Tiek publiskoti naudas saņēmēju saraksti
Tikai pēc tam, kad 2008.gadā tiesai tika nodoti Lemberga krimināllietas materiāli, bija iespējams iegūt vairāk informācijas par melnās kases maksājumiem politiķiem. Laikraksts “Diena” ziņoja, ka prokuratūras rīcībā bija nonākušas izdrukas no grāmatvedes Gitas Grasmanes datora. Excel failā ar nosaukumu “Zvaigznes” bija apkopota informācija par regulāriem skaidras naudas maksājumiem laika posmā no 2001. līdz 2006.gada pavasarim aptuveni 7 miljonu ASV dolāru apmērā. Naudas saņēmēji bija gan privātpersonas, gan organizācijas, kas lielākoties apzīmēti ar nosacītiem apzīmējumiem, piemēram, Zvaigznīšu brīdis (iespējams, partija Tēvzemei un brīvībai), Pleskavas šoseja (iespējams, savienība Latvijas ceļš), Mācītāji (iespējams, Latvijas Pirmā partija). Minēti arī apzīmējumi, kurus žurnālisti nevarēja atšifrēt – Ķīmiķis, Šoferis, Āpsis. Atsevišķos gadījumos izmantoti nepārprotamāki apzīmējumi – SM (iespējams, Satiksmes ministrija), ĀM (iespējams, Ārlietu ministrija), Čas (iespējams, laikraksts Čas). Vairākas partijas apzīmētas tieši – LSDSP, ZZS, Jaunais Laiks. Birkavs, Apinis un V.Krišt., iespējams, ir bijušie politiķi Valdis Birkavs, Pēteris Apinis un Vilis Krištopans. Identificētie politiķi noliedza jebkādu saistību ar naudas saņemšanu.
Divi nozīmīgi liecinieki - miruši
Saskaņā ar laikraksta “Diena” izpētīto, viens no galvenajiem melnās kases ieņēmumu avotiem bija Lihtenšteinā reģistrētais uzņēmums “Vitale”, kura vadītājs bija par A.Lemberga kasieri dēvētais Laimonis Junkers. Viņš pazuda bez vēsts drīz pēc tam, kad 2007.gada sākumā viņam tika piemērots aizdomās turamā statuss. 2009.gadā L.Junkers tika atrasts Paragvajā miris. 2009. gadā nomira arī cits aizdomās turētais – bijušais “Ventamonjaka” vadītājs Krists Skuja, kurš arī tika saistīts ar Ventspils tranzīta uzņēmumu 5% fonda naudas nodošanu politiķiem un amatpersonām.
Antimafijas normas palīdzētu izmeklēšanai
Lietas izmeklēšanu varēja kavēt tas, ka Saeima tikai 2009.gada sākumā pieņēma 2007.gada sākumā izstrādātos t.s. antimafijas grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie dotu iespēju atbrīvot no atbildības tos līdzdalībniekus, kas sniegtu nozīmīgas liecības.
Rezultāti
Joprojām notiek izmeklēšana lietā, kurā ir uzrādīta apsūdzība Aivaram Lembergam kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, tādēļ prokuratūra nesniedz nekādu plašāku informāciju par šo lietu. Sabiedrībai ir zināma tikai žurnālistu iegūtā fragmentārā informācija par Ventspils grupas maksājumiem politiķiem. Tomēr arī tā sniedz pietiekamu priekšstatu par to, cik liela ir A.Lemberga ietekme Latvijas politikā un kādi ir patiesie politiskās korupcijas apmēri, ļaujot nojaust arī iesaistītās partijas un personas.
Neviens no Latvijas politiķiem līdz šim nav atklāti atzinis, ka ir saņēmis nelegālus maksājumus no Ventspils uzņēmumu grupas. Tikai JL pārstāvji atzina, ka 2002.gadā ir saņēmuši naudu no Ventspils uzņēmumu grupas. Šo naudu JL kontā ieskaitīja vairākas privātpersonas, katra nepārsniedzot likumdošanā atļautos ziedojumu limitus, līdz ar to JL uzskatīja, ka ziedojumi ir likumīgi deklarēti.
Pietiek.com vēsta, ka, turpinot izmeklēšanu Ventspils amatpersonu lietā, kurā ietilpst arī tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta, Ģenerālprokuratūra izdalījusi atsevišķu kriminālprocesu un sākusi izmeklēšanu par iespējamu trīs partiju piekukuļošanu saistībā ar 1997.gadā īstenoto AS "Ventspils nafta" (VN) privatizāciju.
LSDSP un Lemberga vienošanās
Mutatis mutandis
Amnestijas likumprojekts 2008
Drošības iestāžu likumu grozījumi, 2007. gads
Resursi internetā:
B. Rulle. Pirktie, pārdotie, netiesātie, Pietiek.com, 29.09.2010.
Avoti: Diena, Latvijas Avīze, LETA
Atpakaļ uz sarakstu 
