Pēdējās izmaiņas veiktas 2012.gada 31.jūlijā.
2000.gadā Latvijā tika uzsākts vairākus desmitus miljonus latu vērts digitālās televīzijas projekts. 2003.gadā tika atklāti fakti, kas radīja bažas par šī projekta krāpniecisko raksturu. Svarīgākā krāpšanas pazīme - galvenajam valsts dibinātās akciju sabiedrības “Digitālais radio un televīzijas centrs” sadarbības partnerim no Lielbritānijas “Kempmayer Media Limited”, pretēji apgalvotajam, nebija pieredzes šādu projektu ieviešanā. Tā bija tipiska pastkastītes firma, aiz kuras, visticamāk, slēpās vietējie uzņēmēji. Daudzi būtiski lēmumi šajā projektā bija pieņemti bez valdības akcepta.
2003.gadā tika ierosināta krimināllieta. Jau sākotnēji tika izteiktas aizdomas par Andra Šķēles saistību ar digitālās televīzijas lietu, ko viņš noliedz līdz pat šai dienai, par spīti arvien jauniem materiāliem, kas apliecina šo saistību. 2006.gadā šo saistību publiski apstiprināja Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks, kas sniedza liecības prokuratūrai par projekta patiesajiem iniciatoriem un īpašniekiem.
2007.gadā digitālās televīzijas lieta nonāca tiesā. Tajā apsūdzētas 20 personas, vairākas no tām bija saistītas ar Andri Šķēli – viņa uzņēmuma darbinieks Harijs Krongorns, advokāts Jānis Loze, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, LNT īpašnieks Andrejs Ēķis (kustības “Par labu Latviju” viens no līderiem).
Digitālās televīzijas afēras izmeklēšana ir viena no sarežģītākajām un apjomīgākajām lietām korupcijas izmeklēšanas vēsturē Latvijā. Tās gaitā izmeklētājiem nācās skaidrot ārzonu uzņēmumu piederību, tika nosūtīti daudzi tiesiskās palīdzības lūgumi, tai skaitā Lielbritānijai un Maltai. Lietas materiāli apkopoti vairāk nekā 70 sējumos.
Lietas izskatīšana joprojām turpinās. Valsts Kontrole ir secinājusi, ka šobrīdējā digitālās TV ieviešana, ko īsteno Lattelecom, varētu būt sadārdzināta par vairākiem miljoniem latu, turklāt tajā tiek izmantotas iekārtas, kuras iepirka Kempayer.
Atslēgas vārdi: Šķēle, Ēķis, Liepnieks, Loze, digitālā televīzija, prokuratūra
Kempmayer izveidošana, līgums ar DLRTC
Digitālās TV ieviešanas projekts tika uzsākts 2000.gadā, līdz 2006.gadam paredzot pilnībā Latvijā ieviest digitālo televīziju. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) šim nolūkam izveidoja meitas uzņēmumu AS “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC). 2002.gada 14.novembrī DLRTC noslēdza vairāk kā 30 miljonus latu vērtu līgumu ar Lielbritānijas uzņēmumu “Kempmayer Media Limited” (KML) un tā meitas uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia” (Kempmayer) par digitālās TV ieviešanu Latvijā. Līguma slēgšanu ar Kempmayer akceptēja LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins. Kopējā plānotā darījuma summa bija vairāk kā 50 miljoni latu. Līguma ietvaros DLRTC no Kempmayer iepirka digitālās TV apraides iekārtas un dekoderus, kurus Kempmayer savukārt bija iepircis no citiem piegādātājiem. Lai gan iesaistītās amatpersonas apgalvoja, ka KML realizējuši līdzīgus projektus Īrijā, Vācijā un Singapūrā, uzņēmums pēdējo gadu laikā saskaņā ar Lielbritānijas uzņēmumu reģistra datiem vispār nebija veicis saimniecisko darbību, tā bija pastkastītes firma. Projekta ieviesēji apgalvoja, ka Kempmayer ieteikusi raidorganizācijas BBC meitas firma, taču Lielbritānijas puse to kategoriski noliedza. Vēlāk izmeklēšana atklāja, ka DLRTC valdes priekšsēdētājs Guntars Spunde un DLRTC konsultants Valdis Purvinskis ir apkrāpuši uzņēmumu “BBC Technology Limited”, liekot tam atsaukties uz Kempmayer kā digitālās TV projekta ieviesēju. Tika izvirzītas versijas, ka patiesībā aiz šī ārzonas uzņēmuma slēpjas vietējie uzņēmēji, minot TP politiķa Andra Šķēles un LNT vadītāja Andreja Ēķa vārdus. 2003.gada vidū satraukumu par darījumu ar Kempmayer pauda ministru prezidents Einars Repše (JL), kurš nebija informēts par darījuma slēgšanu. Noskaidrojās, ka vairāki būtiski lēmumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu – DLRTC izveidošana, LMT kapitāldaļu nodošana DLRTC, līguma slēgšana ar Kempmayer – bija pieņemti bez valdības ziņas. Turklāt DLRTC, kas bija valsts akciju sabiedrības LVRTC meitas uzņēmums, formāli nebija valsts uzņēmums, tādējādi atbrīvojot to no nepieciešamības rīkot atklātus konkursus.
2003: tiek uzsākta izmeklēšana
2003.gadā KNAB uzsāka izmeklēšanu par digitālās televīzijas ieviešanas projektu. Tika ierosināta krimināllieta par amatpersonu bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, to vēlāk papildinot ar pantiem par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Sākotnēji apsūdzība tika izvirzīta tikai A.Šķēlem piederošās firmas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbiniekam Harijam Krongornam. 2003.gada novembrī KNAB veica kratīšanas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” birojā, Krongorns tika aizturēts. Vēlāk apsūdzības tika celtas arī pret citām personām, no kurām daudzas bija saistītas ar Andri Šķēli – advokātu Jāni Lozi, sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku. Andrim Šķēlem izmeklēšanas gaitā tika piemērots liecinieka statuss.
Mēģinājums pārņemt LMT kapitāldaļas
2002.gada oktobrī Anatolija Gorbunova (LC) vadītā Satiksmes ministrija atļāva izmantot DLRTC piederošos 23% Latvijas Mobilā telefona (LMT) kapitāla daļu kā nodrošinājumu 10 miljonu kredīta galvojumam Parex bankā par ciparu televīzijas projekta ieviešanu. Drīz pēc KNAB uzsāktās izmeklēšanas DLRTC paziņoja Kempmayer, ka vairs neuzskata digitālās televīzijas ieviešanas līgumu par saistošu un pārtrauc jebkādus maksājumus un sadarbību ar Kempmayer. Atbildot uz to, Kempmayer 2003.gada septembra vidū Rīgas apgabaltiesā iesniedza pieteikumu, lūdzot nodrošināt tā iespējamo prasību apķīlāt DLRTC piederošās LMT akcijas 26,8 miljonu latu vērtībā. Tas radīja bažas, ka viens no digitālās TV projekta mērķiem ir LMT akciju pārņemšana. 2004.gadā Rīgas apgabaltiesa apmierināja prokuratūras prasību ar lūgumu atcelt lēmumus par LVRTC piederošo LMT kapitāla daļu pārdošanu LVRTC meitas uzņēmumam DLRTC. Līdz ar to tika novērsta iespēja, ka Kempmayer varētu pārņemt LMT kapitāldaļas.
2004: Stokholmas šķīrējtiesas lēmums par līguma laušanu ar Kempmayer
2004.gadā Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa pēc DLRTC prasības sāka arbitrāžas procesu par līgumu ar Kempmayer. Saskaņā ar tiesas lēmumu šis līgums tika atzīts par spēkā neesošu, jo DLRTC bija maldināts par to, ka Kempmayer ir Lielbritānijas uzņēmums ar ievērojamu pieredzi, kvalifikāciju un zināšanām par ciparu televīzijas tehnoloģijām un nepieciešamo personālu. Patiesībā Kempmayer bija tikai čaula, fiktīvs uzņēmums viena konkrēta mērķa sasniegšanai. Kempmayer bija jāatmaksā DLRTC 3,8 miljoni latu, kas samaksāti saskaņā ar līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu.
2006: Šķēles aizdevums Ēķim
2006.gada nogalē Andris Šķēle aizdeva LNT ģenerāldirektoram Andrejam Ēķim 10,4 miljonus ASV dolāru. Par šo naudu tika samaksāta Kempmayer Stokholmas šķīrējtiesas noteiktā soda nauda un no valsts atpirktas iekārtas, kas ļautu atkal uzsākt digitālās TV ieviešanu. Iekārtas Ēķis 2007.gadā pārdeva uzņēmumam “Hannu Pro”, kas 2007.gadā iegādājās uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia”, tā nosaukumu vēlāk nomainot uz “Hannu Digital”. Ēķis apgalvoja, ka arī parādsaistības pret Šķēli pārņēmis uzņēmums “Hannu Pro”. 2010.gadā Šķēle laikrakstam “Diena” apgalvoja, ka "saistības ir pilnībā nokārtotas.” “Hannu Pro” vadītājs ir A. Šķēlem pietuvināta persona Ginters Kavacis, lielākais īpašnieks ir SIA “Stratēģiskie risinājumi”, kura vienīgais īpašnieks ir kāds Ilo Lošaks, pārējie īpašnieki ir privātpersonas. “Hannu Digital” nodrošināja iekārtas Latvijā notiekošajai televīzijas digitalizācijai.
Liepnieka liecības par digitālgeitas iniciatoriem
2006.gadā Šķēles uzticības persona, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks sniedza interviju, atklājot, ka Kempmayer dibinājis Andrejs Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot Andri Šķēli, starp projekta iniciatoriem bijis arī bijušais politiķis Vilis Krištopans. Liecības par digitālās televīzijas projekta aizsākumiem un labuma guvējiem Liepnieks sniedzis arī prokuratūrā. Tā kā Saeimas pretestības dēļ vēl nebija spēkā t.s. antimafijas grozījumi Kriminālprocesa likumā, prokuratūra nevarēja mīkstināt Liepnieka apsūdzību apmaiņā pret viņa liecībām. Andris Šķēle kategoriski noliedza savu saistību ar digitālās TV projektu.
2007: lieta tiek nodota tiesai
2007.gada oktobrī digitālās TV lieta tika nodota Rīgas apgabaltiesai. Kā darījuma formālie organizatori ir identificēti “Latvijas Neatkarīgās televīzijas” ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks un uzņēmuma “InterBaltija Invest” darbinieks Gints Bandēns, kuram bija bijušā politiķa V.Krištopana izsniegta universāla pilnvara. Viņiem ir celta apsūdzība par līdzdalību noziedzīga darījuma organizēšanā, krāpšanu sevišķi lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Kopumā lietā apsūdzības izvirzītas ap 20 personām, to vidū ir vairākas ar Andri Šķēli saistītas personas.
Digitālās televīzijas afēras izmeklēšana bija viena no prokuratūras sarežģītākajām un apjomīgākajām lietām. Tās gaitā izmeklētājiem nācās skaidrot ārzonu uzņēmumu piederību, tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi uz vairākām valstīm, tajā skaitā Lielbritāniju un Maltu. Lietas materiāli ir apkopoti vairāk kā 70 sējumos.
Apsūdzētie
DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders apsūdzēts par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību.
Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.
SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam DLRTC konsultantam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta par lielas krāpšanas atbalstīšanu un par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.
Advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta par krāpšanu lielā apjomā.
LNT valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un uzņēmuma "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.
Jurģim Liepniekam tika uzrādīta apsūdzība par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Vairāku apsūdzēto īpašumiem tiesa ir uzlikusi arestu, tajā skaitā arī Andreja Ēķa īpašumtiesībām televīzijās LNT un TV5.
Kriminālprocess par Kempmayer īpašniekiem
2007.gadā no digitālās televīzijas lietas tika izdalīts kriminālprocess, kurā tika skaidrots, kam pieder Gērnsijā reģistrētā ārzonas kompānija “Ratcliff Limited”, kas ir viena no “Kempmayer Media Limited” īpašniekiem. Tika izteikti pieņēmumi, ka šis uzņēmums pastarpināti pieder Andrim Šķēlem. Latvijas TV raidījums “De facto” bija atklājis, ka 2004.gadā A.Šķēle bija vairākas reizes apmeklējis Gērnsiju un ticies ar “Ratcliff Limited” pārstāvi M.Neiglu (Nagle). 2010.gadā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca M.Neigla liecības izmeklētājiem un viņa rakstīts tikšanās protokols, kas liecināja, ka Ratcliff labuma guvēji, iespējams, ir Šķēles ģimene. “Ratcliff Limited” īpašniece bijusi Šķēles dibināts trasts "The Yew Tree Trust", kurā patiesā labuma guvējas bija viņa bijusī sieva un meitas, kā arī, iespējams, daži tuvāko līdzgaitnieku radinieki.
2008: apsūdzība par DLRTC likvidāciju
2007.gada 2.oktobrī, vienu dienu pēc digitālās televīzijas lietas nodošanas tiesai, bija pieņemts lēmums uzsākt DLRTC likvidāciju. Līdz ar to lietā nebija cietušā – DLRTC, kam par labu no lietā apsūdzētajiem varētu piedzīt vairākus miljonus latu. 2008.gada sākumā LVRTC un DLRTC amatpersonām – LVRTC valdes locekļiem Dzintaram Zariņam, Jānim Boktam, Andrim Korlašam, Uldim Lavrinovičam, bijušajam LVRTC valdes priekšsēdētāja p.i. Mārim Rutkam arī Rutkim un DLRTC likvidatoram Andrim Rukmanim, kas bija iesaistīti lēmumu pieņemšanā par DLRTC likvidāciju, tika uzrādītas apsūdzības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas. 2009.gadā tiesa attaisnoja visus apsūdzētos. Prokuratūra tiesas lēmumu pārsūdzēja, taču 2010.gada septembrī Rīgas apgabaltiesa Rīgas apgabaltiesa nolēma atstāt negrozītu Centra rajona tiesas 2009.gada 12.augusta spriedumu, ar kuru pilnībā tika attaisnoti visi seši "LVRTC meitasuzņēmuma DLRTC likvidēšanas krimināllietā apsūdzētie. 2011.gada martā Augstākā tiesa atstāja spēkā attaisnojošo spriedumu.
Šķēle liecina tiesā
Sākotnēji bija plānots, ka A.Šķēlem tiesā būs jāliecina 2010.gada augustā. Taču tiesas sēde divkārt tika atlikta saistībā ar viena no apsūdzētajiem, LVRTC bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera veselības stāvokli. Prokuratūra lūdza viņam noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, jo uzskatīja, to par "teātra spēlēšanu" un apzinātu procesa kavēšanu, kas ļāvis Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem izvairīties no liecību sniegšanas. Tiesa prokuratūras lūgumu pilnībā noraidīja, jo to uzskatīja par nepamatotu un nelikumīgu, norādot, ka tiesai nav šaubu par Paudera pieskaitāmību. Turklāt no ārstniecības iestādes saņemtā izziņa apliecinot, ka viņa slimošana nav ilgstoša un piedalīšanās tiesas sēdē ir iespējama. Apgabaltiesa ņēma vērā apstākli, ka šādas ekspertīzes nepamatota noteikšana ir cilvēktiesību pārkāpums.
A.Šķēle tiesā liecināt sāka 2010.gada 2.septembrī un viņa pratināšana tika pabeigta 5.oktobrī.
Šķēle tiesai liecināja, ka viņš pret Liepnieka informāciju par digitālās televīzijas projektu sākumā izturējies atturīgi, jo nav izpratis tā mērogu. Viņam ar Liepnieku bijušas lietišķas attiecības un ka ar viņu bijušas vairākas sarunas, jo Liepnieks esot bijis projekta entuziasts un Liepniekam esot bijis ārvalstu klients. Šķēle pieļāva, ka tas varēja būt "Kempmayer Media Limited".
Šķēle arī teica, ka viņam bijusi interese par "Kempmayer Media Limited" iegādi un līdzdalību digitālās televīzijas projektā, ja tajā būtu bijis iespējams iegūt vairākumu. Viņš gan atzīmēja, ka nav zinājis, vai vispār šāda iespējam viņam izveidotos. Šajā nolūkā Šķēles interesēs darbojies Maikls Neigls, ar kuru bijušas tikšanās. Tāpat Šķēle arī atzina, ka nepazīst Toniju Flanaganu, kurš, kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, bijis "Kempmayer Media Limited" izpilddirektors. Šķēle arī neesot saticis minēto personu. Šķēle tiesā komentēja, ka šī krimināllieta ir pārāk politizēta.
Tāpat Šķēle tika iztaujāts par trasta nodibināšanu un pieteikšanu, to, vai kopā ar Lozi un Hariju Krongornu apmeklējis Gērnsiju, par šī apmeklējuma mērķi, par viņa attiecībām ar Neiglu, kā arī vairākām ārvalstu kompānijām un attiecībām ar tām, tikšanos un memorandu starp Lozi un kompāniju "Ratcliff Ltd" u.c.
Turpinot liecināt, 2010.gada 5.oktobrī Šķēle atkārtoja jau iepriekš teikto par interesi savā īpašumā iegūt "Kempmayer Media Limited" akciju kontrolpaketi un līdzdalību digitālās televīzijas projektā. Šajā nolūkā Šķēles interesēs darbojies Maikls Neigls, ar kuru politiķis vairākkārt ticies. Tomēr Šķēle sacīja, ka viņam neesot bijis izredžu iegūt Kempmayer akciju kontrolpaketi par adekvātu cenu. Viņš bijis gatavs par to maksāt ne vairāk kā vienu miljonu ASV dolāru.
Rezultāti
Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka Latvijai digitālā televīzija jāievieš līdz 2012.gadam. 2006.gadā Latvijas valdība apstiprināja koncepciju par digitālās televīzijas attīstību, kas paredz digitālo televīziju visā Latvijā ieviest līdz 2011.gadam. 2008.gadā Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītās Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par tiesībām nodrošināt digitālās televīzijas apraidi sadarbībā ar uzņēmumu “Hannu Digital”, bijušo KML, uzvarēja Lattelecom, kura vadītājs Juris Gulbis savulaik ir strādājis Šķēles “Ave Lat” grupā. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par LVRTC norādīts, ka digitālās televīzijas ieviešanā ir vairāku miljonu latu sadārdzinājums, kā arī ir pamats uzskatīt, ka konkursa noteikumi ir rakstīti speciāli uzņēmumam, kam ir sadarbība ar “Hannu Digital”. Valsts kontrole apstiprināja, ka Lattelecom ciparu apraidei tiek izmantotas “Hannu Digital” iekārtas, kas, visticamāk, savulaik tika pirktas digitālās televīzijas projektam. Pēc laikraksta “Diena” publikācijas LNT un “Lattelecom” izteica solījumus iesūdzēt laikrakstu par goda un cieņas aizskaršanu. Lattelecom sabiedrisko attiecību pārstāve norādīja, ka "ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu televīziju un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi."
Digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana joprojām turpinās. 2011.gada novembrī bija pabeigta Latvijas liecinieku nopratināšana. Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, decembrī digitālās televīzijas krimināllieta, visticamāk, tiks turpināta ar rakstveida pierādījumu pārbaudi, kas jau ir sākta - līdz šim kopumā pārbaudīti 15 lietas sējumi, bet pavisam tādu ir 100.
Kā ziņoja BNS, 2012.gada 13.jūnijā Rīgas apgabaltiesa pabeidza lietas materiālu pārbaudi. Jūnijā tiesa turpināja vēl pēdējo liecinieku nopratināšanu. Liecinieki, kuru kopējais skaits ir aptuveni 120, tiek nopratināti jau kopš 2009.gada marta. Tiesā atzina, ka spriedums šajā lietā varētu būt gaidāms rudens pusē.
Avoti: LETA, Diena, žurnāls “Kas Notiek”, Valsts kontrole, BNS.
Resursi internetā:
Valsts kontroles revīzijas ziņojums par VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ieņēmumu izlietojuma likumība un atbilstība VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” darbības mērķiem