Lielākie korupcijas un politikas skandāli
Dienvidu tilta būvniecība
Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 15.novembrī.
2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts pār Daugavu Rīgā, kura projektēšana sākās pirms gandrīz desmit gadiem. Tilta būvniecības gaitā tā izmaksas vairākkārt tika palielinātas, un tilts sākotnēji plānoto 80 miljonu latu vietā izmaksāja aptuveni 570 miljonus latu.
Valsts kontrole un neatkarīgi eksperti ir norādīja uz vairākiem pārkāpumiem tilta būvniecības procesā. VK uzskatīja, ka tilta būvniecības gaitā ir nepamatoti iztērēti vismaz 27 miljoni latu, izmantots neizdevīgs un ārkārtīgi dārgs finansējuma piesaistes modelis, kas izmaksājis 263 miljonus latu. Rīgas pašvaldībai nauda jāsāk atdot 2010.gada otrajā pusē. Ekonomikas policija par pārkāpumiem tilta būvniecībā uzsāka kriminālprocesu, taču vēlāk lēma kriminālprocesu izbeigt. Valsts kontrole vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanu. Prokuratūra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atstāja spēkā, taču pēc atkārtota VK lūguma izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanu tomēr konstatēja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tomēr nav veiktas visas iespējamās kriminālprocesuālās darbības un 2012.gada 2.oktobrī pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā atjaunoja un nosūtīja to atpakaļ Ekonomikas policijai.
Lēmumi par Dienvidu tilta būvniecību un papildus finansējuma piešķiršanu tika pieņemti trīs mēru – Gundara Bojāra (LSDSP), Aivara Aksenoka (tobrīd JL) un Jāņa Birka (TB/LNNK) darbības laikā.
Atslēgas vārdi: Dienvidu tilts, Rīga, Bojārs, Aksenoks, Birks, LSDSP, JL, TB/LNNK
- Rīgai vajadzīgs tilts
- 2004: uzsākta pirmās kārtas būvniecība
- 2006: otrā kārta un būvnieku ultimāts
- 2008: tilta atklāšana
- Valsts kontroles ziņojums
- Nozīmīgākie pārkāpumi
- Kas pieņēma lēmumus?
- Izbeigts un atkal atsāk kriminālprocesu
- Trešā kārta
Rīgai vajadzīgs tilts
Jauns Daugavas šķērsojums Rīgā tika plānots jau kopš 20.gadsimta 90.gadiem. 2001.gadā Rīgas Dome (RD) sagatavoja projektēšanas uzdevumu Dienvidu tilta būvei. Tika noraidīta ideja par tuneli zem Daugavas. Tika izteiktas aizdomas, ka tādējādi tika lobēti vietējie uzņēmēji, kas nespētu uzbūvēt tuneli. Sākotnēji plānotās tilta izmaksas bija aptuveni 20 miljonus latu. 2002.gadā pašvaldība izsludināja konkursu par Dienvidu tilta pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādāšanu un būvniecību. Konkursā uzvarēja pilnsabiedrība “Dienvidu tilts”, kurā apvienojušās sešas Latvijas celtniecības kompānijas - SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".
2004: uzsākta pirmās kārtas būvniecība
Konkursa uzvarētājs bija apņēmies tiltu uzbūvēt jau par 85,1 miljonu latu. Rīgas pašvaldība sāka meklēt veidus būvniecības finansēšanai. Finanšu ministrija, ko vadīja V.Dombrovskis (JL) ieteikusi izmantot ES fondu līdzekļus. Roberta Zīles (TB/LNNK) vadītā Satiksmes ministrija neatbalstīja tilta būvniecības finansēšanu no ES fondu naudas. Rezultātā Rīgas Dome paziņoja, ka kredītresursus piesaistīs tilta būvnieki, ar kuriem pašvaldība norēķināsies 20 gadu laikā. Pilsētas attīstības departamenta vadītāja Viļņa Štrama parakstītajā līgumā ar tilta būvniekiem Rīgas pašvaldība apņēmās segt inflācijas kāpumu un melnā metāla sadārdzinājumu. Tilta būvniecība tika uzsākta 2004.gadā, izmantojot Rīgas Domes investīcijas. 2005.gadā konkursa kārtībā tika piesaistīts finansējums tilta būvei. To nodrošināja Vācijas banka “Deutsche Bank”, piedāvājot aizņēmumu 82 miljonu latu apmērā uz 20 gadiem ar 6,28% gadā. Kredītu apkalpoja Parex banka. Šī metode tika kritizēta, tomēr toreizējais pašvaldības vadītājs Aivars Aksenoks (JL) apgalvoja, ka citas iespējas nav.
2006: otrā kārta un būvnieku ultimāts
Arī konkursā par Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecību, izveidojot savienojumu ar Slāvu apli, 2006.gadā uzvarēja AS “Dienvidu tilts”, kas arī bija vienīgais pretendents. Drīz pēc tam tilta būvnieki piedraudēja apturēt Dienvidu tilta celtniecību, ja netiks atrasts papildu finansējums inflācijas pieauguma segšanai. Šī jautājuma risināšanai dome izveidoja darba grupu, mēra vietnieka Jāņa Birka (TB/LNNK) vadībā. 2006.gada nogalē darba grupa piekāpās būvnieku prasībai indeksēt tilta cenu pēc transporta būvju inflācijas indeksa, kas bija augstāka par vidējo inflāciju valstī.
2008: tilta atklāšana
Dienvidu tilts kopā ar trīs līmeņu estakādēm pāri Krasta un Maskavas ielai tika atklāts 2008.gada 17.novembrī. Uz Dienvidu tiltu, kam ir 3 satiksmes joslas katrā virzienā, tika liktas lielas cerības par satiksmes sastrēgumu mazināšanu, tomēr gadu pēc tilta atklāšanas tas uzņēma tikai 11,3% no Rīgas tiltu kopējās satiksmes plūsmas. Viens no iemesliem ir pievedceļu trūkums kreisajā krastā – izbūvēts ir tikai savienojums ar Bauskas ielu. Bažas radīja arī tilta slogošanas radītā deformācija, kas bija labi redzama fotogrāfijās. Atbildīgās amatpersonas apgalvoja, ka tā ir normas robežās.
Valsts kontroles ziņojums
2009.gada sākumā Valsts kontrole (VK) publicēja ziņojumu par Dienvidu tilta projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tajā tika identificēti nozīmīgi pašvaldības pārkāpumi Dienvidu tilta projekta vadības procesā, iepirkumu veikšanā un finansējuma piesaistē. VK uzskatīja, ka nelietderīgi iztērēti 27 miljoni latu. Kopumā Dienvidu tilta būvniecības gaitā tā izmaksas palielinājušās līdz 573,83 miljoniem latu, turklāt liela daļa bija tērēta finansējuma iegūšanai.
Pēc Rīgas Domes pasūtījuma advokātu birojs “Grunte & Cers” veica analīzi par VK revīzijas ziņojuma rezultātiem, izvērtējot zaudējumu atgūšanas iespējas un iespējamo amatpersonu atbildību. Eksperti apstiprināja lielāko daļu no VK ziņojumā minētajiem pārkāpumiem. Ekspertu atzinumu pašvaldība saņēma 2009.gada septembrī, tomēr tam tika piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, kas radīja bažas par iespējamu vainīgo amatpersonu slēpšanu. Domes amatpersonas apgalvoja, ka slepenība saistīta ar to, ka advokātu biroja ziņojums ietvēra arī juridisko pamatojumu iespējamai tiesvedībai. Tomēr eksperti uzskatīja, ka tiesvedību sākt nav iespējams, pašvaldībai būtu jāmēģina vienoties ar būvniekiem par izmaksu samazināšanu.
Nozīmīgākie pārkāpumi
Finansēšanas veids. Gan VK, gan domes piesaistītie eksperti uzskatīja, ka RD neveica darbības, lai Dienvidu tilta būvniecības finansēšanai piesaistītu transporta infrastruktūras attīstībai paredzētos Latvijas valsts un ES finanšu līdzekļus. RD Satiksmes ministrijā iesniedza pieteikumu ES finansējuma saņemšanai, tomēr pieteikums bija nepilnīgs un RD tajā laikus neveica nepieciešamos labojumus.
Tilta būvniecībai nepieciešamais aizņēmums bija lielāks kā likumdošanā pašvaldībām noteiktie kredītu limiti. Tādēļ ar “Deutsche Bank” palīdzību tika piesaistīti kredītresursi, izmantojot t.s. mijmaiņas darījumus. To ietvaros tika noslēgti vairāki līgumi starp pašvaldību, banku un būvniekiem, kuru ietvaros banka piešķīra būvniekiem kredītu tilta būvniecībai. Savukārt Rīgas pašvaldība apņēmās pēc 5 gadiem – 2010.gadā uzsākt kredīta atmaksu būvniekiem. Līdz ar to Rīgas Dome apgāja likumdošanā noteiktos ierobežojumus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai. VK norādīja, ka tieši šis finansējuma veids palielināja projekta izmaksas – no aptuveni 570 miljoniem latu, kas tika iztērēti tilta pirmās un otrās kārtas būvniecībai, gandrīz puse – 263 miljoni – ir maksa tikai par finansējuma piesaisti. RD piesaistītie eksperti atzina, ka pielietotais finansēšanas modelis var ievērojami paildzināt Rīgas pilsētas ekonomisko depresiju un radīt nopietnas finansiālas problēmas. Rīgas domes ilgtermiņa saistības pret Dienvidu tilta projekta realizētājiem un finansētājiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas eksperti izvirzīja nosacījumu uz vairākiem gadiem apturēt jaunu publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanu Latvijā.
Būvniecības izmaksu sadārdzinājums. Lai gan tilta pirmās kārtas iepirkuma konkursa nolikumā bija noteikts, ka līguma summa nav pakļauta pieaugumam, tomēr projektēšanas un būvniecības līgumā tika iekļautas iespējas veikt līguma summas pārrēķinus. Saskaņā ar būvniecības līgumu Rīgas Dome būvnieku vietā bija uzņēmusies nodrošināt inflācijas radītos zaudējumus. RD vairākkārt lēma par finansējuma palielināšanu Dienvidu tilta būvniecībai un bijusi spiesta piekāpties būvnieku prasībai indeksēt tilta cenu pēc transporta būvju inflācijas indeksa, kas bija augstāka par vidējo inflāciju valstī. Turklāt tilta būvnieki nepamatoti palielināja izmaksas, divas reizes uzskaitot melnā metāla sadārdzinājumu. Izskanēja aizdomas, ka speciāli tika izvēlēta tilta konstrukcija ar ārkārtīgi lielu melnā metāla īpatsvaru, lai gan ģeoloģiskā situācija to neprasīja. Dienvidu tilta būvniecības gaitā Rīgas Dome vairākkārt piekrita būvnieku noteiktajam inflācijas, melnā metāla cenu pieauguma un valūtas riska radītajam sadārdzinājumam Dubulti tika aprēķināts melnā metāla sadārdzinājums 6,5 miljonu latu apmērā. Pašvaldība bija segusi arī valūtas kursa svārstību riskus būvniekiem 4,8 miljonu latu apmērā. Pieskaitot klāt arī finansējuma piesaistes izmaksas nepamatotajam sadārdzinājumam pēc Valsts kontroles datiem Dienvidu tilta būvniecībā bija nepamatoti iztērēti 27 miljoni latu.
Vadība un kontrole. VK norādīja, ka pašvaldība nebija ieviesusi nepieciešamās kontroles procedūras un nebija izveidojusi vienotu projekta vadības grupu – atbildība bija sadalīta starp vairākiem departamentiem, kas nesniedza ziņojumus RD vadībai. Dienvidu tilta pirmās kārtas būvdarbus vadīja Pilsētas attīstības departaments, turklāt atsevišķa struktūrvienība, Dienvidu tilta būves direkcija, tika izveidota tikai 2006.gada sākumā. Par tilta pieeju būvniecību bija atbildīgs RD Satiksmes departaments. Finansējuma piesaistīšanu plānoja RD Finanšu departaments.
Pateicīgs pētniecības priekšmets
Dienvidu tilta paaugstinātās izmaksas piesaistīja pētnieku uzmanību. 2010.gada novembrī Latvijas Ekonomikas attīstības foruma balva tika piešķirta Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu A.Grandāna un E.Sproģa pētījumam, kurā salīdzināti dati par 170 dažādu tiltiem vairākās pasaules valstīs. Studenti salīdzināja šo tiltu celtniecības izmaksas, ņemot vērā 25 dažādus faktorus - izmērus, augstumu, mastu skaitu, upes kuģojamību u.c. Šajā pētījumā tika secināts, ka par Dienvidu tiltu ir pārmaksāti aptuveni 50 miljoni latu. Savukārt 2011.gada februārī tika izplatīts anonīms paziņojums, ka “liela daļa Latvijas būvniecības speciālistu” uzsāks Dienvidu tilta izmaksu analīzi.
Kas pieņēma lēmumus?
Lēmumi par Dienvidu tilta būvniecību un papildus finansējuma piešķiršanu tika pieņemti trīs mēru – Gundara Bojāra (LSDSP), Aivara Aksenoka (Jaunais laiks) un Jāņa Birka (TB/LNNK) darbības laikā.
Konkursa nolikumu par Dienvidu tilta projekta uzdevuma un skiču projekta izstrādi 2002.gadā parakstīja Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Kreituss (Darba partija). Juridiskos un finanšu dokumentus, parakstīja agrākie Pilsētas attīstības departamenta direktori Vilnis Štrams un Pēteris Strancis, kā arī RD Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs. Būvnieku iesniegtās tāmes pārbaudīja un nodeva apmaksai Finanšu departamenta Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājam Eduardam Raubiško.
Rīgas Domes piesaistītie eksperti atzina, ka V.Štrams ir pārkāpis pilnvaras, slēdzot ar būvniekiem pirmās kārtas būvniecības līguma papildu vienošanās, kas paredzēja, ka pašvaldība segs būvniecības sadārdzinājumu.
Lēmumu pieņemšanā iesaistītās politiskās amatpersonas savu vainu noliedz, norādot uz citu amatpersonu atbildību. Divi ar tilta būvniecības procesa organizēšanu saistītie pašvaldības ierēdņi - Vilnis Štrams un Pēteris Strancis - ir apsūdzēti citos korupcijas noziegumos. Aivars Kreituss 2010.gadā visai negaidīti tika iekļauts partiju apvienības “Par labu Latviju” vēlēšanu kandidātu sarakstā. “Dienvidu tilts” padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis pirms 10.Saeimas vēlēšanām bija biedrības “Kustība par labu Latviju” valdes loceklis.
Izbeigts un atkal atsāk kriminālprocesu
2009.gada aprīlī pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojumapubliskošanas Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecības procesā, iepirkumos un finansējuma piesaistē. Ekonomikas policijas vadība atzina, ka izmeklēšana varētu būt ilga. Tobrīdējais Ģenerālprokurors Jānis Maizītis intervijā laikrakstam “Diena” 27.02.2010. norādīja, ka lielu projektu gadījumā “iespējamie vainīgie ir veikuši ļoti pārdomātas rīcības, ko būs ļoti grūti atklāt."
2012.gada aprīlī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izbeidza 2009.gada pavasarī sākto kriminālprocesu. "Izmeklēšanas gaitā mēs vērtējām lēmumu par būvniecības sākšanu kā tādu, finansējuma piešķiršanu un līguma nosacījumus, un, izvērtējot visu iesaistīto amatpersonu darbību, mēs neieguvām apstiprinājumu tam, ka šo personu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs," intervijā aģentūrai BNS atzina ekonomikas policijas priekšnieks Gatis Gudermanis.
Valsts kontrole vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanu, taču 2012.gada jūnijā kļuva zināms, ka prokuratūra lēmumu izbeigt kriminālprocesu, atstājusi spēkā.Pēc tam Valsts kontrole atkārtoti vērsās Ģenerālprokuratūrā, vēlreiz lūdzot pārbaudīt kriminālprocesa izbeigšanas likumību.
Atkārtoti pārbaudot kriminālprocesa izbeigšanas likumību un pamatotību, Ģenerālprokuratūra konstatēja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tomēr nav veiktas visas iespējamās un nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības, lai pieņemtu objektīvu procesuālo lēmumu. Tāpēc 2.oktobrī pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā tika atjaunota un izmeklēšanas turpināšanai tas tika nosūtīts atpakaļ ENAP.
Trešā kārta
2010.gada 30.jūnijā Dienvidu tilta trešās kārtas – pievedceļu kreisajā krastā – būvniecības darbi tika apturēti, jo RD budžetā tam nebija finansējuma. Līgumu lauzt piedāvāja Transport Systems (iepriekšējais nosaukums ‒ Dienvidu tilts), kas bija tilta būvniecības ģenerāluzņēmējs, kurā apvienojušās sešas Latvijas celtniecības kompānijas ‒ Skonto būve, Latvijas tilti, BMGS, Tilts, Rīgas tilti un Viadukts.
Savukārt 2011.gada decembrī Rīgas dome izsludināja jaunu iepirkuma konkursu par būvdarbu pabeigšanu. Rīgas dome nepieciešamos līdzekļus, saskaņā ar Finanšu ministrijas doto atļauju, aizņemsies no Valsts kases vai cita aizdevēja, kas piedāvās izdevīgākos aizdevuma nosacījumus. Tas būs atmaksājams ne ilgāk kā 15 gadu laikā. 2012.gadā projekta realizācijai dome plāno aizņemties septiņus miljonus latu, bet nākamgad līdz 10,383 miljoniem latu. Atļaujas saņemšanai ņemt aizņēmumu Rīgas domei Finanšu ministrijai bija jāiesniedz precizēta un domē apstiprināta Rīgas dzīvojamā fonda attīstības programma 2011.–2013.gadam, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, A.Saharova, Tīnužu, Praulienas ielā, un Rīgas dzīvojamā fonda finansēšanas modelis. Tāpat RD bija jāiesniedz ekonomiskie aprēķini, kas pamato, ka 2011. un 2012.gadā dzīvojamo māju būvniecības finansēšanas modelis izvēlēts, ievērojot likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, ka pašvaldībai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi.
2011.gada nogalē ir noslēdzies konkurss par Dienvidu tilta trešās kārtas posmā no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai būvniecības pabeigšanu. Tajā pieteicās četri pretendenti: AB Kauno tiltai, juridisko personu grupa CBF SIA Binders un Sia Arčers, a/s Transport Systems, kā arī piegādātāju apvienība ACB, Tilts un Viadukts. Konkursā uzvarēja piegādātāju apvienība ACB, Tilts un Viadukts, noslēgtā līgumsumma - 14,248 miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Būvniecības darbus sākotnēji bija plānots pabeigt 2013.gada pavasarī, vēlāk tika minētas 2013.gada oktobra beigas. Šajā termiņā darbi arī tika pabeigti, un 29.oktobrī mērs Nils Ušakovs atklāja satiksmi pa jaunajos tilta pievadceļos. Tobrīd RD ziņoja, ka trešās kārtas būvniecības kopējās izmaksas ir 17,2 miljoni latu.
2012. gada Rīgas pašvaldības budžeta projektā paredzēti resursi 27,43 milj. Ls apmērā Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšanai. Minētā summa tiks ņemta no saņemtajām dotācijām no pašvaldības vispārējiem ieņēmumiem. Projektā norādīts, ka no šīs naudas summas 17,9 milj. Ls tiks novirzīti procentu izdevumiem, bet 9,5 milj. Ls paredzēti kapitālajiem izdevumiem.
RD līgums ar “Deutsche Bank” paredz, ka 2010.gada otrajā pusē pašvaldībai vajadzēs sākt atmaksāt būvniekiem tilta būvniecībai piešķirto kredītu. 2010.gadā Rīgas pašvaldība bankai atmaksāja 8,49 miljonus latu. Sākot no 2011.gada katru gadu ir paredzēts atmaksāt 16,98 miljonus latu.
Avoti:
LETA, BNS, Diena, Latvijas Avīze, Valsts kontrole
Motivāns, I. Anonīma būvnieku grupa veiks Dienvidu tilta būvniecības izpēti, lai atklātu nelikumības. LETA, Nozare.lv, 08.02.2011.
Ancītis, T. Kur palika Dienvidu tilta 50 miljoni? Latvijas Avīze. 18.01.2011.
Banka palīdzējusi Rīgai slēpt Dienvidu tilta parādsaistības. Tvnet.lv, BNS. 12.04.2010.
Ģenerālprokuratūras preses relīze. 10.10.2012.
Stankeviča, Z. Pabeigta Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecība; atklās satiksmei tilta pievadceļus Zemgales virzienā. Leta. 28.10.2013
Atpakaļ uz sarakstu 
