Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 20.augustā.
2013.gada pirmajā pusē prokuratūra uzrādīja apsūdzību ar kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītos noziegumos sešām personām tā sauktajā Daimler lietā. Apsūdzēto vidū ir bijušais Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un bijušais pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis un G.Bojāra tā laika padomnieks Armands Zeihmanis.
Apsūdzības lielā apjoma korupcijā 2010.gada sākumā vācu Mercedes-Benz auto ražotājam Daimler AG izvirzīja ASV tiesībsargi. Lietā ir ziņas par koruptīviem maksājumiem 22 valstīs 56 miljonu apmērā, tai skaitā - vairākas epizodes ar kukuļdošanu Latvijas amatpersonām, kurām samaksāti aptuveni 1,5 miljoni eiro, lai iegūtu tiesības laika posmā no 1998. līdz 2006.gadam piegādāt Rīgas pašvaldībai Mercedes autobusus vairāk kā 30 miljonu eiro vērtībā. Aizdomas par līdzdalību šajā korupcijas lietā krīt uz vairākām politiskajām partijām, kas šajā laikā vadīja Rīgas pašvaldību – LC, TB/LNNK, LSDSP, mēriem - Andri Bērziņu, Andri Ārgali un Gunti Bojāru.
Atslēgas vārdi: Rīgas Dome, Daimler, Andris Bērziņs, Ārgalis, Bojārs, Tenis, Krastiņš, Koroševskis, Zeihmanis, Bemhens LC, TB/LNNK, LSDSP
Daimler korupcijas lieta ASV
2010.gada sākumā ASV Tieslietu ministrija un finanšu regulators (US Securities and Exchange Commission) izvirzīja Mercedes-Benz automašīnu ražotājam Daimler AG apsūdzības kukuļdošanā. 2010.gada 1.aprīlī apsūdzības puse vienojās ar Daimler par izlīgumu. Daimler atzina apsūdzības korupcijā un samaksāja 185 miljonus dolāru lielu soda naudu, kā arī piekrita stingrākai uzņēmuma uzraudzībai. Izmeklētāji bija noskaidrojuši, ka laika posmā starp 1998. un 2008.gadu Daimler bija pārskaitījis 56 miljonus ASV dolāru koruptīvos maksājumos vairāk kā 22 valstu, tajā skaitā arī Latvijas, valsts amatpersonām, kas Daimler palīdzēja iegūt izdevīgus pasūtījumus. Apsūdzības puse atzina, ka kukuļdošana ir bijusi daļa no Daimler uzņēmuma kultūras.
Kukuļots arī Latvijā
2010.gada martā tika publiskoti ASV tiesvedības dokumenti, kuros bija aprakstītas divas kukuļdošanas epizodes Latvijā. Plašākai sabiedrībai šobrīd nav pieejama detalizēta informācija par šīm epizodēm. KNAB ir uzsācis pārbaudi un tās ietvaros pieprasījis informāciju no ASV. Apsūdzībā norādīts, ka Latvijas amatpersonu kukuļošanu veica Daimler AG Vācijas meitas uzņēmumi MB Turk un Evo Bus GMBH ar sava Baltijas izplatītāja starpniecību. Dokumentos šis izplatītājs netiek identificēts, tomēr ir pamats domāt, ka tas bija Evo Bus GMBH oficiālais pārstāvis Baltijas valstīs (kopš 1999.gada) SIA Silvestar. Kopumā laikā no 1998. līdz 2008. gadam Daimler intereses Latvijā pārstāvēja četras kompānijas – SIA Domenikss (Mercedes), SIA Unimotors (Unimog kravas auto), SIA Silverstar (Mercedes autobusi), SIA TC Motors (Chrysler, Jeep).
1998: pirmā kukuļdošanas epizode
Pirmais apsūdzībā minētais korupcijas gadījums notika, kad 1998.gada novembrī un 2000.gada aprīlī Daimler Turcijas meitas uzņēmums MB Turk pārdeva Rīgas pašvaldībai 40 autobusus. Saistībā ar šo darījumu MB Turk veica nelegālus maksājumus 383 485 eiro apmērā. Apsūdzības dokumentos to tiešie saņēmēji nav norādīti. Šajā laikā Rīgas domes priekšsēdētājs bija Andris Bērziņš. Viņš pārstāvēja partiju Latvijas Ceļš, kas veidoja arī valdību.
1,2 miljonu eiro kukulis Latvijas politiķiem
Otrā epizode ir saistīta ar 117 autobusu iegādi Rīgas pašvaldībā. Šī darījuma ietvaros Daimler kukuļos samaksāja vairāk kā 1,2 miljonus eiro. 2000.gada 11.augustā Baltijas izplatītāja vadītājs informēja Evo Bus GMBH vadību, ka ir nepieciešams dot kukuli, lai uzvarētu konkursā par vairāk kā simt autobusu piegādi Rīgas pašvaldībai vairāku gadu laikā. 2001.gada martā Evo Bus GMBH noslēdza līgumu par 79 autobusu piegādi Rīgas pašvaldībai. Turpmāko piecu gadu laikā Evo Bus Rīgas pašvaldībai piegādāja kopā 117 autobusus 30 miljonu eiro vērtībā. 2001.gada jūnijā Baltijas izplatītājs noslēdza līgumu par autobusu rezerves daļu piegādi pašvaldības uzņēmumiem un pēc dažiem mēnešiem informēja Evo Bus, ka saistībā ar šo darījumu ir nepieciešams dot kukuli Rīgas domē dominējošās partijas deputātiem. Baltijas izplatītājs 2001.gada jūnijā noslēdza līgumu par autobusu rezerves daļu piegādi pašvaldības autotransporta uzņēmumiem. Autobusu piegādātājs mākslīgi paaugstināja līguma cenu un starpību ar divu fiktīvu ārzonas uzņēmumu (Oldenburgh Financial Corporation LLC un United Petroleum Group LLC) starpniecību 2002. gada augustā nodeva Latvijas valdības amatpersonām, kuras pārstāvēja Rīgas domē valdošo partiju. Ar 2002.gadu datētā Evo Bus iekšējā dokumentā teikts, ka Rīgas domē dominējošai politiskajai partijai pienākas 5% nelegāla atlīdzība. Tiesas materiālos ir minēts, ka starp naudas saņēmējiem bijis arī kādas cilvēks, kura tēvs ir augsta valdības amatpersona ar ietekmi uz autobusu iepirkuma konkursu. Žurnāls IR balstoties uz ASV izmeklētāju materiālos minētajiem laikiem un norādēm secināja, ka lielākās aizdomas krīt uz LSDSP.
Vara mainās, korupcija paliek
Laikā starp 2003.gada aprīli un 2006.gada decembrī Evo Bus GMBH veica nelegālus maksājumus jau citai Rīgas domē valdošai partijai. Kopš 2000.gada maija Rīgas Domi vadīja Andris Ārgalis (tobrīd TB/LNNK). Tieši viņa vadības laikā tika izdots rīkojums par autobusu iegādes izsoles komisiju, kuru vadīja Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba. Tās sastāvā bija Linda Baltiņa, RD Finanšu departamenta vadītājs Raimonds Krūmiņš, pašvaldības uzņēmuma "Tālava" (pašlaik "Rīgas satiksme") vadītājs Leons Bemhens. 2001.gada martā Andri Ārgali nomainīja LSDSP pārstāvis Gundars Bojārs. LSDSP vadīja Rīgas domes koalīciju līdz 2005.gadam.
Apsūdzības dokumenti liecina, ka Daimler arī regulāri izmantoja fiktīvu uzņēmumu kontus Latvijas bankās, lai maksātu kukuļus citu valstu, īpaši Krievijas amatpersonām.
Pirmstiesas izmeklēšana
Kad 2010.gada marta beigās sabiedrība uzzināja par vācu koncerna Daimler korupcijas skandālu un tā saistību ar Latviju, KNAB uzsāka resorisko pārbaudi. Nepilnu gadu pēc tam - 2011.gada 11.februārī KNAB saistībā ar Daimler kukuļošanas lietu veica kratīšanu Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”. Dažas dienas vēlāk KNAB aizturēja un vēlāk apcietināja bijušā RD priekšsēdētāja Gundara Bojāra (tolaik LSDSP) padomnieku transporta jautājumos, partijas biedru Leonardu Teni, kurš arī bijis “Rīgas satiksme” padomes loceklis, padomes priekšsēdētāja vietnieks. 2011.gada 8.aprīlī L.Tenim procesa virzītājs KNAB mainīja drošības līdzekli un viņš tika atbrīvots no apcietinājuma.
Kā norādīja TV3 analītiskais raidījums “Nekā personīga”, tieši uz L.Teni esot norādes kā Daimler maksāto kukuļu saņēmēju. Neoficiāli esot zināms, ka Tenis pagaidām neesot ļoti runīgs un daudz nestāstot. Noziegumu atklāšanu traucējot arī tas, ka tie notikuši pirms nepilniem desmit gadiem.
L.Tenis īsi pirms 10.Saeimas vēlēšanām ar 5000 latu lielu ziedojumu bija atbalstījis apvienību “Saskaņa”. Tās līderis J.Urbanovičs ziņu aģentūrai LETA skaidroja, ka: „Ja atklāsies, ka šis ziedojums bijis no nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem, tad var nākties šo naudu atdot." Jānorāda, ka 2009.gada vasarā L.Tenis ziedojis arī Tautas partijai (1000 LVL) un Latvijas pirmajai partijai (3000 LVL).
Aizturēta arī kāda privātpersona - septiņdesmit gadus vecais Raimonds Krastiņš, Zviedrijas latvietis. Viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Kā skaidro LETA, lietā aizturētais Raimonds Krastiņš iepriekš bija saistīts ar vairākiem uzņēmumiem, kuru īpašnieks patlaban ir Leonards Tenis. Kā ziņoja TV3 „Nekā personīga”, tad tieši Krastiņš bijis divu ofšoru turētājs, caur kuriem Daimler meitas firma Evo Bus maksājusi kukuļus Rīgas domei. Viens no tiem bijis "Oldenburgh Financial Corporation", otrs - "United Petrol Group". Caur ofšoriem nauda skaitīta, lai slēptu īsto kukuļu saņēmēju vārdus. Pārskaitījumiem izmantota "Parex banka".
KNAB šajā lietā ir veicis vēl vairākas procesuālās darbības. Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj.
TV3 “Nekā personīga” vēstīja, ka KNAB izmeklētājus interesējot arī "Rīgas satiksmes" vadītājs Leons Bemhens, bijušais Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš un kādreizējais domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Guntis Pilsums. L.Bemhens darījuma brīdī vadīja pašvaldības uzņēmumu “Tālava”.
2013.gada februārī KNAB lietu nosūtīja prokuratūrai, lūdzot saukt pie kriminālatbildības septiņas personas. Biroja priekšnieks J.Streļčenoks presei stāstīja, ka saskaņā ar izmeklēšanā noskaidroto no 2002. līdz 2007.gadam nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā 5,26 miljoni eiro jeb 3,68 miljoni latu. Turklāt no 2002. līdz 2010.gadam saistībā ar kādas valsts institūcijas veikto publisko iepirkumu nodoti kukuļi ārvalstu uzņēmuma interesēs dažādās ārvalstu valūtās kopumā par vienu miljonu latu.
Apsūdzību ceļ sešām personām
Līdz maija vidum prokuratūra šajā lietā bija uzrādījusi apsūdzību sešām personām. Tie ir L.Tenis, R.Krastiņš, A.Koroševskis, Bojāra tā laika padomnieks un uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane.
Tenim apsūdzība uzrādīta par atkārtotu kukuļņemšanu lielā apmērā un kukuļa izspiešanu. Kukuļi, pēc prokuratūras domām, ņemti ne tikai no "Daimler AG" grupas uzņēmuma "Evo Bus", bet arī no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - "Ikarus Special Coach Factory Ltd.", "Neoplan Polska" (pašreizējais "Solaris Bus&Coach") un "Ganz Transelektro Traction Electrics".
Tāpat Tenim uzrādīta apsūdzība par to, ka viņš uzkūdīja uz kukuļdošanu Lielbritānijas uzņēmuma "De La Rue" pārstāvi, par starpniecību kukuļošanā un kukuļa piesavināšanos. Bijusī amatpersona, pēc prokuratūras domām, ir atbildīga arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atkārtoti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.
Koroševskim apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.
Zeihmanim apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Aģentūra LETA rakstīja, ka pēc likumsargu rīcībā esošās informācijas Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Zeihmaņa sievu Vitu prokuratūra apsūdz par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.
Vēl divas personas - uzņēmējs Uģis Cinis un bijušais Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš - no kriminālatbildības atbrīvoti noilguma iestāšanās dēļ, informēja prokuratūra. Viņi "Daimler" kukuļošanas lietā nav ziņojuši par noziegumu.
2013.gada jūnijā Ģenerālprokuratūra lietu nodeva Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.
Tiesai nodota „Daimler” pamatlieta, bet divi no tās izdalītie kriminālprocesi vēl atrodas KNAB izmeklēšanā. KNAB neatklāja detaļas, vien pauda, ka viens kriminālprocess tiek izmeklēts pēc tādām Krimināllikuma nodaļām kā noziegumi tautsaimniecībā, noziegumi pret pārvaldības kārtību un noziegumi valsts institūciju dienestā, bet otrā tiek izmeklēti koruptīvi nodarījumi saistībā ar kukuļošanu.
Avoti:
LETA, Diena, Latvijas Avīze, raidījums Nekā personīga, žurnāls “IR”, Biznes & Baltija, www.fcpablog.com, www.wikipedia.org
LETA: KNAB veic kratīšanas "Daimler" kukuļošanas lietā, 11.02.2011.
LETA: "Daimler" lietā aizturēts bijušais Bojāra padomnieks Tenis, 14.02.2011.
LETA: Urbanovičs pieļauj, ka varētu tikt atmaksāti kukuļošanas lietā iesaistītā Teņa ziedotie 5000 latu,15.02.2011.NOZARE.LV: "Daimler" neatklāj, kam Latvijā devis kukuļus, 15.02.2011.
LETA: Saistībā ar "Daimler" lietu opozīcija aicina atbrīvot no amata "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāju Bemhenu, 15.02.2011.LETA: Ušakovs: "Daimler" lieta nav ietekmējusi Bemhena atstādināšanu, 21.02.2011.
Jemberga S. Zeme, kas mazgā(ja) naudu. IR, 02.06.2010.
Skruzis, J. Kristovskis, G. Prokuratūrā nonāk "Daimler" kukuļošanas lieta. Leta. 07.02.2013.
Tiesai nodod "Daimler" krimināllietu. Leta. 12.06.2013.
Kristovskis, G. KNAB apstiprina, ka veic izmeklēšanu divos no "Daimler" lietas izdalītajos kriminālprocesos. Leta. 16.06.2013
Kristovskis, G. "Daimler" lietā bijušo Rīgas domes amatpersonu un uzņēmēju atzīst par nozieguma neziņotājiem, taču no kriminālatbildības atbrīvoLeta. 20.07.2013