Lielākie korupcijas un politikas skandāli
arhīvs
10.Saeima pasargā Šleseru no kratīšanas
2011.gada maijā KNAB uzsāka kriminālprocesu par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers (PLL), un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Lietas ietvaros KNAB bija paredzējis veikt kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietā. Saeimas vairākums neatbalstīja KNAB lūgumu. Par atļauju Šlesera kratīšanai balsoja tikai Vienotība un VL-TB/LNNK. Pret balsoja PLL, savukārt SC un ZZS atturējās. Turklāt debatēs un vēlāk intervijās vairāki ZZS, SC un PLL deputāti vispār apšaubīja kratīšanas jēgu un tiesībsargājošo institūciju profesionalitāti. A.Šlesera nosargāšana, liedzot KNAB veikt kratīšanas viņa dzīvesvietās, izsauca plašu sabiedrības sašutumu, kā arī kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem Valsts prezidenta V.Zatlera rīkojumam par 10.Saeimas atlaišanu.
Atslēgas vārdi: Saeima, Šlesers, KNAB, ģenerālprokuratūra
KNAB uzsāk kriminālprocesu
2011.gada 20.maijā KNAB uzsāka kriminālprocesu par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers, un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Lietas ietvaros KNAB veica aptuveni 42 kratīšanas un tādu uzskatīja par nepieciešamu veikt arī A.Šlesera dzīvesvietā.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vadītājs nesaprot ģenerālprokurora vēstules jēgu
Lai varētu veikt kriminālprocesā nepieciešamo kratīšanu galvenā aizdomā turamā A.Šlesera dzīvesvietā, bija nepieciešams Saeimas balsojums. 2011.gada 25.maijā, kad tika veiktas visas pārējās kratīšanas, KNAB izmeklētāja nosūtīja pieprasījumu Saeimai atļaut veikt kratīšanu arī A.Šlesera dzīvesvietā. Vienlaikus Saeimai nosūtīja vēstuli arī LR ģenerālprokurors, norādot, ka šāds KNAB pieprasījums saskaņā ar LR Kriminālprocesa likumu ir KNAB kā procesa virzītāja, nevis Ģenerālprokuratūras kompetencē. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, kam KNAB pieprasījums bija jāizskata vispirms, to neatbalstīja, trīs PLL, ZZS un SC pārstāvjiem atturoties, bet diviem Vienotības un VL-TB/LNNK pārstāvjiem - balsojot par.
Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs, lai gan atteicās publiskot Ē.Kalnmeiera vēstuli, pauda viedokli, ka no ģenerālprokurora vēstules izriet, ka prokuratūra atbalsta izmeklēšanas veikšanu šajā lietā, taču neatbalsta kratīšanu Šlesera mājās. Taču, kā norādīja prokurors Māris Leja, kurš bija gatavojis Kalnmeiera vēstuli, šāds formulējums ir izmantots jau citos prokuratūras lūgumos Saeimai un ir saistīts ar likumdošanas īpatnībām. Saeimas kārtības ruļļa 179.pantā ir noteikts, ka Mandātu un iesniegumu komisija sagatavo lēmumprojektu, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli. Līdz ar to, lai ievērotu likumdošanas prasības, Ģenerālprokuratūrai nācās nosūtīt formālu vēstuli, norādot, ka šajā gadījumā Saeimai ir jāreaģē uz KNAB nevis Ģenerālprokuratūras lūgumu.
Tādēļ ģenerālprokuroram nācās nākamajā dienā nosūtīt Saeimai vēl vienu, stipri vienkāršāk formulētu vēstuli, kurā tika lūgts atbalstīt KNAB lūgumu. LR ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera skaidrojums intervijā Latvijas Radio liek secināt, ka V.Orlovs ir vai nu maldinājis Saeimu, vai nu parādījis normatīvo aktu nepārzināšanu.
Debatēs Šlesera aizstāvībai tiek apvainotas tiesībsargājošās institūcijas
Liela daļa Saeimas deputātu debatēs pirms balsojuma un komentāros plašsaziņas līdzekļiem ieņēma Šleseru aizstāvošu nostāju, mēģinot saistīt kratīšanas ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Valdības koalīcijā esošās ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis KNAB darbības vēlāk nosauca par “pretsitienu” partijai. Vairāki deputāti (PLL deputāti A.Bērziņš un E.Zalāns, SC deputāts Boriss Cilevičs) aicinājumu balsot pret atļauju kratīšanai Šlesera īpašumā pamatoja ar to, ka līdz ar informācijas noplūdi medijos kratīšanai esot zudis nozieguma atklāšanai nepieciešamais “pārsteiguma moments”. Tomēr vislielāko šoku Latvijas sabiedrībai radīja daļas deputātu debatēs par šo jautājumu atklāti paustā nicinošā attieksme pret KNAB un citām Latvijas tiesībsargājošām institūcijām. Bijušais ministru prezidents Andris Bērziņš (PLL) KNAB darbības pat nosauca par “manipulāciju ar varu pretēji likuma burtam un garam.” E.Zalāns (PLL) apgalvoja, ka šāds KNAB lūgums ir “bezjēdzība”. SC deputāts Boriss Cilevičs apgalvoja, ka KNAB lūgums diskreditē cīņu pret korupciju. Viņa partijas biedrs S.Dolgopolovs izmantoja krievu literārās valodas vārdnīcās neatrodamu slengu un neizprotamu metaforu, lai skaidrotu, kādēļ uzskata KNAB lūgumu par nepieņemamu: “man personīgi rodas iespaids, ka šeit ir svarīgi parādīt tā saucamās „šašečkas”, nevis braukšanas līdzekli.” Starpsaucienos no zāles tiesībsargājošo iestāžu profesionalitāti apšaubīja arī SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Sargājot Šleseru, ZZS un SC atbalsta PLL
Rezultātā par atļauju veikt kratīšanu balsoja 35 "Vienotības" un apvienības VL-TB/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balsoja septiņi "Par Labu Latviju" frakcijas deputāti un divi deputāti no ZZS - Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturējās 37 deputāti - pārējie ZZS deputāti un "Saskaņas centra" frakcija. Balsojumā nepiedalījās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats Šlesers. 16 deputāti sēdei nebija reģistrējušies, to vidū arī vēlāk par Valsts prezidentu ievēlētais Andris Bērziņš (ZZS).
Nākamajā dienā intervijā Latvijas Radio LR ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers atzina, ka debatēs nosaucot KNAB lūgumu par farsu, deputāti ir apvainojuši vairākas tiesībsargājošās institūcijas - tiesu, Ģenerālprokuratūru, KNAB. Viņš norādīja, ka Saeimas balsojums ir “pamats izdarīt secinājumu par deputātu imunitātes institūta būtības pārskatīšanu.”
Rezultāti
A.Šlesera nosargāšana, liedzot KNAB veikt kratīšanas viņa dzīvesvietās, izsauca plašu sabiedrības sašutumu, kā arī kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem Valsts prezidenta V.Zatlera rīkojumam par 10.Saeimas atlaišanu. Rezultātā divas frakcijas - Vienotība un ZZS - iesniedza katra savus priekšlikumus deputātu imunitātes atcelšanai. Vienotības priekšlikums paredz atcelt deputātu imunitāti kratīšanas izdarīšanai, savukārt ZZS – atcelt imunitāti administratīvās sodīšanas lietās.
KNAB ilgstoši neizdevās vienoties ar Šleseru par pratināšanas laiku. Sākotnēji Šlesers izvairījās no vizītes KNAB, aizbildinoties ar suņa vešanu pie ārsta un konkursa “Jaunais vilnis” apmeklēšanu. Tikai 2011.gada 8.augustā KNAB beidzot nopratināja Šleseru šī kriminālprocesa ietvaros.
Avoti:
Intervija ar LR ģenerālprokuroru Ē.Kalnmeieru. Latvijas Radio. 27.05.2011.
Atpakaļ uz sarakstu 
