Banku krīzes
Parex bankas pārņemšana valsts kontrolē
2008.gada otrajā pusē no Parex bankas strauji sāka aizplūst noguldījumi. Lai izvairītos no bankas maksātnespējas, 2008.gada novembrī Latvijas valsts pārņēma Parex banku, īpašniekiem samaksājot divus latus. Sākotnēji valsts pārņēma 51% bankas akciju, taču tā kā noguldījumi turpināja aizplūst, 2008.gada decembrī valsts palielināja kontroli Parex bankā līdz 85,15%. Kopējais valsts ieguldījums Parex bankā sasniedza 1,218 miljardus latu, no kuriem līdz 2013.gada augustam izdevies atgūt 510 miljonus jeb mazāk nekā pusi.
Bijušie akcionāri pēc bankas pārņemšanas turpināja saņemt procentu maksājumus par ieguldījumiem bankas subordinētajā kapitālā, mēnesī saņemot ap 200 000 latu. 2010.gadā ar tiesas lēmumu bijušo īpašnieku noguldījumi tika apķīlāti, liedzot saņemt dāsnos procentu maksājumus, taču tādus turpina saņemt viņu radinieki.
Valsts kontrole norādīja uz nepilnībām un pārkāpumiem Parex pārņemšanas procesā un Ģenerālprokuratūra tā rezultātā sāka kriminālprocesu. Taču tas drīz vien tika izbeigts, secinot, ka Latvijas valdība rīkojusies savas kompetences ietvaros, novēršot smagākas sekas, kas būtu iestājušās bankas bankrota gadījumā.
Pret V.Karginu un V.Krasovicki tika ierosināti vairāki tiesas procesi, prasot piedzīt kopumā vairākus simtus miljonu latu. Pēc bankas pārņemšanas tika konstatēta virkne darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz tās rēķina. Vienā no tiesas procesiem prasīto 62 miljonu latu vietā no bankas bijušajiem īpašniekiem tiesa lēma piedzīt tikai nepilnus 3,5 miljonus latu, un šis lēmums pārsūdzēts.
Parexbankas pārņemšanas procesu sabiedrībai nav iespējams pilnībā izvērtēt, jo daudziem dokumentiem joprojām ir slepenības statuss, tajā skaitā bankas pārņemšanas līgumam.
Atslēgas vārdi: Parex, Valērijs Kargins, Viktors Krasovickis, Ivars Godmanis, Mārtiņš Bičevskis, Nils Melngailis, Rems Kargins, Georgijs Krasovickis, Ņina Kondratjeva, Citadele,. Reverta, Saskaņas centrs, Kriss Gviljams, Latvijas Banka
- Pasaules finanšu krīze
- Parex banka
- 2008.gada vasara: no Parex bankas sāk aizplūst noguldījumi
- Parex īpašnieki lūdz valsts atbalstu
- Valdība paziņo par Parex pārņemšanu
- Mēģinājums iecelt Parex vadībā TP biedru
- 2008.gada decembris: valsts pārņem 85,15% Parex akciju
- 2009: parādās informācija par procentu maksājumiem bijušajiem īpašniekiem
- 2010: valdība piekrīt Parex bankas sadalīšanai
- Saskaņas centrs lobē bijušo Parex īpašnieku intereses
- Īslaicīgā parlamentārās izmeklēšanas komisija
Pasaules finanšu krīze
2008.gada rudenī pēc vairāku lielu banku un finanšu institūciju bankrota aizsākās pasaules finanšu krīze. Vairākām pasaules valstīm nācās lūgt starptautisko finanšu palīdzību, daudzas valstis sniedza atbalstu vai pat pārņēma valsts kontrolē bankas un citas kredītiestādes. 2008.gada oktobrī EK vienojās par plānu, kas ļautu valdībām iesaistīties banku glābšanā. Zviedrijas valdība paziņoja par galvojumiem savas valsts bankām.
Parex banka
1992.gadā dibinātā Parex banka bija viena no lielākajām Latvijas bankām. 2008.gadā Parex grupā ietilpa 28 meitasuzņēmumi vairākās Eiropas valstīs. 2008.gada septembra beigās Parex pēc aktīvu apjoma bija otrā lielākā banka Latvijā un tās aktīvi veidoja 13,8% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. Bankas dibinātājiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim katram piederēja 42,42% bankas akciju (kopā 84,83%), savukārt 15,17% akciju piederēja mazajiem akcionāriem – galvenokārt ārvalstu uzņēmumiem.
2008.gada vasara: no Parex bankas sāk aizplūst noguldījumi
2008.gada augusta beigās no Parex bankas sāka pastiprināti aizplūst noguldījumi. Strauji pasliktinājās bankas kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji. Tas nozīmēja, ka 2009.gada sākumā Parex bankai varētu būt grūti atdot aizdevējam – 60 ārvalstu finanšu institūciju apvienībai divus sindicētos kredītus kopumā 775 miljonu eiro apjomā. Pēc Parex akciju kontrolpaketes pārņemšanas amatpersonas publiski izteica atšķirīgas versijas par aizplūdušās naudas apjomiem. Sākotnēji tika minēti 60 miljoni latu, kas aizplūduši dažu dienu laikā, tomēr 2009.gadā FKTK atzina, ka laika posmā no 2008.gada 1.septembra līdz 8.novembrim, kad tika paziņots par bankas pārņemšanu, no bankas bija aizplūduši 223 miljoni latu.
Parex īpašnieki lūdz valsts atbalstu
2008.gada 22.oktobrī Parex īpašnieki, publiski par to neziņojot, lūdza valsts palīdzību bankas maksātspējas saglabāšanai, ierosinot izvietot Parex bankā Valsts Kases depozītu. Šo ierosinājumu Finanšu ministrija noraidīja. Naudas aizplūšana no Parex turpinājās. Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) situāciju apsprieda ar FKTK un Latvijas Bankas vadību, 28.oktobrī finanšu ministrs par situāciju informēja Ministru prezidentu Ivaru Godmani (LPP/LC). Novembra sākumā iesaistītās institūcijas secināja, ka Parex ir nepieciešams pārņemt valsts kontrolē. Tika apsvērti vairāki rīcības varianti – pilnīga Parex bankas pārņemšana valsts īpašumā, 51% Parex bankas akciju nodošana Hipotēku un Zemes bankai, kā arī palīdzības atteikšana. Pēdējā gadījumā valstij būtu jāizmaksā bankas klientiem vismaz 660 miljoni latu kā valsts garantija par noguldījumiem. Ministru kabinets atbalstīja bankas pārņemšanu valsts īpašumā. Tika uzskatīts, ka nebūtu drošības par valsts līdzekļu izlietojumu, ja banka paliktu tās akcionāru rokās.
Valdība paziņo par Parex pārņemšanu
2008.gada 8.novembra vakarā sabiedrība tika informēta, ka ārkārtas ministru kabineta sēdē ir pieņemts lēmums par Parex pārņemšanu. Samaksājot 2 latus, valsts iegādājās no V.Kargina un V.Krasovicka Parex bankas akciju kontrolpaketi – 51% akciju – ar tiesībām bijušajiem akcionāriem tās vēlāk atpirkt. Akcijas tika nodotas Hipotēku un zemes bankai, un Parex banka kļuva par tās meitas uzņēmumu. Atlikušās V.Karginam un V.Krasovickim piederošās akcijas (34% no bankas kapitāla) tika ieķīlātas par labu Hipotēku un zemes bankai. Bijušie īpašnieki apņēmās ieķīlāt savus privātīpašumus un atstāt bankā savus noguldījumus. Valsts apņēmās sniegt galvojumu Parex sindicēto kredītu pārfinansēšanai, kā arī nodrošināt līdzekļus subordinētā kapitāla veidošanai. Gan Parex, gan FKTK vēl pirms pārņemšanas lūdza noteikt ierobežojumus bankas operācijām, lai aizkavētu noguldījumu aizplūšanu no bankas. Tomēr valdība pārņemšanas līgumā nenoteica šādus ierobežojumus bankas darbībai.
Mēģinājums iecelt Parex vadībā TP biedru
No Parex bankas valdes priekšsēdētāja amata tika atcelts V. Kargins. Saeima steidzamības kārtībā veica grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas ļautu M.Bičevskim (TP) apvienot FM valsts sekretāra amatu ar Parex bankas padomes priekšsēdētāja pienākumiem. Pret M.Bičevska iecelšanu protestēja JL. Sākotnēji banku vadīja Hipotēku un zemes bankas vadītājs Inesis Feiferis, tomēr drīz viņš šo darbu atstāja, atsaucoties uz iespējamu abu banku interešu konfliktu. Par Parex valdes priekšsēdētāju decembra sākumā tika iecelts Nils Melngailis, bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs. Jau iepriekš paziņojis, ka pēc bankas restrukturizācijas darbu šajā amatā neturpinās, viņš to atstāja 2010.gada augustā. Bankas padome viņa vietā iecēla līdz tam Latvijā mazpazīstamo britu Kristoferu Džonu Gviljamu.
2008.gada decembris: valsts pārņem 85,15% Parex akciju
Pēc Parex pārņemšanas valsts veica vairākus termiņnoguldījumus Parex bankā tās likviditātes palielināšanai, kopumā līdz 2008.gada beigām noguldot aptuveni 674 miljonus latu. Parex bankai bija šos līdzekļus jāatgriež valstij pēc termiņa beigām, turklāt valsts par tiem saņēma procentus. Tomēr arī pēc Parex pārņemšanas valsts īpašumā turpinājās noguldījumu izņemšana no bankas. Kopumā laika posmā no 2008.gada 8.novembra līdz 1.decembrim no Parex bankas aizplūda 294 miljoni latu. Tādēļ 2008.gada decembrī tika pastiprināta valsts kontrole pār Parex banku. FKTK noteica Parex bankai ierobežojumus pārskaitījumiem un skaidras naudas izņemšanai – ne vairāk par 35 000 latiem mēnesī fiziskām personām un nelieliem uzņēmumiem. Valsts pārņēma atlikušās abu bijušo īpašnieku akcijas, iegūstot 84,83% akciju, kā arī iegādājās 0,32% mazo akcionāru akciju, tādējādi palielinot akciju skaitu līdz 85,15%. Tikai pēc pilnīgas Parex bankas akciju kontrolpaketes pāriešanas valsts īpašumā 2008.gada decembrī EK paziņoja, ka Latvijai tiks piešķirta palīdzība 7,5 miljardu eiro apjomā.
2009: parādās informācija par procentu maksājumiem bijušajiem īpašniekiem
2009.gada maijā parādījās informācija par procentu izmaksu bijušajiem īpašniekiem par viņu ieguldījumiem. Bez parastajiem depozītiem bijušie īpašnieki un viņu ģimenes bija ieguldījuši Parex bankas subordinētajā kapitālā (aizdevums bankai uz 5 – 7 gadiem, kura pirmstermiņa atprasīšanas iespējas ir ierobežotas) aptuveni 36 miljonus latu. 2010.gada sākumā FKTK vadītājas vietnieks J.Brazovskis paziņoja, ka 2009.gadā bijušajiem īpašniekiem un viņu radiniekiem kopumā izmaksāti 4,9 miljoni latu. Laikraksts “Diena” bija aprēķinājis, ka Krasovickis un Karginu ģimene mēnesī saņemot aptuveni 200 000 latu. Reaģējot uz to, V.Kargins un V.Krasovickis iesniedza prokuratūrā pieteikumu uzsākt kriminālvajāšanu par banku noslēpuma izpaušanu. 2010.gada februāra vidū valdība apstiprināja FKTK sagatavotos Kredītiestāžu likuma grozījumus, kuros tiktu noteikts aizliegums bankai, kas saņem valsts atbalstu, atmaksāt subordinēto kapitālu vai tā procentus personām, kas tos ieguldījušas līdz valsts atbalsta sniegšanai. Tādējādi tiktu ierobežota procentu izmaksa Parex bijušajiem īpašniekiem. Zināms, ka pārtraukt procentu izmaksu pieprasīja arī starptautiskie aizdevēji. V.Kargins un V.Krasovickis apgalvoja, ka šie grozījumi ietekmētu arī citus subordinētā kapitāla ieguldītājus – vairākus pensiju fondus un ārvalstu bankas. Tomēr lielāko daļu šo ieguldījumu veido tieši V.Kargina un V.Krasovicka līdzekļi. Saeimas Budžeta komisija šos grozījumus neskatīja, jo pastāvēja bažas, ka bijušie īpašnieki varētu vērsties tiesā.
2010: valdība piekrīt Parex bankas sadalīšanai
Parex bankas konsultantu Nomura International izstrādātais bankas restrukturizācijas modelis, ko 2010.gada martā apstiprināja MK, paredzēja sadalīt Parex banku divās daļās – jaunajā jeb t.s. labajā bankā, kas pārņemtu perspektīvos aktīvus un risinājumu jeb sliktajā bankā. Restrukturizācijas ietvaros bija paredzēts abu bijušo akcionāru ieguldījumus Parex subordinētajā kapitālā atstāt bankas sliktajā daļā.
Bankas sadalīšanas process noslēdzās naktī uz 2010.gada 1.augustu, kad darbu sāka jaunizveidotā Citadele banka, uz kuru tika pārnesti visi labie Parexbankas finanšu aktīvi. 2012.gada pavasarī tika mainīts Parex bankas zīmols un tā kļuva par banku Reverta.
2011.gada nogalē valdība lēma par iespēju pārdot izsolē Citadeli. Valdība norādīja, ka saņemti aptuveni 100 piedāvājumi, taču, tā kā solītā naudas summa neatbilda cerētajam un, pamatojoties uz tobrīd neatbilstošo situāciju ekonomikā, bankas pārdošana tika vairākkārt atlikta. Šāds ierosinājums tika saņemts no konsultanta Nomura International. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pauda viedokli, ka banka jāpārdod līdz 2014.gada beigām. 2013.gada vidū valdība nolēma atsākt pārdošanas procesu, paredzot to slēgt 2014.gada rudenī. Tās nodoms esot atrast starptautisku investīciju banku. Pret šo valdības lēmumu iestājās Saskaņas centrs un atsevišķi ZZS Saeimas deputāti, uzskatot, ka tādējādi nebūs iespējams iegūt maksimālo iespējamo cenu, un norādot, ka jāsagatavo atsevišķs likums par bankas atsavināšanu.
Vēlāk Parexbankas mazākuma akcionāri Rafails Deifts, Aleksandrs Jakovenko, Filips Rajevskis un Jeļena Rjazanska vērsās tiesā pret PA, FM un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas reģionālo pārstāvniecību Baltijas valstīs, prasot nodrošināt viņu tiesības iegādāties Citadeles akcijas, kā arī atlīdzināt Parexbankas reorganizācijas gaitā nodarītos morālos zaudējumus - kopumā četrus latus. Viņi norādīja, ka bankas reorganizācijas gaitā netika pietiekami informēti par reorganizācijas plāniem. Viņi uzskata, ka tās rezultātā pārkāptas viņu tiesības un nodarīts kaitējums viņu mantiskajām interesēm, jo pēc bankas sadalīšanas palikuši akcionāri daudz mazākā bankā, kura vairs neveic bankas darbību un ir nepelnoša.
Saskaņas centrs lobē bijušo Parex īpašnieku intereses
2010.gada aprīlī opozīcijas partijas Saskaņas centrs deputāti Saeimā iesniedza grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas noteiktu, ka sadalot banku, kas saņem valsts atbalstu, katrai no izveidotajām struktūrām ir obligāti jāiesniedz FKTK perspektīvās attīstības plāns vismaz turpmākajiem trīs gadiem. Tā kā šāds plāns pēc definīcijas neparedz maksātnespēju, tas nozīmē, ka arī sliktajai daļai būtu vismaz 3 gadus jādarbojas un to nevarētu pasludināt par maksātnespējīgu Līdz ar to Parex bijušajiem akcionāriem būtu garantēta procentu izmaksa par ieguldījumu un bankas maksātnespējas gadījumā viņi varētu vērsties ar prasību tiesā. Pret grozījumiem iebilda FKTK, kas uzskatīja, ka šie grozījumi ir tapuši pēc bijušo akcionāru V.Kargina un V.Krasovicka iniciatīvas un tie varētu kavēt bankas restrukturizāciju. SC tikai dažas dienas pēc grozījumu iesniegšanas bija saņēmusi ziedojumus no Parex bankas bijušajam akcionāram V.Karginam pietuvinātām personām un ģimenes locekļiem. SC noliedza grozījumu saistību ar bijušajiem Parex īpašniekiem, uzsverot, ka grozījumi nodrošinās lielāku kontroli pār Parex bankā ieguldītajiem valsts līdzekļiem. 2010.gada maijā Saeima pieņēma grozījumus pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā. Tomēr pēc FKTK iebildumiem 2010.gada jūnijā Saeimas Budžeta komisija SC sagatavotos grozījumus nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā.
Mazākuma akcionāri uzvar Satversmes tiesā
2010.gada 16.novembrī Satversmes tiesa (ST) pēc septiņu „Parex bankas" mazākuma akcionāru pieteikuma ierosināja lietu par bankas pamatkapitāla palielināšanai bez akcionāru ziņas pieņemto Kredītiestāžu likuma normu.
Neraugoties uz ekspertu brīdinājumiem Saeima pēc „Parex bankas” krišanas mainīja kredītiestāžu likumu, paredzot, ka gadījumos, kad banka lūdz valdības palīdzību, lēmumus par pamatkapitāla palielināšanu un būtiskas līdzdalības iegūšanu var pieņemt bez akcionāru ziņas. 2010.gada 23.februārī valdība jaunpieņemto normu izmantoja, palielinot līdzdalību bankas pamatkapitālā, līdz tādēļ, kā norādīja mazākuma akcionāri, to dalība pamatkapitālā samazinājās no 8,4 līdz 2,1 procentam . Mazākuma akcionāri pieteikumā ST norādīja, ka šis lēmums tiem radījis būtiskas nelabvēlīgas sekas, piemēram, samazinājis izmaksājamo dividenžu apmēru un iespējas ietekmēt bankas darbu. Viņi pieteikumā pauda viedokli, ka pieņemtā likuma norma neatbilst Satversmes 1. un 105.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un garantē tiesības uz īpašumu.
Gadu vēlāk, 2011.gada 19.oktobrī, ST konstatēja, ka grozījumi Kredītiestāžu likumam neatbilst Satversmei un, ka sabiedrības intereses un finanšu tirgu varēja aizsargāt ar citām metodēm. ST spriedums deva iespēju mazākuma akcionāriem, starp kuriem bija starptautiski investīciju fondi, pieprasīt kompensācijas.
Domstarpības par naudas avotu sindicētā kredīta atmaksai
2007.gada 29.jūnijā "Parex banka" tās iepriekšējo valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka vadībā bija noslēgusi līgumu par divu sindicēto kredītu saņemšanu par kopējo summu 350 miljoniem latu ar dzēšanas termiņu divu gadu laikā no līguma parakstīšanas dienas. Tas bija refinansējums iepriekšējam sindicētajam kredītam par 217 miljoniem latu, kura termiņš beidzās 2007.gada jūlijā. Pārējos līdzekļus bija plānots izmantot bankas darbības attīstībai.
Līdz ar "Parex bankas" akciju kontrolpaketes pārņemšanu valsts uzņēmās arī saistības segt sindicēto kredītu.
Pirmo divu kredīta daļu atmaksa noritēja bez aizķeršanās, taču domstarpības raisīja pēdējā – 164 miljoni latu, kas saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto restrukturizācijas plānu Parex bankai bija jāsedz 2011.gada maijā. Bankas rīcība nebija pilnas nepieciešamās summas, un sākotnēji tā vēlējās trūkstošos līdzekļus piesaistīt no „Citadeles bankas”, taču pret to iebilda aizdevēji. Tad “Parex banka” nolēma šim mērķim izmantot bankas obligātās rezerves, kas saskaņā ar likumu noguldītas Latvijas Bankā (LB), taču LB iebilda, norādot, ka "Parex banka" joprojām ir kredītiestāde, kam ir bankas licence, līdz ar to tai jāpilda likums. Tas savukārt raisīja „Parex bankas” vadītāja K.Gviljama neizpratni – viņš norādīja, ka banka jau sen neveic komercbankām raksturīgos klasiskos pakalpojumus. LB palika pie sava, un „Parex banka” paredzētajā laikā tomēr spēja samaksāt sindicētā kredīta pēdējo daļu no saviem līdzekļiem. Naudu banka atguva pamatā no tās pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas, kā arī izmantojot citus uzkrātos brīvās naudas resursus.
"Parex banka" sindicētā kredīta pirmo daļu 163,4 miljonu latu apmērā samaksāja 2009.gada martā, nākamais maksājums tika veikts 2010.gada februārī, kad aizdevēji tika atmaksāti 217,8 miljoni latu. Bankas statuss „Parex bankai” tika noņemts atteicās 2003.gada 1.janvārī.
Prokuratūra nekonstatē nelikumības bankas pārņemšanā
Parex bankas pārņemšana tika analizēta Valsts kontroles revīzijā par 2008. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem. 2009.gada rudenī publiskotajā revīzijas ziņojumā VK bija identificējusi vairākus pārkāpumus Parex pārņemšanas procesā. VK uzskatīja, ka lēmums par Parex bankas pārņemšanu valsts īpašumā tika pieņemts, nepietiekami izvērtējot situāciju un neveicot aprēķinus par Parex maksātnespējas iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un turpmāk nepieciešamajiem ieguldījumiem. Netika savlaicīgi noteikti ierobežojumi naudas izmaksai un pārskaitījumiem no Parex bankas.
Par valsts rīcību Parex bankas pārņemšanā tika uzsākti vairāki kriminālprocesi. Prokuratūrā 2009.gada oktobrī pēc VK ziņojuma publicēšanas tika uzsākts kriminālprocess saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem Parex bankas pārņemšanas procesā pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. 2010.gada maijā prokuratūrā vērsās SC par iespējamiem pārkāpumiem Parex bankas restrukturizācijas procesā.
Kriminālprocesu, kas tika uzsākts pēc VK ziņojuma publicēšanas, prokuratūra 2010.gada 16.augustā lēma izbeigt. Izvērtējot izmeklēšanas laikā iegūtos pierādījumus, procesa virzītājs konstatējis, ka Latvijas valdība, rīkojoties savas kompetences ietvaros, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākas sekas Latvijas valstij, finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties, šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot Parex bankas bankrotu. Izmeklēšanā netika konstatēti fakti, ka Ministru kabineta locekļi lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu un Parex bankas pārņemšanu būtu pieņēmuši mantkārīgā nolūkā vai prettiesiski pieņēmuši materiālas vērtības, mantiskus vai citāda veida labumus. Šo Ģenerālprokuratūras lēmumu kritizēja Saeimas deputāts I.Pimenovs (SC) un žurnālists Lato Lapsa (Pietiek.com).
Parex bankas pārņemšanas procesu sabiedrībai nav iespējams pilnībā izvērtēt, jo daudziem dokumentiem joprojām ir slepenības statuss, tajā skaitā bankas pārņemšanas līgumam, kura publiskošanai ir nepieciešama arī V.Kargina un V.Krasovicka piekrišana.
Īslaicīgā parlamentārās izmeklēšanas komisija
2011.gada martā Saeimā pēc SC iniciatīvas tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām AS "Parex banka" pārņemšanas un restrukturizācijas procesā. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts SC deputāts Igors Pimenovs. Tika paustas bažas, ka SC varētu izmantot izmeklēšanas komisiju, lai ietekmētu Satversmes tiesā joprojām notiekošo tiesvedību par "Parex bankas" pārņemšanu. Īsi pirms Saeimas balsojuma par komisijas sastāvu SC izņēma no komisijas locekļu saraksta Ņikitu Ņikiforovu.
7.martā LTV raidījums „De facto” bija ziņojis, ka Ņ.Ņikiforova tēvs ir viens “Parex bankas” mazākuma akcionāriem, tādēļ pastāv aizdomas par iespējamu interešu konfliktu. Ņ.Nikiforovs sākotnēji apgalvoja, ka nesaskata problēmu šajā faktā. Arī SC Saeimas frakcijas vadītājs J.Urbanovičs raidījumam kategoriski apgalvoja, ka šī situācija nerada interešu konfliktu. Tomēr jau pāris dienas pēc šī sižeta pārraidīšanas SC atsauca Ņ.Ņikiforovu no darbības parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Vēlāk raidījums „De facto” saņēma KNAB atzinumu, ka Ņ.Nikiforova darbība izmeklēšanas komisijā nebūtu vēlama, jo var radīt šaubas par deputāta neitralitāti.Tomēr vēl nemaz nesākusi darbu komisija tika likvidēta. Sākotnēji tās darbības termiņš bija 3 mēneši. Kad 2011.gada maijā tika lemts par komisijas darbības termiņa pagarināšanu, negaidīti Saeimas deputātu vairākums nobalsoja pret, līdz ar to izbeidzot komisijas darbu.
Tiesas procesi pret bijušajiem īpašniekiem
Pēc bankas pārņemšanas tiesā pret V.Karginu un V.Krasovicki tika iesniegtas vairākas prasības kopumā par vairākiem simtiem miljonu latu.
2010.gada 30.jūlijā Parex banka iesniedza prasību tiesā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēta virkne darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina. Parex banka no bijušajiem īpašniekiem prasīja piedzīt 65 miljonus latu, bet vēlāk šī prasība tika sadalīta vairākās daļās.
Lietu pēc būtības sāka skatīt 2011.gada 9.novembrī. Pamatlietā par prasību piedzīt no bijušajiem īpašniekiem 62 miljonus latu Rīgas apgabaltiesa spriedumu pasludināja 2012.gada 21.decembrī. Tiesa nolēma, ka prasīto 62 miljonu latu vietā no bankas bijušajiem īpašniekiem piedzenami tikai 3 448 970 latu. 2013.gada maijā Reverta spriedumu pārsūdzēja, vēlāk pārsūdzēja arī V.Kargins un V.Krasovickis.
Nodalītajā lietā tika prasīts piedzīt no bankas bijušajiem īpašniekiem 777 802 latu zaudējumus saistībā ar 2008.gadā noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem. Tas bija par pamatu bankas pārņemšanai. 2013.gada 7.jūnijā tiesa prasību apmierināja tikai daļēji, piedzenot tikai 26 731 latu. Tāpat tiesa nolēma nodrošināt priekšā stāvošos zaudējumus no nepienācīgas nodokļu nomaksas 1 739 998 latu apmērā, apķīlājot naudas līdzekļus bijušo īpašnieku noguldījuma kontos - 869 999 latus katram. Prasību par zaudējumiem 767 802 latu apmērā, kas radušies no Latvijas Bankas obligāto rezervju glabāšanas prasību neizpildes, tiesa noraidīja.
Vēl vienā nodalītajā lietā Reverta prasīja bijušajiem īpašniekiem atlīdzināt parādu, kas veidojies, neatmaksājot bankā ņemtos kredītus. Rīgas apgabaltiesa 2014.gada 23.janvārī prasību apmierināja. No V.Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā, savukārt no V.Krasovicka - pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.
Citā prasībā Parex banka un Privatizācijas aģentūra no V.Kargina un V.Krasovicka vēlas piedzīt kopā nepilnus 100 miljonus latu. Privatizācijas aģentūra prasa piedzīt aģentūrai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā un vēlas piedzīt par labu Parex bankai kompensācijas vairāk nekā 82.7 miljonu latu un līgumsodu 4.5 miljonu latu apmērā. Izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki V.Kargina un V.Krasovicka sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijuši precīzi un patiesi. Abas prasītājas vēršas pret V.Karginu un V.Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto V.Kargina un V.Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šī līguma slēgšanas brīdī. Banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē uz 2008.gada 31.oktobri, bija vismaz par 82 milj. latu lielāki. Šādi secinājumi izriet no veiktās juridiskās un finanšu izpētes un apstākļu analīzes, ko veikusi auditorfirma PricewaterhouseCoopers un zvērinātu advokātu birojs Eversheds Bitāns.
V.Kargins un V.Krasovickis kopš 2013.gada aprīļa centās panākt sākto tiesvedību izbeigšanu un mierizlīguma noslēgšanu. Aprīlī viņi vērsušies ar attiecīgu lūgumu Ekonomikas ministrijā, ks norādījusi, ka valsts kompetencē nav lemt par tiesvedības izbeigšanu, jo prasītāji ir Reverta un Privatizācijas aģentūra. Tad eksbaņķieri vērsušies ar sūdzību pie premjera V.Dombrovska, norādot, ka priekšlikums nav izskatīts pēc būtības. Vasarā premjera prombūtnes laikā viņa pienākumu izpildītāja zemkopības ministre Laimdota Straujuma izdeva rezolūciju atkārtoti vērtēt abu mierizlīguma priekšlikumus, rodot visām pusēm pieņemamus risinājumus. L.Straujuma, kas 2014.gada janvārī kļuva par demisionējušā V.Dombrovska pēcteci Ministru prezidenta amatā, žurnālistiem noliedza, ka vēlētos, lai ar bijušajiem baņķieriem tiktu noslēgts mierizlīgums, sakot, ka neatceras, jo parakstījusi, un tā bijusi tikai tehniska rezolūcija.
Izbrīnu par L.Straujumas rīcību pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija). EM par šādu L.Straujumas vēstuli neesot bijusi informēta. Turklāt pēc tam V.Kargins un V.Krasovickis vēstulē ministrijai rakstījuši, ka L.Straujuma viņiem vēstulē norādījuši, ka mierizlīguma noslēgšana radot visām pusēm pieņemamus risinājumus, ātrāk viestu tiesisko skaidrību, kā arī dotu būtisku finansiālu ietaupījumu tiesāšanās izdevumu mazināšanā.
Noilguma dēļ beidz kriminālprocesu pret Karginu un Krasovicki
Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 16.augustā, nodrošinot Parexbankas prasību, apķīlāja Karginam un Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidro naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot Parexbanku. Tādējādi Karginam un Krasovisckim vairs nebija tiesību saņemt ievērojamos procentu maksājumus par viņu noguldījumiem Parexbankā.
2011.gadā atklātībā nonāca informācija, ka bijušie bankas īpašnieki saviem dēliem uzdāvinājuši tiesības uz saviem vairāku miljonu latu lielajiem noguldījumiem bankā. V.Krasovickis uzdāvināja dēlam Georgijam Krasovickim naudu, kas tika izvietota Parexbankā saskaņā ar diviem depozīta līgumiem, kas arī kalpoja kā bankas subordinētais kapitāls - viena depozīta summa ir 7 500 000 latu, bet otra depozīta summa 1 500 000 latu. V.Kargins bija noslēdzis cesijas līgumu ar Krievijā reģistrēto kompāniju Olimpija. Kargins bija cedējis Olimpijas prasījuma tiesības uz trim depozīta līgumiem, kuri vienlaicīgi arī kalpoja kā subordinētais kapitāls. Depozītu summas bija šādas: 7 500 000 latu, 3 226 400 eiro (2 284 291 lats) un 2 000 000 eiro (1 416 000 latu). Tā kā Rīgas apgabaltiesa bija apķīlājusi maksājumus, kas abiem bijušajiem īpašniekiem pienākas no trešajām personām, arī noguldījumu procentiem jānonāk tiesu izpildītāju kontā, un bankai Reverta radās aizdomas, ka tādējādi Kargins un Krasovickis centušies izvairīties no lēmumu lēmuma izpildes. Tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu izvairīšanos no tiesas lēmuma izpildes par bankā noguldīto līdzekļu procentu apķīlāšanu.
2013.gada jūlijā VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas un novēršanas pārvalde (ENAP) noilguma dēļ šo kriminālprocesu izbeidza. LTV raidījums Panorāma bija izpētījis, ka izmeklētājs lēmumu par procesa izbeigšanu balstījis vien uz saraksti ar V.Kargina un V.Krasovicka saraksti ar advokātu un abu tikai 2013.gadā sniegtām rakstiskām liecībām. Gadu pēc kriminālprocesa ierosināšanas abi rakstiski policijas izmeklētājam norādījuši, ka atsakās sniegt liecības, bet tad 2013.gada martā tomēr snieguši rakstiskus skaidrojumus, kuros norādīja, ka bankas pārmetumus neatzīst. No ENAP lēmuma izrietējis, ka doma noslēgt cesijas un dāvinājumu līgumus V.Karginam un V.Krasovickim radusies jau daudz agrāk nekā tika nolemts apķīlāt viņu īpašumus un šo līgumu mērķis neesot bijis noguldījumu procentu atgūšana, bet gan subordinētā kapitāla atgūšana. Līdz ar to secināts, ka nodarījumā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmes. Kriminālprocess tika izbeigts tūlīt pēc abu bijušo baņķieru paskaidrojumu sniegšanas, taču uzraugošā prokurore to atjaunoja, norādot, ka notikušā apstākļi nav pārbaudīti līdz galam un uzdodot policijai nopratināt abus bijušos baņķierus. Panorāma vēstīja, ka izmeklētājs nosūtījis elektronisko pastu Kargina un Krasovicka advokātam, kurš atbildējis, ka viņa klienti atkārtoti liecības nesniegs. Tad lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts vēlreiz, šoreiz to pamatojot ar noilguma iestāšanos.
2013.gada 8.septembrī ar uzraugošās prokurores lēmumu izmeklēšana vēlreiz tika atjaunota. Prokuratūra norādīja, ka ir atklāti jauni apstākļi, kas procesa virzītājam konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdī neesot bijuši zināmi. Tos prokuratūra neprecizēja.
2013.gada oktobrī TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka eksbaņķieru advokāts lūdzis tiesu atbrīvot viņus no tiesas nodevas, kas ir nedaudz virs trim tūkstošiem latu. Tas tika pamatots ar faktu, ka no tiesu izpildītāja konta viņi mēnesī drīkst izņemt vien 200 latus, līdz ar to viņu mantiskais stāvoklis esot pielīdzināms maznodrošināto statusam. Raidījums bija izpētījis, ka V.Kargina ģimene nodarbojas ar nekustamo īpašumu biznesu, pārdodot īpašumus uzturēšanās atļauju gribētājiem. Savukārt V.Kargina dēls R.Kargins pirmo reizi iekļuvis Latvijas miljonāru saraksta pirmajā piecdesmitniekā. Savulaik Parex bankā slēgtā depozītlīguma ietvaros R.Kargins 2012.gadā saņēmis vairāk nekā 1,2 miljonus latu.
Bijušo īpašnieku un ar viņiem saistīto personu prasības
V.Kargins, V.Krasovickis, G.Krasovickis un Aleksandra Krasovicka 2012.gada martā iesniedza Rīgas apgabaltiesā prasību par Ieguldījuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu pret Parexbanku, Finanšu ministriju (FM), VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un PA, lūdzot arī prasību nodrošināt, nosakot PA, Parexbankai un Hipotēku bankai aizliegumu veikt ķīlas tiesību realizāciju. Tomēr apgabaltiesa šo lūgumu noraidīja. Tad V.Kargins un V.Krasovickis iesniedza prasības pieteikuma papildinājumus un grozījumus, ar kuriem būtiski mainīja sākotnējo prasību, lūdzot atzīt Ieguldījuma līgumu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Prasītāji norāda, ka Ieguldījuma līguma noslēgšanā V.Kargina un V.Krasovickis kā bijušie Parexbankas akcionāri ar viltu ir iesaistīti Ieguldījuma līguma noslēgšanā un pēc tam ar spaidiem piespiesti izdarīt tajā grozījumus. 2014.gada 20.janvārī Rīgas apgabalstiesa prasību noraidīja. To vēl iespējams pārsūdzēt.
V.Krasovicka bijusī dzīvesbiedre Ņina Kondratjeva Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasību par divu depozītu līgumu pirmstermiņa izbeigšanu un saskaņā ar šiem līgumiem kredītiestādē noguldīto līdzekļu izmaksu ar pamatsummu 3 700 291 lata apmērā. Tiesa to noraidīja, bet Ņ.Kondratjeva lietu pārsūdzējusi.
Savukārt V.Kargina dēls Rems Kargins iesniedza prasību apgabaltiesā par depozīta līguma pirmstermiņa izbeigšanu un kredītiestādē noguldīto līdzekļu izmaksu - pamatsummu 10,5 miljonu latu apmērā, un maija beigās šī prasība tika apmierināta. Reverta spriedumu pārsūdzēja, bet tās valdes priekšsēdētājs K.Gviljams pauda izbrīnu par šādu iznākumu, sakot arī, ka tiesa bijusi nekonsekventa, jo iepriekš līdzīgā lietā lēma par labu nevis depozīta noguldītājai (acīmredzot Ņ.Ķondratjevai – red.), bet gan bankai un valstij.
Atgūti 510 miljoni latu ieguldītās naudas
Kopējais valsts ieguldījums Parex bankā jeb vēlāk Citadelē un Revertā bija 1,218 miljardi latu, ieskaitot visus sākotnējos ieguldījumus un izsniegtos galvojumus. 2013.gada augustā Valsts kases pārvaldnieks un Revertas padomes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Āboliņš sacīja, ka līdz šim laikam atgūti 510 miljoni latu, tai skaitā maksājumi sindicētajiem kredītu aizdevējiem, par kuriem bija izsniegti valsts galvojumi. Līdz ar to valsts ekspozīcija samazinājusies līdz 708 miljoniem latu. Tie ir gan ieguldījumi Citadeles un Revertas kapitālā, gan arī Revertā esošie vērtspapīri. Viņš atsacījās prognozēt, cik vēl izdosies atgūt, taču norādīja, ka visi 708 miljoni latu tie nebūs. To nevarot prognozēt, nezinot iespējamo Citadeles bankas pārdošanas cenu. "Visticamāk, ka gandrīz neko neizdosies atgūt no tiem līdzekļiem, kas ir ieguldīti Revertas kapitālā. Tie ir 206 miljoni latu," sacīja K.Āboliņš.
Latvijas Bankas presidents Ilmārs Rimšēvičs 2014.gada janvārī LTV1 raidījumā 1:1 pauda viedokli, ka valsts varētu nedabūt atpakaļ aptuveni 400 - 500 miljonus eiro. Viņaprāt, Latvijas valstij līdz ar to būšot nodarīti salīdzinoši mazi zaudējumi – ap 3% no iekšzemes kopprodukta, kas esot ievērojami mazāk nekā citās valstīs, kurās bijušas līdzīgas banku krīzes.
Resursi internetā:
Vispārpieejamie dokumenti saistībā ar a/s "Parex banka" pārņemšanas procesu Ministru kabineta mājaslapā (kopš 2010.gada jūlija dokumenti vairs nav pieejami)
AS Parex banka pārņemšanas procesa apskats FKTK mājaslapā
Valsts kontroles revīzijas ziņojums par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem
Avoti:
LETA, Diena, Latvijas Avīze, www.ir.lv, Valsts kontrole, FKTK, MK, Saeima, Latvijas Vēstnesis
Lapsa, L. Prokuratūra sastādījusi nepārsūdzamu lēmumu par amatpersonu nevainīgumu Parex lietā. Pietiek.com, 19.11.2010.
Deputāts Ņikiforovs iespējams nonācis interešu konflikta situācijā. LTV raidījums „De facto”. 07.03.2011.
Zvirbulis, Ģ. Izmeklēšanas komisija – opozīcijas rokās. Latvijas Avīze. 01.04.2011.
Vilemsons, M., Kozule, E. papildināta - Nepagarina parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Parex bankas" pārņemšanu darbu. LETA. 19.05.2011.
Tomsone, D. Sagatavošanās sēde "Parex bankas", Kargina un Krasovicka strīdā par 62 miljonu latu zaudējumiem būs pēc mēneša. LETA. 14.08.2011.
Pankovska, E. Parex mazākuma akcionāri vēršas tiesā. Db.lv. 16.11.10
Spalvēns, R. Latvijas Banka noraida "Parex bankas" lūgumu ļaut nepildīt normu par obligātajām rezervēm. Nozare.lv. 21.04.2011
Jančevska, K. Valsts par "Parex" bankas īpašnieci kļuvusi nelikumīgi. Tā lēmusi Satversmes tiesa. Latvijasradio.lv. 19.10.2011
SC un ZZS iesniedz grozījumus, lai atliktu «Citadele» pārdošanu. LSM.lv. 30.07.2013.
LTV Panorāma: ENAP izbeigusi kriminālprocesu saistībā ar Kargina un Krasovicka dāvinājumiem Lsm.lv. 19.07.2013
Motivāns, I. Āboliņš: Maz ticams, ka valstij izdosies atgūt tos 206 miljonus latu, kas ieguldīti "Revertas" kapitālā. Nozare.lv. 16.08.2013
LTV De Facto: ENAP būs atkārtoti jāvērtē Kargina un Krasvicka kriminālprocess. Lsm.lv. 08.09.2013
TV3 Nekā personīga: Trūcīgā Kargina ģimene pelna naudu visai ienesīgā biznesā 13.10.2013
LTV De facto. Kargins un Krasovickis cer uz mierizlīgumu. 01.12.2013
Strupka, Z. Tiesa noraida Kargina un Krasovicka prasību par "Parex" pārņemšanas līguma atcelšanu. Leta. 20.01.2014
Strupka, Z. Par labu "Revertai" no Kargina un Krasovicka piedzen vairākus miljonus eiro. Leta. 23.01.2014
LTV 1:1. 21.01.2014
Atpakaļ uz sarakstu 
