Banku krīzes

jauns

Latvijas Krājbankas krahs

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 9.oktobrī

2011.gada novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vispirms ierobežoja un dažas dienas vēlāk apturēja Latvijas Krājbankas darbību, jo tajā tika atklāts ievērojams, dokumentos neatspoguļots naudas trūkums. Par šādu soli FKTK izšķīrās dažas dienas pēc tam, kad Lietuvas Banka līdzīgu iemeslu dēļ slēdza Latvijas Krājbankas lielāko akcionāri – Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam un Lietuvas uzņēmējam Raimondam BaranauskampiederošoSnoras banku, lai gan sākotnēji apgalvoja, ka Snoras problēmas Krājbanku tiešā veidā neiespaidos. Neraugoties uz kreditoru prasību veikt bankas sanāciju, pusgadu vēlāk pēc administratora KPMG Baltic ieteikuma tiesa pasludināja bankrota procedūras sākšanu. Pret V.Antonovu, kas patvēries Lielbritānijā, un bankas bijušajiem vadītājiem sākts kriminālprocess par piesavināšanos lielā apmērā, un nepilnus divus gadus vēlāk vēl nav zināms, kad apjomīgajā lietā varētu tikt celtas apsūdzības.

Lielāko kritiku Krājbankas lietā saņēma FKTK, kas laikus nepamanīja kredītiestādes finanšu problēmas. Komisija norādīja, ka tās vainas notikušajā nav, jo bankas īpašnieki un amatpersonas noziedzīgā veidā slēpuši tās patieso stāvokli un uzraugiem naudas trūkumu pamanīt nav bijis iespējams. Tomēr Krājbankas sabrukuma rezultātā amatus zaudēja augstākās FKTK amatpersonas un tika atzīts, ka nepieciešams padarīt stingrāku banku uzraudzības regulējumu. 

Kopējā kreditoru prasījumu summa ir vairāk nekā 500 miljoni latu, no kuriem vairāk nekā gada laikā pēc bankrota procedūras sākšanas izdevies segt vien aptuveni piekto daļu. Krājbankā ievērojamus līdzekļus zaudēja arī vairākas pašvaldības un valsts iestādes, kā arī sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp ap 700 000 latu - komponists Raimonds Pauls. Par viņu izredzēm atgūt naudu bankas administratora pārstāvji izsakās bez optimisma.

Atslēgvārdi: Latvijas Krājbanka, Snoras, Antonovs, Baranausks, Priedītis, FKTK, KPMG, Krūmane, Brazovskis, Lūsis, Ozoliņš, AirBaltic, Kokins.

uz augšu

Snoras bankas un Latvijas Krājbankas saistība

Lietuvas Bankas Snoras bija lielākā Latvijas Krājbanka akcionāre, kurai piederēja 67,9% akciju. Atlikušie 32,1% akciju piederēja citiem investoriem - mazajiem akcionāriem, kuriem bankā nebija būtiskas līdzdalības, proti, šiem akcionāriem piederēja mazāk par 10% bankas akciju. Likums šādiem akcionāriem neprasa atklāt informāciju par savām akcijām, tādēļ viņu vārdi nebija zināmi.
Lietuvas Snoras lielākie akcionāri bija Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs un Lietuvas uzņēmējs Raimonds Baranausks.

Saskaņā ar Lursoft publicētajiem Uzņēmuma reģistra datiem Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs pirms bankas darbības apturēšanas bija Ivars Priedītis, valdē darbojās Edgars Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs. Savukārt bankas padomē darbojās: Raimonds Baranausks (padomes priekšsēdētājs), Aleksandrs Antonovs (padomes priekšsēdētāja vietnieks), kā arī padomes locekļi: Vladimirs Antonovs, Naglis Stancikas, Oļegs Suhorukovs.

uz augšu

Lietuvas Banka aptur Lietuvas bankas Snorasdarbību, Lietuvas valdība pārņem bankas akcijas

2011.gada 16.novembrī Lietuvas valdība nolēma pārņemt bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus. Bankai tika iecelts pagaidu administrators un noteikti īpašuma aizsardzības līdzekļi. Šādi soļi sperti, jo atklājās, ka Snoras īpašumu kvalitāte bija slikta, kredītrisks vērtēts bezatbildīgi. Lietuvas Bankas norādījumi samazināt darbības risku ignorēti vai pildīti formāli, būtiski nemainot darbības veidu. Snoras arī vairījies sniegt bankas darbības uzraudzībā būtisku informāciju un, iespējams, uzrādījis patiesībai neatbilstošus datus.

Lietuvas Banka atzinusi, ka pazudusi daļa šīs bankas īpašuma. Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks: „Trūkst vērtspapīru prāvā vērtībā, kas tika aizturēti ārzemēs. Šīs ārvalstis mums atbildējušas, ka to nav. Tādēļ bankas īpašuma vērtība būtiski samazinājusies.” Kā paziņoja Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankā trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.

uz augšu

Latvijas Krājbankasvaldes priekšsēdētājs I.Priedītis, eksperts, finanšu ministrs mierina, ka Snoras bankas krīzei nebūs tieša iespaida uz Latvijas Krājbanku

Tajā pašā dienā, 16.novembrī, intervijā LTV raidījumā Panorāma Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis paziņo, ka tas nespēs atstāt tiešu iespaidu vai finanšu problēmas. "Būsim sarūgtināti, ja izskanējušās informācijas par Snoras banku dēļ cietīs AS Latvijas Krājbankas prestižs. 

Finanšu konsultāciju firmas IBS Prudentia  partneris Ģirts Rungainis portālam nozare.lv 17.novembrī komentē: Latvijas Krājbanka nav Snoras filiāle, tā ir meitasuzņēmums, kurš neatbild par savu akcionāru saistībām un situācijām. Latvijas Krājbanku Latvijā atsevišķi uzrauga FKTK, kas ir pieredzējusi organizācija, kas izgājusi cauri trīs banku krīzēm. Ja uzraudzība bijusi laba, tad Latvijas Krājbankai problēmu nebūs".

Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) medijiem komentēja, ka  Lietuvas bankas Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā.

uz augšu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uz mēnesi nosaka ierobežojumus Latvijas Krājbankai

17.novembrī FKTK pieņēma lēmumu, kas noteica Latvijas Krājbankai aizliegumu veikt debeta operācijas jebkurā valūtā, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, klientiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām par summu, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu) viena kalendārā mēneša laikā.  FKTK noteiktais ierobežojumu apmērs vienam klientam bija samērots ar Noguldījumu garantiju likumā noteikto summu, tas ir, FKTK bija saglabājusi Latvijas Krājbankas klientu tiesības uz noguldījumu valsts garantētās atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājies noguldījumu nepieejamības gadījums.

uz augšu

FKTK aptur Latvijas Krājbanka darbību

21.novembrī, konstatējot līdzekļu trūkumu, FKTK pieņēma lēmumu par darbības apturēšanu, līdz ar to iepriekšējais lēmums par ierobežojumu noteikšanu darījumiem virs 100 000 eiro tika atcelts, bankas klientiem norēķini netika veikti. Par konstatēto līdzekļu trūkumu komisija vērsās Ģenerālprokuratūrā. Tika apturēta Latvijas Krājbankas valdes un padomes darbība, iecelta FKTK pilnvarnieku grupa, kas veica bankas pārvaldīšanu un pārņēma valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju tika iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

uz augšu

FKTK konstatētās problēmas Latvijas Krājbankā

FKTK konstatēja problēmas – līdzekļu trūkumu 109 miljonu latu apmērā (2012.gada aprīlī J.Brazovskis informēja Saeimas komisiju, ka Krājbankā konstatētais līdzekļu iztrūkums veido apmēram 189 miljonus latu). FKTK priekšsēdētājas vietnieks J.Brazovskis medijiem atklāja, ka no bankas pazudusī nauda izmantota diviem mērķiem – Latvijas Krājbankas pamatkapitāla palielināšanai, kā arī bankas līdzīpašnieka, Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova privātajiem projektiem, piemēram, iecerētajai autokoncerna SAAB pārņemšanai. Minētā nauda bija uzskatāma par Latvijas Krājbankai piederošu, taču tā bija apgrūtināta ar ķīlas līgumiem. Kā noprotams, ķīlas līgumi atradās vairākās ārzemju bankās. Vienam no ķīlas līgumiem decembra vidū iestājās termiņš, bet paši darījuma dokumenti tika parakstīti jau 2011.gada 11.augustā. Pilna dokumentu pakete neatrodas bankā, FKTK pilnvarnieku grupas uzdevums bija gūt pieeju šiem dokumentiem, kas bija vienā eksemplārā un atrodas ārzemēs.

J.Brazovskis medijiem atstāstīja 18.novembrī notikušo telefonsarunu ar V.Antonovu. Tajā  V.Antonovs atklājis, ka ķīlas nodrošinājuma līgumus esot parakstījis viņš pats un I.Priedītis. V.Antonovs arī esot norādījis, ka pārējie bankas valdes locekļi neesot informēti par to, ka bankas korespondējošajos kontos naudas līdzekļi ir apgrūtināti, un valdes lēmums par minēto darbību veikšanu neesot pieņemts.

uz augšu

22.11.2011. Aiztur vairākas Latvijas Krājbankas amatpersonas

Valsts policijas sāktajā kriminālprocesā tiek aizturētas virkne bankas augstāko amatpersonu, tostarp arī Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis. Drīz pēc aizturēšanas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa I.Priedītim piemēro drošības līdzekli – apcietinājumu.

Aizturēti tika arī pārējie bankas valdes locekļi - Mārtiņš Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs, kuru līdzdalība iztrūkuma izveidē tika noskaidrota, viņiem apcietinājums netika piemērots. Nākamajā dienā gan Valsts policija lūdza piemērot apcietinājumu arī Dz.Pelcbergam un M.Zalānam, taču Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādu drošības līdzekli atsacīja, piemērojot trīs citus drošības līdzekļus - uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā, aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī aizliegumu tikties ar konkrētām personām, kas šajā gadījumā bija pārējie Latvijas Krājbankas valdes locekļi.

I.Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš medijiem skaidroja, ka I.Priedītis pats pieteicies policijā, atzinis savu vainu, paudis gatavību sadarboties ar izmeklētājiem un nepārkāpis viņam sākotnēji piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, taču, neraugoties uz to, VP vērsās tiesā ar lūgumu viņu apcietināt. Tas I.Priedītim esot bijis liels psiholoģisks trieciens, tāpēc arī viņš nonācis ārstniecības iestādē. I.Priedītis policistiem stāstījis, ka, iespējams, viņa nepārdomātas rīcības rezultātā bankai ir radušies zaudējumi. Kredītiestādes prezidents atzinis, ka ir parakstījis dokumentus attiecībā uz bankas finanšu līdzekļiem, neievērojot kārtību, kādā šie dokumenti ir jāparaksta. Lai arī advokāts norāda, ka I.Priedītis pats pieteicies policijā un atzinis savu vainu, FKTK pilnvarnieks J.Brazovskis medijos izteicās, ka I.Priedīša gadījumā nenotika „labprātīga atzīšanās”, liekot noprast, ka naudas iztrūkumu atklājusi FKTK. I.Priedītis nonāca cietuma slimnīcā, bet 2012.gada janvārī tiesa mainīja viņam noteikto drošības līdzekli un no apcietinājuma atbrīvoja.
Par aizdomās turamo lietā atzīts arī bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Lietuva ir izsludināja V.Antonovu un R.Baranausku starptautiskajā meklēšanā.

Valsts policija sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 196.panta 2.daļas. Tajā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas mantkārīgā nolūkā izdarītas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskāciju, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām (tobrīd 24 000 latu).

Krājbankaskriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tiek turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. 2013.gada februārī policija apstiprināja, ka lietā ir piešķirts aizdomās turamā statuss vēl vienam cilvēkam, taču izmeklēšanas interesēs viņa vārds netiek atklāts.

uz augšu

Krājbanku izlemj likvidēt

22.novembrī valdības vadītājs V.Dombrovskis paziņoja, ka Latvijas valdība gaidīs Lietuvas lēmumus par Snoras bankas nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar Krājbankas. 25.novembrī Lietuvas valdība lēma par Snoras bankas likvidāciju, pamatojoties uz to, tika nolemts, ka par maksātnespējīgu tiks atzīts arī Snoras meitasuzņēmums - AS Latvijas Krājbanka.

Pēc šāda Lietuvas valdības lēmuma FKTK skaidroja, ka ir izskatītas visas iespējas labākajam risinājumam, par tādu atzīta bankas likvidēšana, jo bankai jāatbilst vairākiem kritērijiem, lai to atzīstu par sistēmiski nozīmīgu banku un valsts tai sniegtu savu atbalstu, taču Latvijas Krājbanka šiem kritērijiem neatbilda.  Līdz ar to 25.novembrī FKTK pieņēma lēmumu iesniegt Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikumu.

Līdz ar šādu lēmumu Latvijā pirmo reizi tika iedarbināts Noguldījumu garantiju fonds, ko paredz likums. Šis fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 000 eiro apmērā (ap 70 000 latu). Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.

Iecerētā noguldījumu garantijas shēma šajā gadījumā paredzēja, ka Latvijas Krājbankas noguldītājiem tiks izmaksāti 149 miljoni latu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, bet no Valsts kases tiks ņemts 200 miljonu latu aizņēmums pārējo saistību izpildei. Pēc tam valsts kā pirmās kārtas kreditors varēs atgūt līdzekļus, kas tiks iegūti Latvijas Krājbankas likvidācijas gaitā. J.Brazovskis medijiem komentēja, ka valsts garantētos noguldījumus līdz 100 000 eiro noteikti sāks izmaksāt līdz Ziemassvētkiem.

FKTK par noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības izmaksu nodrošinātāju izraudzījās banku Citadele. Maksātnespējas pieteikums tiesā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts 1.decembrī

uz augšu

Valsts iegādājas airBaltic mazākuma akcionāram piederošās kapitāldaļas

Latvijas Krājbankaun Snoras bija Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic kreditori. 2011.gada 3.oktobrī tika parakstīta vienošanās par airBaltic glābšanu. Vienošanās tika parakstīta starp Satiksmes ministru, mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī kreditoriem  Bankas Snoras, Latvijas Krājbankai,  Investbank, kā arī vairākiem ofšoriem - Taurus Asset Management Fund Limited, Transatlantic Holdings Company S.A. un SIA KD Jet.

Pēc Snoras un Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas aktuāls kļuva jautājums, kā tas skars lidsabiedrību airBaltic. 30.novembrī Satiksmes ministrija uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Latvijas Krājbankā ieķīlātās Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic mazākuma akcionāram BAS piederošās kapitāldaļas. Latvijas Krājbanka izteikusi piedāvājumu ieķīlāto akciju atpirkšanai pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatojot nepieciešamību nekavējoties sākt Latvijas Krājbankas kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma – ķīlu – vērtības samazinājumu.

Satiksmes ministrija iegādājās Latvijas Krājbankas piederošo ķīlu – 47,2% airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi kļūstot par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.

2012.gada decembrī Snoras bankas administrators iesniedza tiesā prasību, apstrīdot Air Baltic akciju pārdošanu bez izsoles un par nominālvērtību.Snoras  lūdza tiesai veikt restitūciju, valstij pārdotos 47,2% akciju atkal atgriežot atpakaļ BAS, kas pastarpināti pieder Krājbankai.

uz augšu

Lielākie noguldītāji

Zināms, ka daudzām valsts un pašvaldību un to padotības iestādēm bija konti Latvijas Krājbankā. Starp lielākajiem bija VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kam bankā noguldīti 25,4 miljoni latu.

Tāpat aptuveni 10 miljoni latu bankā īstermiņa depozītā bija noguldīti Rīgas domei. Ņemot vērā to, ka depozītnoguldījumam procentu likme bija tikai 1% gadā, taču citām pašvaldībām ievērojami mazākas summas esot noguldītas par augstāku likmi, līdz pat 3.5%, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs A.Latkovskis (V) vērsās Ģenerālprokuratūrā ar aizdomām, ka šāds noguldījums varētu būt saistīts ar iespējamiem koruptīviem nodarījumiem. Šo iesniegumu Ģenerālprokuratūra nodeva KNAB.

Latvijas Krājbankāglabājās aptuveni 90% Dagdas pašvaldības līdzekļu, visi Jaunpiebalgas novada domes līdzekļi (200 000 latu). Tāpat tajā glabājās visi Dundagas novada pašvaldības pamatbudžeta un divu pašvaldības iestāžu - vidusskolas un veselības centra - līdzekļi, kopumā aptuveni 92 000 latu. Ievērojamas summas bankā glabājās arī vairākām slimnīcām un augstskolām.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem ar Latvijas Krājbankas starpniecību pabalstus un pensijas saņem aptuveni 80 000 VSAA klientu.

Savukārt LTV Panorāma ziņoja, ka vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, to skaitā komponists Raimonds Pauls un izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča, nolēmuši apvienot spēkus, lai kopīgi cīnītos par noguldījumu atgūšanu no bankrotējušās Krājbankas. R.Paulam Krājbankā dažādās valūtās glabājās ap 700 000 latu, S.Ančai bankā glabājās privātie un uzņēmuma līdzekļi (380 000 latu).

2012.gada februārī R.Pauls, S.Anča un vēl divi cilvēki saistībā ar zaudēto naudu vērsās Satversmes tiesā. Viņi uzskatīja, ka Kredītiestāžu likuma 179.panta 1.daļa, kas nosaka, kā tiek pieņemts lēmums par bankas sanāciju un to, kā tā tiek īstenota, un tā paša panta 2.daļa par lēmuma atcelšanas kārtību pārkāpj Satversmes 92.pantu, kas paredz jebkurai personai ir tiesības uz taisnīgu interešu aizstāvību un tiesu. 2012.gada 1.martā Satversmes tiesa atzina, ka Kredītiestāžu likuma 179.panta 1.daļa atbilst Satversmei, bet attiecībā uz 2.daļu lietu izbeidza, līdz ar to R.Paula, S.Ančas un pārējo iesniedzēju sūdzība tika noraidīta.

uz augšu

Šaubas par FKTK uzraudzības pietiekamību

Pēc tam, kad FKTK pieņēma lēmumu par Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu, sabiedrībā un medijos izraisījās plašas diskusijas par to, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzība pār bankas darbību ir bijusi pietiekama un vai šādu krāpniecību komisija varēja novērst.
Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers medijiem norādīja, ka nesaskata pamatu izteikt pārmetumus FKTK darbiniekiem par rīcību Krājbankas lietā. Viņš norādīja, ka šajā gadījumā runa ir par finanšu dokumentos neatspoguļotiem datiem. FKTK nevarēja reāli konstatēt, ka dokumentos netiek fiksētas visas bankas izsniegtās garantijas. Tiklīdz komisijas rīcībā šāda informācija bija, tika veiktas pārbaudes un sekoja momentāna rīcība, uzsvēra ģenerālprokurors. Prokuratūras rīcībā neesot nekādu ziņu vai informācijas, kas liktu apšaubīt FKTK darbības likumību. Ē.Kalnmeiers arī teica, ka neredz pamatu sākt kriminālprocesu par nolaidību vai ko līdzīgu. Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) pauda viedokli, ka no FKTK puses Latvijas Krājbankas jautājumā sekojusi "pietiekami operatīva un adekvāta rīcība".

Uz mediju nepatīkamajiem jautājumiem par FKTK uzraudzības kvalitāti, FKTK vadītāja Irēna Krūmane noraidīja jebkādus pārmetumus, taču ar atbildēšanas augstprātīgais tonis pastiprināja sabiedrības negatīvo reakciju pret FKTK šajā lietā.

uz augšu

FKTK pamet augstas amatpersonas, Brazovskis zaudē amatu vēlāk

Pēc notikušā un sabiedrības pastiprinātā spiediena rezultātā FKTK pameta divas amatpersonas. 25.novembrī atlūgumu iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Jānis Placis. Plača vadītais departaments formāli bija galvenais atbildīgais par komercbanku uzraudzību. Savukārt 28.novembrī pēc plaša sabiedrības un dažu politiķu (nacionālā apvienība mudināja atkāpties), FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane paziņoja par amata atstāšanu. Formāli par to jālemj Saeimai, kas viņu no amata atbrīvoja ar balsojumu 2011.gada 8.decembrī.

2012.gada 12.janvārī par jauno FKTK vadītāju Saeima apstiprināja Kristapu Zakuli.

2012.gada rudenī beidzās amata pilnvaras FKTK priekšsēdētāja vietniekam J.Brazovskim, kurš amatā bija kopš 2000.gada. Lai viņš darbu turpinātu, bija nepieciešams Saeimas balsojums, taču Saeima J.Brazovski atkārtoti amatā neapstiprināja. No koalīcijas partijām pret viņu balsoja Nacionālā apvienība (NA), kā arī tā saucamais Klāva Olšteina „sešinieks”. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) LNT raidījumam 900 sekundes pauda, ka NA ar šādu nostāju aizstāv kādas citas, piemēram, ar partiju saistītu uzņēmēju intereses, kuriem bija saistība ar konkrētas bankas darbību un, iespējams, J.Brazovska lēmumi bija traucēklis kādu mērķu sasniegšanai. Visticamāk, ar to bija domāts iepriekš noraidītais kandidāts Krājbankas administratora amatam Aigars Lūsis, kurš vēlāk kļuva par NA ģenerālsekretāru.

uz augšu

Latvijas Krājbanka : Parex banka

Daudzi eksperti, FKTK un valdības pārstāvji norādīja, ka starp Parex banku, kuru valsts nolēma glābt, un Latvijas Krājbanku, kuru nolēma likvidēt, pastāvēja daudzas atšķirības. Pirmkārt, Latvijas Krājbankai Latvijas finanšu sistēmā nebija tik sistēmiska loma, kāda savulaik kraha laikā bija Parex bankai. Tāpat atšķirībā no Krājbankas gadījuma Parex banka darbība netika apturēta. Bankas darbības apturēšana deva FKTK lielākas manevra iespējas lemt par tās tālāko darbību.

Pēc FKTK datiem, pēc aktīvu apjoma Krājbankas ar 664,57 miljonu latu aktīviem ieņēma 10.vietu Latvijā un aizņem 3,2% tirgus, pēc noguldījuma apjoma - 6.vietu ar 576 miljonu latu noguldījumiem jeb 5,3% tirgus, bet pēc kredītu apjoma - 10.vietu ar kredītos izsniegtiem 345 miljoniem latu jeb 2,5% tirgus

2008.gada septembra beigās Parex pēc aktīvu apjoma bija otrā lielākā banka Latvijā un tās aktīvi veidoja 13,8% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem.

uz augšu

Maksātnespējas procesa administratora meklēšana

Iesniedzot tiesā Krājbankas maksātnespējas pieprasījumu, tika lūgts arī apstiprināt Aigaru Lūsi par maksātnespējas procesa administratoru.

Administratoru kandidātu sākotnējo profesionālo atlasi veica biedrības ''Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija'' valde, kura kā visatbilstošāko bija norādījusi A.Lūša kandidatūru. Arī VA Maksātnespējas administrācija no ieteiktajiem kandidātiem par visatbilstošāko kandidātu AS Krājbanka maksātnespējas procesa vadībai atzina A.Lūsi.
FKTK izvērtēja visu administratoru kandidātu atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām, to reputāciju un pieredzi līdzvērtīgu komercsabiedrību maksātnespējas procesu vadībā.
Tāpat tika izvērtēti administratoru kandidātu iesniegtie rīcības plāni par AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa vadību. Izvērtējot iepriekš minēto, FKTK nolēma lūgt Rīgas apgabaltiesu lemt par A.Lūša apstiprināšanu par maksātnespējas procesa administratoru.

Taču A.Lūša kandidatūra tika vērtēta pretrunīgi viņa reputācijas dēļ. Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) iebilda pret A.Lūša kandidatūru saistībā ar aizdomām par pārkāpumiem, kādus savulaik maksātnespējas procesā esot pieļāvis A.Lūsis. Aģentūras Leta arhīvs liecina, ka A.Lūsis 2005.gadā ar citu maksātnespējas lietu saistītā kriminālprocesā desmit dienas pavadījis apcietinājumā. Viņš tika aizturēts, kad kopā ar toreizējo Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) devās uz Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju sniegt liecības tā paša gada janvārī sāktajā krimināllietā par maksātnespējīgās AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums bilances aktīvu iznomāšanu. A.Lūsis apcietinājumā bija no 2005.gada 7.marta līdz 2005.gada 18.martam, kad Rīgas apgabaltiesa viņu atbrīvoja no apcietinājuma. A.Lūsis gan norādīja, ka aizturēšana esot notikusi pēc politiskā pasūtījuma un tā nedrīkstētu apšaubīt viņa profesionālo atbilstību, kandidējot uz Krājbankas administratora amatu.

Premjerministrs medijiem arī atklāja, ka šaubas par A.Lūša neatbilstību apstiprina tiesībsargājošo iestāžu atzinums, kas ir klasificēts, taču nosūtīts izvērtēšanai tiesai.

Cita starpā A.Lūsis 11.Saeimas vēlēšanās kandidēja no Nacionālās apvienības Visu Latvijai- TB/LNNK saraksta Rīgas apgabalā, taču netika ievēlēts. 2013.gada martā A.Lūsis kļuva par Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru.

FKTK 6.decembrī lēma atsaukt A.Lūša kandidatūru maksātnespējas procesa administratora amatam. Paziņojumā teikts: „Komisija izvirzīja A. Lūša kandidatūru administratora amatam, jo uzskatīja šo kandidātu par profesionāli atbilstošu, taču pēc tam tika saņemta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām, un šī kandidatūra tika atsaukta. Saņemtā informācija ir saistīta ar izvirzītā kandidāta reputāciju, kā arī sabiedrības pastiprināta uzmanība šim aspektam apgrūtinātu maksātnespējas procesa veiksmīgu gaitu, kas ir būtiski, lai realizētu visas kreditoru intereses. Ņemot vērā, ka tiesībsargājošo institūciju sniegtā informācija ir klasificēta, tad papildu komentāri publiski par to netiks sniegti”.

Šim amatam pēc konsultācijām, t.sk. ar tiesībsargājošajām institūcijām, tika nolemts par maksātnespējas administratoru virzīt Intu Goldmani. Viņš savus pienākumus realizētu kopā ar zvērinātu auditoru kompāniju Deloitte Latvia, kurai ir pieredze tāda maksātnespējas procesa realizēšanā – to rezultātā tika atjaunota kredītiestādes maksātspēja AS Rīgas Komercbanka, kā arī komercbankā Paritāte.

Par Krājbankas maksātnespējas administratoru tomēr I.Goldmanis nekļuva. 13.decembrī Rīgas apgabaltiesa ierosināja maksātnespējas lietu, taču maksātnespējas administratora amatam I.Goldmani neapstiprināja, jo viņš ir administrators arī uzņēmumos, kuriem ir saistības ar Krājbanku, līdz ar to veidojas interešu konflikts.

FKTK trīs dienu laikā bija jāpiedāvā jauns maksātnespējas administratora kandidāts. 2011.gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lūguma par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic. Kompānija pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbankas administratora pienākumus.

2011. gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
Pēc bankas pasludināšanas par maksātnespējīgu nākamajās 30 dienās auditorfirmai bija jāizvērtē bankas sanācijas iespējas un jāsagatavo sanācijas plāns vai arī jāiesniedz tiesā pieteikums par bankrota procesa sākšanu.  KPMG piedāvātos risinājumus iepriekš apstiprina FKTK. Pēc tiesas nolēmuma par bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu KPMG jāpārņem bankas pārvaldība.

uz augšu

Vienotībasbiedra Kokina tikšanās ar Antonovu

2011.gada decembrī TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka pie V.Antonova viņa Londonas birojā viesojies Vienotības biedrs un sponsors Gatis Kokins, kurš turp devies sava kaimiņa, skandalozā uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova organizētas vizītes ietvaros. Kopā ar viņiem uz Londonu devies arī advokāts Vents Vidžus, V.Antonova pārstāvis Latvijā, un jurists Gints Gžibovskis.

G.Kokins tikšanos nenoliedza, taču nevēlējās skaidrot, kāpēc to darījis, vien teica, ka publiskošana nebūtu valsts interesēs. Tajā pašā dienā savā blogā G.Kokins rakstīja, ka tikšanās mērķis esot bijis panākt, lai V.Antonovs ierodas Latvijā un tiekas ar tiesībsargājošajām iestādēm. Pirms došanās uz Londonu G.Kokins no sava drauga G.Gžibovska stāstītā esot sapratis, ka “Antonovu mērķis pašlaik ir palīdzēt Latvijas valdībai un FKTK, lai pierādītu, ka "pazudušie" 109 miljoni Ls nav zādzība, ka Krājbankas nauda ir "atrodama" un atgriežama Latvijas valstij un noguldītājiem”. Londonā ar V.Antonovu norisinājusies septiņu stundu ilga saruna, kuras laikā baņķieris izstāstījis savu versiju par notikumiem ar Krājbbanku.

Pirms došanās pie V.Antonova G.Kokins par šo iespēju jau novembra beigās esot ziņojis valdības ministriem, premjerministram, prokuratūrai un banku uzraugam. “Mēs vienojāmies, ka viens no iespējamajiem risinājumiem būtu akcionāru pārstāvja vizīte Latvijā, lai tiktos ar banku uzraugiem un izmeklētājiem,” rakstīja G.Kokins.

Taču, kā raidījumam pauda premjers Valdis Dombrovskis, viņš G.Kokinu pie Antonova neesot sūtījis un valsts intereses pārstāvēt nav lūdzis. Vēl vairāk - premjers nosodot slepenas tikšanās ar personu, kuru Latvijas un Lietuvas tiesībsargi vēlas redzēt aiz restēm.

14.decembrī Vienotības valde un Ētikas komisija oficiāli nosodīja G.Kokina rīcību, uzskatot, ka situācija risināma tikai tiesas ceļā. Savukārt G.Kokins atvainojās par partijai nodarīto kaitējumu un atzina, ka pie V.Antonova nav devies ne Vienotības, ne premjera, ne valdības uzdevumā. Viņš arī apņēmās turpmāk nekādas aktivitātes saistībā ar bankas glābšanu neveikt.

V.Antonovs tomēr Latvijā neieradās, taču atbrauca viņa tēvs, arī baņķieris, Aleksandrs Antonovs. Viņš medijiem pauda, ka bankas problēmās vainojami politiķi, kas 2008.gadā izdarīja spiedienu, lai banka kreditē Airbaltic – pretējā gadījumā savus depozītus izņemšot vairāki uzņēmumi. Konkrētus vārdus viņš nenosauca.

Savukārt B.Abdulmuslimovs rosināja maksātnespējas administratora vietā iecelt bankas uzraudzības komisiju, kurā darbotos dažādu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un finanšu sektora speciālisti. «Ja kāds vēlas meklēt partijām papildus ienākumus, no Krājbankas neviens zagt neļaus,» viņš sacīja un izteica norādes Vienotības politiķu virzienā: „Varbūt Solvita Āboliņa vēlējās, lai starpnieks ir Jaunups (kādreizējais Jaunā laika ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, tobrīd vēl Vienotības biedrs), bet tas nenotiks». Savu ieinteresētību Krājbankā B.Abdulmuslimovs noliedza, sakot, ka tikai vēlas „palīdzēt Latvijas valstij kopā ar Antonovu ģimeni atrast vislabāko iespējamo risinājumu šajā situācijā ar LK un airBaltic”.

Jānorāda, ka 2012.gada 25.aprīlī B.Abdulmuslimovu, kuram pieder pārtikas uzņēmumu holdings AB Holding, pratināja KNAB, gan neatklājot iemeslus. Viņš aizturēšanu nekomentēja, taču pauda, ka tā nav bijusi saistīta ar Krājbanku.

uz augšu

Aizdomas, ka vēl pēc ierobežojumu noteikšanas no bankas aizplūdusi nauda

2012.gada marta beigās portāls Pietiek.com ziņoja, ka vēl pēc tam, kas bija noteikti ierobežojumi naudas izmaksai no Krājbankas un tā faktiski tika slēgta, no tās varētu būt aizplūduši aptuveni 50 miljoni latu. Šādu informāciju esot saņēmuši pēc Krājbankas kraha izveidotās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāt. Vēlāk portāls pieļāva, ka, pamatojoties uz FKTK rīkojumiem, tika veiktas izmaksas un pārskaitījumi dažādās valūtas vairāk nekā 109 miljonu latu apmērā, tādējādi pārkāpjot likumu. FKTK šos pārmetumus noraidīja un skaidroja, ka no aptuveni sešiem tūkstošiem Krājbankas klientu darījumu, kas uzsākti pēc ierobežojumu noteikšanas no 2011.gada 17. līdz 21.novembrim, tikuši apstiprināti apmēram 1000, un līdz 23. decembrim tie veikti par kopumā apmēram 55 miljoniem latu. Taču visi šie darījumi esot likumīgi un atbilstot normatīvajiem aktiem, kādos gadījumos pēc bankas darbības apturēšanas nepieciešams darījumus pabeigt.

uz augšu

Antonovs un kreditori prasa sanāciju

A.Antonovs un vēlāk arī I.Priedītis aizstāvēja viedokli, ka jāveic Krājbankas sanācija. Arī Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics maksātnespējas risinājumā sākotnēji rosināja FKTK izskatīt bankas sanāciju, turpinot sarunas ar potenciālajiem īpašniekiem. Administrators informēja, ka saņēmis četrus sanācijas plānus – potenciālie investori esot no Ziemeļeiropas un austrumiem, taču neviens neesot bijis saistīts ar Krājbanku. Pēc tam tika secināts, ka neviens no saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pauda, ka neuzskata bankas sanāciju par iespējamu. Pēc viņa teiktā, tās reputācija ir sagrauta un atgūt klientu uzticību būtu neiespējami.

2012.gada februārī FKTK pēc KPMG Baltics aicinājuma nolēma apstiprināt Krājbankas maksātnespējas risinājumu – bankrotu. No Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

uz augšu

Pretenzijas pret administratora darbu

Lēmums par administratoru iecelt KPMG Baltics un J.Ozoliņu, kā arī viņa darbība raisīja plašu neapmierinātību. Ar sūdzībām tiesā vērsās gan V.Antonovs, gan vairāki kreditori: Rīgas dome, bijušais Rīgas mērs un bankas kreditors Andris Ārgalis, Izdevniecība žurnāls Santa, kā arī vairāki mazāk zināmi uzņēmumi. Kreditori sūdzējās par administratora darbošanos tikai Noguldījuma fonda interesēs, nekompetenci un ieinteresētību bankas maksātnespējā. Tika arī pārmests tas, ka sanācijas plāns netika virzīts apspriešanai kreditoru sapulcē, bet gan noraidīts „slēgtā lokā”.

Pārmetumus KPMG pārstāvji noraidīja, paužot, ka sūdzību iesniedzēji ir kreditori, kuriem ir kādas savas intereses, taču no kreditoru kopuma viedokļa valdot nenoteiktība.

Pret J.Ozoliņu darbu iebilda arī viņa amata brāļi - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija. Tā norādīja, ka J.Ozoliņš nav sertificēts administrators, bez tam, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, Krājbankas maksātnespējas process esot kreditoriem nepārskatāms, un viņu viedoklis netiekot apzināts. Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība arī pauda viedokli, ka Krājbankas maksātnespējas procesa izmaksas ir pārāk lielas - pirmajos trīs mēnešos tās esot jau pārsnieguša četrus miljonus latu.

2012.gada martā J,Ozoliņš no asociācijas izstājās, uzskatot, ka tā rupji pārkāpusi savas pilnvaras. KPMG norādīja, ka atsevišķu asociācijas personu pastiprinātā interese par Krājbankas maksātnespējas procesu un viņu vēlme iegūt informāciju, kas nav viņu un asociācijas kompetencē, liecina par mērķtiecīga un apzināta spiediena izdarīšanu uz administratora pilnvaroto personu. Līdz tam asociācija pret J.Ozoliņu bija ierosinājusi disciplinārlietu par it kā viņa pieļautiem dažāda veida pārkāpumiem administratora darbībā.

Rīgas apgabaltiesa, skatot Krājbankas maksātnespējas lietu, vērtēja arī pret administratora darbību iesniegtās sūdzības. 23.aprīļa sēdē, daļēji apmierinot Rīgas domes lūgumu, tā uzlika par pienākumu KPMG Baltics iesniegt tiesā detalizētu aprēķinu par Krājbankas aktīvu samazinājumu tā trīs mēnešu darbības periodā. Rīgas dome bija lūgusi tiesu arī likt administratoram iesniegt detalizētu savas atlīdzības aprēķinu, taču šajā daļā lūgums tika noraidīts.

Taču kreditoru prasība atcelt KPMG Baltics no Krājbankas administratora pienākumiem tika noraidīta – 2012.gada 8.maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma, ka administratoram darbs jāturpina.

Kreditori iebilda arī pret lielo atlīdzību, ko sev izmaksājis administrators. 2012.gadā tie bija 2,75 miljoni latu. KPMG to skaidroja ar faktu, ka Krājbankas lietā strādājot 30 cilvēku, turklāt administratoram jāsedz visi ar līdzekļu atgūšanu saistītie izdevumi.

uz augšu

Tiesa lemj pat bankrota procedūras sākšanu

2012.gada 8.maijā, divus mēnešus pēc administratora lūguma saņemšanas, Rīgas apgabaltiesa nolēma sākt maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka bankrotu. KPMG bija secinājis, ka neviens no sanācijas priekšlikumiem nav realizējams, arī FKTK apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Neapmierināti ar šo lēmumu bija vairāki kreditori, arvien uzskatot, ka jāveic bankas sanācija. Administrators un FKTK pārstāvji skaidroja, ka bankas darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama. Sanācijas priekšlikumi paredzot, ka bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, taču gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Pēc tiesas lēmuma par bankrota procedūras sākšanu KPMG paziņoja, ka Krājbankas lielākais aktīvs - bankas kredītportfelis 231 miljona latu vērtībā, visticamāk, tiks pārdots izsolēs 2012.gada rudenī. Tobrīd bankas kopējā aktīvu vērtība bija 370 miljoni latu, tostarp kredītportfelis 231 miljonu latu vērtībā, aptuveni 25 miljonu latu ieguldījumi nekustamajos īpašumos un aptuveni 15 miljonu latu ieguldījumi radniecīgajos uzņēmumos.

Krājbankassaistības pret Noguldījumu garantiju fondu bija 336 miljonu latu, bet pret 438 noguldītājiem, kuru noguldījumi pārsniedza likumā garantētos 100 000 eiro jeb 70 000 latu - 203 miljonu latu apmērā.

uz augšu

Parlamentārās izmeklēšanas komisija Saeimā

2011.gada 1.decembrī pēc SC un ZZS priekšlikuma Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras uzdevums būs izmeklēt, kā tika īstenota AS Latvijas Krājbanka uzraudzība, kādi bija šīs finanšu iestādes darbības pārtraukšanas apstākļi, un kāda būs bankas maksātnespējas procesa ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu. Komisija tika izveidota uz deviņiem mēnešiem. Saeimas prezidijs un Frakciju padome vienojās, ka darbībai šajā komisijā no katras frakcijas tiks deleģēti divi pārstāvji, kā arī viens deputāts no neatkarīgo deputātu grupas. 8.decembrī tika ievēlēti komisijas locekļi, par tās vadītāju ievēlēts Vienotības deputāts Jānis Lāčplēsis.

Pēc deviņu mēnešu darba 2012. gada 29.augustā izmeklēšanas komisija nāca klajā ar darba rezultātiem, asi kritizējot FKTK par nepietiekamo Krājbankas uzraudzību. Tā secināja, ka FKTK nav ilgtermiņā nav pietiekami efektīvi uzraudzījusi bankas kapitāla pietiekamību, bijusi pārāk iecietīga pret kapitāla nepietiekamību un norādīja, ka “reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu”. “Savukārt atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas Krājbankā, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas LK turpmākajā darbībā,” bija teikts ziņojumā.

Komisija uzskatīja, ka būtisku kaitējumu bankai un valsts finanšu sistēmai kopumā ir nesusi arī “FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu”, taču atzina, ka Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes.

Komisija arī raidīja kritiku bankas noguldītāju - pašvaldību un valsts iestāžu – virzienā. Tās līdzekļus depozītos esot noguldījušas, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas, tāpēc komisija lūgusi KNAB vērtēt, vai šādā rīcībā nav saskatāmi amatpersonu pārkāpumi.

Tāpat tika rosināts pastiprināt banku valdes locekļu atbildību, piemēram, nosakot, ka darījumi virs noteiktas summas ir rakstiski jāapstiprina visiem valdes locekļiem. Par procedūras neievērošanu, iespējams, esot jānosaka kriminālatbildība.

Komisija secināja arī to, ka patlaban kredītiestādes informāciju par korespondējošo kontu ieķīlāšanu banku uzraugam sniedz vienreiz gadā savos pārskatos. Tas neesot pietiekami, lai nodrošinātu operatīvu kontroli.

FKTK pārstāvji vairākus rosinājumus solīja izvērtēt, kā arī norādīja, ka daži jau tiek ieviesti normatīvajos aktos. Attiecībā uz pārmetumiem par nepietiekamu kontroli FKTK atkārtoti norādīja, ka būtisku līdzdalību bankā ieguva nevis V.Antonovs, bet Lietuvā licencēta un uzraudzīta banka. Noziedzīgas darbības laikus neļāvis fakts, ka akcionāri un valde darbojušies tā, lai maksimāli apgrūtinātu uzraudzības institūciju iespējas veikt to pienākumus - tika slēpta informācija, lai uzraugi vēl aktīvāk neiejauktos bankas ikdienas darbā. Līdz pat 2008.gada beigām un 2009.gada sākumam Snoras bankas darbība nav liecinājušas par problēmām - kapitāla prasības tika pildītas, obligātā akciju atpirkšana tika veikta.

FKTK atzina, ka, izvērtējot notikumus Krājbankā, visās bankās veiktas pārbaudes un nav konstatēta līdzekļu nesankcionēta vai pārskatos neatspoguļota ieķīlāšana, kā tas bija Krājbankā.

uz augšu

Plāno stiprināt banku uzraudzību

Jau drīz pēc Krājbankas slēgšanas premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ar komercbanku un uzraugošo institūciju pārstāvjiem vienojās, ka Latvijā varētu tikt palielināta kriminālatbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu banku uzraugiem. Tika plānots arī stiprināt banku pārvaldību, lai bankas amatpersona nevarētu vienpersoniski pieņemt svarīgus lēmumus un pārskatīt attiecīgus dokumentus, kā arī palielināt iespējas tirgus uzraugiem vērtēt banku stāvokli.

Pēc tam, kad ar saviem secinājumiem nāca klajā parlamentārās uzraudzības komisija, FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis sacīja, ka komisija izvērtēs ierosinājumus un nepieciešamības gadījumā rosinās izmaiņas. Plānots ieviest priekšlikumu, kas paredz ierobežot kredītiestādes valdes locekļu vienpersoniskas tiesības slēgt kredītiestādes vārdā darījumus, kas var apdraudēt tās finanšu stabilitāti vai normatīvajiem aktiem atbilstošu darbību. FKTK izstrādājusi grozījumus "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos", kas atrodas saskaņošanā ar profesionālajām tirgus dalībnieku asociācijām.

Jau sagatavoti grozījumi FKTK normatīvajos noteikumos, saskaņā ar kuriem apjomīgākos darījumos, kas saistīti ar kredītiestādes aktīvu ieķīlāšanu, lēmumus izskata un apstiprina valde. Attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu valdes locekļiem FKTK tobrīd skaidru viedokli nepauda, norādot, ka tiek plānotas konceptuālas pārmaiņas kriminālsodu sistēmā un jautājums vēl diskutējams.

uz augšu

Izmeklēšana rit lēni

Kopš Krājbankas kraha pagājuši gandrīz divi gadi, taču policija joprojām turpina krimināllietas izmeklēšanu. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 2013.gada februārī sacīja, ka kriminālprocesā ir vēl milzīgs veicamā darba apjoms un apsūdzības varētu tikt izvirzītas ne ātrāk kā gada otrajā pusē. Lietā strādājot septiņi izmeklētāji, un darbs noritot galvenokārt ar ārvalstīm.

2013.gada sākumā žurnāls Ir rakstīja, ka kopš lietas ierosināšanas nopratināti vairāki desmiti cilvēku, taču viņu vidū nav V.Antonova. Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis informējis, ka V.Antonova izdošana tiesāšanai Latvijā nav vēl pieprasīta, jo pēc tam lietai vairs nevarēs pievienot jaunas epizodes. Lietas ietvaros esot izsūtīti 28 tiesiskās palīdzības lūgumi, panākta aresta uzlikšana virknei īpašumu gan Latvijā, gan ārvalstīs.

V.Antonova un R.Baranauska izdošanu Lielbritānijai ir pieprasījusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra, taču Londonas tiesa lietas izskatīšanu atlikusi. Žurnāls Ir rakstīja, ka Lietuvā abiem Snoras bankas bijušajiem īpašniekiem draudētu līdz 10 gadus ilgs cietumsods. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir izteikusi aizdomas, ka abi vainojami Snoras mantas piesavināšanās aptuveni 347 miljonu latu vērtībā, ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā, līdzzināšanā un līdzdalībā organizētā grupējumā, kā arī citos nodarījumos.

Lietuvā apsūdzēts arī bijušais Lietuvas Bankas kredītiestāžu uzraudzības departamenta direktors Kazimiers Ramons. Viņu tur aizdomās par rīcību, kas vērsta uz Snoras patiesā stāvokļa neatklāšanu, kad 2009.gadā Lietuvas Banka konstatēja bankā tiesību aktu pārkāpumus. Kad inspicēšanas komisija ierosināja piespriest bankai sodu un izvirzīt tai stingrākas prasības, Ramons saviem padotajiem esot pavēlējis sagatavot citu, bankai labvēlīgāku lēmumu. Tas tika iesniegts izskatīšanai Lietuvas Bankas valdei. Lietuvas presē Ramons ticis dēvēts par Lietuvas Bankas pelēko kardinālu un Snoras aizbildni, kas savas labās attiecības ar bankas īpašniekiem nav centies slēpt.

uz augšu

Atgūta niecīga daļa naudas

Krājbankaskreditoru prasījumu summa kopumā ir vairāk nekā 500 miljoni latu. Līdz 2013.gada septembrim KPMG lielākajam kreditoram - Noguldījumu garantiju fondam - bija pārskaitījis 110 miljonus latu, sākotnējās 336 miljonu latu lielās saistības pret fondu samazinot līdz 226 miljoniem latu. Administrators regulāri rīko bankai piederošo īpašumu izsoles, ir iesniegtas prasības tiesā par bankas līdzekļu atgūšanu. No Snoras bankas šādā veidā pieprasīti 14 miljoni latu.

Lai gan sākotnēji tika prognozēts, ka bankas kredītportfeli 231 miljona latu apmērā izsolē pārdos 2012.gada rudenī, tikai 2013.gada septembrī tika oficiāli pārdota viena no tā daļām – patēriņa kredītu portfelis. Tas nodots Norvēģijas kompānijas AS B2Holding meitas sabiedrībai SIA B2Kapital, bet to pārvalda un apkalpo SIA Creditreform Latvija.

Bankas administrators informēja, ka patēriņu kredīta portfeļa tīrā bilances vērtība 2012. gada 30.septembrī bija 8,2 miljoni latu un kopējais klientu skaits bija 11 000.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

Avoti:
LETA: FKTK atsauks lūgumu apstiprināt Lūsi par "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesa administratoru, 08.12.2011.
LETA: Premjers: Šaubas par Lūša atbilstību "Krājbankas" administratora amatam apstiprina arī tiesībsargājošo iestāžu atzinumus, 08.12.2011.
LETA: Krūmani atbrīvo no FKTK vadītājas amata, 08.12.2011.
LETA: Latkovska iesniegums par Rīgas domes noguldījumu "Krājbankā" pārsūtīts KNAB. 06.12.2011.
LETA: "Krājbankas" administratora amatam ieteiktais Lūsis citā maksātnespējas procesā pabijis apcietinājumā, 02.12.2011.
LETA: "Snoras" darbības apturēšana Lietuvā neietekmēs „Latvijas Krājbankas” darbu, 16.11.2011.
LETA: Vilks: "Snoras" problēmas Latvijas finanšu sistēmu neskar, 17.11.2011.
LETA: Priedītis: "Latvijas Krājbankai” noteiktie ierobežojumi pasargās banku no ažiotāžas, 17.11.2011.
LETA: FKTK uz mēnesi noteikusi ierobežojumus "Latvijas Krājbankas” darbībai, 17.11.2011.
LETA: Bičevskis: "Krājbankai" Latvijas finanšu sistēmā nav tik sistēmiska nozīme kā savulaik bija "Parex bankai", 22.11.2011.
LTV Panorāma, 05.12.2011.
LTV De facto: Notikumi ap Snoras banku var ietekmēt Air Baltic glābšanu, 20.11.2011
Vienošanās par "airBaltic" glābšanu oficiāli parakstīta. Ir.lv, 03.10.2011.

TV3. Nekā personīga. Kokins it kā Latvijas vārdā Londonā slepus ticies ar Antonovu11.12.2011

Gata Kokina bloga ieraksts11.12.2011

Partijas Vienotība preses relīze15.12.2011

Tamuļēviča, Dž. Krājbankas administrators. 15.12.2011

Motivāns, I. KPMG saņēmis četrus "Krājbankas" sanācijas plānus. Nozare.lv. 24.01.2012

Bagātais, J. Vilks: "Latvijas Krājbankas" sanācijai ir mazas izredzes. Leta.lv.24.01.2012

Tomsone, D. Tiesa uzklausa "Krājbankas" kreditoru debašu runas; administratoram vārdu dos rīt. Leta. 25.02.2012

Tomsone, D. Motivāns, I. Sapelvēns, R. "Krājbankas" administratora pilnvarnieks Jānis Ozoliņš izstājas no administratoru asociācijas; asociācija to noliedz. Leta. 27.03.2012

Margeviča, A. Pēc ierobežojumu noteikšana no Krājbankas varētu būt aizplūduši aptuveni 50 miljoni latu.Pietiek.com. 29.03.2012

Leijējs, A. "Krājbankas" maksātnespējas procesā vislielākos izdevumus veido algas un mantu uzturēšana. Leta. 25.04.2012

Leijējs, A. Sāk "Krājbankas" bankrotu. Leta. 25.04.2012

Motivāns, I. "Krājbankas" kredītportfelis varētu tikt pārdots rudenī. Leta. 09.05.2012

Saeimas preses relīze par izmeklēšanas komisijas darba rezultātiem

Ādamsone, A. Komercbanku asociācija: Ir iespējams ieviest papildu regulējumu banku uzraudzībā. Leta. 30.08.2012

Ādamsone, A. FKTK sola izvērtēt parlamentārās izmeklēšanas komisijas ierosinājumus. Leta. 30.08.2012

FKTK preses relīze par iespējamo naudas aizplūšanu15.10.2012

Zablovska, Z. Brazovskis zaudē FKTK priekšsēdētāja amatudb.lv. 25.10.2012

Lase, I. Ruduša, R. Dubausks, M. Gads pēc kraha. Ir. 23.01.2013

Pankovska, E. Anča: Valsts mani ir apbižojusi. db.lv. 01.03. 2013

Gūst apstiprinājumu ziņas par ievērojamu summu prettiesisku aizplūšanu no Krājbankas. Pietiek.com.18.04.2013

Skruzis, J. Kreditoru pārmetumus KPMG pārstāvji noraidīja, paužot, ka sūdzību iesniedzēji ir kreditori, kuriem ir kādas savas intereses, taču no kreditoru kopuma viedokļa valda nenoteiktība. Leta. 23.04.2013

Preses relīze. Oficiāli noslēgusies "Latvijas Krājbankas" patēriņa kredītportfeļa pārdošana. Leta. 05.09.2013

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!