2008.gada 18.decembrī Saeima atkārtoti Valsts kontrolieres amatā ievēlēja Ingūnu Sudrabu. Viņa bija vienīgā kandidāte, turklāt viņu amatam izvirzīja gan koalīcijas, gan opozīcijas frakcijas. Balsojums par Sudrabas atkārtotu ievēlēšanu bija aizklāts. Par viņas ievēlēšanu nobalsoja 84, bet pret – 5 deputāti.
Sudrabas vadībā VK ir bijusi ļoti aktīva, izgaismojot vairākus gadījumus, kas saistīti ar neefektīvu vai pat pretlikumīgu valsts vai pašvaldības līdzekļu izmantošanu.
Lielāko politisko amatpersonu publisku pretestību Valsts kontrole un I.Sudraba piedzīvoja, pēc revīzijas rezultātu publiskošanas par satiksmes ministra A.Šlesera (LPP/LC) padotībā esošajām institūcijām 2007.gadā. Nesaskaņas ar A.Šleseru tiek risinātas tiesā.
Sudraba ir ieguvusi plašu sabiedrības atbalstu, un vairākas politiskās partijas ir minējušas, ka vēlētos I.Sudrabu redzēt savas partijas vēlēšanu sarakstā. Viņa norādījusi, ka pašlaik neplāno iesaistīties politikā.
Atslēgas vārdi: Sudraba, Valsts kontrole, Šlesers
Atbalsts no partijām, vēlme redzēt savās rindās
Inguna Sudraba pirmo reizi valsts kontrolieres amatā tika ievēlēta 2004.gada 22.decembrī. Viņa bija Parex bankas viceprezidenta vietniece. I.Sudraba uz Parex banku aizgāja pēc tam, kad atstāja valsts sekretāres vietnieces amatu Finanšu ministrijā (FM), nespējot samierināties ar E.Repšes valdības rīcību, kas budžeta problēmās vainoja FM ierēdņus.
Valsts kontroles (VK) darbība valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgas un efektīvas izmantošanas kontrolē pēdējo gadu laikā ir bijusi ļoti aktīva, izgaismojot vairākus gadījumus, kas saistīti ar neefektīvu vai pat pretlikumīgu valsts vai pašvaldības līdzekļu izmantošanu. Tādēļ I.Sudraba ir ieguvusi plašu sabiedrības atbalstu, un vairākas politiskās partijas ir minējušas, ka vēlētos I.Sudrabu redzēt savas partijas vēlēšanu sarakstā. Viņa norādījusi, ka pašlaik neplāno iesaistīties politikā.
Nesaskaņas ar A.Šleseru
Lielāko politisko amatpersonu pretestību Valsts kontrole un I.Sudraba piedzīvoja, kad tika publiskoti revīzijas rezultāti par satiksmes ministra A.Šlesera (LPP/LC) padotībā esošajām institūcijām. Nesaskaņas ar A.Šleseru tiek risinātas tiesā.
I.Sudraba vērsās tiesā par goda un cieņas aizskaršanu pēc tam, kad A.Šlesers (LPP/LC) asi reaģēja uz VK revīzijas rezultātā gūtajiem secinājumiem par problēmām uz Latvijas – Krievijas robežas, proti, ka tur pastāv gan virkne organizatorisku problēmu, gan arī augsti korupcijas riski, kā arī aizdomas par kontrabandu. Kad VK 2007.gada septembrī pieprasīja Satiksmes ministrijai sniegt informāciju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas–Krievijas robežkontroles punktos, satiksmes ministrs A.Šlesers izteicās, ka Valsts kontroliere Inguna Sudraba darbojas „savu draugu interesēs, kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju”. I.Sudrabas prasību pret A.Šleseru noraidīja rajona tiesa. I.Sudraba spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas 2010.gada aprīlī lēma viņai par labu, nosakot, ka A.Šleseram būs jāmaksā Ingunai Sudrabai piecus tūkstošus latu liela morālā kompensācija, kā arī jāatvainojas LTV raidījumā “Panorāma”. A.Šlesers 2010.gada jūnijā šo spriedumu pārsūdzēja.
Augstākās tiesas Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību Sudrabas prasībā pret Šleseru, Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) un Latvijas Televīziju (LTV) par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu. Līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 29.aprīļa spriedums. Līdz ar to Saeimas deputātam un bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram par savulaik paustajiem izteikumiem medijos bija jāatvainojas valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai par viņas goda un cieņas aizskārumu, kā arī jāmaksā viņai 5000 latu kompensācija par morālo kaitējumu.
Avoti: Diena, LETA, Dienas Bizness