9.Saeimas laikā būtiskas izmaiņas piedzīvoja Satversmes tiesas (ST) sastāvs. Likums nosaka, ka tiesnešus amatā apstiprina ar balsojumu Saeimā. No septiņiem ST tiesnešiem divu kandidatūras iesaka Ministru kabinets, divu - Augstākā tiesa, bet trīs – Saeima. 9.Saeimas laikā tika apstiprināti pieci ST tiesneši: Uldis Ķinis, Kaspars Balodis, Viktors Skudra, Kristīne Krūma, Vineta Muižniece. Izņemot K.Krūmu un U.Ķini, par pārējiem tiesneša amata kandidātiem sabiedrībā izvērtās plašas diskusijas vai nu par kandidātu profesionālo piemērotību šim augstajam amatam, vai arī par viņu iespējamu politisko ietekmējamību.
Skaļākais skandāls saistīts ar ST tiesneses amata kandidāti Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku, kuru amatam izvirzīja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), bet kura skandālu rezultātā no darba Rīgas apgabaltiesā aizgāja. Savukārt Vineta Muižniece (iepriekš TP) riskē nonākt šķietamā interešu konfliktā, vērtējot Saeimas pieņemtos likumus, jo Saeimā pavadījusi pēdējos 12 gadus, turklāt pēdējā laikā vadījusi juridisko komisiju. Lai arī kandidējot viņa uzsvēra savu kompetenci, agrāk pati atzinusi, ka darbs Saeimā un jurista darbs prasa atšķirīgu pieeju jurisprudencei.2011.gadā pret V.Muižnieci uzsākta kriminālvajāšana par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanu un viņa uz izmeklēšanas laiku pārtraukusi tiesneses darbu.
Par tiesnešu nomaiņas procesu savas bažas publiski pauda bijušais ST priekšsēdētājs Endziņš, norādot uz ST iespējamu politizāciju, jo dažu tiesneša amata pretendentu iepriekšējā darbība raisīja aizdomas par iespējamām politiskām interesēm. Arī politologi un konstitucionālo tiesību eksperti kopumā kritiski vērtēja Satversmes tiesas tiesnešu nomaiņu, jo apšaubāmas reputācijas un nekompetentu personu virzīšanu var uzskatīt par mēģinājumu palielināt kontroli pār tiesu varu.
Atslēgas vārdi: Satversmes tiesa, Balodis, Skudra, Vrubļevska, Muižniece, ZZS, Lembergs
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa ir institūcija, ka izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei vai augstāka juridiska spēka tiesību normām. 2006.gadā pilnvaras beidzās četriem no septiņiem Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem: 2006.gada decembrī beidzās ST priekšsēdētāja Aivara Endziņa, tiesneša Romāna Apsīša un tiesneša Andreja Lepses pilnvaru termiņš. 2006.gada vasarā amatu ST atstāja tiesnese, tagadējā Saeimas deputāte Ilma Čepāne (PS). 2010.gadā pilnvaras beidzās tiesnesim Jurim Jelāginam.
Ķinis, Balodis, Skudra
2006.gadā nākamie Satversmes tiesas tiesneši tika meklēti uzkaitētajā 9.Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē. Divus kandidātus izvirzīja Ministru kabinets. Vienu – Augstākā tiesa un vēlāk vēl divus – Saeima. Tiesneša Lepses vietā 2006.gada oktobrī Augstākā tiesas plēnumā ar pārliecinošu balsu vairākumu izvirzīja Uldi Ķini. Otra pretendente Jautrīte Briede ieguva mazāku atbalstu. Ķinis iepriekš bija Kuldīgas tiesas priekšsēdētājs un strādājis par Latvijas valsts deleģēto ES likuma misijas ekspertu Gruzijā, kā arī bijis nominēts ANO Tribunāla tiesneša pienākumiem, pētījis kibernoziegumus.
Endziņa un Čepānes vietā tika izvirzīti divi pretendenti – ZZS izvirzīja Viktoru Skudru un Tautas partija – Kasparu Balodi. Viktors Skudra bija pirmais Latvijas republikas tieslietu ministrs pēc neatkarības atjaunošanas, vēlāk strādājis gan prokuratūrā, gan arī kā advokāts. Visplašākās diskusijas par viņa kandidatūru izvērtās tieši saistībā ar viņa advokāta darbu, jo pavisam nesen V.Skudra bija Ventspils mēra A.Lemberga advokāts strīdā ar Ģenerālprokuratūru par godu un cieņu aizskarošu ziņu norādīšanu tiesiskās palīdzības lūgumā Šveicei, kas bija nosūtīts, lai pārbaudītu mēra patieso ietekmi Ventspils uzņēmumos. Viņš tika kritizēts, ka tiesā cēla prasību, ar kuru tika mēģināts civilprocesuālā kārtībā iejaukties kriminālprocesā. V.Skudra pēkšņi mira 2011.gada 22.maijā.
Otrs Ministru kabineta virzītais kandidāts bija Kaspars Balodis, LU Juridiskās fakultātes dekāns. Arī Balodis izpelnījās pretrunīgu tieslietu pārzinātāju vērtējumu, jo pats pretendents iepriekš bija izteicies, ka Civillikumu uzskatot par augstāku par Satversmi.
2006.gada decembrī Saeimas Juridiskā komisija noraidīja visas trīs minētās kandidatūras dažādu iemeslu dēļ. Skudra tika kritizēts par to, ka pēc 1973.gada, kad ieguva bakalaura grādu, nav turpinājis studijas augstākā līmenī, viņam nav bijušas publikācijas par konstitucionālajiem un cilvēktiesību jautājumiem. K.Balodi komisija kritizēja gan par studiju maksas izlietojumu LU Juridiskajā fakultātē, gan arī par disciplinārlietas draudiem Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesei Anitai Ušackai, kad juriste sāka interesēties par, viņasprāt, negodīgo atalgojuma sistēmu fakultātē. Ķinim tika pārmests augstprātīgs tiesas sēžu vadīšanas stils un avīzes lasīšana sēdes laikā, ko Juridiskās komisijas vadītājs M.Segliņš (TP) bija novērojis pirms daudziem gadiem. Tiesnesis gan šo gadījumu neatminējās.
Juridiskajā komisijā tobrīd darbojās trīs TP deputāti – M.Segliņš, V.Muižniece, I.Valers. Divi SC deputāti – J.Urbanovičs, V.Agešins, divi JL deputāti: S.Āboltiņa, J.Reirs, kā arī Dz.Rasnačs (TB/LNNK) un V.Buzajevs (PCTVL). Lai arī komisija noraidīja visus kandidātus, vēlāk balsojumā Saeimā visi trīs – Uldis Ķinis, Viktors Skudra un Kaspars Balodis – tika apstiprināti Satversmes tiesneša amatā.
Zaigas Vrubļevskas kandidatūra Satversmes tiesas tiesneša amatam
2006.gada nogalē ST tiesneša pilnvaras beidzās arī Romānam Apsītim un Saeimai bija jāizvirza kāds kandidāts. ZZS šim amatam izvirzīja Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku. Savukārt opozīcijā esošais Jaunais laiks – Daugavpils rajona prokuratūras prokurori Ināru Dališevsku. Atbalstu Vrubļevskai solīja visu valdošās koalīcijas partiju pārstāvji, ar kuriem ZZS panāca vienošanos, ka šo partiju pārstāvji paraksta arī lēmumprojektu par Z.Vrubļevskas virzīšanu, lai izvairītos no neveiklās situācijas, kāda radās, vēlot iepriekšējos ST tiesneša amata kandidātus, kad nebija skaidrs, kā partijas beigās par kandidātiem nobalsos.
Vrubļevskas kandidatūra medijos tika neviennozīmīgi vērtēta, jo viņa iepriekš vairākkārt bija pieņēmusi spriedumus ar Ventspils mēru A.Lembergu saistītās lietās, kas vēlāk augstākās instances tiesās tika atcelti. Vrubļevskas izvirzīšanas brīdī KNAB nosūtīja Ģenerālprokuratūrai materiālus par iespējamu notikušu tiesas ietekmēšanu un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu iespējamu apzinātu nelikumīgu lēmumu pieņemšanu, nelikumīgi atliekot civillietas izskatīšanu. Saeimas Juridiskajā komisijā viņas kandidatūras apstiprināšana tika atlikta līdz plašākas informācijas saņemšanai, taču deputāti norādīja, ka tādējādi nenoraida kandidāti. Kā raksta portāls ir.lv, toreizējais TP priekšsēdētājs Aigars Kalvītis Tautas partijas frakcijas sēdē par Vrubļevskas kandidatūru teica: “Ja viņa arī nebija labākā kandidatūra, tad viņa ir cilvēciska, pieejama un ar viņu var izrunāt lietas. Nevajag tādus augstprātīgus kā [Aivaru] Endziņu. Satversmes tiesa šā kā tā neko nedara.” 2007.gada 15.februārī Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka pārbaudes gaitā nav atklājusi tādus faktus vai apstākļus, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai vai atteikumam uzsākt kriminālprocesu pret Vrubļevsku. Lai gan pārbaudē neesot atklājušies fakti vai apstākļi kriminālprocesa uzsākšanai vai atteikumam to darīt, pārbaudes veicēju skatījumā, konstatēti rupji Tiesnešu ētikas kodeksa kanonu un zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpumi. Pēc Ģenerālprokuratūras atzinuma pret Vrubļevsku tika ierosināta disciplinārlieta, kuras rezultātā Vrubļevskai tika izteikts rājiens, sabiedrībai gan neatklājot rājiena motīvus. Vrubļevska pati atsauca savu kandidatūru ST tiesneša amatam.
Vēlāk Vrubļevskas vārds parādījās arī cita tiesu sistēmas skandāla kontekstā. Proti, prokuratūra pārbaudīja žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta A.Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas tika publicēti grāmatā “Tiesāšanās kā ķēķis”. Prokuratūra savā atzinumā konstatēja pārkāpumus septiņu tiesnešu, tajā skaitā arī Z.Vrubļevskas darbībās.
Pēc notikušajiem skandāliem pēc Vrubļevskas iesnieguma 2008.gada martā, Saeima lēma par viņas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneses amata. 2007.gada marta beigās koalīcija vienojās Satversmes tiesas tiesneses amatam uzrunāt Kristīni Krūmu, Rīgas Juridiskās augstskolas lektori, kura 2007.gada 23.maijā prezidentei nodeva tiesneša zvērestu.
Lemberga atbalsta vēstule Skrudram un Vrubļevskai
Plašsaziņas līdzekļos izteiktie minējumi par Ventspils mēra ietekmi Z.Vrubļevskas un iepriekš arī V.Skudras virzīšanai Satversmes tiesas tiesnešu amatiem izaicināja A.Lembergu publicēt atklātu vēstuli. Viņš 2007.gada 31.janvāra atklātajā vēstulē rakstīja, ka “nesen pārsteigts uzzināju, ka esmu organizējis Viktora Skudras iecelšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā, jo esmu bijis viņa klients un, kas vēl ļaunāk, kādā savas dzīves posmā V.Skudram gadījies strādāt Ventspilī, kur vienlaicīgi, kādas šausmas, dzīvoja un strādāja A.Lembergs. Vēl pārsteigtāks biju, izlasot, ka arī Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzītā tiesnese Zaiga Vrubļevska ir cieši saistīta ar mani, jo viņai gadījies tiesāt vienu no tām daudzajām lietām, kurā esmu bijis prasītājs.” Vēstulē Lembergs netieši aizstāvot izvirzīto kandidāti, raksta: “Domāju, ka, dzīvojot XXI gadsimtā, būtu laiks tomēr pierast pie tā, ka advokāts neatbild par klientu un klients par advokātu, ārstu nevar saistīt ar pacientu un otrādi, tāpat akciju sabiedrības dalībnieks neatbild par tās saistībām, darbiniekiem, viņu seksuālo orientāciju, politisko vai reliģisko pārliecību un rīcību tādās vai citādās dzīves situācijās.”
Muižnieces apstiprināšana par Satversmes tiesas tiesnesi 2010.gadā
2010.gada jūlijā Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras beidzās Jurim Jelāginam, tādēļ Saeimai bija jāizvirza jauns ST tiesneša kandidāts. Pēdējā kandidātu izvirzīšanas dienā, īsi pirms darba dienas beigām, savu kandidatūru pieteica Tautas partijas Saeimas frakcijas un vienlaikus arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Jaunais laiks šim amatam jau pirms tam bija izvirzījis ST padomnieci Silviju Meieri.
Muižnieces kandidēšana uz Satversmes tiesas tiesneses amatu tika kritizēta, galvenokārt, saistībā ar to, ka tādējādi palielināsies politisko partiju tieša ietekme uz ST spriedumiem. Tāpat nākotnē Muižniecei būs jāvērtē viņas partijas biedru pieņemto likumu atbilstība Satversmei. Muižniece tika kritizēta par izglītības līmeni un akadēmiskās pieredzes trūkumu, jo pēc 1984.gadā iegūtās augstākās juridiskās izglītības, maģistra grādu Muižniece 2000.gadā ieguva sabiedrības vadībā nevis tiesību zinātnēs. “Sabiedrība par atklātību - Delna” norādīja, ka pati Muižniece ir veicinājusi nepamatoti zemu prasību noteikšanu ST tiesneša kandidātiem, jo, lai gan 2009.gada 24.septembrī Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumu ST likumā projektu, lai noteiktu maģistra grādu tiesību zinātnē kā obligātu prasību ST tiesneša kandidātiem, tomēr Muižnieces vadītā Juridiskā komisija šo likumprojektu noraidīja, šāda prasība likumā netika ieviesta.
Lai gan pati Muižniece uzskatīja, ka pilnībā atbilst ST tiesneša amatam, pretendenta prasībām, citā kontekstā – 2009.gada nogalē viņa izteica komentāru, kur pati apgāž savu apgalvojumu. Saeimā apstiprināja Kārtības ruļļa grozījumus par deputātu algu iesaldēšanu, taču saglabājot iespēju saņemt 3 mēnešu kompensācijas pēc deputāta mandāta nolikšanas. Muižniece bija viena no tām, kas aizstāvēja kompensāciju saglabāšanu sakot, „ka deputāti zaudē profesionālās iemaņas, jo paralēli deputāta darbam ar savu pamatprofesiju drīkst nodarboties tikai ārsti, pedagogi, mākslinieki un sportisti.” Lai gan Muižniece pati pēc profesijas ir juriste un Saeimā tobrīd vadīja Juridisko komisiju, viņa apgalvoja, ka tas neesot tas pats, kas jurista prakse – ļoti plašais jautājumu loks padarot viņu zinošāku par nozari kopumā, bet mazāk profesionālu savā konkrētajā jomā.” Muižniece Saeimā nostrādājusi aptuveni 12 gadus.
Dienu pirms slēgtā balsojuma Saeimā tikās TP priekšsēdētājs A.Šķēle un A.Lembergs, kā arī Saskaņas centra frakcijas vadītājs J.Urbanovičs. Kā rakstīja laikraksts “Diena”: “Nav pamata apgalvot, bet ir iespaids, ka V. Muižnieces izredzes kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi noteica neafišētas vienošanās par partiju savstarpējo atbalstu katrai no tām svarīgā jautājumā, kāds TP bija balsojums par V. Muižnieci, ZZS – pret Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo pilnvaru termiņu, bet Saskaņas centram – par grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kas var iespaidot Parex bankas restrukturizāciju.”
Par atbalstu Muižniecei paziņoja LPP/LC frakcijas deputāti. Otrai pretendentei atbalstu solīja tikai apvienības “Vienotība” deputāti. Saskaņā ar likumu ST tiesneša apstiprināšanai ir nepieciešama 51 balss. Par Muižnieci nobalsoja 52 deputāti. Pēc apstiprināšanas amatā Muižniece izstājās no Tautas partijas un 2010.gada 28.jūnijā nodeva ST tiesneša zvērestu uz 10 gadiem.
2011.gada 1.jūnijā pret Muižnieci tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu Juridiskās komisijas protokola viltošanu, laikā, kad viņa Saeimā vadīja šo komisiju. Uz izmeklēšanas laiku Muižniece apturējusi savu kā tiesneses darbību.
Rezultāts
Lai gan Satversmes tiesa ir plašākas sabiedrības uzskatā salīdzinoši nenozīmīga tiesu varas iestāde tomēr tās lēmumiem ir liela ietekme uz tiesiskuma sargāšanu valstī, tādēļ politiskās partijas un tās kontrolējošie oligarhi cenšas iegūt kontroli pār šo institūciju. 9.Saeimas laikā ST tiesnešu apstiprināšanas process to labi ilustrē.
Muižniece un viltotā Saeimas protokola lieta
Resursi internetā:
V.Muižniece nodod zvērestu valsts prezidentam V.Zatleram
LTV Panorāma:“1:1 Saeimā neizšķirts, balsojumi par Mūrnieci un Muižnieci”
Tautas partijas reakcija uz Sabiedrības par atklātību Delna kritiku par Muižnieces apstiprināšanu ST tiesneses amatā
Avoti: LETA, Diena, Latvijas avīze, Delfi, ir.lv