Amatpersonu vēlēšana, iecelšana, atcelšana
Romāna Apsīša ievēlēšana par Tiesībsargu 2007.gadā
Bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Romānu Apsīti Tiesībsarga amatam 2007.gada februāra sākumā izvirzīja premjerministrs Aigars Kalvītis (TP), kurš savu izvēli skaidroja ar to, ka Apsītim piemīt visas tās īpašības, kas būtu nepieciešamas Tiesībsarga amata pretendentam. Saeimas balsojums bija aizklāts. Par R.Apsīti nobalsoja 70, pret – 16 deputāti, 1 atturējās. R.Apsīša kandidatūru atbalstīja valdošā koalīcija – TP, ZZS, TB/LNNK, ZZS, kā arī opozīcijā esošais JL.
Tiesībsargu ievēlēja mēnesi pēc tam, kad bija stājies spēkā Tiesībsarga likums, kuru Saeimā bija iesniegusi un virzījusi Vaira Vīķe-Freiberga. Partijas kandidātus meklēja kūtri un neinteresēti, bet Saeimā nespēja vienoties par ieteiktajiem kandidātiem - TP biedru Ringoldu Balodi un TB/LNNK ieteikto profesori Rasmu Kārkliņu (šobrīd Vienotība).
2009.gadā Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība atklātā vēstulē lūdza Saeimai atbrīvot Apsīti no amata, norādot uz labas pārvaldības trūkumu birojā, izpratnes trūkumu par ombuda institūcijas lomu, kā arī izrēķināšanos ar darbiniekiem, kuri iebilst pret nesaimniecisku rīcību ar finansēm. Apsītis no amata neaizgāja, bet atstādināja darbieces, kas bija ziņojušas par pārkāpumiem. Viena no viņām ar tiesas lēmumu darbā šobrīd atjaunota.
Atbildīgā Saeimas komisija Ingrīdas Circenes (V) vadībā uzskatīja, ka strīdi jārisina biroja iekšienē.
9. Saeima bijusi vāja un neieinteresēta Tiesībsarga biroja darbības efektivitātes un autoritātes stiprināšanā.
Atslēgas vārdi: Tiesībsargs, Apsītis, Balodis, Kārkliņa, Kalvītis, neefektivitāte, bezdarbība
- Tiesībsarga meklēšana – pazīstamie un nepazīstamie kandidāti
- Atbalsts Romānam Apsītim
-
Nesaskaņas Tiesībsarga birojā
- NVO lūdz Saeimu izvērtēt nesaskaņas Tiesībsarga birojā
- Saeimas komisija: birojam pašam jāatrisina savas problēmas
-
Apsītis atzīst, ka jūtas sadrupis, amatu neatstāj
- Rezultāts
Tiesībsarga meklēšana – pazīstamie un nepazīstamie kandidāti
Strauji tuvojoties 2007.gada 1.janvārim, kad stājās spēkā Tiesībsarga biroja likums, partijās notika negribīga kandidātu meklēšana. Tika panākta vienošanās kandidātus izvirzīt līdz 2006.gada 5.decembrim. Tautas partijas valde Tiesībsarga amatam izvirzīja Latvijas Universitātes pasniedzēju, tobrīd TP biedru Ringoldu Balodi.
TB/LNNK Saeimas frakcija nolēma šim amatam izvirzīt politikas zinātņu profesori Rasmu Kārkliņu. Vēl pirms jautājums nonāca līdz balsošanai, koalīcijas partijas prognozēja atbalstu TP virzītajam kandidātam R.Balodim. Ministru prezidents A.Kalvītis komentēja: “Neuztraucieties, būs Balodis, par tādu Rasmu Kārkliņu es neko pat dzirdējis neesmu.”
Divās balsošanas kārtās Saeimas deputāti tā arī nespēja vienoties par labu kādam no kandidātiem. Pēc šī balsojuma Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga netieši norādīja, ka partijas līdz šim nav pietiekami nopietni pievērsušās šim jautājumam, aicinot vairāk padomāt par Tiesībsarga institūta jēgu un nozīmi demokrātijas stiprināšanā.
Atbalsts Romānam Apsītim
Romānu Apsīti, Satversmes tiesas tiesnesi, kuram drīzumā beidzās tiesneša pilnvaras, Tiesībsarga amatam izvirzīja premjerministrs Aigars Kalvītis. Apsīša kandidatūrai atbalstu izteica ne vien tobrīdējās koalīcijas partijas (TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK), bet arī opozīcijā esošais Jaunais laiks. Par R.Apsīša ievēlēšanu 2007.gada 1.martā nobalsoja 70 Saeimas deputāti.
Nesaskaņas Tiesībsarga birojā
Tiesībsarga biroja vārds līdz šim visskaļāk izskanējis tieši ar nesaskaņām pašā birojā. 2009.gada pavasarī Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimai ar lūgumu atbrīvot no amata pašreizējo Tiesībsargu, norādot uz valsts budžeta līdzekļu nesaimniecisku izlietojumu Tiesībsarga birojā, labas pārvaldības trūkumu, nespēju saglabāt neitralitāti, izpratnes trūkumu par ombuda institūcijas lomu, kā arī izrēķināšanos ar darbiniekiem, kuri iebilst pret nesaimniecisku rīcību ar finansēm. No biroja 54 darbiniekiem šo vēstuli parakstīja 26 darbinieki. Vienlaikus Valsts kontroles ziņojumā par Tiesībsarga biroja 2007.gada finanšu pārskatu tika konstatēts, ka finanšu līdzekļi birojā netiek izmantoti saimnieciski. Biroja darbinieki vēstulē norādīja, ka R.Apsītis apdraud Tiesībsarga biroja attīstību un autoritāti. Tiesībsargs R.Apsītis tobrīd bija devies atvaļinājumā, taču viņa vietniece V.Slaidiņa izplatīja paziņojumu, kurā noraidīja biroja darbinieku vēstulē pausto par Tiesībsarga ietekmējamību.
NVO lūdz Saeimu izvērtēt nesaskaņas Tiesībsarga birojā
Pēc Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības atklātās vēstules augstākajām valsts amatpersonām, nesekoja nekāda darbība. Trīs nevalstiskās organizācijas: “Latvijas Cilvēktiesību centrs”, “Sabiedrība par atklātību - Delna” un “Resursu centrs sievietēm - Marta” publicēja atklātu vēstuli, kurā aicināja Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē izvērtēt Tiesībsarga biroja darbības efektivitātes un reputācijas jautājumus. Organizācijas vēstulē pauda neizpratni par Saeimas komisijas pasīvo nostāju minētajā jautājumā un vērsa uzmanību uz to, ka vienīgi Saeima ir tiesīga lemt par tiesībsarga apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata, līdz ar to tai ir tiesības vērtēt tiesībsarga spēju pildīt amata pienākumus.
Saeimas komisija: birojam pašam jāatrisina savas problēmas
Saeimas Cilvēktiesību komisiju tobrīd vadīja Jaunā laika deputāte Ingrīda Circene, kura pēc R.Apsīša un darbinieku arodbiedrības uzklausīšanas komisijas sēdē komentēja, ka darbinieku arodbiedrības pārmetumi ir vairāk balstīti emocijās, nevis konkrētos faktos, kas pierādītu Apsīša kūtrumu cilvēktiesību jautājumu aizstāvībā, jo darbinieku minētie piemēri neietilpst tiesībsarga kompetencē. Viņa arī uzsvēra, ka par biroja darbības efektivitāti nevar būt atbildīgs tikai tiesībsargs. Saeimas komisija nepieņēma lēmumu par lietas izskatīšanas turpināšanu un skaidri pieprasīja, lai konflikts tiktu atrisināts iekšēji.
Apsītis atzīst, ka jūtas sadrupis, amatu neatstāj
Pirmo trīs Tiesībsarga biroja darbības gadu laikā biroja vadītājs vairākkārt izpelnījies kritiku par pasivitāti, neieinteresētību un vāju funkciju pildīšanu un to, ka birojs nav ieguvis autoritāti sabiedrībā. Pats R.Apsītis publiski atzinis, ka jūtoties noguris un sadrupis. Viņš publiski izteicies, ka varētu atstāt šo amatu, taču līdz šim to nav izdarījis. Līdz šim neviena politiskā partija nav izteikusi gatavību rosināt Tiesībsarga nomaiņu.
Rezultāts
Pret divām biroja darbiniecēm tika uzsākta dienesta pārbaude par iespējamu interešu konfliktu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma nosacījumu pārkāpumiem. Uz pārbaudes laiku darbinieces tika atstādinātas no amata. Abas darbinieces atstādināšanu apstrīdēja tiesā. 2010.gada martā tiesa apmierināja vienas no viņām – Annijas Dāces prasību, atzīstot, ka Tiesībsarga R.Apsīša rīkojums par viņas atstādināšanu ir prettiesisks. Saeima līdz šim nav izrādījusi iniciatīvu Tiesībsarga biroja darbības efektivitātes un autoritātes stiprināšanā.
2011.gada martā, beidzoties R.Apsīša pilnvarām, Saeima Tiesībsarga amatā ievēlēja Juri Jansonu.
Avoti: Diena, LETA, Delna
Atpakaļ uz sarakstu 
