Amatpersonu vēlēšana, iecelšana, atcelšana
arhīvs
Normunda Vilnīša atbrīvošana no KNAB priekšnieka amata
Vilnītis pārņēma KNAB vadību laikā, kad birojam bija liela sabiedrības uzticība un atpazīstamība. Tomēr biroju bija novājinājusi ilgstošā situācija, kad tam nebija vadības. Nedaudz vairāk kā gadu pēc Vilnīša stāšanās amatā „Sabiedrības par atklātību – Delna” veiktajā pētījumā KNAB darbība tika vērtēta kritiski, norādot uz mazāku biroja aktivitāti augstākā līmeņa politiskās korupcijas lietu izmeklēšanā. 2010.gada pavasarī Vilnītis veica izmaiņas KNAB struktūrā, izveidojot tieši sev pakļautu operatīvo darbinieku grupu, pamatojot to ar darba izvēršanu reģionos. Tas izsauca kritiku gan no KNAB darbinieku, gan NVO puses. Ministru prezidents Vilnīša uzsākto reformu gan atcēla, tomēr Vilnītis to apstrīdēja. Sekoja ilgstoša un neproduktīva Vilnīša darbības pārbaude, kā arī Ministru prezidenta un KNAB priekšnieka apmaiņa ar rīkojumiem un to apstrīdēšana. Šajā laikā situācija birojā aizvien vairāk pasliktinājās. Mazāk publiska bija Vilnīša vēršanās pret pieredzējušajiem KNAB darbiniekiem. Divu gadu laikā biroju pameta vairāki desmiti KNAB darbinieku. Vislielākos protestus izraisīja Vilnīša uzsāktās disciplinārlietas pret KNAB priekšnieka vietniekiem J.Strīķi un A.Vilku. 2011.gada maijā Vilnītis nepamatoti atbrīvoja no amata A.Vilku. 2011.gada jūnijā Saeima Vilnīti atbrīvoja no amata. Komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, lielā mērā balstījās uz KNAB darbinieku savākto un Ministru prezidentam un Ģenerālprokuratūrai 2010.gada novembrī iesniegto informāciju par KNAB priekšnieka pieļautajiem pārkāpumiem.
Atslēgas vārdi: KNAB, Vilnītis, Vilks, Strīķe, valdība, Dombrovskis, Ģenerālprokuratūra, Kalnmeiers
- Problēmas ar personīgajām finansēm
- Vilnītis KNAB veido jaunas struktūrvienības
- Vilnīša reforma: Ministru prezidents atceļ, Ģenerālprokuratūra ļauj turpināt
- Politiķi pret KNAB
- KNAB darbinieki: mērs ir pilns
- Disciplinārlieta pret Diānu Kurpnieci
- Disciplinārlietas pret vietniekiem par intervijām plašsaziņas līdzekļiem
- Otrā disciplinārlieta pret Vilku
- Vilnīša darbības ilgā pārbaude
- J.Jurašs ziņo par Vilnīša vēlmi noklausīties politiķus
- Ģenerālprokuratūra rosina izvērtēt Vilnīša atbilstību amatam
- Valdība un Saeima atbalsta Vilnīša atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata
Problēmas ar personīgajām finansēm
Stājoties amatā, Vilnītis deklarēja 221 175 eiro (155 442 latu) parādsaistības, kā arī aptuveni 65 000 latu lielus aizdevumus un ap 3500 latu skaidrā naudā. 2010.gada martā TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Vilnīša sievas uzņēmuma “DGS Mājas” kopējās parādsaistības ir aptuveni 1,5 miljonu latu. Uzņēmums nevarēja nomaksāt ikmēneša saistības un tādēļ bija saņēmis tiesisko aizsardzību. Vilnītis atzina, ka sabiedrībai ir tiesības zināt par viņa ģimenes finansiālo stāvokli, taču noliedza, ka viņa sievas parādi varētu ietekmēt viņa darbu.
Vilnītis KNAB veido jaunas struktūrvienības
Pirmās publiskās ziņas par to, ka situācija KNAB iekšienē ir saspringta, parādījās 2010.gada pavasarī. Tas bija saistīts ar N.Vilnīša uzsākto KNAB struktūras reformu. 2010.gada 1.aprīlī Vilnītis bija izdarījis grozījumus KNAB reglamentā, izveidojot jaunu struktūrvienību korupcijas apkarošanai reģionos, kā arī paredzot likvidēt vienu no vietnieku amatiem.
Tas radīja bažas par iespējamu biroja vājināšanu, pirmkārt, atbrīvojoties no sekmīgi strādājošās Jutas Strīķes, otrkārt, pārvietojot akcentu no nopietnām politiskās korupcijas lietām, kas koncentrējās galvaspilsētā, uz salīdzinoši zemāka līmeņa administratīvās korupcijas izpausmēm. Bija izveidota piecu operatīvo darbinieku grupa, kas bija iekļauta Vilnītim tieši pakļautajā Informācijas uzkrāšanas un analīzes nodaļā. Līdz ar to šie darbinieki nebūtu pakļauti Korupcijas apkarošanas daļas vadītājai Jutai Strīķei, kura bija atbildīga par visu biroja operatīvo darbību. Vilnītis to pamatoja ar to, ka KNAB darba stiprināšana reģionos ir paredzēta jau 2002.gadā pieņemtajā KNAB likumā (tā 3.pantā minēts, ka KNAB sastāvā ir arī teritoriālās nodaļas). Turklāt tā esot arī daļa no KNAB darba plāna, ko viņš prezentējis atlases konkursa gaitā. Taču Vilnīša izveidotā struktūrvienība darbojās Rīgā, turklāt KNAB arī līdz šim bija izmeklējis korupciju Latvijas reģionos.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” aicināja Vilnīti apturēt uzsākto KNAB struktūras reformu un nākamajā KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē skaidrot tās nepieciešamību. Pret Vilnīša uzsākto reformu asi iebilda viņa vietnieki, pieredzējušie KNAB darbinieki Juta Strīķe un Alvis Vilks. KNAB tika izplatīta atklāta vēstule, ko bija parakstījuši gandrīz visi Korupcijas apkarošanas daļas darbinieki. Tajā bija paustas bažas par Vilnīša sākto strukturālo reformu sekām, norādīts uz viņa vēršanos pret Jutu Strīķi, Alvi Vilku un citiem biroja darbiniekiem. Kā atbildi uz šo vēstuli Vilnītis izplatīja biroja darbinieku vidū savu vēstījumu, kurā apgalvoja, ka abi viņa vietnieki „nevēlas veicināt biroja attīstību un vienot kolektīvu kopēja mērķa sasniegšanai”.
2010.gada jūnijā pēc Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes ierosinājuma tika izveidota starpinstitūciju komisija Ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja vadībā KNAB struktūras reformas izvērtēšanai. Tai tika dots salīdzinoši ilgs darbības termiņš. Tā iemesls, visticamāk, bija politiķu vēlme jautājumu par iespējamo Vilnīša atbrīvošanu atlikt uz laiku pēc Saeimas vēlēšanām, lai tas netiktu izmantots partiju priekšvēlēšanu kampaņās.
Vilnīša reforma: Ministru prezidents atceļ, Ģenerālprokuratūra ļauj turpināt
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, KNAB reglamenta izmaiņām ir nepieciešams ministru prezidenta saskaņojums. Šajā gadījumā tas nebija laikā saņemts. 2010.gada 3.jūnijā ministru prezidents V.Dombrovskis apturēja iecerēto reformu, uzdodot Vilnītim atcelt grozījumus KNAB reglamentā. Valsts kancelejas juristi atzina, ka Vilnītis nav sniedzis pietiekamu pamatojumu šīs nodaļas izveides lietderībai un efektivitātei. Vilnītis vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) rezolūcijas par KNAB reformu apturēšanu atbilstību likumam. Prokuratūras lēmums bija labvēlīgs Vilnītim. Vilnītis uzskatīja, ka viņa uzsāktās reformas ir pareizas un būtiski nepieciešamas KNAB darbības uzlabošanai, neskatoties uz ekonomisko krīzi. Viņš norādīja, ka operatīvās grupas izveidi darbam reģionos bija iekļāvis jau KNAB 2009.gada otrā pusgada darba plānā, taču par uzdevumu atbildīgie J.Strīķe un Juris Jurašs nebija to izpildījuši.
Politiķi pret KNAB
Jau kopš 2010.gada pavasara atsevišķi politiķi uzsāka publiskus uzbrukumus KNAB, vēršoties pret J.Strīķi un A.Vilku. Vilnīša uzsākto KNAB struktūras reformu publiski aizstāvēja vairāki politiķi. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dz.Jaundžeikars (LPP/LC) darbinieku iebildumus nosauca par uzbrukumu N.Vilnītim, apgalvojot, ka Juta Strīķe un Alvis Vilks nepakļaujas vadītāja rīkojumiem. Viņš arī uzskatīja, ka, atceļot Vilnīša rīkojumu, likumu ir pārkāpis ministru prezidents V.Dombrovskis. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) komisijas sēdē pauda viedokli, ka Vilnītim ir tiesības atbrīvot no amata Jutu Strīķi. 2010.gada 18.augustā intervijā Latvijas Avīzei Ainārs Šlesers (LPP) pauda viedokli, ka Jutas Strīķes atrašanās KNAB vadošā amatā ir viens no lielākajiem draudiem Latvijas politiskajai videi: “KNAB joprojām ir politizēta struktūra, kuru vada Juta Strīķe, un mēs dzīvojam bīstamā situācijā, kad drošības dienesti pirms vēlēšanām var paņemt ciet jebkuru. Tā nevar būt!” 2010.gada novembrī arī valdību veidojošās Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa izteicās, ka amatu varētu zaudēt ne tikai N.Vilnītis, bet arī abi viņa vietnieki Strīķe un Vilks.
KNAB darbinieki: mērs ir pilns
2010.gada rudenī J.Strīķe un A.Vilks žurnālistiem lika saprast, ka apsver iespēju pamest darbu birojā. Novembrī tika izplatīta atklāta vēstule, ko bija parakstījuši 94 no 142 KNAB darbiniekiem, būtībā izsakot neuzticību KNAB priekšniekam. Darbinieki pauda kritiku par Vilnīša attieksmi pret KNAB darbiniekiem, dēvējot to par mobingu. Vēstulē tika apgalvots, ka Vilnīša attieksmes dēļ darbu ir pametuši daudzi pieredzējuši darbinieki, kamēr bez konkursa tiek pieņemti darbā Vilnītim lojāli cilvēki, kuri nevērtējot vadītāja doto rīkojumu tiesiskumu vai lietderību. Žurnāls „Ir” apgalvoja, ka Vilnīša darbības laikā no darba KNAB ir aizgājuši 38 vadoši darbinieki, viņu vietā tika pieņemti Vilnīša bijušie kolēģi no Policijas akadēmijas. KNAB darbinieki arī pauda neapmierinātību ar to, ka biroja struktūras izmaiņas Vilnītis ir izstrādājis vienpersoniski, neiesaistot attiecīgo nodaļu vadītājus.
2010.gada novembrī Ministru prezidentam un Ģenerālprokuratūrai tika iesniegts KNAB priekšnieka vietnieku J.Strīķes un A.Vilka, kā arī 7 KNAB nodaļu vadītāju sagatavots ziņojums par aptuveni 70 epizodēm, kas liecina par Vilnīša iespējamo prettiesisko rīcību. Ģenerālprokuratūra uzsāka pārbaudi par ziņojumā minētajiem faktiem. Pārbaude tika pabeigta 2011.gada martā un tieši darbinieku atklātie fakti bija pamats vēlākajai Vilnīša atbrīvošanai no amata.
Disciplinārlieta pret Diānu Kurpnieci
Jau 2009.gadā N.Vilnītis sāka vērsties pret pieredzējušiem KNAB darbiniekiem, tomēr publiski tas kļuva zināms tikai vēlāk. 2009.gada novembrī bija uzsākta disciplinārlieta pret ilggadējo KNAB Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci. Iemesls bija viņas izteikums TV3, atzīstot KNAB darba vājināšanos N.Vilnīša laikā: “..pirms kāda laika, kad KNAB strādāja aktīvāk”, kā arī faktu, ka viņa neesot sagaidījusi ASV vēstnieci, kura bija nedaudz agrāk ieradusies uz tikšanos ar N.Vilnīti. Pārbaude ilga četrus mēnešus un beidzās ar mutiskas piezīmes izteikšanu. Izmeklēšanas komisija bija secinājusi, ka saistībā ar pirmo inkriminēto pārkāpumu D.Kurpniece bija nožēlojusi publiski izteikto frāzi, turklāt pierādīja komisijai, ka birojs tiešām ir strādājis mazāk aktīvi. Otrajā gadījumā komisija konstatēja, ka Vilnītis D.Kurpniecei nemaz nebija devis uzdevumu sagaidīt biroja apmeklētājus.
Disciplinārlietas pret vietniekiem par intervijām plašsaziņas līdzekļiem
Pēc pirmajām domstarpībām un iebildumiem par KNAB reformu Vilnītis aizliedza saviem vietniekiem, kuri līdz šim bija snieguši viedokli par savā pārziņā esošiem jautājumiem, runāt ar presi. To intervijā žurnālam „Sestdiena” 2010.gada 3.jūnijā atzina Juta Strīķe. 2010.gada 19.jūnijā notika Nacionālās drošības komisijas sēde, kurā tika pieņemts lēmums KNAB vadītāja vietniekiem publiski neizteikties par Vilnīša uzsākto reformu un darbinieku konfliktu ar biroja priekšnieku.
2010.gada 18.septembrī Alvis Vilks, Vilnīša prombūtnes laikā pildot biroja vadītāja pienākumus, sniedza interviju ziņu aģentūrai LETA. Viņš atzina joprojām KNAB esošo saspīlējumu un domstarpības ar biroja vadītāju. Pēc šīs intervijas Vilnītis pret Vilku uzsāka disciplinārlietu un pat lika pārmeklēt viņa kabinetu, lai atrastu intervijas ierakstu. Šīs disciplinārlietas termiņi tika vairākkārt pagarināti. Iekšējā izmeklēšana par intervijas sniegšanu ilga gandrīz 5 mēnešus, tā tika pabeigta tikai 2011.gada aprīlī.
2010.gada 3.decembrī tika ierosināta disciplinārlieta pret J.Strīķi. Arī viņai tika pārmesta nesankcionēta viedokļa paušana plašsaziņas līdzekļiem – portālam “Pietiek.com”, TV3 un TV5. Disciplinārlieta pret Strīķi tika pabeigta 2011.gada martā, viņai tika izteikts rājiens.
Otrā disciplinārlieta pret Vilku
2011.gada martā tika uzsākta vēl viena pārbaude par A.Vilku saistībā ar PHARE 2003.gada Nacionālās programmas ietvaros īstenoto projektu "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstība un nostiprināšana". Vilks bija formāli atbildīga amatpersona par šī projekta īstenošanu. 2005.gadā uzsāktā projekta ietvaros bija paredzēta integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrāde, tomēr tā tā arī netika pabeigta. Vilnītis apgalvoja, ka tas ir noticis Vilka bezdarbības dēļ. Savukārt Vilks skaidroja, ka tehnisku iemeslu dēļ nav ticis īstenots projekta pēdējais posms – pieslēgums Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sistēmai. Pēc pārbaudes beigām 2011.gada 7.martā Vilnītis ierosināja disciplinārlietu pret Vilku un pieņēma lēmumu atstādināt A.Vilku no amata pienākumiem par “nolaidīgu darba pienākumu izpildi, ilgstošu bezdarbību, maldinošas informācijas sniegšanu”. Vilks apstrīdēja Vilnīša lēmumu Ministru prezidentam, kurš atcēla Vilnīša rīkojumu par Vilka atstādināšanu. Nākamajā dienā Vilnītis ar jaunu rīkojumu atstādināja Vilku vēlreiz. Šo rīkojumu premjers neatcēla. 2011.gada 10.maijā izmeklēšana disciplinārlietā tika pabeigta un pēc dažām dienām Vilnītis atcēla Vilku no amata. Vilks šo lēmumu pārsūdzēja tiesā. Ģenerālprokuratūra pēc Vilnīša iesnieguma atteicās ierosināt kriminālprocesu pret Vilku. Finanšu ministrija pēc konsultēšanās ar Ģenerālprokuratūru un citām atbildīgajām iestādēm apgalvoja, ka KNAB var risināt radušos situāciju un pabeigt projektu. 2011.gada jūnijā valdība KNAB projekta pabeigšanai piešķīra 25 000 latu.
Vilnīša darbības ilgā pārbaude
2010.gada jūnijā pēc Valsts prezidenta Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidotā starpinstitūciju komisija, kurai bija dots uzdevums izvērtēt KNAB struktūras reformu, savu slēdzienu deva tikai oktobra beigās, jau pēc Saeimas vēlēšanām. Vilnīša rīkojums par izmaiņām biroja struktūrā tika atzīts par kopumā lietderīgu un pamatotu, tomēr norādot, ka reģionālo operatīvo izstrāžu grupas iekļaušana Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļā neatbilst šīs nodaļas mērķim un funkcijām. Komisija norādīja arī uz sadarbības un komunikācijas problēmām KNAB. Ministru prezidents V.Dombrovskis uzdeva N.Vilnītim uzlabot KNAB struktūras reformas plānu, novēršot funkciju dublēšanos. Arī šajā reizē Vilnītis premjera rezolūciju apstrīdēja Ģenerālprokuratūrā. Taču 2011.gadā tās lēmums bija Vilnītim nelabvēlīgs. Ģenerālprokuratūra 2011.gada februārī atzina, ka Ministru prezidenta rīcība, atceļot Vilnīša rīkojumu par KNAB struktūras izmaiņām, ir likumīga.
2010.gada novembrī Ministru prezidents pagarināja starpinstitūciju komisijas darbu, uzdodot tai līdz 2011.gada 10.janvārim izvērtēt Vilnīša rīcības atbilstību labas pārvaldes principiem, kā arī tās tiesiskos aspektus. Pēc iepazīšanās ar komisijas ziņojumu 2011.gada janvārī ministru prezidents Valdis Dombrovskis atcēla N.Vilnīša 2010.gada aprīlī sākto KNAB reorganizāciju. Viņš pauda viedokli, ka Vilnītim pašam būtu jāatkāpjas no amata. 2011.gada martā Vilnītis iesniedza ministru prezidentam jaunu biroja reglamenta variantu, taču valdības vadītājs to neapstiprināja.
J.Jurašs ziņo par Vilnīša vēlmi noklausīties politiķus
2011.gada 22.martā Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs paziņoja, ka N.Vilnītis ir licis noklausīties vairāku politiķu telefona sarunas. Ģenerālprokuratūra uzsāka pārbaudi par šiem apgalvojumiem, tomēr 2011.gada aprīļa sākumā pabeigtajā pārbaudē netika gūti pierādījumi tam, ka Vilnītis būtu licis pretlikumīgi noklausīties politiķus. Vienlaikus Ģenerālprokuratūra atteica sākt kriminālprocesu pret Jurašu un Strīķi par šo neslavas celšanu. Ē.Kalnmeiers skaidroja, ka runa ir par darba sarunām, kuru ietvaros Vilnītis varētu būt devis iespējamas norādes par politiķu noklausīšanos, tomēr ar šo informāciju nepietiek, lai apstiprinātu vai noliegtu apgalvojumus par politiķu noklausīšanos. Žurnāls Ir, balstoties uz neoficiālu informāciju, apgalvoja, ka Vilnītis esot izteicies par iespējamu S.Āboltiņas, L.Mūrnieces un E.Jaunupa (V), kā arī K.Gerharda un E.Jakrina (TB/LNNK) noklausīšanos.
Ģenerālprokuratūra rosina izvērtēt Vilnīša atbilstību amatam
2011.gada martā tika pabeigta Ģenerālprokuratūras pārbaude par KNAB darbinieku vēstulē minētajiem Vilnīša pārkāpumiem. Pēc Ē.Kalnmeiera ierosinājuma valdība izveidoja komisiju N.Vilnīša atbilstības amatam izvērtēšanai. Ģenerālprokurors žurnālistiem skaidroja, ka vēstulē minētie pārkāpumi kopumā varētu veidot “kritisko masu”, lai būtu pamats izvērtēt Vilnīša atbilstību amatam. Ģenerālprokurora Ē.Kalnmeiera vadītās komisijas sastāvā bija Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). Komisija izvērtēja 13 dažādus iespējamus pārkāpumus, kas bija minēti viņa vietnieku iesniegtajā ziņojumā. Desmit gadījumos Vilnīša rīcībā bija konstatēti būtiski un sistemātiski Krimināllikuma un Operatīvā darbības likuma pārkāpumi. Vienā gadījumā komisija nesniedza savu vērtējumu, lai neietekmētu kriminālprocesa izmeklēšanu, bet divos gadījumos likumpārkāpumi netika konstatēti. 2010.gada 15.jūnijā komisija ieteica valdībai izskatīt jautājumu par Vilnīša atbrīvošanu no amata.
Valdība un Saeima atbalsta Vilnīša atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata
Jau nākamajā dienā pēc komisijas slēdziena saņemšanas bija paredzēts šo jautājumu izskatīt ārkārtas valdības sēdē. Vilnītis šajā sēdē nepiedalījās, lai gan viņš tika aicināts, tajā skaitā - saskaņā ar instrukciju, kādā valsts amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā un par ārkārtas notikumiem valstī, uz viņa dzīvesvietu nosūtot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku. Valdība atbalstīja Vilnīša atbrīvošanu no amata un tajā pašā dienā nodeva to izskatīšanai Saeimai. 2011.gada 16.jūnijā par Vilnīša atbrīvošanu aizklātā balsojumā nobalsoja 82 deputāti. 2 deputāti atturējās, netika nodota neviena balss pret Vilnīša atbrīvošanu.
Ar Ministru prezidenta V.Dombrovska rīkojumu par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju tika iecelta Juta Strīķe. 29.jūnijā viņa kā prettiesisku atcēla Vilnīša lēmumu par A.Vilka atbrīvošanu no amata. Līdz ar Vilnīti amatu pameta pieci darbinieki.
Pēc Vilnīša abrīvošanas no amata daļēji tika publiskots (neietverot klasificētu informāciju) ģenerālprokuratūras atzinums par Vilnīša atbilstības amatam izvērtējumu. Vilnīša pārkāpumi ietvēra: personas bez augstākās izglītības pieņemšanu darbā, operatīvās darbības pasākumu uzticēšanu darbiniekiem, kas nav amatpersonas. Komisija arī secināja, ka Vilnīša nostāja, novērtējot ES PHARE 2003.gada nacionālās programmas projektu "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstīšana un nostiprināšana" kā nelietderīgu un pēc būtības atsakoties to pabeigt (tas bija pamats disciplinārlietai pret A.Vilku), var radīt zaudējumus valstij.
Avoti:
Grundule, L., Bagātais, J. papildināta - KNAB vadītāja amata pretendenti izklāsta valdībai savu vīziju par biroja darbību. LETA. 27.01.2009.
Rutka, A. KNAB priekšnieka tiešā pakļautībā turpmāk 11 nodaļu vietā strādās četras. LETA. 20.05.2009.
Bagātais, J. Izveidota KNAB priekšnieka vērtēšanas komisija. LETA. 23.03.2010.
Kļanska, D. "Delna" pieprasa Vilnītim apturēt plānotās strukturālās pārmaiņas KNAB. LETA. 19.05.2010.
Rutka, A. Prokuratūrā visaptveroša pārbaude par KNAB darbu netiek veikta. LETA. 07.06.2010.
Rutka, A. Vilnītis: Mani vietnieki nevēlas veicināt KNAB attīstību un vienot kolektīvu kopēja mērķa sasniegšanai. LETA. 09.06.2010.
Rozenbergs, R., Dreiblats, U. Delnas biedre: «Nespēju ilgstoši publiski melot». Neatkarīgā Rīta Avīze. 14.07.2010.
Līcītis, E. Ko Šlesers atlaidīs pirmos [intervija ar A.Šleseru]. Latvijas Avīze. 18.08.2010.
Rutka, A. Vilks: Savstarpējās attiecības KNAB nav tik harmoniskas kā paradīzē [intervija ar A.Vilku]. LETA. 18.09.2010.
Prasīs uzlabot Vilnīša plānu. Latvijas Avīze. 30.10.2010.
Rutka, A. papildināta - Pēc intervijas ar aģentūru LETA pārmeklē KNAB priekšnieka vietnieka Vilka kabinetu. LETA. 01.11.2010.
Cīrulis, E. KNAB varētu ripot galvas. Latvijas Avīze. 04.11.2010.
Rutka, A., Bagātais, J. papildināta - Ģenerālprokuratūra atzīst par likumīgu un pamatotu Ministru prezidenta rīcību saistībā ar izdoto rezolūciju par KNAB reglamentu. LETA. 10.02.2011.
Vilemsons, M., Zvejnieks, O. papildināta - Jurašs: KNAB priekšnieks Vilnītis prettiesiski lūdzis noklausīties vairāku politiķu sarunas. LETA. 22.03.2011.
Fahretdinova, A. papildināta - Strīķe atceļ Vilnīša lēmumu par Vilka atbrīvošanu. LETA. 29.06.2011.
Resursi internetā:
Atpakaļ uz sarakstu 
