Amatpersonu vēlēšana, iecelšana, atcelšana
Māra Vīganta neapstiprināšana par Augstākās tiesas tiesnesi 2009.gadā
2009.gada 22.oktobrī Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā neiecēla Māri Vīgantu, lai gan viņa kandidatūru bija atbalstījusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Saeimas Juridiskā komisija. Tas bija ļoti rets gadījums, kad Saeima neapstiprina amatā tiesnesi, nepaskaidrojot šāda balsojuma motīvus. M.Vīgants bija viens no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam 2007.gadā.
Balsojums bija aizklāts. Par Vīganta kandidatūru balsoja 26, bet pret – 43 deputāti, atturējās 14 deputāti. Daudzi deputāti nevēlējās atklāt savu balsojumu publiski.
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība uzskatīja, ka Saeimas negatīvais lēmums ir atriebība tiesnesim un pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu. Gan bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns, gan bijušais ģenerālprokurors J.Maizītis norādīja uz to, ka tas ir bīstams signāls, ka tiesu varas neatkarība ir apdraudēta.
Pēc I.Bičkoviča uzaicinājuma, M.Vīgants šobrīd strādā Augstākajā tiesā, pieņemts uz laiku, jo to pieļauj likums.
Atslēgas vārdi: Vīgants, Augstākā tiesa, Lembergs, tiesu varas neatkarības apdraudējums
-
Saeimas balsojums
-
Drošības līdzeklis Lembergam
-
Deputātu lēmumi, iespējams, ietekmēti, problēmas ar tiesiskuma izpratni
-
Saeimas deputātu skaidrošanās
- A.Lemberga reakcija
-
Ģenerālmēģinājums pirms balsojuma par Maizīti
-
Rezultāts
Saeimas balsojums
Augstākās tiesas tiesnešus amatā apstiprina Saeima. 2009.gada rudenī Saeimai bija jābalso par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Vīganta apstiprināšanu Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā. Akceptu viņa kandidatūrai bija izteikusi ne vien Tiesnešu kvalifikācijas komisija, bet arī Saeimas Juridiskā komisija, politisko atbalstu bija devis arī tobrīdējais tieslietu ministrs M.Segliņš (TP). Saeima lēma savādāk un tiesnesis neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Ņemot vērā šī balsojuma nozīmīgumu un to, ka tas bija aizklāts, “Sabiedrība par atklātību – Delna” vērsās pie katra Saeimas deputāta, lūdzot atklāt savu balsojumu un tā motīvus. “Delna” saņēma 72 deputātu atbildes, no kurām 44 deputāti savu balsojumu neatklāja. Deputāte A.Rugāte (TP) atklāja, ka balsojusi atturoties, jo nebija pietiekamas informācijas par tiesnesi. Savu balsojumu neatklāja ZZS un Saskaņas centra, PCTVL un LPP/LC frakciju deputāti, kā arī Dz.Rasnačs, M.Grīnblats, I.Kalniņš (TB/LNNK), J.Dalbiņš (TP), J.Porietis (TP), J.Klaužs (TP). Pēc žurnālistu novērojumiem, par tiesneša apstiprināšanu balsojuši Jaunā laika, Pilsoniskās savienības deputāti, ārpus frakcijām esošie deputāti, kā arī daži Tautas partijas deputāti.
Drošības līdzeklis Lembergam
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis M.Vīgants pirms kandidēšanas uz AT tiesneša amatu divas reizes lēma par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Pirmo reizi šāds lēmums tika pieņemts 2007.gada 14.martā, kad Lembergs tika aizturēts uz ceļa Ventspils-Rīga, un otro reizi – jau pēc dažiem mēnešiem, kad viņš atbalstīja apcietinājuma termiņa pagarināšanu. Abas reizes viņa lēmumi tika pārsūdzēti, un abas reizes augstākas instances tiesa tos atstāja negrozītus.
Deputātu lēmumi, iespējams, ietekmēti, problēmas ar tiesiskuma izpratni
Par Saeimas balsojuma rezultātiem pārsteigti bija ne vien Augstākās tiesas pārstāvji, bet arī Administratīvo tiesnešu biedrība, kas izplatīja paziņojumu. Tajā bija teikts: "Pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām."
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns intervijā portālam Citadiena.lv, vērtējot J.Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā, atsaucās uz balsojumu par M.Vīgantu. Guļāns norādīja, ka Vīgants bija saņēmis profesionāļu vērtējumu par atbilstību tiesneša amatam, “tad rodas jautājums, kas šiem deputātiem ir zināms tāds, ko nezināja tiesneši? Līdz šai dienai neviens uz šo jautājumu nav atbildējis. Tāpēc ir diezgan pieņemama versija, kas cirkulē sabiedrībā, ka ietekmīgais cilvēks, kuram, iespējams, ir pietiekama ietekme uz deputātiem, ir panācis šādu balsojumu. Un tā ir atriebība.” Guļāns uzskata, ka aizklātos balsojumos deputātu lēmumi, iespējams, ir ietekmēti. Portālam Citadiena.lv bijušais AT priekšsēdētājs A.Guļāns par šo gadījumu komentēja: “Ja deputātus var tik viegli ietekmēt un pārliecināt, tas ir ne tikai signāls tiesnešiem, bet visiem iedzīvotājiem: ja es varu noorganizēt, ka pogas tiks nospiestas tā, kā es vēlos, lēmumus mūsu valstī pieņem nevis deputāti pēc savas pārliecības un situācijas izvērtējuma, bet tā, kā viņiem pasaka to izdarīt.” Par Saeimas balsojumu neizpratni pauda arī Augstākā tiesa. Tās priekšsēdētājs I.Bičkovičs norādīja, ka tiesneši nav saņēmuši motivētu Saeimas lēmuma argumentāciju par Vīganta neiecelšanu.
Vēlāk, kad Saeima bez argumentiem noraidīja arī J.Maizīša pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā, Valsts prezidents V.Zatlers komentēja: „Tiesnesis Māris Vīgants un ģenerālprokurors Jānis Maizītis bija guvuši Saeimas Juridiskās komisijas deputātu atbalstu, taču Saeimas balsojumā tika noraidīti bez debatēm un argumentācijas. Diemžēl tas norāda uz problēmām ar tiesiskuma izpratni."
Saeimas deputātu skaidrošanās
Kā rakstīja mediji, Saeimas kuluāros bija izskanējusi informācija, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms balsojuma neoficiāli uzrunājusi vairākus frakciju deputātus, lai tie neatbalstītu Vīganta kandidatūru. Ziņu aģentūrai LETA gan ZZS frakcija šo informāciju nosauca par pilnīgām muļķībām. Uz LETA lūgumu šo kuluāru informāciju komentēt, Brigmanis atbildēja: “Mēs neko neesam prasījuši, lai tie deputāti iet uz melu detektoru.” Tautas partijas deputāte, Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece Vīganta neapstiprināšanu komentēja sakot, ka viņai nav zināms, kādēļ deputāti šodien neatbalstīja tiesnesi: "Grūti pateikt, iemeslu var būt daudz, un varbūt tiesneša jaunība bija izšķirošā." Opozīcijā esošā Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka jau komisijā pārliecinājies, ka Vīgantam "ir gaužām zema kompetence. (..) Ja mums būtu bijušas ziņas, ka Vīgants ir Lemberga pāridarītājs, tad mēs noteikti balsotu par."
A.Lemberga reakcija
Uz Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojumu Ventspils mērs Aivars Lembergs reaģēja ar atklātu vēstuli tiesu varas amatpersonām, kurā aicināja tiesnešus “atturēties no jebkādas politiskas darbības, lai tādā veidā ar savu rīcību neradītu iemeslu spekulācijām par biedrības biedru politisko ieinteresētību un angažētību.” 2010.gada janvārī vienā no savām tiesas prāvām A.Lembergs tieši šīs vēstules dēļ pieteica noraidījumu Liepājas Administratīvās tiesas tiesnesei Stellai Blūmai norādot, ka rudenī Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojumu uzskata par visu administratīvo tiesnešu viedokli. Tāpat A.Lembergs publicēja atklātu vēstuli medijos, sakot: “Apgalvojums, ka Lembergs ir vainīgs pie Vīganta karjeras nobremzēšanas, ir pilnīgi nepamatots. Šo karjeru esmu izšķirīgi veicinājis.”
Ģenerālmēģinājums pirms balsojuma par Maizīti
Balsojumu par tiesnesi M.Vīgantu gan augstas tiesu varas amatpersonas, gan eksperti novērtēja kā ģenerālmēģinājumu pirms pavasarī plānotā balsojuma par nākamo ģenerālprokuroru.
2010.gada sākumā šo kā argumentu izmantoja arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga TV3 raidījumā “Nekā personīga”, mudinot rīkot atklātu balsojumu ģenerālprokurora apstiprināšanai. Tiesību zinātņu eksperts A.Endziņš, bijusī Satversmes tiesas tiesnese, Saeimas deputāte I.Čepāne (PS) norādīja, ka par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Valsts prezidents V.Zatlers komentēja, ka diskusijas par tiesnešu apstiprināšanas kārtības pilnveidošanu ir ne vien vēlamas, bet pat akūti nepieciešamas.
Par to, kas notika ar šiem priekšlikumiem, nav informācijas, taču tika izstrādāti priekšlikumi, kas paredzēja noteikt atklātu balsošanu Saeimā šādos gadījumos. Pilsoniskā savienība ierosināja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Grozījumi paredzēja, ka par tiesnešu, ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroja direktora ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu deputāti balso atklāti. Šim priekšlikumam nebija viennozīmīga atbalsta ne vien Saeimā, bet arī tiesu varas amatpersonu vidū. Par šī likumprojektu nodošanu Juridiskajai komisijai nobalsoja 15 deputāti, pret - 59, atturējās 12. Medijos šie divi balsojumi tika skatīti saistīti, proti, visticamāk, deputāti, kuri balsoja pret Vīganta apstiprināšanu, balsoja pret grozījumiem Saeimas kārtības rullī.
Rezultāts
2010.gada 25.janvārī M.Vīgants bez apstiprināšanas Saeimā sāka strādāt kā Augstākās tiesas Civillietu palātas tiesnesis. Viņš amatā AT iecelts ar tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīkojumu saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 79.panta 2.daļu, kas noteic, ka vakantajā tiesneša vietā AT uz laiku var pieņemt darbā apgabaltiesas tiesnesi.
Jāņa Maizīša noraidīšana ģenerālprokurora amatam 2010.gada aprīlī
Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšana
Lemberga stipendiāti
Resursi internetā:
Avoti: LETA, www.at.gov.lv, Diena, LV.lv, Citadiena.lv
Atpakaļ uz sarakstu 
