Kopš darbības uzsākšanas 2002.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), parādot spēju neatkarīgi strādāt politiskās korupcijas mazināšanā, piedzīvoja arvien lielāku politiķu pretestību vai pat mēģinājumus ietekmēt biroja darbu.
Starp panākumiem minama Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lieta, digitālās televīzijas krimināllieta, Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamo noziedzīgo nodarījumu šķetināšana, Rīgas domes attīstības departamenta amatpersonu aizturēšana, uzliktie sodi par partiju finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
Jau kopš 2005.gada Ministru prezidents A.Kalvītis ierosināja vairākas disciplinārlietas pret KNAB vadītāju Loskutovu. 2006.gada rudenī, īsi pirms KNAB publiski paziņoja, ka TP un LPP/LC ir pārkāpušas priekšvēlēšanu kampaņu finanšu ierobežojumus par lielām summām, Kalvītis paziņoja, ka KNAB ir atklāti nopietni finanšu pārkāpumi, un Loskutovu atstādināja. Ņemot vērā, ka Kalvītis bija reaģējis uz VK ziņojumu, kas bija pieejams jau vairākus mēnešus, un pārkāpumi bija nenozīmīgi, patiesais iemesls atstādināšanai varēja būt vēlēšanās pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no "neērtā" Loskutova.
2011.gada 7.decembrī Administratīvā apgabaltiesa atzina par prettiesisku Ministru prezidenta 2007.gada rīkojumu par A.Loskutova atstādināšanu no KNAB priekšnieka amata.
Lai gan valdība bija lēmusi par viņa atbrīvošanu, A.Loskutovs amatā noturējās. Pēc sabiedrības protestiem, tai skaitā ar daudzskaitlīgām demonstrācijām pie Saeimas un doma laukumā, kā arī ģenerālprokurora J.Maizīša iesniegtā protesta Saeimas Juridiskā komisija šo jautājumu nodeva atkārtotai skatīšanai valdībā. Prezidents Zatlers Saeimas lēmumu par Loskutovu saistīja ar Kalvīša valdības pastāvēšanu. 2007.gada decembrī A.Kalvītis atkāpās no amata, valdība krita.
Nepilnu gadu pēc VK revīzijas ziņojuma KNAB konstatēja kratīšanās izņemto naudas līdzekļu iztrūkumu apmēram 135 000 latu apmērā. Uzreiz tika atstādināti divi KNAB darbinieki, kuriem vēlāk piesprieda reālu cietumsodu Šoreiz Loskutovs zaudēja amatu. Ģenerālprokurora vadītā izvērtēšanas komisija secināja, ka KNAB priekšnieks nav nodrošinājis pienācīgu pakļauto amatpersonu darbības kontroli. Saeima 2008.gada 29.jūnijā nobalsoja par A.Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata, jau ar daudz mazākiem sabiedrības protestiem.
Atslēgas vārdi: KNAB, Loskutovs, Kalvītis, politiskā iejaukšanās, atbrīvošana no amata, protesti
Loskutova nonākšana KNAB priekšnieka amatā
KNAB priekšnieka amatu A. Loskutovs ieguva 2004. gada 27. maijā ar plašu Saeimas atbalstu Viņa kandidatūru virzīja pēc I.Emša (ZZS) komisijas ieteikuma, kuras organizētajā atklātajā konkursā par stiprākiem tika atzīti divi citi KNAB darbinieki (arī Loskutovs strādāja KNAB) - vadītāja pienākumu izpildītāja Juta Strīķe un Alvis Vilks. Tomēr Emsis paziņoja, ka viņš Strīķes kandidatūru uz Saeimu nevirzīšot, tāpēc uz Ministru kabinetu virzīja trīs kandidātus. MK izvēlējās Loskutovu, jo viņam tajā laikā bija konflikts ar J.Strīķi, un valdošā koalīcija cerēja, ka Loskutovs viņu atbrīvos no darba KNAB.
Loskutovu tolaik aktīvi aizstāvēja Zaļo un Zemnieku savienība un Tautas partija, lai mazinātu viņuprāt esošo Jaunā laika ietekmi KNAB. Pēc vairākiem gadiem A.Loskutovs sabiedrībai atklāja, ka šo amatu, iespējams, ieguvis tādēļ, ka piekritis aicinājumam un ticies ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Tautas partijas dibinātāju, trīskārtēju premjerministru Andri Šķēli. Loskutovs uzskatīja, ka citādi šajā amatā nevarētu nonākt.
Nesaskaņas ar premjeru A.Kalvīti
Ar KNAB darba aktivizēšanos turpināja pieaugt nesaskaņas starp KNAB darbības uzraugu A.Kalvīti un KNAB priekšnieku. Premjers publiski KNAB darbībai veltīja visai negatīvus apzīmējumus, piemēram, nosaucot biroju par “lielāko operatīvās darbības informācijas tirgotāju”, jo par korupcijas gadījumiem un iespējamu amatpersonu iesaisti tajos arvien biežāk ziņoja žurnālisti. Sabiedrības uzticība birojam bija ievērojami augstāka nekā valdībai vai Saeimai. 2007.gada rudenī KNAB bija jāpublisko informācija par 2006.gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā konstatētajiem partiju pārkāpumiem.
Kalvītis pret A.Loskutovu ierosināja vairākas disciplinārlietas. Skaļākā saistīta ar KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilmāra Bodes atjaunošanu amatā. A.Loskutovs pieņēma lēmumu disciplināri sodīt I.Bodi un pazemināt viņu amatā uz trīs gadiem saistībā ar pārkāpumiem tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas lietas izmeklēšanā. Tieši I.Bodes atrašanās augstajā amatā un pieņemtie lēmumi noteica iznākumus vienā vai otrā izmeklēšanā. Pret I.Bodi vēlāk tika uzsākta kriminālvajāšana par slepenas informācijas izpaušanu. (Lietā Rīgas apgabaltiesa 2008.gadā I.Bodi atzina par vainīgu par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apelācijas kārtībā 2010.gadā AT Krimināllietu departaments Rīgas apgabaltiesas lēmumu atcēla un I.Bodi pilnībā attaisnoja. Savukārt 2011.gada jūnijā kasācijas instance - AT Senāts atcēla 2010.gada AT Krimināllietu departamenta lēmumu un lieta vēlreiz būs jāskata Rīgas apgabaltiesā.) Tieši vēlme saglabāt izmeklētāju I.Bodi amatā tika norādīta kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ A.Lembergs atkārtoti tikās ar A.Loskutovu jau pēc viņa ievēlēšanas amatā. A.Loskutovs publiski komentēja, ka nekādus solījumus A.Lembergam nav devis.
Valsts kontroles revīzijas ziņojums par KNAB darbu atklāj pārkāpumus
Valsts kontrole (VK) revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēja ilgstošus pārkāpumus operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Tā kā operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu, sīkāka informācija publiski netika sniegta. Savdabīgi, ka minēto revīzijas atzinumu Kalvītis saņēma 2007.gada jūnijā, bet lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu viņš pieņēma 2007.gada 24.septembrī, proti, pēc nepilniem četriem mēnešiem.
Kalvīša reakcija – atstādināt!
2007.gada 24. septembrī Kalvītis (TP) ierosināja disciplinārlietu pret Loskutovu, uz izmeklēšanas laiku viņu atstādinot no amata. Šāda premjera rīcība pārsteidza ne vien pašu Loskutovu, kurš par to uzzināja no medijiem, bet arī Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kura līdz tam šādu reakciju uz revīzijas ziņojumos atklāto nebija pieredzējusi, pat par ievērojami smagākiem pārkāpumiem.
2011.gada 7.decembrī Administratīvā apgabaltiesa atzina par prettiesisku Ministru prezidenta 2007.gada rīkojumu par A.Loskutova atstādināšanu no KNAB priekšnieka amata un uzlika par pienākumu Latvijas valstij atlīdzināt Loskutovam nesaņemto darba samaksu par laiku no 2007.gada 25.septembra līdz 2007.gada 8.novembrim. Tāpat tiesa lika valstij A.Loskutovam samaksāt 1000 latu morālā kaitējuma atlīdzību un 22 latu mantiskos zaudējumus un 500 latu atlīdzību par personisko kaitējumu, kā arī 20 latus – A.Loskutova samaksāto valsts nodevu.
Loskutova atbildību vērtē divas komisijas
Loskutova izvērtēšanai tika izveidotas divas komisijas. Vienu izveidoja Valsts civildienesta pārvalde, tās sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Valsts kancelejas, Tieslietu, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām, kā arī no Ģenerālprokuratūras. Otra komisija strādāja ģenerālprokurora J.Maizīša vadībā, tās sastāvā bija vairāki koalīcijas partiju (TP, LPP/LC, TB/LNNK) deputāti un ministri.
Maizīša vadītā komisija atzina, ka nav pamata uzsākt kriminālprocesu, jo KNAB nav veikti nekādi noziedzīgi nodarījumi. Vienīgi komisijas loceklis Dz.Jaundžeikars (LPP/LC) pauda viedokli, ka VK konstatētais ir pietiekams pamats Loskutova atbrīvošanai no amata. Savukārt J.Maizītis komentēja, ka neuzskata, ka Loskutovu bija jāatstādina no amata. Viņaprāt, premjeram Aigaram Kalvītim (TP) nebija tiesiska pamata Loskutovu atstādināt, vēlāk ģenerālprokurors iesniedza protestu par Kalvīša izdoto rīkojumu par Loskutova atstādināšanu.
Otra komisija secināja, ka Loskutovs pārkāpis vairākus normatīvos aktus saistībā ar grāmatvedības kārtošanu KNAB un lēma piemērot disciplinārsodu – rājienu.
Valdība lemj par Loskutova atbrīvošanu, tas izraisa sabiedrības protestus
2007.gada 16.oktobrī valdība nolēma rosināt no amata atbrīvot Loskutovu. 13 valdības ministri nobalsoja par Loskutova atbrīvošanu no amata: H.Demakova, A.Šlesers, I.Godmanis, A.Slakteris, V.Veldre, G.Bērziņš, Dz.Jaundžeikars, A.Baštiks, A.Pabriks, O.Spurdziņš, B.Rivža, D.Staķe, R.Vējonis, A.Kalvītis, savukārt viens – N.Broks (TB/LNNK) no balsojuma atturējās. A.Štokenbergs tobrīd bija komandējumā un valdības sēdē nepiedalījās. Galīgais lēmums bija jāpieņem Saeimai.
Pēc šī balsojuma sabiedrībā zināmas personas aicināja pulcēties pie Saeimas, norādot, ka, vēršoties pret Loskutovu, valdība pārkāpj sarkanajai līnijai. Protestu organizēja un pieteica “Sabiedrība par atklātību – Delna”. Pie Saeimas pulcējās viens no lielākajiem piketiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tajā pēc drošības sargātāju aplēsēm piedalījās aptuveni 5000 protestētāju, kuri pieprasīja A.Kalvīša demisiju. Šie protesti bija iedīglis vēlāk jau daudz plašākai protesta akcijai – tautas sapulcei. Sabiedrības spiediena rezultātā jau pēc tam, kad pats bija atbalstījis Loskutova atbrīvošanu no amata, TP ministrs Artis Pabriks aicināja valdību šo lēmumu pārskatīt. Drīz vien Pabriks TP pameta, savukārt A.Štokenbergu, kurš bija izteicies, ka valdības sēdē nebūtu atbalstījis Loskutova atbrīvošanu, no TP izslēdza.
Politiskais spiediens uz KNAB darbu
Gan prokuratūra, gan pretkorupcijas eksperti uzskatīja, ka, neatkarīgi no lietas būtības, Loskutova atstādināšanas veids nebija likumīgs un drīzāk liecināja par mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu uz KNAB darbu. A.Loskutova atbrīvošanas mēģinājums raisīja plašas šaubas par politiķu patieso motivāciju, pastāvēja versija par to, ka tā ir politiķu izrēķināšanās ar sev nevēlamu cilvēku. Šādas aizdomas pastiprināja tas, ka tobrīd KNAB bija jāpublisko rezultāti par partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu pārsniegšanu, kas, kā jau iepriekš bija prognozējams, bija nelabvēlīgi premjerministra vadītajai Tautas partijai, jo KNAB uzdeva atmaksāt valsts kasē pārtērēto summu – vairāk nekā miljonu latu.
Loskutovs paliek amatā, Kalvītis atkāpjas, Saeima nelemj par atbrīvošanu
Valsts prezidents V.Zatlers norādīja, ka balsojums par Loskutovu Saeimā būs arī balsojums par uzticību Kalvīša valdībai. Pēc skaļajiem protestiem, kas no atbalsta Loskutova palikšanai amatā pārauga līdz prasībai atlaist Saeimu, valdība atsauca lēmumu par Loskutova atstādināšanu. Bija skaidrs, ka Kalvīša demisija ir tikai laika jautājums. 9. novembrī A.Loskutovs atsāka pildīt KNAB priekšnieka pienākumus. Par ieceri atkāpties no amata Kalvītis paziņoja 7.novembrī, tomēr vēl neatkāpās, uzsverot, ka valdībai ir jāpabeidz svarīgākie sāktie darbi, demisijas rakstu prezidentam A.Kalvītis iesniedza 2007.gada 5.decembrī.
KNAB pazūd nauda, Loskutovu atbrīvo no amata
2008.gada 17.aprīlī A.Loskutovs paziņoja, ka ir atstādinājis no amata divus KNAB darbiniekus - I.Veipu un J.Imšu - aizdomās, ka viņi ir piesavinājušies kratīšanās iegūtos līdzekļus. KNAB priekšnieks atklāja, ka konstatēts aptuveni 135 500 LVL naudas iztrūkums. A.Loskutovam tika pārmesta viņa kā iestādes vadītāja atbildība, nepietiekami nodrošinot iekšējos kontroli, kas palīdzētu šādus pārkāpumus novērst. KNAB priekšnieka atbildības izvērtēšanai tika izveidota speciāla komisija, kuru vadīja ģenerālprokurors J.Maizītis. Komisijas vienbalsīgi pieņemtajā atzinumā tika norādīts, ka A.Loskutovs nav nodrošinājis pienācīgu pakļauto amatpersonu darbības un iekšējo kontroli. Nebija izvērtētas un novērstas pirms nepilna gada Valsts kontroles revīzijas atzinumā norādītās nepilnības, kā arī trūka iekšējās kontroles sistēmas par kriminālprocesos izņemtās naudas glabāšanu un uzskaiti.
Kā vēlāk presei skaidroja ģenerālprokurors J.Maizītis, galvenais arguments, kādēļ viņš balsojis par A.Loskutova atbrīvošanu, ir tas, ka pārkāpumi viņa kā biroja priekšnieka funkciju izpildē konstatēti jau atkārtoti, taču nekas nav darīts sistēmas sakārtošanai. Vienlaikus J.Maizītis norādīja, ka politiķiem, balsojot par KNAB priekšnieka atcelšanu, būtu jāvērtē ne vien konkrētie pārkāpumi, bet arī KNAB priekšnieka darbība kopumā un biroja līdzšinējā veiksmīgā darbība. Pats A.Loskutovs atzina, ka par KNAB notikušajiem likumpārkāpumiem jūtas morāli atbildīgs, tomēr neuzskatīja, ka viņam tādēļ jāpamet KNAB priekšnieka amats. Abiem apsūdzētajiem KNAB darbiniekiem Rīgas apgabaltiesa vēlāk piesprieda reālus cietumsodus. Kā viena no versijām šādai KNAB darbinieku rīcībai tika pieļauta provokācija, ar kuru, iespējams, saistīti Tautas partijas spēki, tolaik rakstīja "Diena". Laikrakstam to bija apstiprinājuši vairāki avoti. Tautas partija gan to kategoriski noliedza, vēlāk arī prokuratūra šai versijai neguva apstiprinājumu.
Saeima par Loskutova atbrīvošanu lēma 2008.gada 29.jūnijā, pie Saeimas bija pulcējušies ap 500 piketētāju. Kā ziņoja aģentūra LETA, bijušais premjerministrs A.Kalvītis (TP), ar kuru KNAB priekšniekam bija nesaskaņas, Saeimas namā ieradās pa sānu durvīm apsardzes pavadībā. Par Loskutova atbrīvošanu no amata balsoja deputāti 52, pret bija 40, balsošana notika aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Koalīcijai Saeimā tobrīd bija 52 balsis, tādēļ visticamāk, ka par Loskutova atbrīvošanu nobalsoja visi koalīcijas deputāti (TP, ZZS, LPP/LC, TB/LNNK).
Rezultāts
KNAB ilgstoši bija bez Saeimas ieceltas vadības, līdz 2009.gada martā par KNAB priekšnieku Saeima ievēlēja Normundu Vilnīti, kuru I.Godmaņa (LPP/LC) valdība izvēlējās politizētā procesā.
Protesti pret A.Loskutova atstādināšanu no amata 2007.gada rudenī
Normunda Vilnīša ievēlēšana par KNAB priekšnieku 2009.gadā
Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata 2011. gadā
Resursi internetā:
Valsts kontroles revīzijas ziņojums par operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006.gadā
Loskutovs un oligarhi: kurš kuru? Fragments no LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?”, 27.09.2007.
Avoti: LETA, Diena, “Kas notiek Latvijā?”