Amatpersonu vēlēšana, iecelšana, atcelšana

arhīvs

Jāņa Maizīša noraidīšana ģenerālprokurora amatam 2010.gada aprīlī

Jānis Maizītis ģenerālprokurora amata pienākumus ir pildījis divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Pirmo reizi ģenerālprokurora amatā J.Maizītis tika ievēlēts 2000.gada 11.maijā. Otro reizi ar milzīgu pretestību amatā tika pārvēlēts 2005.gadā. Tieši pēdējā termiņa laikā ģenerālprokuratūras darbs ievērojami pavirzījās uz priekšu tā sauktajās lielajās lietās: Jūrmalgeitas iztiesāšanā, digitālās TV lietas izmeklēšanā, Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā. Vislielākie prokuratūras panākumi saistīti ar krimināllietām, kur viens no apsūdzētajiem ir arī Ventspils mērs A.Lembergs.

Arvien skaļāk par valsts nozagšanu sāka runāt augstas amatpersonas, kuras norādīja, ka Saeimas lēmumi, iespējams, tikuši ietekmēti.

J.Maizīša pilnvaras beidzās 2010.gada 11.maijā. Gada sākumā J.Maizītis apstiprināja, ka piekristu kandidēt uz trešo termiņu. 2010.gada martā AT priekšsēdētājs I.Bičkovičs izvirzīja viņa kandidatūru Saeimas balsojumam, bet, neskatoties uz visu partiju solīto atbalstu, Maizītis netika ievēlēts. Nevalstiskās organizācijas un vairāk kā 300 prokurori aicināja Bičkoviču vēlreiz izvirzīt Maizīti.

Tomēr pēc vairāku mēnešu pauzes AT priekšsēdētājs izvirzīja līdz tam plašāk nezināmo, bet pieredzējušo virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru, kuru Saeima apstiprināja amatā bez kavēšanās.

Fakts, ka lielākā daļa deputātu meloja par savu atbalstu Maizītim, apliecināja, ka Saeimas balsojumu ir ietekmējušas slēptas intereses.

Vairāki politologi un žurnālisti atzina, ka balsojums par J.Maizīti ir principiāls jautājums par to, kam ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu valstī.

Atslēgas vārdi: Maizītis, ģenerālprokurors, Bičkovičs, Saeima, oligarhu ietekme

uz augšu

Maizīša pārvēlēšana uz otro termiņu 2005.gadā

Trīs mēnešus pirms iepriekšējā pilnvaru termiņa beigām Ventspils uzņēmumiem pastarpināti piederošā “Mediju nama” laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze” uzsāka mērķtiecīgu publikāciju sēriju pret ģenerālprokurora J.Maizīša pārvēlēšanu (piemēram, īpaša sadaļa avīzē ar nosaukumu „Maizīša skandāls”, telefona numurs ar uzsaukumu ziņot par kādiem prokurora pārkāpumiem). Pretestība J.Maizīša pārvēlēšanai bija saistīta ar divām vērienīgām korupcijas lietām, ko tobrīd izmeklēja prokuratūra – digitālās TV skandālu, kā arī izmeklēšanu par Ventspils mēra A.Lemberga saistību ar Ventspils uzņēmumiem. Lai pierādītu viņa iespējamo saistību ar ārzonas uzņēmumiem, prokuratūra jau bija lūgusi tiesisko palīdzību Šveices tiesībsargiem. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tobrīd komentēja, ka J.Maizīša atkārtotu ievēlēšanu “mēģina novērst kādi Latvijā ietekmīgi spēki”. Sabiedrības spiediena rezultātā J.Maizītis tika pārvēlēts ar 74 deputātu atbalstu.

uz augšu

Maizītis piesakās pats

Sava otrā darbības termiņa beigās, 2010.gada 7.janvārī, J.Maizītis, kuram iepriekš laiku pa laikam žurnālisti jautāja par iespējamo pārvēlēšanu, paziņoja, ka ir gatavs arī trešo reizi kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, ja vien Augstākās tiesas priekšsēdētājs viņam to piedāvās. Maizītis norādīja, ka vēlas pabeigt uzsāktos vērienīgos kriminālprocesus. Arī kolēģi esot vērsušies pie viņa ar bažām, ka cits vadītājs varētu netieši ietekmēt prokuroru darbu būtisku kriminālprocesu uzsākšanā, piemēram, ar dažādiem administratīviem šķēršļiem. Viens no iemesliem, kādēļ Maizītis savu kandidatūru pieteica, bija arī neskaidrības ap to, kā notiks ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīšana. Maizītis nevēlējās, ka, izmantojot neskaidrus kritērijus, tiek ievēlēts oligarhiem labvēlīgs kandidāts. Maizīša kandidēšana liktu politiķiem skaidrot citu izvirzīto kandidātu priekšrocības.

uz augšu

Neskaidri izvirzīšanas nosacījumi

Ģenerālprokuroru izvirza AT priekšsēdētājs, pēc tam par viņu balso Saeima. Prokuratūras likums nosaka vien to, ka par ģenerālprokuroru var kļūt persona, kura ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Satversmes tiesas, Augstākās tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi, ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi prokurora amatā. Nav noteikti kritēriji, pēc kādiem AT priekšsēdētājs izlemj par labu kādam kandidātam, kuru virzīt apstiprināšanai Saeimā un cik ilgā laikā tam jānotiek.

uz augšu

Bičkovičs Delnai nosauc kritērijus

“Sabiedrība par atklātību – Delna” vērsās pie AT priekšsēdētāja, lūdzot nosaukt tos kritērijus, pēc kuriem I.Bičkovičs izvirzīs nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu. I.Bičkovičs atbildēja: “Izvērtējot Prokuratūras likumā noteikto personu loku, no kura var tikt izraudzīts kandidāts ģenerālprokurora amatam, izsveru tās vai citas personas piemērotību amatam. Cita starpā, ņemu vērā iespējamā kandidāta profesionalitāti, darba pieredzi, prokuratūras darba pārzināšanu, tās problēmu un to risinājumu redzējumu, spēju patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus, neietekmējamību, iemaņas un pieredzi liela kolektīva vadīšanā, personiskās īpašības, perspektīvas tikt apstiprinātam amatā.” Vēstules beigās I.Bičkovičs norādīja uz būtisku apstākli - sabiedrībai būtu vairāk jāpievērš uzmanība tam, pēc kādiem kritērijiem par izvirzīto kandidātu tiks pieņemts gala lēmums Saeimā.

uz augšu

Klusums pirms vētras

Pēc Maizīša paziņojuma par gatavību trešo reizi kandidēt uz šo amatu mediji sāka interesēties, kāds ir partiju viedoklis šajā jautājumā un cik lielas izredzes, ka AT priekšsēdētājs izvirzīs J.Maizīti. AT priekšsēdētājs I.Bičkovičs bija izvairīgs komentāros, taču pauda gandarījumu par Maizīša gatavību kandidēt. No politiskajām partijām vienīgi Jaunais laiks pauda atbalstu Maizīša virzīšanai, pārējās partijas no komentāriem atturējās.

uz augšu

Negatīvais balsojums par Vīgantu – ģenerālmēģinājums pirms balsojuma par Maizīti

Bija noprotams, ka Maizīša kandidatūrai nebūs atbalsta Saeimā. Skaidru atbalstu Maizītim pauda tikai JL. Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteicās, ka būtu nepieciešams atklāts Saeimas balsojums, ar to liekot saprast, ka Saeima Maizīti varētu neapstiprināt amatā. Īsi pirms tam Saeima nebija apstiprinājusi AT tiesneša amatā Māri Vīgantu, kurš kā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis bija lēmis par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram A.Lembergam.

uz augšu

Noraida atklātu balsojumu Saeimā

Drīz vien pēc eksprezidentes izteikuma TV Pilsoniskās savienības un Jaunā laika deputāti sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredzēja atklātu balsojumu, vēlot un atceļot ģenerālprokuroru. Šim priekšlikumam iebilda ne vien vairākas partijas, bet arī tieslietu eksperti, atzīstot, ka šis priekšlikums ir piemērots vienam konkrētam gadījumam un šāda noteikumu grozīšana ir slikta prakse. Šo priekšlikumu Saeima noraidīja.

uz augšu

Saeimas deputātu meli

AT priekšsēdētājs J.Maizīti trešajam termiņam ģenerālprokurora amatā izvirzīja 2010.gada 23.martā. Savukārt 31.martā viņa kandidatūru atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija, par J.Maizīša kandidatūru nobalsojot 9 no 12 komisijas deputātiem. Saeima par Maizīša kandidatūru lēma 2010.gada 15.aprīlī. Pirms tam visu Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas solīja, ka Maizīša kandidatūru apstiprinās, izņemot LPP/LC un ZZS, kurās tas bija brīvais balsojums.

Aizklātā balsojumā Maizītis netika ievēlēts. Par balsoja 45, pret bija 47 deputāti. Iepriekš vismaz 70 deputāti bija solījuši atbalstu. Balsojums parādīja, ka daudzi bija melojuši par atbalstu J.Maizītim. Arī pēc balsojuma visas frakcijas, izņemot ZZS, turpināja apgalvot, ka balsojušas par Maizīša apstiprināšanu, lai gan rezultāts liecināja par pretējo.

Delna lūdza katru deputātu atklāt savu balsojumu. Neviens no atbildējušajiem 66 deputātiem neatklāja, ka būtu balsojis pret Maizīti. Savukārt vienīgie no laikraksta “Diena” aptaujātajiem deputātiem, kuri atzina, ka ir balsojuši pret kandidātu, bija Dzintars Jaundžeikars un Jānis Dukšinskis (LPP/LC).

uz augšu

Aicina virzīt Maizīti atkārtoti

21. aprīlī gandrīz 300 prokurori nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, lūdzot izvērtēt iespēju atkārtoti virzīt Saeimai apstiprināšanai amatā pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Tā bija līdz šim nebijusi prokuroru pilsoniskās aktivitātes izpausme, kas liecināja, ka pastāv pietiekoši lieli draudi iecelt ģenerālprokurora amatā personu, kas varētu kavēt politiskās korupcijas lietu izmeklēšanu. Vēl pirms tam līdzīgu aicinājumu bija izteikusi arī “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “Providus”. Bičkovičs ieturēja pauzi, uz laiku nozīmējot ģenerālprokurora vietas izpildītāju. Vēlāk Bičkovičs nominēja Ēriku Kalnmeieru, kuru Saeima ievēlēja bez īpašas diskusijas un partiju pretestības.

uz augšu

Rezultāts

Fakts, ka lielākā daļa deputātu meloja par savu atbalstu Maizītim, apliecināja, ka Saeimas balsojumu ir ietekmējuši apsvērumi un intereses, kas ir jāslēpj no sabiedrības. Šāda deputātu rīcība vedina domāt, ka deputāti vēlas vājināt prokuratūras darbību un politiskajā korupcijā iesaistītajām personām ir liela ietekme uz parlamentu.

Saeimas deputātu negatīvais balsojums izraisīja asu sabiedrības reakciju. Nākamajā dienā pēc balsojuma laikrakstā “Diena” raksta virsraksts vēstīja „Atbalsta Lembergu, ne Maizīti”, Latvijas avīzes komentārā tika secināts, ka „Saeimā sēž blēži un meļi, kuriem nevar ticēt”. Valsts prezidents notikušo komentēja: „Šodienas Saeimas balsojums, neievēlot ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu Jāni Maizīti, norāda uz problēmām ar tiesiskuma izpratni parlamentāriešu vidū.” Bijušais AT priekšsēdētājs A.Guļāns ziņu aģentūrai LETA komentēja: „Šķiet, ka daudzi likumi tiek pieņemti ārpus parlamenta sienām un tos pieņem nevis tautas ievēlēti deputāti, bet personas, kam liela ietekme uz parlamentu." Eksprezidente V.Vīķe-Freiberga medijiem komentēja: „Šis balsojums mani diemžēl nepārsteidz un bija visnotaļ paredzams. Varbūt vienīgi pārsteidza nekaunība, ar kādu dažas partijas liekulīgi teicās atbalstām Maizīša kunga kandidatūru, kur bija skaidri sagaidāms, ka slēgtā balsojumā viņu partija balsos "pret."”

Vairāki politologi un žurnālisti, apspriežot ģenerālprokurora ievēlēšanu, atzina, ka balsojums par J.Maizīti ir principiāls jautājums par to, kam ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu valstī.

2010.gada novembrī J.Maizītis kļuva par Tieslietu ministra A.Štokenberga padomnieku kriminālprocesa un krimināltiesību jautājumos. Savukārt no 2011.gada jūlijā J.Maizītis kļuva par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos, pārtraucot darba attiecības ar tieslietu ministriju.

 

Ērika Kalmeiera ievēlēšana ģenerālprokurora amatā
Ivara Bičkoviča ievēlēšana Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā 2008.gadā
Lemberga stipendiāti

Resursi internetā:

Kādēļ J.Maizītis izlēma trešo reizi kandidēt ģenerālprokurora amatā? Fragments no raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 14.04.2010.
Balsojums pret Maizīti: Kas bija deputātu iemesli? Fragments no raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 21.04.2010.
Dīvainais balsojums par Maizīti. LTV raidījuma “De facto” sižets 18.04.2010.
TV3 raidījums “Nekā personīga”, 18.04.2010.

Avoti: Citadiena.lv, “Kas notiek Latvijā?”, Diena, LETA, “Lietišķā diena”, LTV, TV3.
 

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!