Amatpersonu vēlēšana, iecelšana, atcelšana

arhīvs

Andreja Judina neievēlēšana par Augstākās tiesas tiesnesi

2010.gada 16.decembrī Saeima Augstākās tiesas senatora amatā neievēlēja krimināltiesību ekspertu Andreju Judinu, kuru šim amatam bija izvirzījusi Augstākā tiesa. Balsojums Saeimā bija aizklāts. SC, ZZS un PLL frakciju pārstāvji medijiem norādīja uz A.Judina tiesneša darba pieredzes trūkumu. Iepriekš Saeimas Juridiskajā komisijā iebildumi pret A.Judina virzīšanu AT tiesneša amatam neizskanēja. 

A.Judins medijos ir bieži izteicies par dažādām liela apjoma krimināllietām, tostarp viena no ZZS līderiem – A.Lemberga krimināllietu. Šis balsojums atgādināja gadījumu ar M.Vīganta neievēlēšanu par AT tiesnesi 9.Saeimas laikā. Tolaik par deputātu iespējamo noraidījuma iemeslu tika minēts Vīganta iepriekš pieņemtais lēmums sankcionēt Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanu.
 
Atslēgas vārdi: Judins, Augstākā tiesa, Bičkovičs, Saeima, Lembergs
uz augšu

Judina atbilstība AT tiesneša prasībām

Likums par tiesu varu nosaka, ka uz AT tiesneša amatu var pretendēt ne vien rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase, bet arī persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu pieredze augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā, kā arī persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba pieredze juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

A.Judins kopš 2003.gada strādāja sabiedriskās politikas centrā "Providus" kā krimināltiesību politikas eksperts, no 1994.gada viņš bijis Latvijas Policijas akadēmijas krimināltiesību katedras lektors, kopš 2000.gada - docents. Iepriekš, no 1991. līdz 1994.gadam strādājis par izmeklētāju Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas Departamenta izmeklēšanas pārvaldē. A.Judins ir arī zinātņu doktors krimināltiesībās. Tieši A.Judina akadēmiskās pieredzes un izglītības dēļ viņu apstiprināšanai senatora amatā Saeimai izvirzīja Augstākā tiesa. Tiesa norādīja, ka kā tai ar A.Judinu iepriekš jau bijusi laba sadarbība daudzu gadu garumā, A.Judins bijis lektors tiesnešu mācību semināros un viņš ļoti labi orientējas Latvijas tiesu spriešanas problemātikā un tiesu prakses veidošanā.
 
uz augšu
 
Saeimas Juridiskajai komisijai iebildumu pret Judina kandidatūru nav
 
Pirms par tiesnešiem tika balsots Saeimas plenārsēdē, kandidatūras tika izskatītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Tās vadītāja I.Čepāne medijiem norādīja, ka komisijā Judina apstiprināšana par tiesnesi atbalstīta gandrīz vienbalsīgi, tikai viens deputāts esot atturējies - ZZS deputāts Laimis Šāvējs. Tomēr tagad esot panākta kaut kāda "vienošanās pa kaktiem" un panākts nelabvēlīgs balsojums. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja atzina, ka Judina neapstiprināšana varētu būt saistīta ar viņa publiskajiem viedokļiem par dažādiem aktuāliem jautājumiem tieslietu jomā. 
 
Aizklātā balsojumā Saeima Judinu tiesneša amatā neievēl
2010.gada 16.decembrī Saeimai apstiprināšanai tika pieteikti trīs Augstākās tiesas tiesneši: Daina Treija, Vēsma Kakste un Andrejs Judins. Abas pirmās kandidātes Saeima pārliecinoši atbalstīja, taču balsojumā par A.Judinu Saeimas deputāti lēma savādāk. 
 
Par A.Judina apstiprināšanu tiesneša amatā balsoja 40 deputāti, pret bija 27, bet atturējās 22 deputāti, līdz ar to viņa kandidatūra Saeimā netika atbalstīta. Balsojums par tiesnešu apstiprināšanu ir aizklāts, taču no publiskiem izteikumiem nojaušams, ka pret A.Judina kandidatūru visticamāk balsoja daļa  ZZS deputātu, SC un PLL deputāti. 
 
SC Saeimas frakcijas vadītājs J.Urbanovičs norādīja, ka frakcijā bijis brīvais balsojums, jo izskanējuši iebildumi pret krimināltiesību eksperta pieredzes trūkumu tiesneša darbā. Līdzīgu viedokli pauda arī ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis. Viņš portālam IR.lv komentēja: „Es par viņu nebalsoju, nebalsošu vēlreiz un nebalsošu trešo reizi, jo cilvēks bez tieslietu darba prakses nevar strādāt par Augstākās tiesas senatoru. Viņam nav tieslietu darba prakses, nav! Viņš ir teorētiķis, kas nav nevienu dienu strādājis tiesu darbā. Tikai tāpēc, ka [AT priekšsēdis Ivars] Bičkovičs viņu izvirza, tas nav arguments, lai viņu atbalstītu.” Cits ZZS deputāts Kārlis Seržants, kurš žurnālistiem sacīja, ka balsojumā atturējies, tādējādi noraidot Judina kandidatūru: “Ja viņš grib sākt strādāt tiesā, tad lai sāk ar apgabaltiesu.” 
 
PLL frakcijā jautājums par A.Judinu AT senatora amatam neesot ticis skatīts. Frakcijas vadītājs Edgars Zalāns Pietiek.com atzina, ka nobalsojis pret Judinu, minot līdzīgus argumentu par Judina pieredzes trūkumu darbā tiesā: „Es gaidīju, ka kāds, kurš viņu virzīja, pateiks, kāpēc cilvēks bez tiesu darba pieredzes, kurš nav tiesā strādājis, tiek virzīts. Varbūt, ka tas mani būtu pārliecinājis.” 
 
VL-TB/LNNK un „Vienotības” frakciju pārstāvji medijiem norādīja, ka pret A.Judina kandidatūru nav bijuši nekādi iebildumi. 
 
uz augšu

Judina kandidatūra neērta ZZS, PLL

A.Judins kā krimināltiesību eksperts ir medijos komentējis politiski sensitīvas tiesvedības, to vidū arī tās, kas saistītas ar ZZS līderi A.Lembergu un Tautas partijas vadītāju Andri Šķēli. Šo kā iemeslu savai neievēlēšanai norādījis arī pats A.Judins. Portālam Pietiek.com viņš komentēja: „Es saprotu, ka ir cilvēki, kas negribētu, lai es strādātu tiesā, jo eksperti analizē un izsaka viedokļus, bet tiesneši pieņem lēmumus, un, ja es strādātu Augstākās tiesas Senātā, tad tie lēmumi būtu galīgi, un es saprotu, ka dažiem cilvēkiem tas varbūt nepatiktu.” 
 
Portāls Pietiek.com gan vērsa uzmanību uz to, ka atšķirībā no iepriekšējā Saeimā piedzīvota līdzīga gadījuma, kad AT tiesneša amatā netika apstiprināts M.Vīgants, šoreiz Vienotības deputāti ir bijuši daudz mērenāki. Pietiek.com rakstīja, ka “Vienotības pārstāvji jau balsojuma priekšvakarā no koalīcijas partnera ZZS tikuši informēti, ka tās deputāti noskaņoti kritiski pret krimināltiesību eksperta, ar Aivaram Lembergam kritiskiem viedokļiem daudzkārt klajā nākušā Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas senatora amatā. Tomēr trauksme ne pirms, ne pēc Judina kandidatūras izgāšanas netika celta, acīmredzami respektējot zaļo zemnieku izvēli.”  
 
Lembergs TV 3 Nekā personīga norādīja, ka viņam “vienalga, ko kāds Judins ir teicis” un viņš tādu Judinu nepazīst.
 
uz augšu
 
Rezultāts
 
Balsojums bija viens no pirmajiem skaidrajiem signāliem par A.Lemberga ietekmi uz jaunievēlēto 10.Saeimu, kā arī Vienotības un ZZS koalīciju. 
 
Pēc šī balsojuma vairāki Vienotības deputāti iesniedza priekšlikumu par aizklāto balsojumu atcelšanu, taču tas neguva atbalstu. 
 
Saeima šos priekšlikumus atbalstīja tikai pēc tam, kad V.Zatlers bija nācis klajā ar rīkojumu par Saeimas atlaišanu. Judina neapstiprināšanu tiesneša amatā Valsts prezidents minēja arī kā vienu no iemesliem, kas viņu pamudinājis pieņemt lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, norādot, ka tas ir pirmais signāls, ka 9.Saeimas netikumi (M.Vīganta un J.Maizīša neapstiprināšana) ir pārmantoti arī šajā Seimā, neapstiprinot tiesnesi Judinu.
 
A.Judins pirms 11.Saeimas vēlēšanām pievienojās Vienotībai, kandidējot Rīgas vēlēšanu apgabalā, tika ievēlēts 11.Saeimā. 
 
Avoti:
D.Tomsone. Saeima neapstiprina Judinu par Augstākās tiesas tiesnesi, LETA, 16.12.2010.
I.Sprance. Neapstiprina Judinu par Augstākās tiesas tiesnesi, IR, 16.12.2010.
A.Leijējs. Māris Vīgants pagaidām nevar kļūt par AT tiesnesi jauno vecuma ierobežojumu dēļ. LETA, 18.01.2011.
A.Margēviča. Lemberga roka aiz tiesneša izgāšanas diskomfortu koalīcijā nerada, 16.12.2010.
TV3 Nekā personīga
V.Zatlera uzruna tautai, paziņojot par rīkojumu nr.2

 

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!