raksti
SALDUS DISKUSIJAS CENTRĀ REĢIONĀLĀS PRESES NEATKARĪBA, PAŠVALDĪBU REFERENDUMI UN VIETĒJO ORGANIZĀCIJU KAPACITĀTE
18.februārī Saldus mākslas skolā notika konference “Kurzemes un Zemgales pašvaldību pārvaldība”, pulcējot ap 80 žurnālistus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, politiķus un citus interesentus no visas Rietumlatvijas. Konferenci organizēja Delna sadarbībā ar domnīcu PROVIDUS, Saldus aizsardzības biedrību un Saldus novada domi.
Pirmajā paneļdiskusijā Saldus, Kuldīgas un Talsu novada domju vadītāji, pētnieka Valta Kalniņa vadībā, analizēja, cik labi pārvaldītas ir viņu pašvaldības un ko iespējams uzlabot. Viens no diskusijas fokusiem, ko noteica arī auditorijas jautājumi, bija reģionālo mediju objektivitāte, atspoguļojot domes un citu politisko spēku darbus.
Kuldīgas novada pašvaldības priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskatīja, ka Kuldīgā atrasts tāds preses modelis, kas ļauj līdzās pastāvēt gan domes izdevumam, gan arī vietējam laikrakstam “Kurzemnieks” justies neatkarīgam un brīvam, bet reizē dzīvotspējīgam. I.Bērziņa atzina, ka, iespējams, laikraksts, ko izdod dome par īstu žurnālistiku nav uzskatāms, lai arī reklāmas tajā publicētas netiekot.
Talsu mērs Aivars Lācarus uzsvēra, ka vietējie laikraksti ir ļoti nozīmīgi, dome sadarbojas ar laikrakstu “Talsu vēstis”, taču nepieciešams arī pašvaldības papildus izdevumu divas reizes nedēļā, lai spētu pienācīgi informēt iedzīvotājus par jaunumiem.
Diskusija izvērtās arī par pašvaldību referendumu ieviešanu. Kopumā, gan mēri, gan pilsoniskās sabiedrības aktīvisti atbalstīja referendumu ideju, kā vairākuma viedokļa apzināšanu un iespēju nonākt pie konstruktīva risinājuma sasāpējušu jautājumu gadījumā.
Otrajā paneļdiskusijā pētniece Iveta Kažoka sniedza ieskatu nesen veiktajā domnīcas PROVIDUS pētījumā par pašvaldībām, īpaši uzsverot vietējo mediju un nevalstisko organizāciju lomu pirmsvēlēšanu periodā, piemēram, to, ka medijiem un organizācijām svarīgi rīkot klātienes debates pirms vēlēšanām, lai izvērtētu padarīto un uzklausītu partiju priekšlikumus nākotnei. I.Kažoka iepazīstināja arī ar citiem darbiem, ko iedzīvotāji var veikt savās pašvaldībās līdz 3.jūnijam, tostarp analizēt, kā sekmējusies iepriekšējo solījumu pildīšana, lūgt kandidātiem viedokli par sev svarīgiem jautājumiem un uzraudzīt, vai netiek pārkāpts Priekšvēlēšanu aģitācijas likums.
Reģionālo laikrakstu pārstāves Ivonna Plaude un Anita Rozentāle uzsvēra, ka, atspoguļojot vēlēšanas, svarīgi paziņot mediju noteikumus. Viņu pārstāvētie laikraksti "Neatkarīgās Tukuma ziņas" un "Bauskas dzīve" plāno veikt intervijas ar pašvaldību vadītājiem, organizēt diskusijas, analizēs partiju padarītos un nepadarītos darbus un intervēt partiju lielo nodaļu un vietējos vadītājus.
Piemēros par pašvaldību uzraudzību reģionos dalījās vairāki sabiedriskie aktīvisti. Saldus aizsardzības biedrības pārstāvis Miks Muižarājs, kurš aktīvi iestājies pret bīstamo atkritumu dedzināšanu pilsētā, iepazīstināja ar biedrības darbības principiem domes uzraudzībā un uzsvēra nepieciešamību Saldū izveidot un nostiprināt sabiedriski konsultatīvo padomi, lai veicinātu labāku pārvaldību. Savukārt biedrības ilgtspējas nodrošināšanai , viņaprāt, nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu administratīvo izdevumu segšanai un attīstīt sadarbību ar vietējo presi, īstenojot kopīgus informatīvos projektus.
Informatīvo kampaņu sadarbībā ar presi īstenot izdevies Abavas ielejas attīstības centram, izgaismojot Kandavas domes darbu. Centra pārstāvis Jānis Priednieks stāstīja, ka pašvaldības darbu ietekmēt ir grūti, bet palīdz informācijas vākšana un jautājumu uzdošana, aicinot domi skaidrot savu nostāju, nevis nostājoties kategoriskā opozīcijā kādam jautājumam.
Jānis Āboliņš, viens no domubiedru grupas “Vai Jelgava mūs nepievils?” pārstāvjiem, izvērsis plašu kampaņu, iebilstot pret veikala “Depo” celtniecību Jelgavas centrā. Izdevies savākt vairākus tūkstošus parakstu un izgaismot problēmu ar sociālo tīklu un vietējā medija “Zemgales ziņas” palīdzību, taču domes lēmumu pagaidām ietekmēt nav spējis. Domubiedru grupa apsver iespēju vērsties tiesā.
Auditorijas pārstāvju vidū bija vairāki vietējie aktīvisti no dažādām pašvaldībām, kas nolēmuši doties politikā un startēt pašvaldību vēlēšanās, lai tādējādi ietekmētu lēmumu un pārvaldības efektivitāti un atklātību.
Konferences materiāli:
- Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas pētījums “Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās”
- Video ieraksts ar novada domju priekšsēdētāju prezentācijām
- Video ieraksts no jautājumu un atbilžu sesijas ar novada domju priekšsēdētājiem
- Fotogrāfijas no konferences dienas
- Runātāju prezentācijas:
Konference organizēta projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fonds.
.jpg)
Pēdējās izmaiņas veiktas 21.02.2017
Atpakaļ uz sarakstu 
