Lielākoties tas būs atkarīgs no Eiropas Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī paša Eiropas Parlamenta iniciatīvas. Tomēr jau šobrīd ir zināmi vairāki aktuāli jautājumi, kas būs nākamā Eiropas Parlamenta dienaskārtībā, - apkopojis EP informācijas birojs Latvijā.
Personas datu aizsardzība
Jauni noteikumi ar mērķi uzlabot privātumu. Tie paredz jaunajai interneta sistēmai pielāgot pašreizējos saskaņotos noteikumus, tādējādi daudz efektīvāk ļaujot iedzīvotājiem kontrolēt savu datu lietošanu. Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi pirmajā lasījumā jau paredz sekojošus uzlabojumus personas datu aizsardzībai - personīgo datu dzēšanu; nosaka profilēšanu, personas datu nodošanu trešajām pusēm, kā arī sodus par privātuma pārkāpšanu. Tāpat dienaskārtībā ir jautājums par personīgo datu nodošanu un apstrādi tiesībsargājošajām institūcijām, tostarp policijai.
ES pasažieru datu reģistrs
Reģistra izveidošana paredz, ka gaisa pasažieru pārvadātājiem attiecīgajām dalībvalstu institūcijām būs jānodrošina datu apmaiņa par pasažieriem. Mērķis, līdzīgi kā tas bija noteikts ASV un ES nolīgumā par pasažieru datu reģistru, ir cīnīties pret noziegumiem un terorismu.
Dzelzceļa pakalpojumi
Lai veicinātu inovācijas, efektivitāti un uzlabotu izmaksu lietderību, Eiropas Komisija ierosina, ka sākot ar 2019. gada decembri iekšzemes pasažieru dzelzceļiem vajadzētu būt pieejamiem jaunienācējiem tirgū un jauniem pakalpojumiem.
Eiropas vienotā gaisa telpa
Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva ir vērsta uz gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas efektivitātes paaugstināšanu, samazinot Eiropas gaisa telpas fragmentāciju.
Gaisa transporta pasažieru tiesības
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja vieglākus pasākumus kompensāciju saņemšanai un palīdzības sniegšanu pasažieriem gadījumos, kad plānotie lidojumi kavējās vai tiek atcelti.
Komplekso ceļojumu noteikumi
Jaunie tiesību akti nodrošinās, ka arī patērētāji, kas kompleksā ceļojuma paketi iegādājušies internetā, turpmāk tiks labi aizsargāti pret dažādiem riskiem, tostarp cenas maiņu vai ceļojuma atcelšanu. Tāpat pasažieriem tiks nodrošinātas kompensācijas, kā arī repatriācijas izdevumi.
ES un ASV Tirdzniecības un investīciju nolīgums
Kā paredz pašreizējā vienošanās, Parlaments par šo nolīgumu balsos nākamajā sasaukumā. Uz doto brīdi deputāti ir pauduši bažas saistībā ar personas datu aizsardzību, kultūras dažādību un citiem saistošiem jautājumiem šī nolīguma ietvaros.
Telekomunikācijas
Lai noslēgtu nozares iekšējo tirgu, jaunie priekšlikumi paredz vienošanos par galējām viesabonēšanas cenām, kā arī tīkla neitralitātes regulēšanu un pieeju internetam.
Papildus nodevas norēķinoties ar maksājuma kartēm
Priekšlikums paredz maksimālu nodevu iekšzemes un pārrobežu pirkumiem, ja darījums tiek veikts, norēķinoties ar debetkarti un kredītkarti.
Produktu drošība
Priekšlikums paredz iespēju ikvienam patērētājam sekot līdzi produkta sastāvam, kā arī tam, kā attiecīgās iestādes veic produktu pārbaudi un nodrošina to drošības noteikumus visā Eiropā Savienībā. Aktuāls dienas kārtības jautājums ir par to vai būtu jānorāda arī produkta izcelsmes valsts.
Sievietes uzņēmumu vadības institūcijās
Mērķis līdz 2020. gadam akciju biržu kotētu kompāniju padomēs noteikt 40% sieviešu pārstāvniecības kvotu.
Maternitātes un paternitātes atvaļinājums
Eiropas Parlamenta balsojumā deputāti lēma, ka ES dalībvalstu jaunajām māmiņām pienāksies 20 nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts maternitātes atvaļinājums līdzšinējo 14 nedēļu vietā. Turklāt tiesības uz divu nedēļu ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu būs arī tēviem. Pagaidām šajā jautājumā nav panākta vienošanās ar otru likumdevēju - ES Padomi, tāpēc tas būs nākamā sasaukuma darba kārtības aktuāls jautājums.
Plastmasas maisiņi
Līdz 2019.gadam paredzēts par 80% samazināt plastmasas maisiņu lietošanu, tos aizvietojot ar maisiņiem, kas gatavoti no otrreiz pārstrādātiem un bioloģiski noārdāmiem materiāliem.
Klimata un enerģijas mērķi līdz 2030. gadam
Priekšlikums paredz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī panākt ES mēroga saistošu mērķi, kas paredz, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdz 2030. gadam būtu vismaz 27%.
Oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirdzniecības sistēma
Lai uzlabotu šīs sistēmas darbību un nodrošinātu tirgus stabilitāti, ir ierosināts priekšlikums izveidot stabilitātes rezervi līdz nākamā tirdzniecības perioda sākumam 2021. gadā.
Izmešu līmenis
Jauns mērķis dalībvalstīs ieviest maksimālu izmešu līmeni atsevišķiem piesārņotajiem, kas satur veselīgai kaitīgas cietās daļiņas, kā arī noteikt ierobežojumus dedzināšanas iekārtam.
Pēdējās izmaiņas veiktas 04.05.2014