raksti

Mai 03 2016
Foto: Foto: Kaspars Krafts, F64

Neskaidro balsojumu aizplīvurotā atbildība

Domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību - Delna 2016.gada martā turpināja Saeimas monitoringu projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros.

Pretkorupcijas eksperti, novērojot likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas procesu Saeimā, marta mēnesī neidentificēja gadījumus, kad deputāti nespētu pamatot iesniegtos priekšlikumus, kā tas bija monitoringa sākumā (novembrī-janvārī). Tomēr parādās atsevišķas sistēmiskas problēmas, piemēram, atturēšanās balsojot vai izvairīšanās no balsojuma komisiju sēdēs.

Domnīcas Providus pētnieks Olafs Grigus  norāda, ka "Vērojot Saeimas darbu, iespējams konstatēt, ka deputātu starpā nepastāv vienprātības par to, kā sabiedrībai vajadzētu interpretēt balsojumus komisiju sēdēs. Tas attiecas ne tikai uz atturēšanās balsojumiem, bet arī uz likumprojektu tālāku virzīšanu. Proti, iespējams, daļa deputātu uzskata, ka, atbalstot likumprojekta tālāku virzību izskatīšanai Saeimas plenārsēdē, nepauž atbalstu likumprojekta idejai kā tādai. Kā vēl viens interesants aspekts būtu izceļams tas, ka deputāti, piedaloties komisijas sēdē, mēdz nepiedalīties balsojumos. Sabiedrības iespējas konstatēt šādu izvairīšanos no balsošanas komisiju sēdēs ir ļoti ierobežotas, jo netiek fiksēts kā balsojuši konkrēti deputāti."

Šādu rīcību, iespējams, pavada motivācijas izklāsta trūkums, kas var tikt vērtēts kā deputāta apzināta nevēlēšanās skaidrot savu nostāju. Lai gan projekta metodoloģija paredz īpaši pievērsties gadījumiem, kad deputāti nepamato iesniegtos priekšlikumus, arī atturēšanās no balsojuma, nesniedzot komentārus, rada bažas par izvairīšanos no atbildības un/vai centieniem panākt slēptām interesēm izdevīgu risinājumu pieņemšanu.

"Pēdējā laikā likumdošanas monitorings neparāda acīmredzamas valsts sagrābšanas pazīmes, taču uzmanību piesaista deputātu balsošanas paradumi, kuri vājina politisko atbildību un teorētiski arī atvieglo negodīga tautas kalpa iespējas situāciju ļaunprātīgi izmantot. Tas, ka katra konkrētā deputāta balsojums komisijas sēdē nav vēlāk redzams un atturēšanās ļauj izlikties, ka deputāts nav balsojis pret, ir kā slikta atskaite darba devējam, šajā gadījumā vēlētājiem. Ja Saeima vēlētos vairot sabiedrības uzticēšanos likumdevējam, noteikti vajadzētu apsvērt šādas prakses izskaušanu " skaidro Domnīcas Providus pētnieks Valts Kalniņš.

"Sabiedrībai ir ļoti svarīgi zināt, kā darbs norisinās Saeimā un kā deputāti ir rīkojušies, pieņemot konkrētus lēmumus un izsakot priekšlikumus vai savu attieksmi par likumprojektiem. To ir viegli nodrošināt, ja darbs Saeimā ir atklāts un sabiedrībai ir iespēja izsekot likumprojektiem. Monitoringa ietvaros esam konstatējuši, ka balsojumi komisiju sēdēs pēc būtības ir slēgti, jo netiek fiksēts kā konkrētais deputāts ir balsojis. Tas liedz sabiedrībai vēlāk noskaidrot, kā konkrētais deputāts ir balsojis un noskaidrot viņa motivāciju. Šāda situācija nav pieļaujama un būtu steidzami jānovērš, lai mazinātu deputāta vieglprātīgo attieksmi pret savu balsojumu" papildina Delnas jurists Gundars Jankovs.  

2016. gada martā monitorings aptvēra 34 likumprojektu izskatīšanu un pieprasījumu pēc budžeta apropriāciju pārdales.

Projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums”  metodoloģija:

http://providus.lv/article_files/3072/original/Metodologija_2015.pdf?1447150022

Pilns marta mēneša monitoringa teksts: http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/valsts-sagrabsana/neskaidro-balsojumu-aizplivurota-atbildiba.html

Pēdējās izmaiņas veiktas 05.05.2016

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!