Bieži nākas dzirdēt, kā uzņēmēji peļ politiķu darbu, norādot, ka to neprognozējamie un nepārdomātie lēmumi liek šķēršļus veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Šādas runas dzirdamas vai ik dienu, taču tām pa vidu gadās arī tādi biznesa cilvēki, kuri ir gatavi uzrotīt piedurknes , lai paši mestos lielajā politikā un parādītu pārējiem, kā tad pareizi ir jāvada valsts. Tā, piemēram, uzņēmējs un kādreizējais premjers Andris Šķēle savulaik pauda uzskatu, ka valsts ir jāvada tāpat kā uzņēmums. Kā A. Šķēlem šo apgalvojumu izdevās pierādīt dzīvē, lai spriež katrs pats, taču Lursoft pētījums parāda, ka politikā bieži iesaistās arī uzņēmēji. Tiesa gan, ne visiem biznesa pārstāvjiem, kuri kāro pēc krēsla Saeimā, izdevies izveidot veiksmīgu uzņēmēja karjeru – vieniem pagātnē atrodami vairāki likvidēti uzņēmumi, vēl kādam piederošais uzņēmums patlaban cīnās ar maksātnespēju, bet vēl kāda vadītais/ veidotais uzņēmums jau vairākus gadus pēc kārtas strādā ar zaudējumiem. Vai personas pieredze uzņēmējdarbībā kaut ko pasaka arī par cilvēka spējām vadīt valsti un pieņemt izsvērtus lēmumus?
Vai personas pieredze uzņēmējdarbībā kaut ko pasaka arī par cilvēka spējām vadīt valsti?
Pēc Lursoft aprēķiniem, kuros analizētas personas, kas ir lielo un mazo partiju augšgalā un iekļautas Kandidatiuzdelnas.lv izlasē (kopumā 10 partiju sarakstu līderi)*, visaktīvākie biznesā ir partijas Latvijas attīstībai kandidāti, no kuriem vairāk nekā 63% līderu patlaban pieder kāda uzņēmuma daļas. Visaktīvākie Latvijas attīstībai kandidāti šajā ziņā ir Edgars Jaunups, Elita Sproģe un Vilcāne Aiva, katram patlaban pieder daļas trīs uzņēmumos. Jānorāda gan, ka kapitāldaļas trīs uzņēmumos līderu vidū nav rekords, jo, kā izpētījis Lursoft, patlaban visaktīvāk biznesā iesaistījies Valdis Kalnozols no Zaļo un Zemnieku savienības, kuram pieder daļas septiņos uzņēmumos, tostarp SIA ANDZEĻI, SIA Vēja Sēta u.c.
Vienlīdz aktīvi uzņēmējdarbībā iesaistījušies arī partiju Vienoti Latvijai un Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidātu līderi, no kuriem vairāk nekā pusei jeb 52,63% patlaban pieder daļas kādā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Pretstats trim iepriekš nosauktajām partijām ir, piemēram, pie varas esošā Vienotība, starp kuras kandidātiem vien katram piektajam pieder kapitāldaļas kādā no uzņēmumiem. Tāpat arī samērā kūtri biznesā iesaistījušies No sirds Latvijai un Nacionālās apvienības Visu Latvijai-TB/LNNK sarakstu līderi.
Ņemot vērā Latvijas attīstībai, Vienoti Latvijai un Jaunās konservatīvās partijas kandidātu aktīvo iesaistīšanos biznesā, likumsakarīgi, ka tieši šo politisko spēku pārstāvji viesbiežāk arī ieņem amatus uzņēmumos. Lursoft apkopotie dati parāda, ka gan Latvijas attīstībai, gan Vienoti Latvijai rindās katra otrā persona ieņem amatu kādā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, savukārt trešajā vietā aktivitātes ziņā ierindojusies Jaunā konservatīvā partija.
Katra otrā persona ieņem amatu kādā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem
Pretēja situācija patlaban vērojama Vienotībā, kur amatus uzņēmumos ieņem vien mazāk nekā desmitā daļa no kandidātiem, kuri pretendē kļūt par Saeimas deputātiem, tāpat arī samērā maz amatpersonu atrodamas No sirds Latvijai rindās. Lursoft aprēķini liecina, ka No sirds Latvijai, kurā nesaskaņas izcēlušās jau pirms vēlēšanām, amatus uzņēmumos ieņem vien 10,52% no līderiem visos reģionos.
Jāpiebilst gan, ka ir vairāki kandidāti, kuri ir tik uzņēmīgi un rosīgi, ka spēj vienlaicīgi apvienot vairāku amatu pienākumus. Rekordists šajā ziņā ir Guntis Belēvičs no Zaļo un Zemnieku savienības, kurš patlaban ieņem amatus vienlaikus septiņos uzņēmumos, tāpat arī ievērojamu skaitu amatu vienlaicīgi ieņem gan Ainārs Šlesers, gan Valdis Kalnozols.
Partiju vidū īpaši jāizceļ Vienoti Latvijai, no kuras kandidātiem vairāk nekā trešā daļa no analizētajiem līderiem patlaban ieņem amatus vairāk nekā vienā uzņēmumā, tāpat arī starp līderiem ierindojusies Latvijas Reģionu Apvienība, Jaunā konservatīvā partija un Latvijas attīstībai. Pretēja situācija vērojama No sirds Latvijai, kuras kandidāti ievērojami mazāk praktizē atrašanos vienlaikus vairākos amatos, tāpat arī Vienotība, kuras rindās vien 2,86% kandidātu ieņem amatus vienlaicīgi vairākos uzņēmumos.
Lai gan var diskutēt par to, vai valsts patiešām būtu jāvada kā uzņēmums, pieņemot lēmumu, par kuru partiju atdot savu balsi vēlēšanās, viens no faktoriem, kas palīdzētu izšķirties, var būt arī fakts, cik veiksmīgi kandidāti ir sevi realizējuši uzņēmējdarbībā, jo maksātnespējīgo un likvidēto uzņēmumu skaits pagātnē noteikti stāsta arī par katras konkrētās personas spējām pieņemt pareizos lēmumus.
Pētot, kuru partiju pārstāvji patreiz visbiežāk ieņem amatus vai ir dalībnieki uzņēmumos, kam ir aktuāls maksātnespējas process, līderos izvirzījusies Jaunā konservatīvā partija, starp kuras līderiem uz vietu Saeimā 10,53% pieder uzņēmumi, kuriem patlaban pasludināta maksātnespēja. Piemēram, Jaunās konservatīvās partijas kandidātu vidū maksātnespējīgs patlaban ir Aigara Zīmeļa SIA BŪVTEKS, kā arī Krišjānim Feldmanam daļēji piederošais SIA Transimpex, kura maksātnespēju savulaik mudinājis ierosināt pats K. Feldmans. Tāpat maksātnespējīgie uzņēmumi atrodami arī Vienoti Latvijai, Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu pārraudzīto firmu vidū.
Analizētie dati gan parāda, ka ne viss ir tik negatīvi, kā pirmajā brīdī varētu šķist, jo vairāku politisko spēku kandidātiem piederošie uzņēmumi var lepoties arī ar vērā ņemamu vecumu, kas norāda, ka potenciālie deputāti ir spējuši veiksmīgi virzīt savus uzņēmumus cauri neveiksmēm un nav pie pirmajām grūtībām metuši plinti krūmos, lai jau pēc laika dibinātu jaunu uzņēmumu.
Rekordisti ilgdzīvojošāko uzņēmumu ziņā ir LKS saraksta līderiem piederošie uzņēmumi
Rekordisti ilgdzīvojošāko uzņēmumu ziņā ir Latvijas Krievu savienības saraksta līderiem piederošie uzņēmumi, kuru vidējais vecums pārsniedz 14 gadus, tāpat arī pavisam netālu no 14 gadu sliekšņas atrodas Zaļo un Zemnieku savienības kandidātiem piederošie uzņēmumi, savukārt trešajā vietā ierindojušās Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK politiķiem piederošās firmas.
Pretstats trim nosauktajiem ilgdzīvotājiem ir Latvijas attīstībai, kuras kandidātiem piederošo uzņēmumu vidējais vecums vēl nav sasniedzis 4 gadu slieksni, tāpat arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem piederošās firmas, kuru vidējais vecums tik tikko pārsniedzis piecu gadu atzīmi.
Vērtējot, kādu sniegumu uzrāda partiju kandidātiem piederošie uzņēmumi, redzams, ka to vidū ir vairāki politiskie spēki, kuru uzņēmumu rādītāji pārsniedz valsts vidējo, taču tajā pašā laikā sastopamas arī vairākas partijas, kuru kandidātu sniegums biznesā nav tas izcilākais.
Ir vairāki politiskie spēki, kuru uzņēmumu rādītāji pārsniedz valsts vidējo
Vērtējot, kuru partiju kandidātiem – sarakstu līderiem pieder visveiksmīgākie uzņēmumi, Lursoft aprēķinājis to vidējo apgrozījumu un peļņu uz vienu darbinieku, kas ļauj noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti.
Vissekmīgāk šajā ziņā 2013.gadā veicies No sirds Latvijai. Neskatoties uz to, ka apskatītajiem partijas kandidātiem – sarakstu līderiem pieder vien pāris uzņēmumu, to vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku 2013.gadā bijis 105,793 tūkst. EUR, savukārt vidējā peļņa – 6,168 tūkst. EUR. Jāpiebilst, ka izcilo rezultātu partijai izdevies sasniegt, pateicoties Aivara Meijas gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA VILATTRANS, kas ierindojies arī starp kandidātiem piederošajiem lielākajiem uzņēmumiem.
Otru lielāko apgrozījumu uz vienu darbinieku pagājušajā gadā sasnieguši Zaļo un Zemnieku savienības atlasē iekļauto kandidātu uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis, ka pērn to vidējais apgrozījums uz vienu darbinieku bijis 65,826 tūkst. EUR, savukārt peļņa – trešā augstākā (1,206 tūkst. EUR). Jāpiebilst, ka Zaļo un Zemnieku savienības rindās atrodami vairāki uzņēmumi, kuri pagājušajā gadā var lepoties ar ievērojamu apgrozījumu un arī vērā ņemamu peļņu.
Vien nedaudz zemāks vidējās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku nekā No sirds Latvijai analīzē iekļauto kandidātu uzņēmumiem pagājušajā gadā bijis Nacionālajai apvienībai, kuras kandidātiem piederošie uzņēmumi uzrādījuši ceturto augstāko apgrozījumu uz vienu darbinieku (37,678 tūkst.EUR), uz vienu strādājošo gūstot 5,788 tūkst. EUR lielu peļņu.
Pieticīgāko apgrozījumu uz vienu strādājošo pagājušajā gadā uzrādījuši Saskaņas kandidātiem piederošie uzņēmumi – 14,943 tūkst. EUR, savukārt zemākā peļņa uz vienu darbinieku pērn bijusi Latvijas Reģionu Apvienības pārstāvjiem piederošajiem uzņēmumiem – vien 17 EUR, tiesa gan, tas ir ievērojami labāks rādītājs nekā Vienoti Latvijai un Latvijas Krievu savienības uzņēmumiem, kuri guvuši zaudējumus.
Lursoft aprēķinājis, ka Latvijas Krievu savienības līderiem piederošo uzņēmumu vidējie zaudējumi uz vienu darbinieku pagājušajā gadā bijuši 37,626 tūkst.EUR, kas piedevām ir par 7,509 tūkst.EUR uz vienu darbinieku vairāk nekā gadu iepriekš.
|
Apgrozījums uz vienu darbinieku, EUR |
Peļņa/zaudējumi uz vienu darbinieku, EUR |
Latvijas attīstībai |
15 344 |
650 |
Vienotība |
21 299 |
288 |
Vienoti Latvijai |
29 575 |
-16 10 |
VL!-TB/LNNK |
37 678 |
5 788 |
Latvijas Reģionu Apvienība |
40 949 |
17 |
Jaunā konservatīvā partija |
32 032 |
332 |
Latvijas Krievu savienība |
30 655 |
-37 626 |
Saskaņa |
14 943 |
487 |
Zaļo un Zemnieku savienība |
65 826 |
1 206 |
No sirds Latvijai |
105 793 |
6 168 |
Lai arī starp politiķiem bieži dzirdamas frāzes, ka Latvijā nepieciešams attīstīt ražošanu, paši politiskie spēki diemžēl nerāda piemēru, turpinot tik ierasto ceļu un dibinot uzņēmumus, kas nodarbojas ar dažādu pakalpojumu sniegšanu.
Lursoft apkopotie dati parāda, ka teju desmitā daļa no visiem uzņēmumiem, kas pieder deputātu kandidātiem – 10 partiju sarakstu līderiem, nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, savukārt vēl 5,48% savu darbību saistījuši ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī juridisko pakalpojumu sniegšanu. Trešā populārākā darbības nozare partiju kandidātiem piederošo uzņēmumu vidū ir būvniecības projektu izstrāde.
5,48% savu darbību saistījuši ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu
Tiesa gan, populārākās uzņēmējdarbības nozares dažādu partiju vidū atšķiras. Tā, piemēram, ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās nodarbojas ceturtā daļa no Latvijas Reģionu Apvienības vadošajiem politiķiem, kuri iesaistījušies uzņēmējdarbībā, tāpat arī 21,74% partijas Vienoti Latvijai spices politiķu, savukārt ceturtā daļa no biznesā iesaistītajiem Latvijas attīstībai kandidātiem savu darbību saistījuši ar juridisko pakalpojumu sniegšanu. Īpaši jāizceļ Latvijas Krievu savienība, kur 28,57% no uzņēmīgajiem kandidātiem dibinājuši uzņēmumus, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu.
Jānorāda, ka ir politiskie spēki, kuru uzņēmumu vidū nav atrodamas izteiktas līdernozares, jo teju katrs no politiķiem piederošajiem uzņēmumiem darbojas citā sfērā. Piemērs šādai situācijai ir patlaban pie varas esošā Vienotība, kuras vadošajiem kandidātiem piederošie uzņēmumi nodarbojas gan ar bezvadu telekomunikācijas un juridisko pakalpojumu sniegšanu, gan arī ierakstu reproducēšanu, izmitināšanu viesnīcās u.c.
1. Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (9,59%)
2. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (5,48%)
3. Juridiskie pakalpojumi (5,48%)
4. Būvniecības projektu izstrādāšana (3,42%)
Lai gan starp nozarēm, kurās visbiežāk darbojas politiķu dibinātie uzņēmumi, lielākoties dominē dažādu pakalpojumu sniegšana, augstāko apgrozījumu, peļņu un arī darbavietu skaitu galvenokārt nodrošina ražojošie uzņēmumi.
Peļņu un arī darbavietu skaitu galvenokārt nodrošina ražojošie uzņēmumi.
Visvairāk darbinieku pērn nodarbinājis Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvim Jānim Dūklavam piederošais SIA Piebalgas alus, kurā pagājušajā gadā strādājuši 75 darbinieki. Jāpiebilst, ka J. Dūklavs ir uzņēmējs ar ievērojamu pieredzi, jo par vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA MŠK & KO kapitāldaļu turētāju kļuvis jau tālajā 1991.gadā. Tiesa gan, 2009.gadā uzņēmums likvidēts un patlaban J. Dūklavam pieder daļas trīs uzņēmumos – jau pieminētajā SIA Piebalgas alus, kā arī SIA SELDIJS un SIA TONDO.
Lursoft pētījums parāda, ka starp vairākiem ražojošajiem uzņēmumiem, kuri pērn nodarbinājuši lielāko darbinieku skaitu, izdevies iespraukties arī pakalpojumu sfēras pārstāvim. Dati liecina, ka par divdesmit darbiniekiem mazāk nekā SIA Piebalgas alus pagājušajā gadā strādājuši Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošā Daiņa Liepiņa SIA INTRANSSERVISS. Automobiļu apkopes un remonta uzņēmums 2013.gadā nodarbinājis 55 darbiniekus, pēdējo piecu gadu laikā uzrādot darbinieku skaita pieaugumu par 7,84%. 28 darbiniekus katrs aizvadītajā gadā nodarbinājis gan SIA LĪVĀNU MĀJAS UN LOGI, kas daļēji pieder Zaļo un Zemnieku savienības deputātam Jānim Klaužam, kā arī No sirds Latvijai kandidātam Aivaram Meijam piederošais gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanas uzņēmums SIA VILATTRANS.
Politiķu, kuriem piederošie uzņēmumi 2013.gadā nodrošinājuši visvairāk darbavietu, kandidātu līderu saraksta piektajā vietā ierindojies Nacionālās apvienības pārstāvis Juris Cīrulis, kura dibinātajā Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecībā Mežacīruļi pērn strādājuši 20 cilvēki. Jānorāda, ka kopš 2011.gada saimniecībā nodarbināto skaits audzis par 5 strādājošajiem.
Nr.p.k. |
Persona |
Partija |
Uzņēmums |
Nozare |
Daļas uzņēmumā, |
Darbinieku skaits |
1. |
Zaļo un Zemnieku savienība |
SIA Piebalgas alus |
Alus ražošana |
38,00 |
75 |
|
2. |
Latvijas Reģionu apvienība |
SIA INTRANSSERVISS |
Automobiļu apkope un remonts |
50,00 |
55 |
|
3. |
Zaļo un Zemnieku savienība |
SIA LĪVĀNU MĀJAS UN LOGI |
Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana |
38,00 |
28 |
|
4. |
No sirds Latvijai |
SIA VILATTRANS |
Gaļas un mājputnu gaļas produktu |
13,00 |
28 |
|
5. |
Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK |
Zaļenieku pagasta ZS MEŽACĪRUĻI |
Lauksaimniecība |
*** |
20 |
Līdzīgi kā sarakstā ar uzņēmumiem, kuri pagājušajā gadā nodrošinājuši lielāko darbinieku skaitu, arī apgrozījuma ziņā 2013.gadā izvirzījies Jānim Dūklavam piederošais SIA Piebalgas alus. 2013.gadā alus ražotājs apgrozījis 3,1 milj.EUR. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu veidojuši 8,80%, tiesa gan, jau kopš 2011.gada alus ražotājs strādājis ar zaudējumiem un pērn tie sasnieguši 63,0 tūkst.EUR.
Apgrozījuma ziņā otrs veiksmīgākais uzņēmums pagājušajā gadā bijis No sirds Latvijai pārstāvošā Aivara Meijas SIA VILATTRANS. Teju pusi no uzņēmuma 3,0 milj. EUR lielā apgrozījuma 2013.gadā veidojis Latvijas tirgus, savukārt vēl 27,34% tam nodrošinājis eksports uz trešajām valstīm. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmumam izdevies apgrozījumu palielināt par 32,54%, savukārt 173,4 tūkst. EUR lielā peļņa uzņēmumam ļāvusi ierindoties augstajā otrajā vietā starp Saeimas deputātu kandidātiem piederošajiem uzņēmumiem.
TOPa trešajā vietā ierindojies Daiņa Liepiņa pārstāvētais uzņēmums SIA INTRANSSERVISS (2,6 milj.EUR) un Jura Cīruļa Zaļenieku pagasta ZS MEŽACĪRUĻI (1,2 milj.EUR), savukārt piektais lielākais apgrozījums pērn bijis Zaļo un Zemnieku savienības kandidātam Artim Rasmanim piederošajam SIA RASMANIS & DANKERS. Ceļu un maģistrāļu būvniecības jomā strādājošais uzņēmums aizvadītajā gadā apgrozījis 1,0 milj.EUR, pēdējo trīs gadu laikā uzrādot apgrozījuma pieaugumu par 18,08%.
Nr.p.k. |
Persona |
Partija |
Uzņēmums |
Nozare |
Daļas uzņēmumā, % |
Apgrozījums, milj.EUR |
1. |
Zaļo un Zemnieku savienība |
SIA Piebalgas alus |
Alus ražošana |
38,00 |
3,1 |
|
2. |
No sirds Latvijai |
SIA VILATTRANS |
Gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana |
13,00 |
3,0 |
|
3. |
Latvijas Reģionu apvienība |
SIA INTRANSSERVISS |
Automobiļu apkope un remonts |
50,00 |
2,6 |
|
4. |
Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK |
Zaļenieku pagasta ZS MEŽACĪRUĻI |
Lauksaimniecība |
*** |
1,2 |
|
5. |
Zaļo un Zemnieku savienība |
SIA RASMANIS & DANKERS |
Ceļu un maģistrāļu būvniecība |
50,00 |
1,0 |
Lielāko pelnītāju saraksta galvgalī pagājušajā gadā ierindojušies tādi jau iepriekš pieminēti uzņēmumi, kā Jurim Cīrulim piederošā ZS MEŽACĪRUĻI (254,5 tūkst. EUR), Aivara Meijas SIA VILATTRANS (173,4 tūkst. EUR) un Latvijas Reģionu apvienības kandidāta Daiņa Liepiņa automobiļu apkopes un remonta uzņēmums SIA INTRANSSERVISS (158,7 tūkst. EUR).
Līdztekus šiem uzņēmumiem starp lielākajiem pelnītājiem iekļuvis arī Jānim Klaužam no Zaļo un Zemnieku savienības daļēji piederošais SIA LĪVĀNU MĀJAS UN LOGI, kas aizvadīto gadu noslēdzis ar 122,2 tūkst. EUR peļņu. Tiesa gan, uzņēmuma apgrozījums pēdējos gados ir uzrādījis lejupejošu tendenci, taču, neskatoties uz šo faktu, ražotājam izdevies savu peļņu uzlabot un pat ierindoties starp deputātu kandidātu veiksmīgajiem uzņēmumiem.
Piektais pelnošākais uzņēmums pieder Vienoti Latvijai pārstāvim, kādreizējam reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam. Viņam piederošais SIA Diānas Zalānes projektu birojs 2013.gadu noslēdzis ar 91,6 tūkst. EUR peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir pieaugums par 86,17%. Jānorāda, ka pagājušajā gadā palielinājusies ne tikai uzņēmuma peļņa, bet arī apgrozījums, pieaugot no 470,1 tūkst. EUR līdz 526,5 tūkst. EUR. Pēc Lursoft pieejamajiem datiem, patlaban Edgaram Zalānam bez SIA Diānas Zalānes projektu birojs pieder daļas vēl piecos uzņēmumos.
Nr.p.k. |
Persona |
Partija |
Uzņēmums |
Nozare |
Daļas uzņēmumā, % |
Peļņa, tūkst.EUR |
1. |
Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK |
Zaļenieku pagasta ZS MEŽACĪRUĻI |
Lauksaimniecība |
*** |
254,5 |
|
2. |
No sirds Latvijai |
SIA VILATTRANS |
Gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana |
13,00 |
173,4 |
|
3. |
Latvijas Reģionu apvienība |
SIA INTRANSSERVISS |
Automobiļu apkope un remonts |
50,00 |
158,7 |
|
4. |
Zaļo un Zemnieku savienība |
SIA LĪVĀNU MĀJAS UN LOGI |
Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana |
38,00 |
122,2 |
|
5. |
Vienoti Latvijai |
SIA Diānas Zalānes projektu birojs |
Arhitektūras pakalpojumi |
100,00 |
91,6 |
* Pētījumā apskatītas 4 lielās un 6 mazās partijas un to kandidāti, kuriem pēc līdzšinējām prognozēm un aptaujām pastāv vislielākā iespēja 12.Saeimas vēlēšanās pārvarēt 5% barjeru un ir sasniegušas 1%, kuru vidū arī jaunie politiskie spēki, kuri pieteikuši sevi ar ievērojamām reklāmas kampaņām, apvieno bijušos politiķus ar vēsturi vai kandidātus, kas reiz ieņēmuši augstus amatus (pētījumā analizēti 35 vadošie kandidāti no partijām Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, Saskaņa un 19 kandidāti no partijām No sirds Latvijai, Vienoti Latvijai, Latvijas attīstībai, Latvijas Reģionu Apvienība, Latvijas Krievu Savienība, Jaunā Konservatīvā partija). Kopumā analizēti 256 kandidāti, t.sk., 142 lielo partiju pārstāvji un 95 mazo partiju izvirzītie kandidāti.
** Sarakstos nav iekļautas AS, jo to akcionāru sarakstu iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, līdz ar to precīzs akcionāru saraksts pieejams vien attiecīgajos uzņēmumos.
*** Zemnieku saimniecību īpašniekiem netiek norādīts personai piederošo daļu skaits.
Foto autori: Flickr.com, Emma Brabrook, Flick.com, Phil Whitehouse, Flick.com, Chafer Machinery, Creative Commons Licence
Pēdējās izmaiņas veiktas 16.09.2014