raksti

Jūn 03 2016

Interešu grupu iesaistīšana Saeimas darbā ir haotiska un neregulēta

Domnīcas PROVIDUS un Sabiedrības par atklātību – Delna veiktais Saeimas monitorings aprīļa mēnesī ļauj izdarīt divus nozīmīgus secinājumus. Pirmkārt, interešu grupu pārstāvju klātbūtne komisiju sēdēs var būt izšķiroša, lai nepieļautu likuma izmaiņas viena spēlētāja interesēs. Otrkārt, komisiju darba stils neveicina iesaistīto pušu vienlīdzīgu cīņu, kas balstīta argumentos.

 

Situāciju ilustrē piemērs no Sociālo un darba lietu komisijas, ko vada Aija Barča (ZZS). Komisijā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, sākotnēji paredzot noteiktu funkciju izpildi deleģēt vienai nevalstiskai organizācija (NVO). Pēc tam, kad uz sēdi ieradās cita organizācija, kas sniedz līdzvērtīgu pakalpojumu, un apstrīdēja deleģējuma iekļaušanas nepieciešamību, izdevās panākt, ka saglabājas atklāts konkurss.

 

Sabiedrības par atklātību – Delna direktors Jānis Volberts atgādina: “Lai nonāktu pie labākā risinājuma sabiedrības interesēs, svarīgi, lai sēdēs tiktu pieaicināti viskompetentākie jomas eksperti.”  Taču to neveicina kārtība, kādā interešu pārstāvjiem paziņo par komisiju sēdēm, norāda Olafs Grigus no domnīcas PROVIDUS. Kārtība ir neskaidra un saglabā iespēju, ka netiek uzaicināts, kāds, kura pozīcija atšķiras no “vēlamās”. “Tas, ka interesentiem ir ierobežotas iespējas izsekot dažādu interešu pārstāvju iesaistei likumdošanas procesā, var novest pie situācijām, kur alternatīvu viedokli pārstāvošas sabiedrības grupas nokavē brīdi, kad savu skatījumu darīt zināmu lēmumu pieņēmējiem.”

 

Pētnieki novērojuši arī komisiju atšķirīgo darba stilu - debatēs Tautsaimniecības komisijā bija gadījums, kad uzvarēja skaļākās balss īpašnieks, turpretī Sociālo un darba lietu komisijā valda stingra disciplīna. Disciplīna gan var nozīmēt arī to, ka nevēlami viedokļi neizskan. Piemēram, izskatot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, bija situācija, kur deputāti NVO pārstāvju virzienā vērsa personiskus uzbrukumus (piemēram, pret personas vecumu) ar mērķi diskreditēt to pārstāvēto pozīciju, neļaujot pretargumentēt.

 

PROVIDUS pētnieks Valts Kalniņš par komisiju darba stilu: “Mūsdienu demokrātiskas valsts ideāls ir universālisms, kas nozīmē prasību valstij attiekties pret visiem pilsoņiem saskaņā ar vieniem un tiem pašiem principiem, nešķirojot īpaši pietuvinātos un pārējos. Politisko lēmumu nopirkšana ir ekstrēms universālisma principa pārkāpums, un jācer, kā tā Latvijā gājusi mazumā. Taču monitoringa ietvaros novēroti maigāki paradumi, kas var atvieglot dzīvi "savējiem" un atstumt autsaiderus - centieni piešķirt priviliģētu stāvokli konkrētai organizācijai, mēģinājumi demagoģiski diskreditēt nevēlamu oponentu un nepietiekama atklātība par to, kuriem bijusi iespēja piedalīties lemšanas procesā.”

 

2016.gada aprīlī monitorings aptvēra 34 likumprojektu izskatīšanu.

 

Projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums”  metodoloģija:

http://providus.lv/article_files/3072/original/Metodologija_2015.pdf?1447150022

 

Pilns aprīļa mēneša monitoringa teksts: http://deputatiuzdelnas.lv/lv/12-saeima/valsts-sagrabsana/likumdosanas-iniciativu-izskatisanas-un-saeimas-iecelamo-valsts-amatpersonu-iecelsanas-monitoringa-zinojums-2016-gada-aprilis.html

 

 

 

 

 

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 03.06.2016

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!