raksti

Kā balsoja Latvijas deputāti 15 nozīmīgākajos EP balsojumos?

Kopš šodienas Kandidatiuzdelnas.lv ir papildināta ar jaunu saturu. Kandidātu profilos, kuri iepriekš strādājuši Eiropas Parlamentā vai LR Saeimā, ir pieejama sadaļa "Iepriekšējā darbība". EP deputātu kandidātu iepriekšējās darbības apkopojums tapis sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS. 

15 svarīgākie EP balsojumi, kas mainījuši Eiropas Savienību (2009-2014)

Jaunajā sadaļā Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu profilos apkopota informācija par viņu nostāju 15 nozīmīgākajos EP balsojumos šajā sasaukumā, kā arī saites uz kandidātu profiliem EP oficiālajā interneta vietnē www.europarl.europa.eu un www.votewatch.eu, kas analizē statistiku par EP deputātu darbu. Savukārt to kandidātu profilos, kuru iepriekšējā darbība saistīta ar darbu šajā Saeimā, pieejama saite uz deputāta profilu 11. Saeimas uzraudzības portālā Deputatiuzdelnas.lv. 

Eiropas Parlamenta 2009.- 2014.gada sasaukums pilnvaru ziņā bija spēcīgākais šīs institūcijas vēsturē. - Iveta Kažoka

"Eiropas Parlamenta 2009.- 2014.gada sasaukums pilnvaru ziņā bija spēcīgākais šīs institūcijas vēsturē," uzskata Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece. "Piemēram, tieši EP noraidīja skandalozo, arī Latvijā skaļus protestus izraisījušo ACTA (Viltošanas novēršanas tirdzniecības) līgumu."

15 būtiskāko balsojumu atlasi veica divas Eiropas nevalstiskās organizācijas – "VoteMatch Europe" un "Notre Europe - Jacques Delors Institute", savukārt informāciju par Latvijas deputātu nostāju tajos apkopoja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Saite uz pilnu pētījuma tekstu šeit.

Latvijas deputāti ne viemēr balsoja kā vienota komanda

Kandidatiuzdelnas.lv ir apkopota informācija par tādiem EP dienaskārtības balsojumiem kā, piemēram, banku ciešāka uzraudzība vai lauksaimniecības atbalsta sistēmas reforma. Datu bāzē var uzzināt arī no Latvijas sarakstiem ievēlēto EP deputātu balsošanas izvēles - "par", "pret", "atturas" vai "nepiedalījās", kā arī balsojuma lojalitāti savai politiskajai grupai un pašu deputātu komentārus par konkrētajiem balsojumiem, kurus snieguši 6 no 9 šobrīd EP ievēlētājiem Latvijas deputātiem.

Deputātiem izteikti dalījās viedokļi par tā saukto eiroobligāciju (ES stabilitātes vērtspapīru) ieviešanu.

"Nevienā no 15 svarīgākajiem EP balsojumiem Latvijas deputāti nebalsoja kā vienota komanda – proti, visos balsojumos vismaz viens no Latvijas sarakstiem ievēlētais deputāts balsoja atšķirīgi no citiem. Taču 8 no 9 Latvijas deputātiem atbalstīja lielākas ES pilnvaras attiecībā uz dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzību (A.Rubikam balsojot pret), kā arī centienus Eiropas Savienībai atrast pašai savus, no dalībvalstu valdībām neatkarīgus resursus (R.Zīlem balsojot pret). Šādas vienprātības nebija vairākos citos balsojumos. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputātiem izteikti dalījās viedokļi par tā saukto eiroobligāciju (ES stabilitātes vērtspapīru) ieviešanu, kas ļautu apvienot ES dažādo dalībvalstu parādus kopējā katlā," skaidro Iveta Kažoka.

Kopumā Latvijas deputāti, līdzīgi kā citās dalībvalstīs ievēlētie EP deputāti, savos balsojumos parasti vadījās no savas Eiropas Parlamenta politiskās grupas nostājas, taču bija balsojumi, kur Latvijā deputātiem bija atšķirīgs viedoklis. Īpaši tas izpaudās lēmumā par vispārēja finanšu darījuma nodokļa ieviešanu (0,01 - 0,05% apmērā). Šajā balsojumā pieci no deviņiem Latvijas EP deputātiem balsoja atšķirīgi no savām politiskajām grupām (pret šo nodokli balsoja Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaivare, Kārlis Šadurskis, atturējās Aleksandrs Mirskis).

Statistika par reģistrēto balsojumu apmeklējumiem

Sadarbībā ar "VoteMatch Europe" PROVIDUS apkopoja statistiku arī par Latvijas EP deputātu aktivitāti reģistrētajos EP balsojumos, kā arī lojalitāti savai EP politiskajai grupai.

Atbilstoši šai informācijai starp Latvijā ievēlētākajiem deputātiem visčaklākā EP sēžu apmeklētāja ir bijusi Tatjana Ždanoka, piedaloties 95,14% reģistrēto balsojumu (61. vieta starp Eiropas Parlamenta deputātiem). Viskūtrāk sēdes apmeklējis Ivars Godmanis, kas piedalījies tikai 64,26% balsojumu (718. vieta), taču šajās vēlēšanās nekandidē. Vislojālākais deputāts savai EP politiskajai grupai (frakcijai) bijis Aleksandrs Mirskis, kas 96,55% gadījumu balsojis tāpat kā viņa EP politiskā grupa – Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. Tikmēr Roberta Zīles viedoklis salīdzinoši biežāk atšķīrās no viņa pārstāvētās EP grupas (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa) nekā citiem no Latvijas sarakstiem ievēlētajiem deputātiem. Sīkāk ar visu deputātu apmeklējumu statistiku un citiem rādītājiem var iepazīties mājas lapā www.votewatch.eu sadaļā pie deputātiem, atlasot Latvijas pārstāvjus. 

Apkopota informācija par sarakstu līderiem

Jau ziņots, ka Kandidatiuzdelnas.lv pēc īpašiem kritērijiem apkopota informācija par 9 partiju sarakstu līderiem - pirmajiem sešiem kandidātiem, kas pretendē uz EP deputāta vietu un kam, saskaņā ar Delnas prognozēm, ir izredzes tikt ievēlētiem. Kopā datu bāzē pieejama informācija par 54 deputātu kandidātiem no 170 kandidātiem.

Delnas iniciatīvas mērķis ir veicināt pret korupciju neiecietīgu attieksmi, kā arī politiķu un vēlētāju atbildīgumu, tāpēc līdz ar datu bāzes atklāšanu Delna uzsākusi arī informatīvu kampaņu ar devīzi: "Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā!". 

Šobrīd datu bāze ir pieejama latviešu valodā, taču maija sākumā partiju un kandidātu profili būs pieejami arī krievu valodā un maija vidū - angļu valodā. Līdz pat vēlēšanām 24.maijā datu bāzē sekos arvien jauni papildinājumi - tiks izveidota sadaļa “Finanses” partiju profilos, kā arī papildināta sadaļa “Solījumi” partiju profilos, kur būs pieejama partiju programmu vizualizācija. Regulāri mājas lapā tiek papildināta sadaļa "Blogi", ko veido studenti - Delnas brīvprātīgie, kuru vidū ir topošie politologi un žurnālisti, kas blogo par un ap vēlēšanām.

Rudenī datu bāze tiks papildināta ar partiju un kandidātu profiliem, kas kandidēs uz 12. Saeimas vēlēšanām. Šīs būs jau trešās Saeimas vēlēšanas, kuru kandidāti tiks analizēti datu bāzē Kandidatiuzdelnas.lv.

Pēdējās izmaiņas veiktas 30.04.2014

Atpakaļ uz sarakstu