Apkopojot 12. Saeimas deputātu balsojumus 2017. gada plenārsēdēs, Delna secina, ka balsojums “atturas” tiek izmantots bieži un viens no mērķiem ir panākt, ka Saeima nobalso “pret”. 2017. gada laikā deputāti kopumā atturējās 4423 reizes, kas ir vidēji 100 reizes vienas sēdes laikā. Savukārt katrs deputāts 2017. gada laikā balsojumos ir atturējies vidēji 47 reizes.
Atturas balsojumu īpatsvars ir sadalāms starp 4 lielākajām frakcijām 12. Saeimā (2017. gadā), jeb 31% Vienotībai, 27% Zaļo un Zemnieku Savienībai, 19% Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kā arī 17% Saskaņas centram.
Sadalot atturas balsojuma 2017. gadā starp 4 lielākajām frakcijām
Politiskās partijas nosaukums |
Procenti no kopējiem balsojumiem "atturos" |
Vienotība | 31 % |
Zaļo un Zemnieku savienība | 27 % |
Nacionālā apvienība | 19 % |
Saskaņas centrs |
17% |
Vai atturoties balsojumos deputāts vairo sabiedrības uzticību Saeimai? Saeimas deputātu Ētikas kodeksa 1. pants norāda, ka tā mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus, savukārt 6. pants nosaka, ka deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību. Deputātu uzdevums ir pieņemt vai noraidīt lēmumus par labu sabiedrībai – balsojot “par” vai “pret”, savukārt balsojums “atturas” ir uzskatāms par viedokļa trūkumu. Zināms, ka Saeima lēmumus pieņem ar 50% + 1 klātesošo deputātu balsīm “par”. Iespējama situācija, kad balsu “par” ir vairāk nekā balsu „pret”, taču balsu “pret” un „atturas” kopā ir vairāk nekā balsu „par”. Līdz ar to deputāts atturoties faktiski nobalso „pret”. Nozīmīgi lēmumi, piemēram balsojums par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kurā par balsoja 25, pret 1, savukārt atturējās 51, var tikt noraidīti, neskatoties uz to, ka “par” balso vairāk nekā “pret”.
Viena no valstiski svarīgākajām šādas prakses ilustrācijām ir 2011. gada maija Saeimas balsojums par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 10. Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Par kratīšanu nobalsoja 35 deputāti, pret 7, nebalsoja 4, bet atturējās 37. Kaut arī balsu “par” bija vairāk nekā “pret” kratīšana netika veikta[1] un prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu.
2017. gadā ir bijuši vairāki gadījumi, kad likumprojektu noraidīšanā svarīgas bijušas “atturas” balsis: Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", Grozījumi Vispārējās izglītības likumā, Grozījumi Izglītības likumā, Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, Grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Pārskatot balsojumus gada šķērsgriezumā redzams, ka balsojumi “atturas” ir lietoti, lai ietekmētu iznākumu pretēji partiju mērķiem un solījumiem vēlētājiem. 2017. gada laikā pārmaiņām dažādās jomās trūcis atbalsts tieši no tām partijām, kuras solīja sniegt atbalstu un vairot Latvijas attīstību un sabiedrības labklājību. Tas liek domāt, ka deputāti atturējušies nevis aizstāvot sabiedrības, bet partijas intereses.
Sabiedrība sagaida, ka viņu ievēlētie deputāti būs aktīvi un atbildīgi – spēs izšķirties par pozīciju konkrētos jautājumos un skaidros lēmumus publiski. Atturoties deputāti demonstrē pasivitāti un izvairās no skaidrojumiem, bet sabiedrībā tas vairo neizpratni par politisko procesu un rada neuzticību politiķiem. Iespēja atturēties maldina sabiedrību, ka būt parlamenta sēdē klātesošam, bet bez skaidras pozīcijas par izskatāmo jautājumu, ir normāli.
Skaidri un kodolīgi ir izteikusies arī latviešu dzejniece Anda Līce: “Vēl pirms nākamajām vēlēšanām ar steigu jāatceļ deputātu atturēšanās no balsošanas. No vienas puses, atturēšanās ir ideāls līdzeklis, lai panāktu balsojumu to labā, kuri patlaban valstī taisa reālo politiku. No otras puses, atturēšanās liek domāt par deputātu nespēju piedalīties lēmējvarā un bailēm no atbildības. Vēlētājam ir tiesības jautāt, kāpēc viņi tur sēž un aizņem vietas, par kurām dārgi maksā visa sabiedrība.”[2]
Delna uzskata, ka pašreizējā sistēma rada politisku strupceļu un aicina atbalstīt grozījumus Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikumā - "Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas"" - svītrot vārdus „vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar "par" balsu vairākumu vai noraidītu ar "pret" balsu vairākumu, un rezultātu nebūtu iespējams izkropļot ar maldinošo, izvairīgo "atturas" balsojumu. Tādējādi vairosim gan deputātu atbildību un atklātību, gan sabiedrības uzticību Saeimai, gan stiprināsim politisko sistēmu un demokrātiju Latvijā.
2017. gada 18. septembrī Saeimā tika iesniegta vairāk nekā 11 tūkstošu iedzīvotāju parakstu savākusi iniciatīva, kas aicina likvidēt iespēju deputātiem balsojumos atturēties. Iniciatīvas līdzautors ir žurnāla "IR" žurnālists Pauls Raudseps, inciatīvu atbalsta arī Delna. Saeima atbalstīja jautājuma tālāku skatīšanu komisijās ar balsojumu: par 80; pret 1; atturas 4.
12. Saeimas deputāti, kuri 2017. gada balsojumos visvairāk atturējušies (Delnas apkopotie dati)
Autori: Kristiāns Sloka, Jānis Veide, Liene Gātere
(Attēls: https://manabalss.lv/likvidesim-iespeju-saeimas-deputatiem-balsojumos-attureties/show)
Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Sabiedrība par atklātību – Delna.
[1] "Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iniciatīvu likvidēt balsojumu «atturas»," BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU, September 19, 2017, , http://bnn.lv/d-2-246196.
[2] "Anda Līce: Saeimā cilvēki pazūd kā purvā ," LA.lv, , http://www.la.lv/fantastikas-elementi-politika/.
Pēdējās izmaiņas veiktas 05.10.2018