Blogi

Vai treknie gadi ir zuduši no vēlētāja atmiņas?

Oktobris ir teju degungalā un šīs būs jau 12. Saeimas vēlēšanas, kurās vēlētājam ir iespēja ar savu balsi darīt zināmu, kuram būt un kuram nebūt Saeimas deputātam. Kandidātu sarakstos redzami vārdi, kas atsauc atmiņā laiku, ko Latvijā sauc par treknajiem gadiem. Tas liek aizdomāties, cik labi vēlētājs atceras šo laiku? Vai esam no tā kaut ko mācījušies?

Lai to uzzinātu, apkopoju piecus jaunās vēlētāju paaudzes viedokļus par to, kas no trekno gadu politikas atmiņā palicis visspilgtāk.

Uzdodot jautājumu: “Ko Tu atceries par trekno gadu politiku?”, lielākā daļa atbild “Kalvītis” vai “Kalvīša politika”. Tas ir vārds, kas vieno visus, kas vēlējās izteikt viedokli. Tomēr būtiski, ka tie, kas ir vecumā līdz 25 gadiem, arī neko daudz vairāk par ekonomikas ātrās izaugsmes gadiem neatceras, vien dažas detaļas, bet tie, kas vecāki par 25 gadiem, domā un stāsta diezgan daudz. Redzams, ka jaunākā vēlētāju grupa nemaz treknos gadus un pēc tam esošās sekas nav izjutuši, jo nav bijuši ekonomiski aktīvi šajā laikā.

Runā vēlētājs!

Viens no pirmajiem cilvēkiem, kas vēlējās izteikt īsu, bet tāpēc ne mazāk nozīmīgu viedokli par treknajiem gadiem, bija Laila (studente, 22): “Kamēr ir ko ēst, tikmēr par politiku neinteresējas.” Protams, ar izņēmumiem, bet šajos vārdos ir patiesība. Tiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar politiku, nereti ir sajūta, ka tā nav tēma, par ko jālauza galva, bet kolīdz jāpievelk josta, tas kļūst aktuāli.

Kamēr ir ko ēst, tikmēr par politiku neinteresējos

Tiem, kas izdzīvojuši treknos gadus uz savas ādas, ir viedoklis, kas parāda tā laika ikdienu. Dāvis (programmētājs, 27) spilgti atceras būvniecības nozares lielās algas un to, ka daudzi vienaudži šajā laikā devušies studēt tieši būvniecību, jo trekno gadu laika lielās algas šajā nozarē ir bijušas ļoti vilinošas. Daudzi jaunieši arī bez izglītības tajā laikā būvniecībā darījuši dažādus palīgdarbus, kas arī atalgoti ar fantastiskām algām.

No savas pieredzes Dāvis visspilgtāk atceras, ka “īrējām divatā dzīvokli sliktā stāvoklī par 350 Ls mēnesī, neskaitot komunālos” un tajā laikā tas bijis pilnīgi normāli, bet tagad, atskatoties pagātnē, tas šķiet ārprātīgi. Protams, arī Kalvītis tiek pieminēts: “Kalvītis izmisīgi atkārtoja "Krīzes nav!" laikā, kad trekno gadu labumus sāka nomainīt pirmie krīzes vēstneši.”

Treknie gadi mūsu atmiņā kopš 2005. gada

Arī termins, ko visi šobrīd pazīstam kā „treknie gadi” ir tā laika Ministru prezidenta Aigara Kalvīša pirmoreiz pieminēts. Tā bija 2005. gada Jaungada uzruna, kurā Kalvītis pirmoreiz pieminēja šo terminu, kas jau ir folklorizējies. Tieši tas bija laiks, kad jau bija jādomā, kā uzkrāt līdzekļus nebaltām dienām. 

Ministru prezidenta Jaungada uzruna ir iemesls, kāpēc, sākoties krīzei, mums šis laiks palika atmiņā kā treknie gadi. Latvijā ekonomiskā izaugsme sāka savu augšupeju 2004. gada beigās. Sākotnēji lēni, bet 2005. un 2006. gadā jau strauji sasniedzot arī savu augstāko punktu un noslēdzoties 2007.gadā. Vēl to pazīstam arī kā laiku, ko raksturo „nekustamā īpašuma burbulis”.

"Izaugsmes eiforija gāja man garām"

Cik cilvēku, tik viedokļu. Lana (studente, 22), skatoties uz treknajiem gadiem un krīzi, visspilgtāk atceras tieši to, ka trekno gadu sekas bija lielā darbaspēka emigrēšana uz ārzemēm un Abrenes atdošana Krievijai 2007 gadā.

Einārs (datortīklu inženieris, 32) kā būtisku atmiņu no treknajiem gadiem min Kalvīša zvejrūpniecības godīgo politiku, kas saistīta arī ar tā laika ministru prezidenta interesēm. Ar Aigara Kalvīša profilu Kandidatiuzdelnas.lv var iepazīties šeit.

Starptautiskie eksperti biedēja ar sekām, bet krīzei neticējām.

Savukārt Matīss (videoinženieris, 31), daloties savās atmiņās par treknajiem gadiem, saka, ka “Eiforijas sākums gāja man garām, jo tajā laikā studēju un īpaši nesekoju, kas notika politikā.” Savukārt, trekno gadu beigas ir iespiedušās atmiņā ar to, ka starptautiskie eksperti viens pēc otra biedēja Latviju par šādu politiku un piesauca visas grūtības, kuras mēs piedzīvosim, ja nesāksim domāt arī par nākotni, bet Ministru prezidents Kalvītis masu medijos apgalvoja, ka mūs šāds scenārijs neskars. Matīss min arī to, ka apkārtējie tam ticēja, jo situācijā, kad vairumam cilvēku ir milzīgi kredīti, krīzes situācijas nav tās, kam vēlas ticēt pat tad, kad jau gaisā jūtama nolemtība.

Bloga autores atmiņās ekonomiskās izaugsmes gadi atmiņā iespiedušies ar to, ka cilvēki dažādos dārgos veidos centās uzlabot savu ikdienu – lieli remonti, ceļojumi, sen kārotu sapņu piepildīšana. Radi, draugi un ģimene dzīvoja īpaši netaupot, bet tiem, kas, izdzīvojuši ekonomiski grūtus laikus, piemēram, vecvecākiem, bija zināma piesardzība un tikai tas piebremzēja arī mūs, liekot domāt par savu rīcību.

Trekno gadu komanda jeb ko vēlētājs vairs neatceras

Skaidrs, kāpēc vēlētājs atceras galveno personāžu straujas izaugsmes laikā - Ministru prezidents Aigars Kalvītis bija centrālā persona šajos notikumos, bet ne vienīgā. Savādi, ka cilvēki, no kuriem uzklausītas domas, nepiemin Aināra Šlesera “Gāzi grīdā!”, kas bija raksturīgs piegājiens satiksmes nozarē trekno gadu noslēgumā, akcentējot iespēju laiku un to, ka tas jāizmanto, lai gūtu maksimālu labumu. 

Ainārs Šlesers šajā laikā bija pazīstams arī ar savu astoņkāji, kad Satiksmes ministrija pēkšņi kļuva par vietu, kurā Šlesers, esot satiksmes ministrs, iekārtoja darbā cilvēkus no sev tuvu cilvēku loka. Ar Aināra Šlesera profilu Kandidatiuzdelnas.lv var iepazīties šeit

Savukārt Atis Slakteris, kuram krīzes sākumā vaicāja, kas noticis Latvijas ekonomikā?, atbildēja: “Nothing special” un ka Latvijas tālākā rīcība būs “We will be pretty taupīgi”. Par šiem izteikumiem sabiedrībā joko vēl tagad, bet cik daudzi atceras, kad tas notika?

Trekno gadu politikā dominē arī tautā mīlēti politiskās skatuves aktieri. Vairas Vīķes-Freibergas otrās prezidentūras laiks (2003. – 2007.gads) arī bijis ievērības cienīgs. Lai gan bijusī prezidente vēl tagad ir palikusi mums atmiņā kā pozitīvs tēls, trekno gadu laikā arī prezidenta kanceleja paspēja padzīvot “trekni”, piemēram, rīkojot balles Rundāles pilī. Prezidente publiski apgalvo, ka brīdināja Ministru prezidentu par treknajiem gadiem. 

Jūnijā laikraksts “Diena” publicējis ziņu, kurā tiek minēts, ka “Kalvītim esot žēl noskatīties uz šīs valsts lēnajiem attīstības tempiem - ja mēs tā mīņāsimies, tad Eiropas Savienības līmeni nevarēsim sasniegt.” Šeit katram jāaizdomājas, vai vēlamies vēl vienu ātru uzrāvienu, ja zinām, kādas tam ir sekas?

Treknie gadi piedzīvoti, krīze pārvarēta. Vairāki gadi pagājuši kopš šo gadu notikumiem, tagad daļa no „treknajiem” politiķiem vēlas atgriezties un kandidē 12. Saeimas vēlēšanās. Aplis noslēdzies? Tas ir vēlētāju rokās izlemt, vai tā ir. 

Pirms doties pie vēlēšanu urnas, ir vērts nedaudz atsaukt atmiņā politiskos notikumus. Ar tiem var iepazīties gan kandidātu profilos, gan Kandidatiuzdelnas.lv Notikumu hronikā. 

Attēlu avoti: JD Hancock, flickr.com, Creative Commons License, Ken Teegardin, flickr.com, Creative Commons License, World Economic Forum, flickr.com, Creative Commons License

Pēdējās izmaiņas veiktas 29.09.2014

Atpakaļ uz sarakstu