Blogi

Sep262014
Vilmārs Vītoliņš

Vai māksla noriet citus iederas Saeimā?

Ja mums būtu iespēja iztēloties ideālu mūsu interešu pārstāvi Saeimā, kāds tas būtu? Izcils, gudrs, godīgs, atbildīgs, taisnīgs, cienījams - šie ir pirmie vārdi, kas man personīgi nāk prātā, un citiem tie varētu būtu līdzīgi. Tomēr neizbēgami standarti samazinās brīdī, kad nākas saskarties ar īstiem un dzīviem cilvēkiem, jo nākas konstatēt, ka tāda perfektā politiķa nav.

Tad pēkšņi vienkāršā un parastā politiķa tēlā iezogas tādas īpašības kā negodīgums, nekompetence, melīgums un līdzīgas īpašības. Saskaroties ar tām, rodas nepatīkamas emocijas, un tādēļ ir tieši laikā, ja kāds "tiešā valodā" pasaka visu, ko gribētu sliktajiem politiķiem pateikt mēs paši, bet pašiem nav drosmes.

Pieļauju, ka tāpēc daudzus gados jaunus vēlētājus tik ļoti uzrunāja un sajūsmināja radio raidījuma „Suņa Būda” veidotājs un viņa atbildes nesenajā LTV 1 raidījuma 1:1 intervijā, par ko tika sacelta vētra sociālajos tīklos. Kandidatiuzdelnas.lv šis kandidāts netiek vērtēts, jo atrodas nevis sava saraksta augšgalā, bet apakšgalā, tomēr gribētu tam pievērst nelielu uzmanību.

Tik ilgi, kamēr ķengāšanās notiek privātā radio stacijā un tas ir bizness, tas varētu būt arī ne īpaši svarīgi lielam vairumam vēlētāju, jo, ja kādam patīk rupju un dusmīgu tekstu klausīšanās, tas ir katra paša ziņā un viņam ir tiesības to klausīties. Tomēr brīdī, kad tiek mēģināts pārcelt savu biznesa pieeju uz Latvijas Republikas Saeimu vai pagaidām tikai Latvijas sabiedrisko televīziju, lietas paliek nopietnākas, ja ne pat traģikomiskas.

Argumenti ir nevis fakti, bet skanīgi lamuvārdi. 

Kādēļ tas traģikomiski? Pēc būtības Suņu Būdas iemītnieks neatšķiras no citiem sabiedrisko mediju censoņiem, kuri cenšas atklāt politiķiem nepatīkamu informāciju, tomēr galvenā atšķirība ir tā, ka konkrētais iemītnieks kā argumentu apsūdzībām nereti izmanto nevis faktus, bet skanīgus lamuvārdus vai arī argumentu, ka "tautā tā runā". Šāda argumentācija daļā sabiedrības šķiet "tiešāka" un "saprotamāka", tādēļ arī parādās vēlme Saeimu padarīt par vienu lielu suņu patversmi. Tomēr šādas apsūdzības ir neproduktīvas no tiesiskā skatu punkta un izskatās, ka pamatmērķis ir bendēt citu reitingus un pacelt savējos. Manuprāt, problēma ir attieksmē, kuru raidījuma „Suņu būda” iemītnieks cenšas ievest ne tikai attieksmē pret politiķiem, bet arī pret medijiem.

TV raidījumā 1:1 paustā attieksme, protams, ir daļa no izveidotā tēla turpināšanas, tomēr tai pat laikā cilvēks tomēr kandidē uz Saeimas deputāta posteni. Citāts no LR likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 5.panta: "Masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām." Protams, kamēr godātais kandidāts vēl nav deputāts, šis likums iemītniekam nav saistošs, tomēr priekšvēlēšanu kampaņas vadīšana, atbildot uz visiem sensitīvajiem jautājumiem ar pretuzbrukumu vai pieņēmumu argumentiem pret intervētāju, nerada pārliecību, ka, nonākot deputāta postenī, šis cilvēks atbildēs kā citādāk. Šis piektais pants neeksistē tikai tādēļ, lai medijiem neaptrūktos materiālu sižetiem, tas pastāv, jo politiķi ir atbildīgi sabiedrības priekšā. Tas gan Suņu Būdas iemītniekam ir sekundārs jautājums, jo tiek piedāvāts alternatīvs taisnīguma un atbildības avots, proti, viņš pats ar kameru Saeimas gaiteņos, ēdnīcās un, ja nepieciešams, arī tualetēs. Pēc šādas izmeklējošās žurnālistikas kādēļ vēl kādam būtu jāatskaitās?

Tas viss izklausās pēc pārspīlēta farsa, tomēr ko citu politikā var piedāvāt cilvēks, kurš nav gatavs sadarboties ar politiķiem? Atcerēsimies, ka Saeima nav izdzīvošanas šovs, kur izdzīvo stiprākais, tāpēc viens nav cīnītājs. Turklāt vēl viens Saeimas deputāts no simts, kurš cieņas izrādīšanu pret citiem uztver kā kulturālu liekulību, nevis gadu desmitiem pārbaudītu nepieciešamību sarunu vešanai. Labākais, uz ko var cerēt, ir safilmēti materiāli no gaiteņiem, kādas nepierādāmas apsūdzības par kolēģiem un mītiņu organizēšana kāda pašnoteikta taisnīguma labā jeb citiem vārdiem sakot, savas popularitātes celšana, lai pēc gadiem varētu vadīt kādu daudz ietekmīgāku sarunu šovu nekā Suņu Būda.

Vai visa Saeima būs liela Suņu Būda?

Nevienam iedzīvotājam nav liegts balsot par kādu konkrētu kandidātu, tomēr kandidātu izvēlei iesaku un pats izvēlos šādu metodi. Iedomājieties, ja jums būtu tiesības izvēlēties tikai vienu kandidātu, un šis kandidāts ieņemtu visus simts deputātu mandātus, simboliski sadalot savus spēkus un kompetences pēc skaita pa pašreizējām frakciju robežām ar pašreizējo frakciju politiku. Kādu Jūs tad iztēlotos Saeimu un mūsu valsti? Vai frakcijas spētu sadarboties, vai varētu izveidot Ministru Kabinetu? Kāds būtu priekšstats par Latviju starptautiski? Kā tiktu risinātas domstarpības? Vai tiktu meklēti kompromisi vai vairākums despotiski nospiestu mazākumu? Vai visa Saeima būtu liela Suņu Būda, kur viens otru norietu, apvainotu un apmelotu?

Izvēle ir katra paša vēlētāja rokas, un nav nepareizu izvēļu, jo katra balss par kandidātu tikai atspoguļo pašu vēlētāju un viņa vērtības, un ievēlētā Saeima, patīk tas, vai nepatīk, parāda, kāda ir mūsu sabiedrība.

Foto avots: chefjancris, Flickr.com, Creative Commons Licence

Pēdējās izmaiņas veiktas 26.09.2014

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!