Gadiem ejot, cilvēki arvien vairāk sāk skeptiski uztvert vēlēšanas un to norisi – priekšvēlēšanas. Lielu līdzekļu aprite, lai finansētu reklāmas medijos, bukletus, avīzes un dāvanu izdāļāšanu. Lai cik jocīgi neliktos, bet priekšvēlēšanu kampaņa partijām un to kandidātiem ir rosīgākais laiks, lai pierādītu cilvēkiem, ka tieši viņi ir tie, kas mainīs Latvijas likteni.
Vēlēšanu aktualitātei Latvijā vienmēr uzmanību pievērš mediji un tām rūpīgi seko. Tomēr cilvēki ar laiku pierod pie solījumiem, kas gadu no gada nemainās un netiek izpildīti. Vēlētājiem paliek garlaicīgi un viņi sāk to uztvert nevis kā Latvijas pilsoņa pienākumu pret savu valsti, kas šo zemi darīs labāku, bet gan par kārtējo slogu, kas ir jāizdara ķeksīša pēc.
Tomēr sabiedrībā neiezogas prātā šāds jautājums – KĀ to mainīt?
Sabiedrības līdzdalību Saeimas vēlēšanās var izskaidrot, iespaidojoties no notikumiem, kas ir norisinājušies Latvijā. Vislielākā līdzdalība ir bijusi 5. Saeimas vēlēšanās – to var izskaidrot ar neatkarības atjaunošanu un cerībām, ka Latvija pēc PSRS dzelžainās rokas varēs attīstīties un plaukt. Pēc 5.Saeimas vēlēšanām vēlētāju aktivitāte pazeminājās, bet saglabājās pie 71%. Vēlētāju skaits samazinājās pēc 2006.gada un turpināja samazināties. To var skaidrot gan ar krīzi, kas tanī laikā norisinājās, kā arī sabiedrībā sāka parādīties neuzticība pret valsts politiķiem. Neuzticība izpaudās ar naudas līdzekļu nelegālu iegūšanu, piesavināšanos un tautas maldināšanu. 11. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai 59,5% vēlētāju no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – tas ir traģiski, ka sabiedrībā iestājas vienaldzīgums gan pret vēlēšanām, gan pret politiskajiem procesiem valstī. Protams, cilvēkiem patīk novelt vainu uz citiem cilvēkiem, tas ir, politiķu neizglītotību, alkatību un savtīgumu. Sabiedrība ir nogurusi no solījumiem, kas nepiepildās, un no tā, ka nekas gadiem nemainās. Tomēr sabiedrībā neiezogas prātā šāds jautājums – KĀ to mainīt? Protams, vienmēr tā var būt līdzdalība, bet, atklāti sakot, nevienu tas neinteresē. Sabiedrībai vajag rezultātu tūlīt un uzreiz.
Pirms vēlēšanām norisinās priekšvēlēšanas un to kampaņas, ko var apzīmēt ar tiekšanos pēc nesasniedzamā. Partijas piedalās pilsētas svētkos, akcijās, kurās izvieto savas teltis, lai informētu vēlētājus par sevi, viņu mērķiem un solījumiem. Bija interesanti novērot, kā Talsos, Dižmāras gadatirgū tika uzstādīta Nacionālās Apvienības telts, kurā deputātu kandidāti centās runāt ar cilvēkiem un pievērst uzmanību, dalot bukletus ar vispārīgu informāciju. Novērojot no malas, cilvēki bija ironijas un vienaldzīguma pilni. Daži apstājās, lai parunātos tikai laika kavēkļa dēļ, bet bija arī tādi cilvēki, kas vēlējās izteikt savas domas par Latvijas kopējo politisko stāvokli. Protams, priekšvēlēšanu laiks ir domāts partiju reklamēšanai, tomēr veids, kā viņi to dara, – ir nepareizs. Uz jautājumu, kāds ir jūsu mērķis kandidējot vēlēšanās, atbilde bija visai vienkārša – iegūstot vairākumu, mēs īstenosim mūsu dotos solījumus.
Protams, reitingus partijas var pacelt ar priekšvēlēšanu kampaņu – jo skaļāk, jo labāk. Lielisks piemērs ir Ingūnas Sudrabas partija. Vēlētājiem iekrīt atmiņā skaļas reklāmas, skaļi skandāli un notikumi, tomēr, vai ir vērts celt savus reitingus, pateicoties tikai un vienīgi reklāmām par savu partiju? Tas atgādina vienreizējas lietošanas traukus – lētus un praktiskus, kas lieti nostrādā visās vēlēšanās.
Lielākā Latvijas problēma ir neieinteresētība politikas procesos un tās notikumos
Manuprāt, šī sabiedrības vienaldzība ir attīstījusies gadu laikā, nepiepildoties partiju solījumiem, deputātu nevērībai komunicējot ar sabiedrību un pienākumu izpilde, kas sabiedrībai šķiet nelietderīga. Bet kas ir lietderīgs mūsdienās? Mēs katrs rīkojamies, kā uzskatam par pareizu. Tā tas notiek arī politiķu darbā. Tomēr vienaldzības mazināšanai vēlētājiem ne tikai vajadzētu ievilkt ķeksīti lapiņā vēlēšanās, bet arī nedaudz padziļinātāk ievākt informāciju par katru partiju un tās kandidātiem. Lielākā Latvijas problēma ir neieinteresētība politikas procesos un tās notikumos. Cilvēki nevēlas orientēties notikumos, par kuriem skaļi spriež, kā rezultātā, ko mēs varam gribēt par sabiedrības līdzdalību mainot Latvijas politisko sistēmu. Šādas ir manas domas par vienaldzību, kuras, manuprāt, ir novērotas ik uz soļa. Vēlēšanās ir jāpiedalās, bet ir skaidri jāzina, kādēļ tu balso par konkrētu partiju un tās kandidātiem. Kādi ir iemesli un kādi varētu būt iespējamie rezultāti.
Sabiedrībā valda uzskats, ka tas ir kārtējais naudas izmešanas veids, deputāti Saeimā neko nedara par labu Latvijai un tās tautai, un visur valda tukši solījumi. Bet vai sabiedrība cenšas kaut ko darīt? Vai tā līdzdarbojas un vēlas panākt ko labāku? Pagaidām Latvijā tas netiek novērots. Tādēļ iesaku sabiedrībai interesēties un censties izprast lietas, kas viņuprāt būtu jādara citādāk.
Foto avots: Trey Ratcliff, Flickr.com, Creative Commons Licence
Pēdējās izmaiņas veiktas 22.09.2014