Blogi

Slēptā reklāma - iespēja iekrist

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā izmainās visa pilsētas vide. Ierastās reklāmas afišas, plakātus un bukletus nomaina politiskās reklāmas, kuras aicina balsot par labu kādam konkrētam politiskajam spēkam. Uz katra stūra var novērot kādu partijas pārstāvniecības veiktu politisko reklāmu, tāpat neiztikt ar teltīm, kas šobrīd tiek uzstādītas vietās, kurās apgrozās pēc iespējas vairāk cilvēku. Politisko partiju mērķis ir pārliecināt. Pārliecināt sev par labu, neatkarīgi no tā, kādus līdzekļus tas prasīs. Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas priekšvēlēšanu kampaņas var salīdzināt ar cīņu, kur stiprākais izdzīvo un iegūst visu. Šoreiz mans mērķis ir veidot informatīvu ieskatu kādā no politiskās reklāmas veidiem - slēptajā reklāmā. Kā tā darbojas un kā to atpazīt, lai neiekristu politisko partiju ietekmes un manipulāciju vidē.

Politiskās reklāmas kampaņas atstāj būtisku ietekmi uz vēlētājiem - tā rezultātā tiek ietekmēta to spriestspēja par politiskajiem procesiem valstī un kā tie tiek risināti. Nereti politiskās partijas, izvirzot sev par mērķi iegūt lielāku vēlētāju atbalstu, izvērš slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas, kuras ietekmē vēlētāju domas. Slēptās reklāmas būtība ir ietekmēt, tādējādi politiskās partijas tieši vai netieši manipulē ar vēlētājiem.

KAS IR SLĒPTĀ REKLĀMA?

Galvenā slēptās reklāmas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīme - netiek norādīts apmaksātājs. 

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, slēptā reklāma ir priekšvēlēšanu aģitācija, par kuru saņemta samaksa un kuras apmaksātājs (atlīdzības devējs) pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts. Slēptā priekšvēlēšanu aģitācija Latvijā ir aizliegta. Iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti aģitācijas veicēja priekšvēlēšanu izdevumos. Galvenā slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīme ir tā, ka netiek norādīts apmaksātājs.

Par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju var uzskatīt jebkuru publisku darbību, kuras mērķis ir tieši vai netieši publiski popularizēt kādu politisko partiju vai deputāta kandidātu, aicinot par to balsot, vai arī paužot negatīva rakstura informāciju, aicinot balsot pret kādu politisko partiju vai deputāta kandidātu.

KĀDA TAI NOZĪME IR VĒLĒŠANĀS?

Būtisks iemesls, kādēļ priekšvēlēšanu aģitācijas likumam ir liela nozīme pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir liegt izmantot politiskajām partijām slēpto politisko reklāmu, kas vēlēšanu priekšvakarā var ietekmēt būtiski partiju reitingus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir ne tikai informēt iedzīvotājus, bet arī ietekmēt to spriestspēju vai domas par labu kādai konkrētai partijai, kas palielinātu tās iespējas gūt pārsvaru vēlēšanās. Slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir tīši ietekmēt vēlētāju spriestspēju par labu kādai partijai, tādēļ ir svarīgi izkontrolēt pirmsvēlēšanu procesā, vai netiek veiktas kādas nelikumīgas darbības.

KĀ TĀ VAR IZPAUSTIES?

Slēptās politiskās reklāmas, ko veic politiskās partijas, nereti tiek atspoguļotas kā spogulis, kura atspulgā parādās vēlētāju intereses, griba un viedoklis, kas politiskajā vidē netiek īstenotas.

Politiskajām partijām slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir instruments, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk tiktu panākts vēlamais rezultāts par labu konkrētai partijai. Tomēr politiskās partijas neapzinās, ka to īstenotie līdzekļi var tikt vērsti pret viņiem pašiem.

Būtisku nozīmi slēptajā priekšvēlēšanu aģitācijā ieņem mērķis, auditorija, kam tā ir domāta, un vieta, kur tiek īstenota šī slēptā politiskā kampaņa. Televīzijas raidlaiks un reklāmas plakāti ir vietas, kur var gūt visplašāko vēlētāju auditoriju. Tomēr ir jāvadās pēc viena konkrēta mērķa, vienas konkrētas vēlētāju auditorijas un vietas, jo tā efektīvāk varēs iegūt lielāku vēlētāju balsu pārsvaru, bet, ja tiek izvērstas plaša mēroga slēptas politiskās reklāmas kampaņas, kuras vēlētāji jau sāk atpazīt, tad tas rada pretēju politiskajai partijai vēlamo efektu.

Ne vienmēr iespējams noteikt slēptās reklāmas pazīmju patiesos iemeslus.

Slēptā politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos. Ne vienmēr iespējams noteikt tās pazīmju patiesos iemeslus - tie var būt gan apmaksāts pasūtījums, gan neprofesionāla žurnālistika, gan politisks spiediens, gan medija lojalitāte kādam politiskam spēkam.

Tomēr ir pazīmes, kam mediju saturā būtu jāpievērš uzmanība, piemēram, partijas vai deputāta kandidātu logo, attēlu, vizuālu elementu parādīšanās, kam nav saistības ar konkrētās programmas vai raksta pamattēmu, rubriku, formātu, Partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana vai parādīšanās bez acīm redzama iemesla, kas neatbilst medija auditorijas interesēm un vajadzībām, vai arī deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma vienīgais vai galvenais komentētājs, raksturotājs (netiek pamatots, kādēļ tieši deputāta kandidāts ir uzskatāms par labāko notikuma skaidrotāju).

SPILGTĀKIE LATVIJAS SLĒPTĀS REKLĀMAS PIEMĒRI

10.Saeimas vēlēšanas atstāja paliekošu iespaidu ar vērienīgajām politiskajām kampaņām pirmsvēlēšanu laikā, kā arī ar plašu slēpto politisku reklāmu izmantošanu.

Politiskā partija „Par Labu Latvijai!” izvērsa plašu slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju, izveidojot LNT raidījumu "Latvija, mēs tevi dzirdam" un tika rādīts raidījums "Tautas deklarācijas nedēļa", kā arī dienā pirms vēlēšanām, kad ir aizliegta politiskā aģitācija, izvietoja reklāmas plakātus, kuros ir redzams hokejists Sandis Ozoliņš un sauklis "Par labu hokeju! Par labu "Dinamo"!".

Piecas diskusijas radīja pamatīgu rezonansi daļā sabiedrības

Pēdējās dienās, pirms stājās spēkā aģitācijas ierobežojumi, no 2010.gada 31. maija līdz 4. Jūnijam, LNT katru vakaru no plkst. 21:00 līdz 23:00 tika rādīts raidījums "Tautas deklarācijas nedēļa". Šī raidījuma mērķis bija iesaistīt iedzīvotājus, tas ir, potenciālos vēlētājus, diskusijās par to, kas viņuprāt ir būtisks un svarīgs Latvijas valsts attīstībai, kas būtu jādara politiķiem un kādi būtu to mērķi. Diskusijās tika aicināti Latvijai zināmi cilvēki, piemēram, hokejists Edgars Masaļskis vai žurnāliste Alla Petropavlovska. Viņi pauda savu subjektīvo viedokli par Latvijas politiķiem, to darbu un Latvijas sabiedrību. Būtiski ir uzsvērt to, ka raidījuma „Tautas deklarācijas nedēļa” piecas diskusijas radīja pamatīgu rezonansi lielā daļā sabiedrības, tika minēts, ka gandrīz miljons cilvēku pieslēdzās raidījumam, kas kaut uz minūti nedēļas laikā pievērsa uzmanību raidījumam un atzinīgi vērtēja iespēju izteikties un tapt uzklausītiem. Raidījumā tika rakstīta "Tautas deklarācija", kuru vēlāk pieņēma politiskā partija „Par Labu Latviju”. Raidījumu apmaksāja apvienība "Par Labu Latviju", studijas noformējumā tika izmantots tās logotips.

Iepriekš minētā slēptā politiskā reklāma politiskajai apvienībai „Par Labu Latviju” piesaistīja plašu Latvijas iedzīvotāju auditoriju, ko sniedz televīzija. Raidījuma raidlaiks bija iedzīvotājiem pieejamā laikā, tas ir, vakaros, kad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atpūšas pie saviem televizora ekrāniem. Šādi tika akcentētas iedzīvotāju vēlmes tapt sadzirdētiem. Svarīgs faktors, kāpēc šī reklāma tika kvalificēta kā slēptā reklāma, ir politiskās apvienības nepieminēšana, ka tā finansē šo televīzijas projektu, kā arī izmantotais logotips, kurš ir šīs partijas simbols. Televīzija ir spēcīgs instruments pirmsvēlēšanu laikā, jo tā aptver plašu auditoriju, it īpaši, vakaros, kā arī atstāj paliekošu iespaidu un ietekmi uz vēlētāju viedokli par ko balsot vēlēšanās.

Būtiski ir atzīmēt šo slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju tālāko ietekmi uz politisko apvienību „Par Labu Latviju”. Vēlēšanu rezultātā apvienība ieguva 7,65% vēlētāju atbalstu un astoņas deputātu vietas. Lai cik plašas bija slēptās politiskās reklāmas, tās nepalīdzēja politiskajai apvienībai sasniegt savus mērķus, tas ir, gūt plašu vēlētāju atbalstu un iegūt pēc iespējas vairāk deputātu vietu. Slēptā reklāma radīja pretēju efektu.

ŠĪ BRĪŽA NOVĒROJUMI

Slēptās reklāmas ir veids, kā politiskās partijas vēlas kontrolēt savu atbalstītāju skaitu - tas viņiem vairo lielākus reitingus. Cilvēki var nepamanīt, ka, stāvot rindā, tie lasa bukletus ar kādu no partijas izvirzītajiem kandidātiem vai arī skatās pa logu, braucot sabiedriskajā transportā, uz reklāmas afišu, kas, iespējams, neatbilst priekšvēlēšanu aģitācijas likumam.

Latvijas lielākā problēma priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir cilvēku neinformētība, kas grauj politisko vidi. Vienmēr atradīsies politiskie spēki, kas spēlēs uz vēlētāju naivumu un uzticību, bet laiki mainās. Cilvēki ir tik ļoti pieraduši pie šīs korumpētās vides, ka tie nepievērš tai nekādu uzmanību, tādēļ ir svarīgi iesaistīt iedzīvotājus politiskajos procesos, lai tie izprastu, ka viss nav nemaz tā, kā izskatās. Ir jāmaina vide, lai mainītos apstākļi, bet vidi var nomainīt tikai iedzīvotāju iesaiste. Tieši tādēļ svarīgi akcentēt katras pūles, kas ir veiktas, lai mainītu politiskos procesus un slēpto reklāmu darbības, kas kaitē Latvijas demokrātiskajai videi.

KNAB šogad iesaista brīvprātīgos, lai palīdzētu kontrolēt slēpto reklāmu priekšvēlēšanu periodā. 

Piemēram, KNAB ir veicis jauninājumus un iesaista brīvprātīgos, tas ir, sabiedrību, lai  palīdzētu kontrolēt priekšvēlēšanu periodu. Svarīgi ir apzināties, ka cilvēkiem ir vēlme cīnīties pret slēptajām reklāmām un politisko partiju veiktajām nelikumīgajām darbībām. Tas ir lielisks veids, kā iesaistīt un mainīt sabiedrisko domu.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakaram, var tikt novērotas priekšvēlēšanu aģitācijas, tomēr būtisku apskatu uz tām varēs rast pēc KNAB (Korupcijas un apkarošanas biroja) apkopotajiem datiem.

Viens no slēptās politiskās reklāmas gadījumiem tika novērots "Latvijas Pasta" nodaļā, kas atrodas Salaspilī, Skolas ielā 5, kāds aculiecinieks ir fiksējis faktu, ka pasta telpās izvietoti Latvijas Sociālistiskās partijas Eiropas Parlamenta deputāta kandidāta Alfrēda Rubika priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli latviešu un krievu valodā. Tajos aptuveni 60 lappusēs plaši aprakstīts Rubika līdzšinējais veikums Eiroparlamentā un viņa viedoklis par dažādiem jautājumiem.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums noteic, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu telpās, proti, telpās, kur izvietoti uzņēmumi, kuros vairāk par 50% kapitāldaļu pieder valstij vai pašvaldībām, politiskā aģitācija ir aizliegta. Šis aizliegums attiecas gan uz pasta nodaļām, gan, piemēram, uz poliklīniku uzgaidāmajām telpām. To var uzskatīt gan par slēpto reklāmu par labu Eiropas Parlamenta deputāta kandidātam Alfrēdam Rubikam, gan arī par citu politisko partiju veiktu aģitāciju pret Alfrēdu Rubiku.

Pateicoties iedzīvotāju iesaistei, šis slēptās reklāmas veids tika pamanīts un ir izraisījis vēlētāju uzmanību gan par labu citai partijai, gan par labu Alfrēdam Rubikam, jo šie materiāli „Latvijas Pasta” nodaļā atradās kādu noteiktu laiku.

Foto avots: Mareks Matisons, Flickr.com, Creative Commons Licence

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 22.05.2014

Atpakaļ uz sarakstu