Blogi

jan182015
Jānis Kollis

Par plusiem, svītrojumiem un % barjeru 12. Saeimas vēlēšanās

Pēc 12. Saeimas vēlēšanām ik pa brīdim parādījās diskusijas par plusu un svītrojumu sistēmas lietderību.  Apgalvojumiem, ka no šīs sistēmas varētu atteikties, nevarēju piekrist tīri intuitīvi, tāpēc nolēmu veltīt daļu sava brīvā laika un paanalizēt vēlēšanu rezultātus pie dažādiem plusu un svītrojumu koeficientiem. Vispirms, lai tiktu pie kādas sapratnes, izveidoju nelielu rīku kollis.tosteris.com/election, kurā var norādīt plusu un svītrojumu koeficientus, kā arī procentu barjeru, kas jāpārvar sarakstam, lai varētu tikt pie deputātu vietu sadales. Kā šo rīku lietot, lūdzu, skatiet bloga noslēgumā

Viedokļi publiskajā telpā

Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” tika visnotaļ asi debatēts par plusu un svītrojumu sistēmu. Teju mēnesi vēlāk – 3. novembrī - par šo tematu reflektēja arī žurnālisti LTV raidījumā “Skats no malas”, pēc kura portālā lsm.lv parādījās raksts: "Žurnālists: Plusu un svītrojumu sistēma vēlēšanās palīdz viduvējībām.” Latvijā vajadzētu atteikties no plusu un svītrojumu sistēmas vēlēšanās, jo tā vēršas pret spilgtām personībām, bet palīdz viduvējībām”, LTV raidījumā „Skats no malas” pauda žurnālists Ivars Āboliņš.

Savu viedokli viņš pamatoja ar „Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas un Jāņa Junkura rezultātiem aizvadītajās Saeimas vēlēšanās. Lai gan Āboltiņai ir daudz svītrojumu, viņai ir daudz vairāk plusu nekā Junkuram, bet parlamentā tiek nevis tie, kas kaut ko dara, bet gan cilvēki ar mazu plusu un svītrojumu skaitu. [..] „Mīnusi nav darba novērtējums, jo tu esi aktīvāks, jo vairāk mīnusos iedzīvojies. Plusu - mīnusu sistēma vēršas pret spilgtiem un pretrunīgi vērtētiem cilvēkiem un palīdz viduvējībām, kuras neviens neizsvītro,” vērtēja Āboliņš.

Procentuālā barjera un iegūtās vietas

Kā vēsta Vikipēdija, barjeras dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīgas. Izraēlā vēlēšanu procentuālā barjera ir 3,25% (1% līdz 1992. gadam, 1,5% no 1992. - 2003. gadam un 2% no 2003. gada līdz 2014. gada martam). Turcijā barjera ir 10%. Portugālē, Somijā un Maķedonijā procentuālā barjera netiek piemērota. Nīderlandē barjeru nosaka, 100% dalot ar mandātu skaitu. Šim dalījumam jābūt lielākam par 1%. Slovēnijā (no 1992. - 1996. gadam) arī 100% dala ar mandātu skaitu un nosaka, ka dalījumam jābūt lielākam par 3%, kas praksē nozīmē, ka partijām jāiegūst aptuveni 3,2% no vēlētāju balsīm, taču jau nākamajās vēlēšanās tika noteikta klasiska procentuāla barjera 4%.

Polijā barjera ir 5%, taču tā neattiecas uz etnisko minoritāšu partijām, tādējādi ļaujot vācu minoritātei katrās vēlēšanās iegūt vismaz 1 vietu. Zviedrijā ir spēkā 4% barjera, tomēr, ja partija kādā vēlēšanu apgabalā iegūst 12% balsu, tā tiek pārstāvēta parlamentā, pat ja tā nepārvar valsts mēroga barjeru. Itālijā, Lietuvā, Ungārijā un Polijā ir spēkā noteikums, kas paaugstina barjeru apvienībām.

Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā % barjera netika piemērota, kā rezultāts bija ļoti raibs Saeimas sastāvs. 

Pirmās brīvvalsts laikā Latvijā procentuālā barjera netika piemērota, kā rezultāts bija ļoti raibs Saeimas sastāvs. Atjaunotajā Latvijā sākotnēji (5. Saeimas vēlēšanās) tika noteikta 4% barjera. Nedaudz ironiski, bet barjeras paaugstināšanu ierosināja "Latvijas Ceļš", kas 5. Saeimas vēlēšanās ieguva vairāk nekā 30% balsu, bet 8. Saeimas vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,9% balsu. Līdz šim ir bijuši vēl divi gadījumi, kuros saraksts iegūst vismaz 4% balsu, tomēr nepārvar 5% barjeru: 6. Saeimas vēlēšanās koalīcija "Darbs un Taisnīgums" (4,6%) un 8. Saeimas vēlēšanās LSDSP (4,0%).

Gan 1995. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanās (5% barjera), gan 2002. gada Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas vēlēšanās (10% barjera) vairāk nekā 45% balsu tika atdotas par sarakstiem, kas barjeru nepārvarēja. Procentu barjeras var radīt t.s. "spoiler effect", sakarā ar kuru mazās partijas, kas nespēj pārvarēt barjeru, atņem balsis lielākām partijām ar līdzīgu ideoloģiju.

Patlaban Latvijā vērojams tieši pretējs efekts. Mazās partijas var nonākt apburtajā lokā — ja partija, pēc vēlētāju domām, nespēj pārvarēt procentuālo barjeru, tā arī nespēj iegūt vēlētāju balsis. Ja partija, pēc vēlētāju domām, nespēj iegūt vēlētāju balsis, tā arī nespēj pārvarēt procentuālo barjeru. Lai atrisinātu šīs problēmas – gan "spoiler effect", gan apburto loku, vairākās valstīs tiek lietota nododamās balss sistēma. Saskaņā ar to, ja saraksts, par kuru nobalsoja vēlētājs, nepārvar barjeru, vērā tiek ņemta viņa nākamā izvēle. Tādējādi tiek samazināts "izšķiesto" balsu īpatsvars. Šāda sistēma tiek plaši izmantota Austrālijā un Īrijā.

Apskatot 12. Saeimas vēlēšanu rezultātus, kā kritiskās vērtības procentus barjerai izvēlējos 24%, 22%, 20%, 17%, 7%, 6.7%, 5% un 0%. Uzreiz kā nereālas atmetu 24% (neviena partija nepārvar barjeru), 22% (pārvar tikai Saskaņa), 20% (pārvar Saskaņa un Vienotība) un 17% (pārvar Saskaņa, Vienotība, ZZS).

Saraksts Procenti 0,00% 5,00% 6,70% 7,00%
    5 apg. Apv. 5 apg. Apv. 5 apg. Apv. 5 apg. Apv.
Saskaņa 23,00% 24 23 24 24 27 26 29 28
Vienotība 21,87% 22 22 23 23 26 25 26 27
ZZS 19,53% 21 19 21 21 21 22 25 24
NA 16,61% 17 17 17 18 19 19 30 21
NSL 6,85% 7 7 7 7 7 8    
LRA 6,66% 7 7 8 7        
LKS 1,58% 2 2            
Vienoti Latvijai 1,18%   1            
Latvijas Attīstībai 0,89%   1            
Jaunā Konservatīvā partija 0,70%   1            

Vietu sadalījums atkarībā no procentuālās barjeras (5 apg. - pašreizējā sistēma ar pieciem vēlēšanu apgabaliem; Apv. - viens liels vēlēšanu apgabals).

Kā redzams tabulā, “Vienoti Latvijai” ar 1.18% (iekļūst Ainārs Šlesers), “Latvijas attīstībai” ar 0.89% (iekļūst Einārs Repše vai Juris Pūce atkarībā no koeficientiem) un Jaunā konservatīvā partija ar 0.70% (iekļūst Jānis Bordāns) iegūtu pa vienai vietai vien tad, ja nebūtu procentu barjeras un Latvijā būtu viens liels vēlēšanu apgabals.

Izsecināms arī tas, ka saukļi "Brīvība", "Izaugsme" un "Suverenitāte" vēlētājiem nav bijis pietiekams kairinātājs, jo, pat ja visas šīs partijas apvienotos, vislabvēlīgākajos modelējamos apstākļos - bez procentu barjeras ar vienu lielu vēlēšanu apgabalu - ar saviem 0.47% tās neiegūtu pat vienu vietu. Tam būtu nepieciešams savākt vismaz 0.503% balsu.

Ja procentu barjera netiktu piemērota (0%), tad Latvijas Krievu savienība iegūtu 2 vietas - 1 Rīgā (atņemot to Latvijas Reģionu apvienībai) un 1 Latgalē (atņemot to Vienotībai). Apvienotā apgabala gadījumā LKS arī iegūtu 2 vietas, atņemot pa 1 vietai no ZZS un NA.

6.7% gadījumā aiz svītras paliek arī Latvijas Reģionu apvienība, savas 8 vietas atdodot: Rīgā pa 1 vietai Saskaņai, Vienotībai un ZZS; Vidzemē pa 1 vietai Saskaņai un Vienotībai; Latgalē 1 vietu Saskaņai; Kurzemē 1 vietu NA; Zemgalē 1 vietu Vienotībai. Tādējādi: Saskaņa +3, Vienotība +2, ZZS +1, NA +1, NSL +1. Apvienotā apgabala gadījumā LRA 7 vietas sadalās šādi: Saskaņa +2, Vienotība +2, ZZS +1, NA +1, NSL +1.

7% gadījumā atkritušajiem pievienojas arī Sudrabas vadītā NSL, savas 7 vietas atdodot: Rīgā 2 vietas Saskaņai; Vidzemē pa 1 vietai ZZS un NA; Latgalē, Kurzemē un Zemgalē pa 1 vietai ZZS. Tādējādi: Saskaņa +2, ZZS +4, NA +1. Apvienotā apgabala gadījumā NSL 8 vietas sadalītos šādi: Saskaņa +2, Vienotība +2, ZZS +2, NA +2.

Kā redzams, ne vienmēr partija, kura ieguvusi absolūtos skaitļos augstāku rezultātu, iegūst arī vairāk vietu. Dziļi teorētiski iespējams, ka partija ar mazāku balsu skaitu iegūst pat 4 vietas vairāk. Tas iespējams tieši vairāku apgabalu dēļ. Piemēram, partija X iegūst par vienu balsi vairāk nekā partija Y četros vēlēšanu apgabalos, un apstākļu sakritības dēļ tas dod papildus vietu katrā apgabalā. Savukārt piektajā apgabalā, kur partija Y iegūst par piecām vietām vairāk nekā partija X, ar to var nepietikt papildus vietas ieguvei. Šāda situācija nav iespējama, ja ir tikai viens vēlēšanu apgabals.
Viens vēlēšanu apgabals, visticamāk, arī atceltu uzņēmīgāko deputātu vēlmi vēlēšanu dienā rīkot ekskursijas savu draugu darba kolektīviem uz kaimiņu apgabalu. Tai pašā laikā Centrālā vēlēšanu komisija varētu domāt, kā pārskatāmi ietilpināt 103 kandidātus uz vienas vēlēšanu zīmes.

Manuprāt, centralizēto klipu ietekmi gana labi var regulēt ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. 

Taisnības labad gan jāteic, ka krietni biežāk izskan doma ieviest vairāk vēlēšanu apgabalus nekā patlaban (piemēram, Igaunijā ir 12 vēlēšanu apgabali, trīs no tiem Tallinā). Visbiežāk šāda iniciatīva tiek pamatota ar deputātu tuvināšanos vēlētājiem un centralizētu klipu ietekmes mazināšanu, aizstājot tos ar tiešāku vēlētāju uzrunāšanu. Manuprāt, centralizēto klipu ietekmi gana labi var regulēt ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu.

Varbūt šāda tuvināšanās ir saprātīga lauku reģionos, bet mana dzīve kā Teikas iedzīvotājam nekļūst labāka, ja manis iecienītais spēks nolēmis manā apgabalā deleģēt man netīkamus kandidātus, no kuriem ievēlēti tiks, visticamāk, tikai divi vai trīs. Vēl nelāgāka aina paveras, ja mani piesaista šim vēlēšanu apgabalam, un es nevaru doties uz citu apgabalu. Šādi tiek devalvēta arī plusu un svītrojumu jēga kā tāda, jo krietni lielāka nozīme ir partiju valdēm, kuras sastāda šos sarakstus un izvieto kandidātus apgabalos. Ja tiešām ir vēlme panākt lielāku sasaisti ar vēlētājiem, tad, manuprāt, optimāls risinājums būtu jaukta vēlēšanu sistēma (piemēram, Lietuvā, kur 71 vienu deputātu ievēl mažoritāri, bet 70 – līdzīgi kā Latvijā – proporcionāli). Vēl jāpiebilst, ka vēlētāja izvēles sašaurināšana, sadalot vienu vēlēšanu apgabalu sīkākos un/vai piesaistot vēlētāju konkrētam apgabalam, itin sekmīgi var notikt, vienkārši mainot vēlēšanu likumu, bet pārejai uz jauktu vēlēšanu sistēmu nepieciešama tautas nobalsošana (referendums).

Vairāki apgabali arī neatceļ tā saukto lokomotīvju ietekmi, kaut, protams, to mazina. Tāpat tie, kuri ļoti gribēja nobalsot par, piemēram, Sudrabu, Šleseru vai Kaimiņu, arī nobalsoja par attiecīgo spēku, pat ja kandidāts nebija viņu apgabalā.

Plusi un svītrojumi - trīs varianti

Šajā sadaļā apskatīšu rezultātus piecos vēlēšanu apgabalos, piemērojot 5% barjeru. Par atskaiti ņemu koeficientus plusi x 1 un svītrojumi x 1, kas atspoguļo pašreizējo sistēmu.

1. Ja svītrojumiem nav nozīmes (plusi x 1, svītrojumi x 0):

Saskaņā: Rīgā – Mihailu Zemļinski aizstātu Baiba Rozentāle.Tas parāda, ka svītrotie latviskie kandidāti pārsvarā neiekļūst nevis svītrojumu dēļ, bet nepietiekamo plusu dēļ, un tā ir būtiska atšķirība, lai arī rezultāts vienāds - neiekļūšana Saeimā.

Vienotībā: Rīgā - Rihardu Kozlovski aizstātu Hosams Abu Meri; Vidzemē – Vilni Ķirsi aizstātu Ina Druviete; Kurzemē – Jāni Junkuru aizstātu Solvita Āboltiņa;  Zemgalē – Juri Šulcu aizstātu Vjačeslavs Dombrovskis.

ZZS: Rīgā – Māri Kučinski aizstātu Valdis Kalnozols; Vidzemē – Aināru Mežuli aizstātu Inese Aizstrauta; Kurzemē – Jāni Vucānu aizstātu Mareks Segliņš. Izsaku ārpus tēmas hipotēzi, ka Valda Kalnozola neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem un konfliktēšana ar citiem biedriem rosinājusi (vai vismaz kalpojusi kā iemesls) Gunti Belēviču kā veselības ministru uz valdības pilnvaru laiku nenolikt deputāta mandātu, jo tādējādi to iegūtu tieši Valdis Kalnozols.

NA un NSL: bez izmaiņām, savukārt LRA: Rīgā – Ingu Biti aizstātu Rūdolfs Plēpis.

Kopumā redzams, ka izmaiņas piedzīvotu 9 deputāti no trim sarakstiem: Vienotībā 4 izmaiņas, ZZS 3 izmaiņas, Saskaņā un LRA pa vienai izmaiņai, un NA un NSL bez izmaiņām. Vai 9% no Saeimas sastāva ir daudz vai maz, un vai tas ietekmē Saeimas darba kvalitāti, jāspriež katram pašam.

2. Ja svītrojumi ir divreiz nevērtīgāki kā plusi (plusi x 2, svītrojumi x 1):

Saskaņā: bez izmaiņām. Vienotībā: Rīgā – Rihardu Kozlovski aizstātu Hosams Abu Meri; Vidzemē – Vilni Ķirsi aizstātu Ina Druviete; Kurzemē – Jāni Junkuru aizstātu Solvita Āboltiņa; Zemgalē – Juri Šulcu aizstātu Vjačeslavs Dombrovskis (“Vienotībā” tieši tāds pats rezultāts kā tad, ja svītrojumiem nebūtu nozīmes)

ZZS: Rīgā – Māri Kučinski aizstātu Valdis Kalnozols. NA un NSL: bez izmaiņām. LRA: Rīgā – Ingu Biti aizstātu Rūdolfs Plēpis.

Kā redzams, jo mazākas izmaiņas koeficientos, jo mazākas arī deputātu izmaiņas - kopā 5 (piecas). “Vienotība” piedzīvotu to pašu 4 deputātu nomaiņu, kas atbilst gadījumam, ja svītrojumiem vispār nebūtu vērtības, ZZS un LRA piedzīvotu pa vienai izmaiņai, savukārt NA un NSL – abiem sarakstiem bez kādām izmaiņām – pievienotos “Saskaņa”.

3. Atteikšanās no plusu - svītrojumu sistēmas (plusi x 0, svītrojumi x 0):

Saskaņā: Rīgā – Jūliju Stepaņenko, Regīnu Ločmeli-Luņovu, Igoru Pimenovu, Ņikitu Ņikiforovu, Mihailu Zemļinski aizstātu Jānis Geduševs, Agnis Kalnkaziņš, Raimonds Gailis, Baiba Rozentāle, Ivo Kiršblats; Vidzemē – Jāni Ādamsonu aizstātu Kārlis Leiškalns; Latgalē – Vitāliju Nikonovu, Marjanu Ivanovu-Jevsejevu aizstatu Jeļena Lazereva, Vitālijs Aizbalts; Zemgalē – Zentu Tretjaku aizstātu Krišjānis Peters;

Vienotībā: Vidzemē – Jāni Upenieku, Vilni Ķirsi, Romualdu Ražuku aizstātu Zanda Kalniņa-Lukaševica, Linda Medene, Ina Druviete; Kurzemē – Jāni Junkuru aizstātu Solvita Āboltiņa; Zemgalē – Ati Lejiņu aizstātu Vjačeslavs Dombrovskis.

ZZS: Vidzemē – Arti Rasmani aizstātu Inese Aizstrauta; Kurzemē – Jāni Vucānu, Valdi Skujiņu aizstātu Mareks Segliņš, Dainis Karols.

NA: Rīgā – Kārli Krēsliņu aizstātu Gatis Sprūds; Kurzemē – Janīnu Kursīti-Pakuli aizstātu Jānis Iesalnieks; Zemgalē – Andri Buiķi aizstātu Vineta Poriņa.

NSL: Rīga – Romānu Mežecki aizstātu Andris Priekulis; Vidzemē – Arvīdu Platperu aizstātu Ineta Stabulniece.

LRA: Rīgā – Arturu Kaimiņu aizstātu Māra Viktorija Zilgalve; Vidzemē – Jāni Ruku aizstātu Guntis Gladkins.

Svarīgi!

Atsakoties no plusu un svītrojumu sistēmas, kopumā ir 24 izmaiņas - “Saskaņā” 9, “Vienotībā” 5, ZZS 3, NA 3, NSL 2 un LRA 2 izmaiņas.

“Saskaņā” iekļūtu virkne kandidātu ar latviskiem uzvārdiem, kuri patlaban kalpo kā latviskā elektorāta pievilinātājs. Augstāk jau norādīju, ka vairums šo kandidātu neiekļuva nevis pārmērīgi daudzo svītrojumu dēļ, bet radikāli pietrūkstošo plusu dēļ, un tā jau ir šo kandidātu atbildība uzrunāt savu elektorātu.

“Vienotībā” tiešām parādās viens (!) kliedzošs gadījums - kandidāts Junkurs apsteidz kandidāti Āboltiņu, jo pārējās izmaiņas ir samērojamas - mazāk zināmus kandidātus nomaina mazāk zināmi, zināmākos zināmāki.

ZZS pie pastāvošās sistēmas arī “nepelnīti” Saeimas frakcijas sastāvā zaudē bijušo “Tautas partijas” biedru Mareku Segliņu, kura vietā stājas mazāk zināmais Jānis Vucāns.

Nacionālajā apvienībā vairāk vai mazāk viss ir līdzsvarā, ja neskaita to, ka, atsakoties no plusiem un svītrojumiem, Andra Buiķa vietā stātos mazāk zināmā Vineta Poriņa.

NSL viss paliek līdzsvarā, jo “nepelnīti” neiekļuvušā, bet par Romānu Mežecki krietni atpazīstamākā Andra Priekuļa neiekļūšanu, kuram par savu atpazīstamību, tiesa, ne tajā labākajā gaismā, jāpateicas kandidātam Arturam Kaimiņam, kompensē koristu aprindās pat ļoti atpazīstamā Arvīda Platpera izrāviens no ceturtās vietas sarakstā uz otro vietu un iekļūšana Saeimā.

Savukārt LRA piedzīvotu šausmīgu triecienu, jo Saeimā neiekļūtu deputāts Arturs Kaimiņš, kurš nu nekādi nav saucams par viduvējību uz Latvijas politiskās skatuves.

Аpskatīt, kas notiktu, ja Latvijā būtu viens vēlēšanu apgabals, katrs interesents var pats, ievadot manis izstrādātajā rīkā sev interesējošus koeficientus un pastiprināti pievēršoties izvērsumiem "Apvienotais apgabals" un "Salīdzinājums".

Galvenie secinājumi

Pašreizējā plusu un svītrojumu sistēma funkcionē visnotaļ labi, un tajā nekas nebūtu maināms.

Viduvējības konkurē ar citām viduvējībām. 

Teikt, ka viduvējības izspiež spilgtas, atpazīstamas un neviennozīmīgi vērtētas personas, ir ļoti tendenciozi; patiesībā, kā redzams no izvilkuma, šīs viduvējības konkurē ar citām viduvējībām. Atceļot plusu un svītrojumu sistēmu, tiek radikāli mazināta vēlētāja tieša ietekme, nododot to partiju valžu rokās.

Uzskatu, ka pāris kandidātu (vienalga, pelnīta vai nepelnīta) neiekļūšana nekādi nevar kalpot par argumentāciju jebkādai sistēmas maiņai, kur nu vēl tādai, kas mazina vēlētāja tiešu ietekmi, jo šīm norisēm ir izņēmuma raksturs, un tā nav vispārēja tendence.

Tāpat arī uzskatu, ka apgabalu skaita palielināšana, mazinot vēlētāju tiešu ietekmi, ir nevēlama. Piesauktā deputātu tuvība vēlētājam, protams, ir nozīmīga, bet nedrīkstētu aizmirst, ka arī pārmērīga deputātu tuvība vēlētājiem var novest pie nepatīkamām sekām, kā tas ir Dzintara Zaķa gadījumā. Ja šo situāciju uzskata par problēmu, pieņemu, ka to var risināt ar vēlēšanu sistēmas maiņu, pārejot uz jauktu vēlēšanu sistēmu, kur pusi ievēlētu mažoritāri, bet otru pusi proporcionāli no viena liela apgabala. Bet tas jau ir atsevišķas diskusijas objekts.

Kā lietot rīku?

Augšējā kreisajā stūrī nospiežot uz norādes "Procesēt", parādās logs, kurā divās kolonnās var ievadīt koeficientus. Divas kolonnas ir tāpēc, lai varētu ērtāk salīdzināt rezultātus, jo arī vairums rezultātu parādīsies dažādos griezumos, bet divās kolonnās. Kolonnā "Koeficienti 1" ievadītās vērtības attieksies uz rezultātu kreiso kolonnu, savukārt kolonnā "Koeficienti 2" ievadītās vērtības tiks pielietotas, veidojot rezultātu labo kolonnu.

Koeficients ir vērtība, ar kādu tiks reizināti plusi vai svītrojumi, pirms tiks aprēķināta iegūtā vieta sarakstā. Piemēram, plusi = 1, svītrojumi = 1, barjera = 5 ataino pašreizējo sistēmu, bet plusi = 0, svītrojumi = 0, barjera = 7,5 ataino rezultātus, ja ne plusus, ne svītrojumus neņemtu vērā (kandidāti sarindotos pēc numura sarakstā) un saraksts būtu pārvarējis 7,5% barjeru, savukārt barjera = 0, plusi = 2, svītrojumi = 1 ataino rezultātus, ja plusi ir divreiz vērtīgāki kā svītrojumi un vietu sadalē piedalās visi saraksti.

Barjera ietekmē saraksta gūto vietu konkurencē ar citiem, bet plusu un svītrojumu koeficienti to, kādā secībā kandidāti sarindojas saraksta ietvaros.

Nospiežot pogu "Izvietot kandidātus", rīks piedāvā rezultātus, sadalot tos divos lielos blokos - "Iegūtās vietas" un "Plusi un Svītrojumi", kur apakštabulās ietvertos datu izvērsumos var apskatīt, kā šādā gadījumā atšķiras rezultāti pie norādītajiem koeficientiem. Sadaļā "Plusi un Svītrojumi" var apskatīt detalizētāk kandidātu sekmes pie norādītajiem koeficientiem attiecīgajā sarakstā.

Rezultātos parādās arī jēdziens "apvienotais apgabals". Tas ataino hipotētisku situāciju, ja Latvijā būtu viens liels vēlēšanu apgabals, nevis pieci kā tagad. Rezultāti šajā apgabalā tiek aprēķināti, balstoties uz katras partijas visu apgabalu sarakstu apvienojumu.

Vēl rezultātos plusu un svītrojumu blokā parādās izvērsums "Salīdzinājums". Tajā dažādos toņos norādīts salīdzinājums ar dotajiem koeficientiem starp vienu lielu apgabalu un pieciem apgabaliem kopā.

Pēdējās izmaiņas veiktas 18.01.2015

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!