Apskatot partiju programmas un Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā atrodamo informāciju, ikviena partija un kandidāts šķiet kā nopietns un pārliecinošs pieteikums. Atliek tikai izvēlēties vēlētājam svarīgāko ideoloģisko virzienu, nobalsot un nākamie 5 gadi jau rēgojas Saules piepildīti. Tomēr, palūkojoties rūpīgāk, atklājas fakti, kas viegli var paskriet garām un rūgti pārsteigt nākotnē.
Viens no veidiem, kā kritiski izvērtēt kandidātu atbilstību amatam, ir apskatīt viņu publisko biogrāfiju netīros traipus, ko arī dara Kandidatiuzdelnas.lv, kas ir izveidota, lai atsvaidzinātu vēlētāju atmiņu par deputātu kandidātu pagātni, veicinātu vēlētāju atbildīgumu, kā arī pašu partiju atbildību par saviem vārdiem un darbību. Partiju līderi tiek īpaši analizēti (par to, kā tiek izvēlēti līderi un kas tiek vērtēts, skatīt šeit), kā rezultātā izveidojas aina ar kandidātiem, kuri ir galvenie partijas pārstāvji jeb līderi un kuriem ir reālākās iespējas iekļūt jaunajā Saeimā.
Pēc iegūtā analīzes rezultāta katrs kandidāts iegūst vērtējumu, kas atspoguļojas šajās tabulās. Kā redzams, „Saskaņa” un „Vienoti Latvijai” ir partijas ar visaugstāko risku līderu vidū un pārstāv visu vērtējumu spektru, tāpēc šo deputātu kandidātu ievēlēšanas gadījumā ir lielāki riski sagaidīt, ka korupcijas un skandāli turpināsies arī jaunajā Saeimā.
Katras partijas profilā ir izveidota statistika par dzimumu līdzsvaru, kas radīts, balstoties uz kopējo partijas kandidātu skaitu. Tomēr pat tie, kas sevi neuzskata par kaislīgiem dzimumu vienlīdzības cīnītājiem, būs pārsteigti ieraudzīt, cik pārsteidzoši nevienmērīgs ir sadalījums līderu vidū.
Turpinājumā redzams infografika ar četru lielāko partiju līderu dzimumu sadalījumu. No 35 deputātu kandidātu līderiem sievietes sastāda tikai pavisam nelielu daļu. Augstākā nevienlīdzība pastāv partijas „Saskaņa” līderu vidū, kur uz 34 vīriem ir viena sieviete, kura nebūt neieņem vienu no vadošajām pozīcijām. Starp citu, „Saskaņas” kultivēto vīrišķību var arī izteikti novērot profilu bildēs, kur, par spīti aizliegumam izmantot armijas formas tērpu priekšvēlēšanu kampaņās, tie tiek izmantoti, ieņemot atbilstošu valdonīgu ķermeņa stāju.
Deputātu kandidātu darba vietas ir vēl viens svarīgs un gana interesants punkts, kuru aplūkot.
kandidātu sarakstos kopumā ir 30 bezdarbnieki
Raidījums „Bez tabu” īsi pirms vēlēšanām ir izveidojis sižetu par deputātu kandidātu nodarbošanos, izpētot sarakstus. Atklājās, ka visbiežāk sastopamais amats ir ārsts, jo to ir gandrīz pussimts, pie tam politiskajā partijā „Izaugsme”, kas Kandidatiuzdelnas.lv netiek analizēta, ir veseli 11 mediķi. Bieži sastopamas ir arī tādas profesijas kā aktieris un režisors, kas partijai noder sava publiskā tēla veidošanā, jo tieši šie cilvēki ir atpazīstami un prot uzrunāt lielu auditoriju.
Bez Tabu saskaitījis, ka kandidātu sarakstos kopumā ir 30 bezdarbnieki, kas šobrīd ir darba meklējumos. „Kāpēc gan nākamā darba vieta nevarētu būt Saeima?” domā kandidāti, bet vai tā domā arī vēlētāji?
Viens no atklājumiem, kas liek pārdomāt, kam mēs uzticam savu nākotni, ir fakts, ka 24 deputātu kandidātiem ir 5 vai pat vairāk darba vietas, kurām līdzās šie kandidāti ir arī biedri citās organizācijās. Vai viņiem būs laiks pildīt arī deputāta pienākumus?
Izlasot lielāko partiju līderu CV, redzams, ka lielākā daļa ir priekšsēdētāji, valdes locekļi, prezidenti, sekretāri dažādās organizācijās un pārsvarā strādā vairāk nekā vienā darba vietā. Populārs amats ir darbība augstskolās, netrūkst arī ārstu, advokātu, bet tiem pa vidu ir bezdarbnieks un pensionārs. Vadošo amatu pārsvars pār bezdarbniekiem tomēr vieš cerību, ka šie cilvēki spēs būt arī valsts vadītāji.
Naida runa tiek definēta kā publiski naidīgi izteikumi un neiecietības izrādīšana, kas publiskai personai, kura pārstāv valsts vadību, nav pieļaujama, jo šādas personas pamatpienākums ir rādīt priekšzīmi.
Naida runas un necienīgu izteikumu gadījumi ir sastopami arī Latvijā deputātu kandidātu vidū, kas ir vēl viens faktors, kuru ir vērts aplūkot.
Gan jau visi atceras gadījumu Rīgas Domes sēdes laikā, kad N. Ušakovs ar vietnieku A. Šleseru lietoja necenzētus vārdus, aprunājot savus domes kolēģus. Un šis nav vienīgais necenzētu vārdu lietošanas un aizskaršanas gadījums. Ar savu neiecietību pazīstams arī bijušais premjers I.Godmanis.
Naida runas un necienīgu izteikumu gadījumi ir sastopami arī Latvijā deputātu kandidātu vidū
Publiskai personai nepiedodami ir arī gadījumi, ja tiek aizskarta kāda sabiedrības kopiena, piemēram, kā to darījis A. Kiršteins ar antisemītiskiem uzskatiem.
Tomēr bieži naidīgos izteikumos tiek iesaistīta visa partija un tās vērtības, kur īpaši izceļams piemērs ir Nacionālās apvienības pārstāvji. Emocijas sit augstu vilni, ja runa ir par latviešu valodu, vērtībām un idejām, kas iemieso latvisko. Ir bijis gankautiņa gadījums, gan policistu aizvainošana. Pat šķietami nekaitīgais „Twitter” var kļūt par naida runas nesēju, 140 zīmēs izplatot paziņojumus, kas aizskar līdzās esošos.
Kaut gan, ja no vienas puses ir tik spēcīga aizstāvība par savām vērtībām, atbildi parādā nepaliek arī izveidojas arī pretējās puses aizstāvība. Latvijas Krievu savienības, kādreiz PCTVL pārstāvju, publiskajā vēsturē arī ir bijuši gadījumi, vēršot skarbus apzīmējumus „pretinieku” pusei.
Iespējams, dzimumu nevienlīdzība, naida runas un neiecietīgu izteikumi gadījumi vai kandidātu bezdarbs visticamāk nespēs būtiski ietekmēt vēlētāja izvēli, par kuru partiju balsot, tomēr tam jākalpo par iemeslu aizdomāties, vēlreiz kritiski izvērtējot savu izvēli. Ir jāizmanto pilsoņa pienākumus un Latvijas vēlēšanu sistēmā unikālā iespēja, kas ļauj plusot un svītrot kandidātus. Esi atbildīgs!
Foto avots: Rodrigo Suarez, Flickr.com, Creative Commons Licence
Pēdējās izmaiņas veiktas 24.09.2014