Blogi

Apr222014
Kristīne Kāknēna

Ko jaunieši domā par skandāliem politikā?

DIENVIDU TILTS. Viens no skandāliem, par ko jauniešiem visvairāk sāp sirds. Foto: www.dienvidutilts.lvDelnas jauno žurnālistu jeb blogeru skolas dalībniekiem ir viedoklis par to, kas valstī noticis pēdējo gadu laikā. Iepazīstoties ar Notikumu hroniku šajā mājas lapā, mani vienaudži izvēlējās vienu no lielajām vai mazajām blēdībām, par kuru bija gatavi izteikt savu viedokli. Tajos redzams, ka jauniešus vispersoniskāk uzrunā politiskie ielikteņi un pašu politiķu neveiksmīgā izrunāšanās publiskajā telpā. Lūk, jauniešu domas. 

Politiskie ielikteņi

Biruta Daņilēviča, Vidzemes augstskolas komunikācijas un sabiedrisko attiecību studente: "Es būtu laimīga, ja dzīvotu valstī, kur visi ir vienlīdzīgi ne tikai uz papīra, bet arī realitātē! Deputāta Andra Buiķa (Vienotība) dēlam, DZEJNIEKAM, Emīlam Buiķim bez pieredzes un atbilstošas izglītības tika izveidots speciāls amats Satiksmes Ministrijā, un nodrošināta vērienīga naudas summiņa atalgojumā. Cik pelnīta? Man sāp, ka mums, studentiem, ir jāraujas vaiga sviedros, lai pakāptos kaut mazliet tuvāk saulītei, bet citiem viss tiek pasniegts uz zelta paplātes." 

Linda Kuzņecova, Latvijas Universitātes politikas zinātnes studente: "Var jau būt, ka deputātu dēli un meitas ir pietiekami kvalificēti cilvēki un atbilstoši deputāta palīga amatam, tomēr šādi „savējo” iekārtošanas gadījumi tomēr izraisa pamatīgas šaubas un vienā vai otrā personā pat dusmas, jo tiem, kuri jau pēc vidusskolas pabeigšanas ir izlēmuši savu dzīvi saistīt ar politiku, deputātu palīga amats ir loģiskais un centīgākajiem arī nopelnītais ceļa posms no universitātes gaiteņiem uz „lielo politiku” Saeimā. Diemžēl cilvēkiem ar attiecīgo izglītību un zināšanām darbinieku atlasē ir jāsacenšas ar Andra Buiķa, Arta Pabrika, Visvalža Lāča, Dzintara Rasnača, Vitauta Straņas atvasēm un dažos gadījumos pat dzīvesbiedrēm (Augusta Brigmaņa sieva), kā tas notika 10. Saeimā, tiesa gan, deputāti savas atvases piespēlēja citiem deputātiem, lai uzvairītos no 9. Saeimas ietvaros piemērotajiem administratīvajiem sodiem."

Man sāp, ka mums, studentiem, ir jāraujas vaiga sviedros, lai pakāptos kaut mazliet tuvāk saulītei, bet citiem viss tiek pasniegts uz zelta paplātes.

Laura Butele, Latvijas Universitātes politikas zinātnes studente: "Manuprāt, šāda prakse, tikai arvien vairāk vairo sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un labai valsts pārvaldībai. Tas liek šaubīties par to, ka darbinieki valstij nozīmīgos amatos tiek pieņemti, pamatojoties uz šo cilvēku profesionalitāti un reālo pienesumu šajā darbā. Tas arvien vairāk mudina domāt par politisko piederību un personiskajām interesēm šajā procesā. Šis process mūs bieži vien noved pretrunās, kurās mazāk atalgots un valstiski būtisks amats prasa konkursus ar veselu virkni kārtu un kompetenču pārbaudi tajās, kur pretī augstākie amata posteņi tiek „dalīti” uz paļāvības principu, par pamatu uzskatot personas politisko piederību."  

Dienvidu tilta būvniecība

Kristīne Siltāne, Latvijas Universitātes politikas zinātnes studente: "Šī projekta ietvaros neviens nevar sasaistīt kādu labumu ir guvušas personas, kuru darbības laikā šis projekts tika īstenots. 27 miljoni latu nevarēja pazust tāpat vien - ne atskaitēs, ne deklarācijās netika pamanītas nekādas aizdomas. Tas liek aizdomāties par Latvijas politiķu rīcību nevis sabiedrības labā, bet gan savā labā. Protams, Dienvidu tilta būvniecībā ieguvēji bija abas puses – gan sabiedrība, gan atbildīgie politiķi. Tad, cik godīgi ir politiķi mūsu valstī, kas nespēj uzņemties politisko atbildību par projektu, kas ir lemts neveiksmei?"

Lauris Krolis, ISMA informācijas sistēmu students: "Kā uzzināju „Notikumu hronikā”, sākotnēji tilta izmaksas plānotas 80 miljonu latu apmērā. Galu galā tas izmaksājis apmēram 570 miljonus latu un, no šīs summas 263 miljoni – ir maksa tikai par finansējuma piesaisti. Atliek vien apbrīnot atbildīgo amatpersonu finanšu virtuozitāti un izcilo domāšanu. Ne katrs cilvēks ir spējīgs pārmaksāt, ja pastāv iespēja tērēt mazāk. Bet pārmaksāt tik ievērojamu summu, turklāt, no savu dārgo rīdzinieku kabatām! Protams, ka šīs amatpersonas mīlējušas Rīgu un tās iedzīvotājus, citādāk nemaz nesāktu veidot karjeru pašvaldības institūcijās. Veiksmīgas karjeras pamatā, kā zināms, ir tieši mīlestība pret savu darbu. Iespējams, par veiksmes paraugiem varam ņemt tos trīs Rīgas mērus, kuru darbības laikā pieņemti lēmumi par Dienvidu tilta būvniecību un finansējuma piešķiršanu - Gundaru Bojāru (LSDSP), Aivaru Aksenoku (tobrīd JL) un Jāni Birku (TB/LNNK)." 

Valsts kontroles atklājumi Jelgavas pašvaldības uzņēmumos

Kalvis Pētersons, Latvijas Universitātes politikas zinātnes students: "Šo notikumu var sadalīt divās daļās, un otrā daļa ir daudz satraucošāka par pirmo. Pirmā – līdzekļu nelietderīga izšķērdēšana, iepirkumu nerīkošana, nevajadzīgu lietu pirkšana, slēpjot to zem šķietami prātīgām pozīcijām, necieņa pret pašvaldības iedzīvotājiem, viņu maksātajiem nodokļiem un vajadzībām, neekonomiska domāšana no kapitālsabiedrību vadītājiem un darbiniekiem. Otrā – Jelgavas mēra maigā attieksme pret pārkāpumiem, kas, manuprāt, ir daudz nopietnāks drauds virzībai uz godīgu un atklātu valsts pārvaldi. Pārsteidz mēra Rāviņa piespriestie sodi un attaisnošanās. Noteikt tikai 3 mēnešu algas samazinājumsu par 10% klaji parāda viņa dabu, kā arī izbrīna tas, ka abiem vadītājiem tika piespriests vienāds sods, lai gan pārkāpumos ir būtiskas atšķirības. Mazsvarīgs arī nav fakts, ka Rāviņš ir pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājs, kas, iespējams, liecina par viņa personīgajām interesēm šo uzņēmumu pārvaldībā." 

Dārgais Saktas ziedu tirgus paviljons

Lita Dubrova, Rīgas Stradiņa Universitātes politikas un valsts pārvaldības studente: "Rīgas biržas restaurācijasā kvadrātmetrs maksājis 2430 latu, bet Saktas puķu tirdziņš izmaksājis vidēji 2890 latu kvadrātmetrā. Ieejot Rīgas biržā, sajūta rodas kā pilī, kur par visu ir padomāts un izstrādātas ir visas detaļas, bet, ejot gar Saktas puķu tirdziņu, nav saprotams, kā par kvadrātmetru iespējams iztērēt šādu summu, ja salīdzina šo divu objektu izmaksas. Rīdzinieka skatā uzlūkojot šos divus objektus, viens ir pielīdzināms pilij, otrs ir parasta ziedu būdiņu rinda, kas tuva sirdij Rīgas iedzīvotājiem. Vai Saktas puķu tirdziņa bodīšu sadārdzinājums ir ekvivalents rīdzinieku izjustajām siltajām sajūtām, domājot par to? Šķiet, ka Rīgas dome vēlas tikai dārgāko un ekskluzīvāko. Neatbilstības, mistērija, nesakārtoti dokumenti un galu galā šobrīd jaunais un skaistais Saktas puķu tirdziņš ir jānojauc pēc desmit gadiem, jo ir pagaidu būve. Nav saprotams, kur šoreiz Nils „pazaudējis” rīdzinieku naudu?" 

"Nasing spešal" 

Latvijā ir dzīvs priekšstats, ka ir normālie cilvēki un ir politiķi.

Vilmārs Vītoliņš, Latvijas Universitātes politikas zinātnes students: " Šis atgadījums patiesībā nav atšķirīgs no daudziem citiem publiskas vai privātas izsmiešanas gadījumiem - redz, mums par ministru prezidentu ir bijis gan marsietis, gan sivēns, gan tāds, kurš šķietami ir pelēcīgākais un vienmuļākais cilvēks pasaulē. Ar prezidentiem mums pēdējā laikā arī tā ne pārāk, viens nezina, kas viņš ir, otram ar angļu valodu vai publisko uzstāšanos vēl skumjāk nekā "nasing spešal" - varētu pat tā objektīvi vaicāt, vai viņi visi galu galā paši nav nopelnījuši tikt izsmieti, jo tādi āksti vien ir, vai ne? 

Latvijā dzīvs šis priekšstats, ka ir normālie cilvēki un ir politiķi. It kā būtu kāda vieta, pa kuru ejot, cilvēks tiek transformēts no labā uz ļauno. Varbūt tajā ir kāda patiesība. Ja vien Tev ir kāda nepilnība, piemēram, Tu esi resns, Tu stosties, Tu ne tā izsakies vai izdari kaut ko smieklīgu, ir garantija, ka visas interneta vietnes būs pilnas ar samazgām. Kādēļ brīnamies, kā pie varas ir tik daudz negodīgu cilvēku? Vai tas nav tāpēc, ka politiķus nešķiro? Nav svarīgi, vai tas ir krāpnieks vai kāds ideālists un patriots (pieļauju, ka daudzi vairs tādām lietām netic), kas centies visu darīt godprātīgi. Ir diezgan iespējams, ka politiķa pirmais īstais slavas brīdis būs nevis kāds mazs, godīgi paveikts ikdienas darbiņš, kādu patiesībā politikā netrūkst, bet kāda intervija, kurā, būdams nepieredzējis, viņš izdarījis ko neveiklu. Pat ja tie būs tikai daži desmiti Delfu komentāru ar ķengāšanos, un viņš būs izsprucis salīdzinoši veiksmīgi, tāpat šis ir iemesls, kādēļ kāds viņu ir pamanījis. Vai tiešām pēc tam vēl ir vēlme censties, vai ir vēlme būt godīgam? Ar to visiem, kas vēlas darboties politikā nopietni, jārēķinās. Ja būsi godīgs, Tu būsi izsmiekls. Vairs nav jābrīnās, kādēļ arī paliek pāri tie, kas ir gatavi iet tam cauri tikai naudas dēļ." 

Liepājas metalurgs un valsts galvojums

Maija Kuzņecova, Latvijas Universitātes žurnālistikas studente: "Pārlasot „Liepājas Metalurga” pēdējo gadu pastāvēšanas visnotaļ aizraujošo notikumu hroniku, kas savīta vienā lielā ķēdē, apstājos pie vairākiem jautājumiem, kuru atbildes visticamāk slēpjas LM akcionāru prātos.

(1) Kas ir izraisījis šo samilzušo konfliktu starp Kirovu Lipmanu un Sergeju Zaharjinu? [...] Vai šo konfliktu var nosaukt par ķēdes reakcijas pirmo posmu? (2) Kā 2013. gadā Kirova Lipmana rakstītajā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim minēts: „2008. gadā Latvijas Republikas valdība un Saeima atbalstīja valsts galvojumu AS „Liepājas Metalurgs” aizņēmumam 160 miljonu eiro (112 miljonu latu) apmērā. Par šādu galvojuma ņemšanu neesmu balsojis nedz kā akcionārs, nedz kā padomes loceklis”.Rodas jautājums - kā tas ir iespējams, ka bez viena no lielākajiem LM akcionāriem tiek pieņemts lēmums par tik vērienīgu aizdevuma prasību? (3) Kas noteica šī aizdevuma summu? Kāpēc tieši 160 miljoni eiro? (4) Kā uzņēmumā var nebūt pārskatāmas atalgojuma sistēmas? Kāpēc nevienā no darba līgumiem nav iekļauts atalgojuma apmērs? (5) Kā var tikt aizdota šāda summa, rēķinoties ar to, ka nav šīs pārskatāmās atalgojuma sistēmas un aizdevums ir izsniegts bez ķīlas? Turklāt, aizdevuma uzraudzība ir veikta tik pavirši, cik vien iespējams. Kā piemērs - Finanšu ministrija nav pamanījusi nevienu no krīzes situācijai netipiskajām algas lapiņām, kuras sasniedza līdz pat 170 tūkstošu latu.

Pieļauju, ka, atrodot atbildes uz jautājumiem, dzīve iekrāsotos nu jau skaidrākās krāsās, kuras spētu iezīmēt arī tās „melnās” personas, kuru vieta ir aiz restēm. Tomēr, neskatoties uz visām šīm blēdībām, visvairāk liek aizdomāties tie cilvēki, kuri jau vairāku gadu gaitā ir strādājuši šajā uzņēmumā.  Tā vietā, lai to arī turpinātu darīt ar atbilstošu atalgojumu, viņi vienkārši tiek atstāti likteņa varā, tikpat kā gandrīz vai norādot, uz kuru pusi jādodas, lai atrastu tuvāko reisu uz Īriju vai Lielbritāniju." 

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 22.04.2014

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!