Blogi
Ko 2011.gadā svītroja un plusoja vēlētāji?
11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka tās bija pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē, jo 2011. gada 23. jūlijā notika tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu. Latvijas pilsoņi lēma, ka 10. Saeima jāatlaiž un jāievēl jauna. Vai 11.Saeimas vēlēšanas parādīja, ka Latvijas pilsoņi vairāk domā, kuriem ļaut pārstāvēt sevi Saeimā? Kopā atcerēsimies, kurš kandidāts saņēma visvairāk svītrojumu un kurš visvairāk plusu? Kādas bija svītrošanas un plusošanas tendences katrā vēlēšanu apgabalā?
60% vēlēšanu zīmju bija grozītas - tajās bija plusi un svītrojumi
Sākumā nedaudz statistikas. Balstoties uz Centrālās Vēlēšanu komisijas datiem, 11. Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala bija jāievēl 30 deputāti, no Vidzemes apgabala – 27, no Latgales apgabala – 15, no Zemgales apgabala – 15 un no Kurzemes apgabala - 13 deputāti.
Vēlēšanu rezultāti* nodrošināja deputātu vietas 11. Saeimā piecām partijām un partiju apvienībām – politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” (31 vieta), „Zatlera Reformu partija” (22), „Vienotība” (20), Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (14) un Zaļo un Zemnieku savienība (13).
11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 59,5% balsstiesīgo
Saskaņā ar CVK datiem, 11. Saeimas vēlēšanās pie vēlēšanu urnām devās 917 713 vēlētāji jeb 59.5% no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem. Vēlēšanās tika saņemtas 916 469 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 908 214 derīgas vēlēšanu zīmes. No visām derīgajām vēlēšanu zīmēm 526 660 jeb 57,99% vēlēšanu zīmju bija grozītas - tādas, kurās vēlētāji ar „+” bija atzīmējuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalsta, vai svītrojuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu neatbalsta.
Patiesībā jau katrs zina, cik svarīgi ir atzīmēt vēlēšanu biļetenos to, ko domājam, bet ne visi to atceras, ne visi zina, kā to pareizi izdarīt un ne visi izlemj, ka tas ir viņu pūļu vērts.
11. Saeimas vēlēšanās, protams, netrūka kadidātu, kas saņēma ļoti daudz plusu un arī tādu, kas saņēma daudz svītrojumu, bet dažiem kandidātiem pat izdevies pie sava vārda iegūt gandrīz vienādu skaitu abu šo biļetenu atzīmju.
Svītrojumu un plusu līderi partiju sarakstos
Pirmais saraksts 11. Saeimas vēlēšanās bija VIENOTĪBA. Izpētot CVK pieejamo Vienotības deputātu kandidātu punktu, atzīmju "+" un svītrojumu statistiku, uzreiz pamanāma Sarmīte Ēlerte, kas ar 2. numuru Zemgales sarakstā saņēma 5054 + atzīmes un 4640 svītrojumus, un netika ievēlēta. Noteikti jāpiemin arī Zemgales saraksta 1. numurs Aigars Štokenbergs, kurš saņēmis vairāk svītrojumu (6212) nekā plusu (4572), lai gan bija Zemgales saraksta līderis. Tas lieliski parāda, ka Zemgalē vēlētājiem bija viedoklis par šiem kandidātiem un ka saraksta līderis no partijas puses ne vienmēr ir līderis vēlētāju acīs. Rezultātā abi šie kandidāti netika ievēlēti. Tieši tāpat izceļas arī Ģirta Valda Kristovska rezultāts, kurš no Rīgas apgabala startēja kā 1. numurs, bet saņēmis 14531 svītrojumus un tikai 8592 plusus. Ievēlēto deputātu kandidātu plusu un svītrojumu kopsavilkums.
Skatoties Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātu kandidātu punktu, atzīmju "+" un svītrojumu statistiku, Romualds Ražuks, kas Vidzemes sarakstā bija 10. numurs un tika ievēlēts, labi parāda to, cik daudz nozīmē pie vēlēšanu biļeteniem liktie plusi. Pie šī vārda vēlētāji lika 8281 + un svītroja 3588 reizes. Tas liek domāt, ka starp vēlētājiem notika cīņa par to, vai ievēlēt vai atstāt aiz strīpas šo kandidātu, jo nevienam citam ZRP ievēlētajam deputātam nevar redzēt tādu vēlētāju viedokļu dalīšanos. Ražuks 11. Saeimā tika ievēlēts, bet interesanti, kāds būtu šī viņa rezultāts, ja pilnīgi visi vēlētāji savos biļetenos izdarītu atzīmes? Ievēlēto deputātu kandidātu plusu un svītrojumu kopsavilkums.
Tālāk seko 11. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji Saskaņas Centrs. Apskatot šo deputātu kandidātu punktu, atzīmju "+" un svītrojumu statistiku, + un svītrojumu nozīme parādās, jau skatoties uz pirmo ievēlēto partijas biedru. Valērijs Agešins, kas startēja no Kurzemes apgabala, saņēmis 6914 + un tikai 494 svītrojumus, savukārt Jānis Urbanovičs, kurš startēja no Rīgas apgabala, saņēmis 49 943 + un vien 2571 svītrojumus.
Skatoties uz šiem skaitļiem, nākas aizdomāties, cik neliels skaits plusu ir nepieciešams, lai kandidāts tiktu ievēlēts Saeimā un cik liela ir atšķirība starp plusu un svītrojumu skaitu diviem Saeimā ievēlētiem kandidātiem no dažādiem vēlēšanu apgabaliem. Attēlā Politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs" ievēlēto deputātu kandidātu plusu un svītrojumu kopsavilkums. Datu avots: CVK.
Ejot uz vēlēšanām, ir jāzina, kam likt plusu, kuru svītrot
Nākamais politiskais spēks, kas iekļuva 11. Saeimā, ir Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Šī saraksta deputātu kandidātu punktu, atzīmju "+" un svītrojumu statistika sākotnēji nešķiet interesanta, bet, iedziļinoties tajā, skatienu piesaista, ka sarakstā atrodams Imants Parādnieks, kurš Saeimā ir ievēlēts ar 6516 + un 2383 svītrojumiem, bet viņa dēls Hārdijs Parādnieks ar 5213 + un 3811 svītrojumiem, kurš nav ievēlēts Saeimā. Uzlūkojot skaitļus, ir skaidrs, ka atšķirība nemaz nav tik liela. Ir svarīgi, cik daudz + un svītrojumu ir katram kandidātam un šis konkrētais plusu un svītrojumu piemērs tiek pieminēts galvenokārt tāpēc, ka ejot uz vēlēšanām, ir jāzina, par ko domājam balsot. Cilvēkiem ir vienādi vai līdzīgi uzvārdi, taču atrašanās dažādos vēlēšanu apgabalos vai pat dažādās partijās var izsķīrt daudz, tāpēc, pirms doties uz vēlēšanām, ir svarīgi jau iepriekš apskatīt kandidātus un apdomāt savu izvēli! Ievēlēto deputātu kandidātu plusu un svītrojumu kopsavilkums.
Pēdējā partija, kas noslēdz 11. Saeimas vēlēšanās ievēlēto partiju kopumu, ir Zaļo un Zemnieku savienība. Šeit pētot deputātu kandidātu punktu, atzīmju "+" un svītrojumu statistiku nevar palikt nepamanīta ievēlētā saraksta kandidāte Iveta Grigule, kura, neskatoties uz to, ka ir saņēmusi 3893 + un 2151 svītrojumus, tika ievēlēta Saeimā. Tikai 1742 + vairāk kā svītrojumu, bet tomēr arī ar šādu rezultātu Saeimā var tikt ievēlēts. Kā zināms, šī politiķe pavisam nesen tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, saņemot nu jau 14 785 plusu un 4483 svītrojumu. Plusu skaits līdz ar viņas aktīvo un dažādi vērtēto kampaņu bija krietni audzis, lai gan par sarakstu kopumā saņemts maz balsu. Ievēlēto deputātu kandidātu plusu un svītrojumu kopsavilkums.
Latvijas vēlēšanu apgabali – ievēlēto partiju vēlēšanu zīmju apkopojums
Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales. Katrā apgabalā ir ir bijusi kāda populārākā partija un katrā partijā ir kāds līderis, bet vēlētājiem ir iespēja savos vēlēšanu biļetenos veikt atzīmes, lai rūpētos par to, kuri kandidāti tiek ievēlēti Saeimā. Zemāk redzamajā tabulā var iepazīties ar to, kā balsojām par pašreiz Saeimā esošajām partijām 11. Saeimas vēlēšanās.
Grozītas zīmes ir tās, kurās vēlētājs veic atzīmi + vai svītro kādu kandidātu no saraksta un negrozītās zīmes ir tās, kurās vēlētājs neveic nekādu atzīmi, balsojot par visu sarakstu kopumā.
Vidzemē, Rīgā un Latgalē dzīvo vēlētāji, kas visvairāk svītro un liek plusus
Skatoties katru apgabalu atsevišķi, Vidzemes apgabala vēlētāji ir aktīvākie zīmju grozīšanā, bet Zemgales apgabals ir vienīgais, kurā negrozīto vēlēšanu zīmju kopskaits apsteidz grozītās zīmes, tāpēc tie varētu būt vēlētāji, kurus interesē tikai konkrēta saraksta ievēlēšana. Tālu nav arī Kurzemes apgabals, kuram grozīto un negrozīto zīmju skaits ir ļoti tuvu viens no otra. Līdz ar to Vidzemē, Rīgā un Latgale dzīvo vēlētāji, kuri visaktīvāk pauž savu gribu, svītrojot vai plusojot kandidātus. Iepriecinoši redzēt to, ka vēlētāji pārsvarā izvēlas grozīt savas vēlēšanu zīmes, jo tas ir vienīgais veids, kā regulēt to, kuri kandidāti iekļūst Saeimā un kuri nē.
12. Saeimas vēlēšanas - 2014. gada 4. oktobris
Jau atkal tuvojas vēlēšanas, nu jau 12. pēc kārtas. Nereti nākas dzirdēt, ka Saeimā ievēlēti nekompetenti un slinki politiķi, bet jāpiekrīt teicienam, ka sliktus politiķus ievēl labi pilsoņi, kas neiet uz vēlēšanām. Tāpēc drīzāk izskatās, ka pats vēlētājs ir kļuvis slinks, jo 11. Saeimas vēlēšanās balsoja mazākais vēlētāju skaits Latvijas vēsturē - 59,5% no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem. Šo ciparu vajadzētu labot uz augšu!
Tieši tāpēc ir svarīgi vēlēšanu dienā doties vēlēt un darīt to apzinīgi – vērtējot kandidātus ar plusu vai svītrojumu, jo katra balss ir vērtīga un var mainīt vēlēšanu rezultātus.
Informācija par 12. Saeimas vēlēšanām CVK mājas lapā.
*Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu.
Foto avots: Artis Rams, Flickr.com, Creative Commons License
Pēdējās izmaiņas veiktas 14.09.2014
Atpakaļ uz sarakstu 
