Blogi

Jā Latvijai, nē Eiropai? Eiroskeptiķu viedoklis

Jau tad, kad Latvija tikai gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, skanēja brīdinājumi par negatīvām sekām. Šobrīd, kad aiz muguras desmit gadi šajā savienībā, izdzīvota starptautiskā finanšu krīze un pieredzētas dažādas ikdienišķas vilšanās, var šķist, ka vairāk cilvēku nekā iepriekš ieklausās eiroskeptiķu teiktajā.

Eiroskeptiķi ir dažāda politiskā spektra pārstāvji, kurus vieno negatīva attieksme pret Eiropas Savienību un tās dalībvalstu savstarpējo integrāciju. Kā galvenā šādas integrācijas nevēlamā izpausme tiek minēta nacionālas valsts vājināšanās. Savukārt citi uzskata, ka Eiropas Savienība ir pārāk birokrātiska vai nedemokrātiska. Starp eiroskeptiķiem ir gan tādi, kas vispār vēlētos šīs savienības pazušanu no politiskās kartes, gan arī citi, kuri uzskata, ka tai ir jāpastāv, taču jāfunkcionē citādāk.

Savulaik eiroskepticisms bijusi galvenokārt Lielbritānijas problēma

Savulaik eiroskepticisms bijusi galvenokārt Lielbritānijas problēma, taču laika gaitā tā ir augusi. 2012. gada maijā veiktā Eirobarametra aptauja liecina, ka tikai 42% Eiropas Savienības pilsoņu uzskata – viņu valsts intereses ES ir labi pārstāvētas. Šī pati aptauja parāda, ka 2012. gadā uzticība ES tās dalībvalstu pilsoņu vidū bijusi 31% (kritums no 57% 2007. gadā). Vismazākā uzticība bijusi Lielbritānijā (16% iedzīvotāju uzticas ES, 75% neuzticas un 9% nav viedokļa), bet vislielākā – Bulgārijā (55% iedzīvotāju uzticas ES, 30% neuzticas un 15% nav viedokļa). Salīdzinoši Latvijā ES uzticas 38% iedzīvotāju, neuzticas – 51% iedzīvotāju, bet 11% nav viedokļa. Kur īsti ceļas eiroskeptiskums? 

Joprojām pastāv negatīvs noskaņojums pret eiro

Gandrīz ikviens Latvijas eiroskeptiķis sava viedokļa pamatošanu sāk ar neviennozīmīgi vērtējamo lata nomaiņu pret eiro. Balstoties uz pētījumu centra “SKDS” 2014. gada martā veikto aptauju, redzams, ka šajā jautājumā viņi domā tāpat kā liela daļa mūsu sabiedrības.

Aptauja parāda, ka pret valdības lēmumu pāriet uz eiro negatīva attieksme joprojām ir 52% iedzīvotāju, pozitīva attieksme – 22%, savukārt pārējie ir neitrāli. Saeimas un valdības rīcību, nerīkojot referendumu par eiro ieviešanu, par nepareizu uzskata 66%, bet par pareizu – 19%. Uztraukumu rada fakts, ka 21% aptaujāto – nebūt ne mazs skaitlis – kā galveno politiķu iemeslu, lai pārietu uz eiro, min lēmumu pieņēmēju personisko ieguvumu (savukārt 27% kā iemeslu min valsts ekonomiskos ieguvumus, bet 34% - valsts politiskos ieguvumus). 72% nav pārliecināti, ka Latvija saņems tos labumus, ar kuriem valdība un eksperti pamatoja nepieciešamību pāriet uz eiro. Visbeidzot, pretēji Latvijas Bankas apgalvojumam par cenu līmeņa nemainīšanos, 48% uzskata, ka cenas ir mazliet pieaugušas, savukārt 39% uzskata, ka cenas ir būtiski pieaugušas.

 

Vai jaunās valūtas ieviešana ir vienīgais, kas uztrauc eiroskeptiķus? Izrādās, ka nav gan. Ir gana daudz cilvēku, kas pašreizējos ES procesus vērtē kā kustību vienotas, federālas Eiropas valsts virzienā, kas noteikti nāks par sliktu mazajām tautām, tajā skaitā Latvijai. Citi piebilst, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES vairs nav tā pati organizācija, kurai pievienošanos 2003. gadā atbalstīja 67% Latvijas referenduma dalībnieku.

Antiglobālisti – valstu savienībai nav jākļūst par “vienotu organismu”

Viens no mūsu ievērojamākajiem eiroskeptiķiem, “Latvijas Antiglobālistu” vadītājs Andris Orols, saka – ir ļoti apsveicama un vēlama ekonomiskā sadarbība starp valstīm, ja tā ir godīga, līdzvērtīga un nerada suverenitātes zaudēšanas riskus. Taču šo labo mērķu realizēšanai nav nepieciešams veidot valstu savienību kā vienotu organismu.

No šī brīža ES modeļa ekonomisko izdevīgumu gūst lielās, bagātās valstis, turpina A. Orols. Nekontrolējamais brīvais tirgus ir izdevīgs ražotājvalstīm, taču Latvija, pēc viņa domām, ir patērētājvalsts. Pasaule ir pārpludināta ar precēm, kurām nav noieta tirgus. Bagātajām valstīm ir izdevīgi, ka Ukrainā un citviet ir novājinātas ekonomikas, jo tas rada iespēju pārdot savas preces. Turklāt – ja Eiropas Parlamentā tiktu pielietots citādāks demokrātijas modelis, kad visām valstīm ir vienāds deputātu skaits, tad gan tas būtu izdevīgs Latvijai.

Visbeidzot A. Orols uzskata, ka neviena neatkarīga un suverēna valsts nevar pastāvēt bez savas naudas. Turklāt – tā kā, iestājoties ES, bijusi prasība ieviest eiro, taču nav bijusi prasība likvidēt nacionālo valūtu, tad nekas neaizliedzis Latvijā vienlaicīgi uzturēt gan eiro, gan latu.

Baznīca vienmēr iestājusies par vienotas Eiropas ideju

Ņemot vērā to, ka dažos jautājumos kristīgo konfesiju uzskati mēdz nesakrist ar Eiropas pārstāvētajām vērtībām, likās interesanti dzirdēt, ko par Eiropas Savienību sacīs baznīcas pārstāvis.

Katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs (stingri uzsverot, ka tas ir viņa personiskais viedoklis) saka: "Romas Katoliskā baznīca nav eiroskeptiska un nevar tāda būt, jo pēc Romas impērijas sabrukuma tā ir veidojusi Eiropas tēlu tādu, kāds tas ir. Baznīca vienmēr iestājusies par vienotas Eiropas ideju. Šobrīd eiropieši atsakās no kristīgās antropoloģijas un Evaņģēlija. Homoseksuālisms nepavisam nav galvenā problēma, ar ko Baznīcai būtu jānodarbojas. Pamatproblēmas slēpjas ateismā, maldīgā humānismā, postmoderniskos strāvojumos utt., kas savukārt izraisa attiecīgi domājošu politiķu nākšanu pie varas. Ņemot vērā antikristīgās tendences, eiropiešiem dzimst aizvien mazāk bērnu. Laika gaitā tukšajā un novecojušajā Eiropā ienāks aizvien vairāk musulmaņu un citu kultūru pārstāvju."

Migrācija - viens no eiroskeptiķu satraukuma iemesliem

Migrācija uztrauc arī Banku augstskolas profesoru Ivaru Brīveru. Viņš apgalvo – Latviju varētu būt pametuši ap 300 000 gados jaunu cilvēku. Ja pieņemam, ka katrs no viņiem šeit bez maksas ieguvis vismaz 15 000 eiro vērtu izglītību, tad kopējais mūsu valsts zaudējums ir ap 5 miljardi eiro. Šeit nedrīkst vainot aizbraucējus vai prasīt viņiem atmaksāt šo naudu - tā ir Latvijas valdības politika, kuras dēļ viņi ir spiesti atstāt valsti. Latvijas nekustamo īpašumu un zemes tirgus atvēršana ārvalstu kapitālam ir nesamērīgi paaugstinājusi cenas šajos tirgos. Jaunie cilvēki, redzot, ka sava mājokļa iegādei viņiem būs vajadzīga puse no tā, ko visa sava darba mūža garumā viņi spētu nopelnīt šeit Latvijā, dodas peļņā uz ārvalstīm, kaut gan lielum lielā daļa no viņiem nemaz nevēlas pamest Latviju uz visiem laikiem. Pie pašreizējā Latvijas stāvokļa Eiropas Savienībā mūsu valstij neizbēgami draud pārvēršanās par Eiropas provinci.

Ilgas pēc pagājušajiem laikiem un lietu kārtības

Kā zināms, viena no Latvijas lielākajām bagātībām ir salīdzinoši neskartā daba. Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde nožēlo, ka līdz ar iestāšanos ES daļēji samazinātas viņa hobija cienītāju iespējas. Paies vairākas paaudzes, kamēr tiks aizmirstas skaistās un emocionālās sloku medības pavasarī. Ik pa brīdim vilšanos izraisa arī vilku un lūšu medību ierobežojumi. Savukārt pie ieguvumiem jāmin iespējas vieglāk ceļot ar medību ieroci pa daudzām valstīm, mācīties no citzemju amata brāļiem un iespējas uzņemt pie sevis citu valstu medniekus.

Uztraukumu rada tas, ka Latvijas ierēdņi cenšas izpildīt ES direktīvas vēl stiprākā mērā nekā tiek prasīts.

Aleksandrs Zeimuļs Priževoits, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas direktora vietnieks, runājot par ekonomisko izaugsmi, saka – atliek aizbraukt uz Igauniju, lai pavērtos it kā cita pasaule. Drīz pēc robežas parādās ganāmpulki, apstrādāti lauki, sakārtoti ceļi. Brauc un brīnies – tā taču arī ir Eiropas Savienība! Uztraukumu rada tas, ka Latvijas ierēdņi cenšas izpildīt Eiropas Savienības direktīvas vēl stiprākā mērā nekā tiek prasīts. Agrāk mums bijusi attīstīta rūpniecība. Kur tas viss ir palicis tagad?

Daudzi eiroskeptiķi apgalvo, ka ES iznīcinājusi Latvijas cukura ražošanas nozari. Sazinoties ar Jelgavas pilsētas domes Komunikācijas un mediju attiecību galveno speciālisti Līgu Klismetu, uzzināju, ka pēc cukurfabrikas slēgšanas Nodarbinātības Valsts aģentūras Jelgavas filiālē tika reģistrēti 213 bezdarbnieki, kuriem piedāvātas dažādas pārkvalifikācijas iespējas. Ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda atbalstu Jelgavas pilsētā iztīrīta Lielupes gultne labajā krastā pret bijušajiem cukurfabrikas nosēdumu laukiem un kreisajā krastā – Driksas attekas veidotās salas galā, kā arī veikta aizsargdambja rekonstrukcija. Uz aizsargdambja ir iekārtota promenāde, kas ir kļuvusi par iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu. Savukārt daļu no kādreizējās cukurfabrikas teritorijas nopirkusi „UVZ Baltija” kravas vagonu rūpnīcas būvei, un šobrīd tur notiek ražošanas kompleksa būvniecība. Uzņēmums plāno sākt ražošanu 2015.gada sākumā, un tajā būs ap 300 darba vietu.

Pateicoties ES, Latvijas IT speciālistiem gaidāma liela nākotne

Līdzīgi kā katrai monētai, arī ES darbībai ir divas puses. Pretējā viedokļa paudēji ir eirooptimisti. Viņi uzskata, ka Eiropas Savienība ir absolūti nepieciešama mūsu valsts politiskajai un ekonomiskajai izaugsmei un ieguvumi no šīs organizācijas būtiski pārsniedz zaudējumus.

Jauniem un talantīgiem Eiropa paver vēl nebijušas iespējas. Kā stāsta IT uzņēmuma vadītājs Ivars Bandonis, mūsu valstij IT nozarē ir zemas izmaksas, bet augstas perspektīvas. Ziemeļeiropas speciālisti ir ļoti pieprasīti Dienvidos, ļaujot latviešiem kļūt par starptautisku kompāniju apakšuzņēmumiem. Ir firmas ar biroju Rīgā, kas strādā visā pasaulē. Skandināvu uzņēmēji labprāt atlasa jauniešus no Latvijas augstskolām. Būtisku lomu spēlē Latvijas jaunākās paaudzes labās angļu valodas zināšanas, kuras viņi iegūst, pateicoties apmaiņas programmām, izglītībai ārzemēs un vienotai informācijas telpai ar Rietumiem.

ES nodrošina plašākas iespējas lauksaimniekiem

Latvijas lauksaimnieki no iestāšanās Eiropas Savienībā ir tikai ieguvēji, pārliecināti apgalvo Inese Kunakova, grāmatvedības un projektu sagatavošanas pakalpojumu sniedzēja Riebiņu novada Galēnu pagastā. Lai arī platībmaksājumi Latvijai ir viszemākie starp dalībvalstīm, tomēr kopā ar valsts papildus maksājumiem tie veido nozīmīgus ieņēmumus saimniecību budžetā, kas krietni pārsniedz pieejamās valsts subsīdijas pirms iestāšanās ES.

Galēnu pagasta saimniecības aktīvi izmantojušas ES fondu iespējas. Bijis iespējams iegūt 40 – 60 % līdzfinansējumu ražošanas ēku būvniecībai un jaunas tehnikas iegādei. Jaunieši, uzsākot saimniekošanu laukos, varējuši saņemt ES atbalstu pat 80% apmērā. Nelielās saimniecības izmantojušas iespēju piecus gadus pēc kārtas saņemt 1500 eiro atbalstu ieguldījumiem pamatlīdzekļos, ko nodrošinājusi aktivitāte „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai.”

Runājot par ES lomu dzīves kvalitātes uzlabošanā, ar LEADER projekta 90% lielo finansiālo atbalstu Galēnos ir iekārots sabiedriskais centrs un labiekārtots pagasta kultūrvēstures muzejs, kā arī darināti tautastērpi deju kolektīvam. Šobrīd tiek izbūvēts stāvlaukums pie baznīcas un veidoti tautastērpi folkloras ansamblim.

Nobeigumā

Var secināt, ka Eiropas Savienība nav viendabīgs veidojums. No vienas puses, tā piedāvā jaunas iespējas. No otras – var apdraudēt līdzšinējo dzīves ritmu un ierastās vērtības. Daudz ko nosaka gan Eiroparlamentā, gan arī Saeimā ievēlēto politiķu rīcība. Tieši no viņiem lielā mērā ir atkarīgs – vai Eiropa mums būs kārtējā savienība, kurā izpildīsim kājslauķa lomu, vai arī plašu iespēju lauks, kurā runāsim ar pārējiem kā līdzīgs ar līdzīgu.

Foto avots: EU Expod, Flickr.com 

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 11.05.2014

Atpakaļ uz sarakstu