Politiķis un ētika kā vienība vienmēr ir bijis diskutējams jautājums publiskajā telpā. Sākot ar politiķu algām, personisko dzīvi, pieņemtajiem lēmumiem un beidzot ar korupciju un nepildītajiem solījumiem.
Ētikai ir normatīvs raksturs, tā izstrādā pareizu cilvēka rīcības modeli un māca, kā ir jābūt un kā ir jārīkojas. Ideālā sabiedrībā visiem cilvēkiem vajadzētu dzīvot saskaņā ar ētikas principiem, taču cilvēkiem, kuru pienākumos ietilpst valsts pārvaldība vai pārstāvniecība, attiecībām ar ētiku jābūt īpaši ciešām. Cilvēkiem, kas pārstāvēs Latvijas intereses Eiropas Parlamentā (EP) un cilvēkiem, ar kuru balsu palīdzību tie spēs to paveikt, būs svarīgi zināt, kādi ir ētikas principi, un kā strādāt saskaņā ar tiem.
Eiropas Parlamenta deputātu ētisku darbību aptver virkne dokumentu, kas pieejami EP informācijas vietnē šeit, bet visbūtiskāk to regulē „Rīcības kodekss finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā”. Tā pamatprincipi paredz, ka deputāti rīkojas vienīgi publiskās interesēs un savā darbībā ievēro neitralitāti, integritāti jeb godaprātu, atklātību, rūpību, godīgumu un atbildību, kā arī respektē EP reputāciju.
EP deputāti vairs nedrīkst izraudzīties tuvus radiniekus par saviem darbiniekiem
Rīcības kodekss nosaka, kā EP deputātiem ir jārīkojas, ja tie nonāktu interešu konflikta situācijā. Kodekss interešu konfliktu definē kā situāciju, kurā, Eiropas Parlamenta deputātam atrodoties amatā, rodas vai pastāv kādas personiskas intereses, kas varētuviņu mudināt neatbilstoši veikt savus amata pienākumus. Ar to var saprast deputāta nespēju pieņemt lēmumus patstāvīgi un racionāli, jo lēmumu ir aptumšojis kāds potenciāls personisks labums, ko tas spētu sniegt.
Saistībā ar personāla atlasi, arī Eiropas Parlamentā ir ieviesusies nepotisma nezāle. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad iepriekšējā sasaukuma laikā EP deputāti atļāvās darbā pieņemt savus radiniekus, taču nu vairs deputāti nedrīkst izraudzīties tuvus radiniekus par saviem darbiniekiem, kaut gan pastāv pārejas posms iepriekšējā sasaukuma laikā nodarbinātajiem darbiniekiem.
Īpaša vērība tiek pievērsta dāvinājumiem, ziedojumiem un citām veltēm, kuras nonāk deputātu īpašumā, ievērojot pieklājību vai viesmīlību. Sarežģījumi rodas tad, ja to vērtība pārsniedz EUR 150. Dārgākas dāvanas deputātiem ir aizliegts saņemt. Par dāvinājumiem ar atļauto vērtību deputātam ir nekavējoties jāziņo priekšsēdētājam un par tās likteni tālāk lems Prezidijs. Tas tiek darīts, lai, interešu grupām veicot lobēšanu, nebūtu iespējas sev izdevīgus lēmumus panākt ar materiālu labumu sniegšanu, kas varētu novest pie nekontrolējamas korupcijas izplatīšanās. Dāvinājumi tiek apkopoti īpašā dāvanu reģistrā, taču tajā atrodama informācija vien par pāris desmitiem reģistrētu dāvanu 2013. un 2014.gadā, kuras deklarējušas dažas personas, pārsvarā deputāti, kuri ieņem arī augstākus amatus EP.
Lai būtu iespējams kontrolēt kodeksā pieminēto noteikumu ievērošanu, katram EP deputātam 30 dienās pēc pienākumu izpildes sākšanas ir jāiesniedz personiski aizpildīta finanšu interešu deklarācija. Deklarācijas būtība ir līdzīga Valsts Ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu ienākumu deklarācijai - deputātam ir jāatskaitās par visu savu iepriekšējo profesionālo darbību un ieņēmumiem un tas ir jādara pēc tīrākās sirdsapziņas, sniedzot patiesu informāciju.
Taču rodas jautājums par šīs deklarācijas lietderīgumu – deputātiem,atšķirībā no mūsu valstī pierastajām VID deklarācijām, finanšu interešu deklarācijā nav precīzi jānorādasavi papildus ienākumi skaitļos, bet tikai to robežas. Papildus tam, deputātiem netiek prasīts sniegt informāciju par īpašumiem, transportlīdzekļiem, parādsaistībām vai aizdevumiem, skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumiem, kas Latvijas valsts amatpersonām ir deklarējami dati. Deklarācijā pieejamie dati tiek publicēti internetā, tādēļ, sniedzot nepatiesas ziņas, deputāti riskē ar to, ka, javiņu patiesie ienākumi tiks izpētīti, tas veicinās neuzticību no vēlētājiem.
EP deputāta finanšu deklarācija un VID amatpersonu deklarācija - kā diena pret nakti
Papētot esošo Latvijas EP deputātu iesniegtās sākotnējās deklarācijas, kuras ir publiski pieejamas deputātu profilos EP oficiālajā mājas lapā, var novērot, ka tās ir pārsvarā tukšas, ar dažām piezīmēm un kopumā ļoti neizteiksmīgas. Piemēram, Aleksandra Mirska EP deklarācija un 2011. gada VID deklarācijas atšķiras kā diena pret nakti – pēdējā ir pieejama informācija par neskaitāmiem īpašumiem un aizdevumiem, kas savukārt netiek atspoguļoti EP deklarācijā. Šāds kontrasts ir novērojams visiem EP deputātiem, kuriem vispār ir pieejamas VID amatpersonu deklarācijas par iepriekšējiem gadiem.
Šeit lomu spēlē morāle un ētika, jo būt pilnīgi atklātam pret sabiedrību, zinot, ka daļa no informācijas var būt kompromitējoša vai jautājumus raisoša, ir diezgan grūti. No otras puses, ja deklarācija netiks iesniegta, deputātu nevar ievēlēt nevienā amatā Eiropas Parlamentā vai tās struktūrās. Tādā gadījumā deputāts, par spīti tam, ka ir ticis ievēlēts EP, nespēs paveikt kaut ko nozīmīgu. Lielākai atklātībai un caurredzamībai vajadzētu pilnveidot finanšu interešu deklarāciju, lai tā spētu vēlētājiem sniegt racionālu un skaidru informāciju par deputāta finanšu saistībām nevis pavirši „ķeksīša pēc” aizpildītas aptaujas rezultātus.
Papētot sīkāk EP deputātu finanšu grozu jeb visus labumus, ko tie saņem, par ko publiski pieejama informācija EP oficiālā vietnē, 2013.gadā EP deputāta atalgojums bija 6250,37 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Deputātam pienākas arī ceļa izdevumu jeb lidmašīnu biļešu kompensācija, kas nepārsniedz lidojumu cenas biznesa klasē, un "komandējuma nauda" 304 eiro vērtībā par katru ES teritorijā reāli pavadīto darba dienu, piedaloties ES sanāksmēs Briselē vai Strasbūrā, kā arī piemaksa 4299 eiro mēnesī par biroja uzturēšanas izdevumiem (noma, sakaru pakalpojumi, u.tml.). Turklāt, deputāti saņem arī veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kā arī tiem ir tiesības pretendēt uz pensiju, sasniedzot 63 gadu vecumu.
Protams, EP deputātiem jābūt finansiāli nodrošinātiem un neatkarīgiem, lai varētu pilnvērtīgi strādāt un izturēt arī lobistu spiedienu, no kuriem Briselē mudž. Tomēr, izpētot augstāk minēto informāciju, rodas iespaids, ka politiķiem, kuriem izdosies ieņemt EP deputāta krēslus, būs iespēja gūt vērā ņemamus ienākumus un par tiem detalizēti nevienam neatskaitīties.
EP deputāta finanšu interešu deklarācija šķiet kā parasta formalitāte.
Tiem vēlētājiem, kuriem tiešām interesēs deputātu iepriekšējā darbība un piemitīs vēlme „rakt”, tas būs jādara mūsu pašu datu bāzēs un reģistros, nevis EP mājas lapā, kas katrā ziņā būtu ērtāk. Piemēram, Latvijā Saeimas deputātiem regulāri ir jāiesniedz detalizētas amatpersonu deklarācijas. Salīdzinot ar VID valsts amatpersonu deklarāciju, EP finansu interešu deklarācija šķiet kā parasta formalitāte, kas ne pavisam nesaskan ar Eiropas Parlamenta nopietno lomu pasaulē. Vai tiešām vēlētājiem un žurnālistiem ir jāburas cauri skaitļiem un ar kalkulatoru rokās pa īstam jāiepazīst deputāti? Vajadzētu mainīt lietu kārtību, lai uz šo jautājumu varētu atbildēt noraidoši.
Parasti ētikas jautājumi tiek cilāti arī gadījumos, kad tiesiski ētikas normas netiek pārkāptas, jo to nav noteicis neviens juridisks reglaments vai kodekss, taču var runāt par iespējamiem ētikas pārkāpumiem.
Kā spilgtu piemēru var minēt pašreizējās EP deputātes Tatjanas Ždanokas nesen izrādīto pastiprināto atbalstu PSRS atjaunošanai, piedaloties Krievijas organizācijas „Sutjvremeņi” rīkotā pasākumā, zem sarkanā karoga uzstājoties kā EP deputātei no Latvijas. Šādi rīkojoties, viņa nepārstāvēja savu valsti un nepārstāvēja arī savu darba devēju, tādējādi balansējot uz ētikas, "vārda brīvības" vai pat kriminālpārkāpuma robežas, jo Drošības policija ir uzsākusi pārbaudi. Ždanokas kā novērotājas klātbūtne apšaubāmas leģitimitātes vēlēšanās Krimā viesa pamatotas šaubas par lojalitāti gan viņas pārstāvētajai politiskajai grupai Eiropas Parlamentā, gan Latvijai vai Eiropai kā tādai. Juridiski viņa nav pārkāpusi EP iekšējo rīcības kodeksu, taču ir pārkāpusi vispārējasētikas normas. Bez ievērības incidents netika atstāts: 19. martā Ždanokas pārstāvētās politiskās grupas Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība priekšsēde Rebeka Hārmsa vērsās pie EBA ar lūgumu izslēgt Ždanoku no grupas. Taču neskatoties uz prasību, „zaļo” puse nav atbildīga par grupas sastāvu, kas nozīmē, ka lēmumu par Ždanokas izslēgšanu vai saglabāšanu grupā var lemt tikai EBA, kuru viņa oriģināli pārstāv – tātad, izslēgšana visticamāk nenotiks. 21. martā starp EBA līderi Džilu Evansu un jau minēto Rebeku Hārmsu tika panākta vienošanās, ka šī problēma nenonāks politiskās grupas dienaskārtībā. Līdz jaunajam sasaukumam viss ritēs kā ierasts.
Harizmātiskais amerikāņu mācītājs un politiķis Mārtins Luters Kings savulaik ir teicis: „The time is always right to do what is right” (Vienmēr ir piemērots laiks, lai rīkotos pareizi). Ētika ir izkopta un pilnveidota, lai palīdzētu mums dzīvot harmoniskā un taisnīgā sabiedrībā. No tā, cik kārtīgi un precīzi tā tiks ievērota, ir atkarīga ikdienas dzīve daudz lielākā mērā, nekā kāds spēj iedomāties. Politiķi ir tie, kas noteiks, kāda šī ikdiena būs, tādēļ saistībā ar ētiku no viņiem ir jāprasa vairāk un bez kautrēšanās. Politiķis - tā nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids. Tiem, kuri ir izvēlējušies iet šādu ceļu, ir jāapzinās visas profesijas šķautnes.
Foto autori: Dan Mason, Flickr.com, Procsilas Moscas, Flickr.com, Mondeys Child, Flickr.com
Pēdējās izmaiņas veiktas 23.05.2014