Blogi

EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANU KOPSAVILKUMS

Kā zināms, 2014. gada 24. maijs Latvijai ļāva pārdomāt dzīvi un varbūt pat labot kādu 2009.gadā pieņemto kļūdu, ievēlot Eiropas Parlamentā tās personības, kuru vieta galīgi nesaistās ar krēslu Strasbūras vai Briseles mājīgajās Eiropas Parlamenta ēku telpās. No 14 iesniegtajiem sarakstiem par labu esam atzīti tikai pieci, bet ievēlēti astoņi „svaigi” un arī ne tik svaigi deputāti, kuri mēģinās attaisnot 30% Latvijas iedzīvotāju dāvātās balsis. Mēģināsim novērtēt, kādas bija Saeimas deputātu prognozes pirms vēlēšanām un kāds ir atklāsmes pēc tām.

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

Lai gan oficiāli tas vēl nav izziņots, tomēr klīst baumas, ka 2005. gadā dibinātā apvienība “Saskaņas Centrs” ir nolēmusi izbeigt savu pastāvēšanu kā divu partiju- “Saskaņa” un “Latvijas Sociālistiskā partija” savienība. Par to liecina Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu partiju saraksti, kuros atšķirībā no 2009.gada vēlēšanām, vērojam Nila Ušakova partijas atdalīšanos no Alfrēda Rubika partijas.

Labāk zaudēt dažas balsis, nevis tādus uzskatus, kas ir pa kreisi no mums.

Kā norādījis “Saskaņas” partijas biedrs un pirmais kandidāts sarakstā uz EP deputāta amatu Boriss Cilevičs: “Atdalīšanās bija mūsu apzināts lēmums. Apvienība „Saskaņas Centrs” turpina pastāvēt. Saeimā nekādu problēmu nav, mēs respektējam atšķirīgus kolēģu viedokļus. Attiecībā uz Eiropas Parlamentu, ir ļoti būtiski, lai mūsu pārstāvji strādātu tieši ar sociāldemokrātisko frakciju”, tomēr pie iepriekš sacītā piemetina, ka “labāk ir zaudēt dažas balsis, bet iegūt tos deputātus, kuri tiešām aizstāvēs sociāldemokrātiskas vērtības, nevis tādus uzskatus, kas ir pa kreisi no mums”. Turpretī “Latvijas Sociālistiskās partijas” pārstāvis Raimonds Rubiks gan neesot pilnīgi pārliecināts par apvienības kopīgu kandidēšanu 12. Saeimas vēlēšanās un atzīst, ka par šo jautājumu vēl tiks lemts, tomēr jebkurā gadījumā “Latvijas Sociālistiskā partija” plāno kandidēt vēlēšanās.

Savukārt pēc tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” aptaujas datiem, kurā tiek uzdots jautājums - “Par kuru politisko partiju Jūs balsotu, ja rīt notiktu Saeimas velēšanas?”, partija “Saskaņa” ieņēma līderpozīciju ar 16,8% aptaujas dalībnieku atbalstu, apsteidzot valdošās koalīcijas partiju “Vienotība” par 0,7%. “Saskaņas” partijas pārstāvji kā Nikolajs Kabanovs, Sergejs Mirskis, Boriss Cilevičs, kuri “Saskaņai” prognozēja pat 3 mandātus EP vēlēšanās, kā arī Andrejs Elksniņš un Sergejs Dolgopolovs, kuri atzīmējuši savu partiju kā absolūtos līderus šajās vēlēšanās, visdrīzāk ir vīlušies, jo prognozēto trīs mandātu vietā viņi ir ieguvuši tikai vienu, turklāt, “Saskaņas” pārstāvis EP būs žurnālists Andrejs Mamikins, kurš aiz sevis atstājis 11. Saeimas deputātu Borisu Cileviču un Saeimas priekšsēdētāja vietnieku Andreju Klementjevu.

“Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uzsvēra, ka partijai nav izdevies pārliecināt savus vēlētājus, ka arī EP vēlēšanas ir svarīgas un nepieciešams iet balsot. Pateicoties tam, ka “Saskaņas” vēlētāji uz vēlēšanām neatnāca, šādus labus rezultātus guvusi “Vienotība” un arī Latvijas Krievu savienība, kas tikusi pie viena mandāta EP, ziņo informācijas aģentūra LETA.

Politiskā partija "Alternative"

Daudziem par prieku, bet daudziem arī par nožēlu viens no politiskās partijas “Alternative” līderiem un arī iepriekšējā EP sasaukuma deputātiem šogad nav ieņēmis kāroto mandātu. Ar 13 981 plusu un tikai 103 svītrojumiem Aleksandrs Mirskis ir palicis diezgan tālu aiz svītras.

Domājams, ka daudzas partijas [..] sāks meklēt kooperācijas iespējas.

Tomēr tas visdrīzāk ir skaidrojams ar tā saucamo “mazo partiju efektu”, uzskata gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Saeimas deputāts un “Saskaņas Centra” pārstāvis Ivars Zariņš norāda, ka “šīs vēlēšanas visvairāk var ietekmēt politisko partiju konsolidācijas procesu, citiem vārdiem sakot, domājams, daudzas partijas sapratīs, ka ir pārvērtējušas savas spējas un sāks meklēt kaut kādas kooperācijas iespējas”.

Saeimas priekšsēdētāja un partijas “Vienotība” pārstāve Solvita Āboltiņa gan lielas prognozes par jaunajām partijām neliek: “Jaunās partijas var nākt ar jauniem cilvēkiem un komandu, ļoti spēcīgu piedāvājumu. Tas ir vienīgais, kas var jauno partiju reitingus palielināt.”

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)

LSDSP diemžēl ar rezultātiem nevar iepriecināt, jo par šo partiju nobalsojuši vien 1 462 balsstiesīgie. Acīmredzot Jāņa Dinēviča uzstādījums - “nevar Latviju pārstāvēt tikai ar viedokli, kas atbalsta Kremli”, kas 28.aprīlī izskanējis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, vēlētājus tā arī nav uzrunājis.

"Par prezidentālu republiku"

Einara Grigora partija ieņem otro vietu pēc vismazāko balsu pārstāvniecības jeb šo partiju ir atbalstījuši vien 672 vēlētāji. Šīs partijas kandidātu līderis Augusts Kūravs ieguvis vien 125 plusus un 67 svītrojumus, kas jau tāpat uz zemā vēlētāju aktivitātes līmeņa izskatās teju vai niecīgi.

Latvijas Atdzimšanas partija

Atbalstījuši vien 1 252 vēlētāji.

Kristīgi demokrātiskā savienība

Salīdzinoši aktīvi reprezentējošā partija pirmsvēlēšanu periodā, kas kategoriski iestājusies pret viendzimuma laulībām, balsot par sevi ir pārliecinājusi tikai 1 453 vēlētājus.

"SUVERENITĀTE"

Partija, kas pirmā iesniegusi sarakstu EP vēlēšanām un atvadījusies no viena saraksta dalībnieka - Aidina Askerova, kurš, kā izrādījies, nemaz nav Latvijas un pat Eiropas Savienības pilsonis, ieguvusi viszemāko vēlētāju atbalstu. Par šo partiju nobalsots 599 reizes.

Latvijas Reģionu Apvienība

Tā saucamā Bondara partija, kas ieguvusi 11 035 vēlētāju atbalstu, sevi pieteica diezgan skaļi un Mārtiņš Bondars pat paspēja iesaistīties vārdu boksā ar Eināra Repšes partijas “Latvijas Attīstībai” pārstāvi Danu Titavu 14.maija radio “BOOM FM” raidījumā “Suņu būda”, kurā Dans Titavs ir pārmetis Mārtiņa Bondara divkosību attiecībā pret izteikumiem par Repšes partijas darbību tajā laikā, kad Bondars ir bijis biedrības “Latvijas Attīstība” biedrs un tagad, kad ir līderis citam politiskajam spēkam.

Jāsaka, ne šis Mārtiņa Bondara iznāciens, ne arī pārējie nav spējuši pārliecināt vēlētājus atdot balsi par “Latvijas Reģionu Apvienību”.

Zaļo un Zemnieku savienība

Iveta Grigule ir ne tikai visbiežāk atzīmētā, bet arī svītrotākā persona ZZS sarakstā. 

Šajā gadījumā gan jāsaka, ka nevar saprast - priecāties vai raudāt. Droši vien populārākā šī brīža personība Iveta Grigule, kuras portreti bija redzami visās vides reklāmās un uz visiem iespējamajiem, ripojošajiem transportlīdzekļiem, ir ieguvusi mandātu Eiropas Parlamentā. Ivetas Grigules kundze ir ne tikai visbiežāk atzīmētā, bet arī svītrotākā persona Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sarakstā. Lai arī pašā reklāmas kampaņas sākumā uz aģitācijas plakātiem gozējās ne tikai Iveta Grigule, bet arī ZZS EP deputātu kandidātu saraksta pirmā persona Andris Bērziņš, tomēr par spilgtāko atzīta tikai un vienīgi Grigule, kura pievērsusi ne tikai sabiedrības, bet arī mediju uzmanību ar uzkrītošo fotogrāfijas pārveidi.

Politikas eksperte Iveta Kažoka LNT raidījumā “900 sekundes” norādīja, ka patiesībā, uz doto brīdi nemaz nevarētu spriest, vai vērienīgā Grigules kundzes reklāmas kampaņa ir pienesusi papildus punktus ZZS vai tomēr atņēmusi. Tomēr pati Iveta Grigule nekādus komentārus par reklāmas kampaņas veiksmīgumu vai gluži otrādāk - izgāšanos nevēlas paust un uz telefona zvaniem atbildēt atsakās.

LTV raidījumā “Izvēlies nākotni” jaunievēlētā EP deputāte atklājusi, ka reklāmas kampaņa izmaksājusi aptuveni 150 tūkstošus eiro, tomēr reklāmas kampaņas sponsorus neatklāj.

“Latvijas Krievu savienības” līdere Tatjana Ždanoka norāda, ka šis ir lielisks piemērs tam, ko ir iespējams panākt ar naudu nevis darbiem.

Latvijas Sociālistiskā partija

Kā jau iepriekš tika norādīts, Rubika partija Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējusi atsevišķi no partijas “Saskaņa” un ieguvusi 6 817 vēlētāju atbalstu, kas uz pārējo partiju fona ne ar ko īpašu neizceļas, ņemot vērā arī to, ka partijas līderis ir Alfrēds Rubiks, 2009. gada EP sasaukuma deputāts.

Lai arī opozīcijas deputāti noraudzījušies skeptiski uz iespējamo Alfrēda Rubika pārvēlēšanu, tomēr partijas biedri ir bijuši cerīgi. Kā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām minēja Raimonds Rubiks: “Mēs ļoti ceram, ka tauta mūs tomēr atbalstīs. Mūsu līderis ir godīgākais cilvēks Latvijā, kurš dara un nepļāpā lieku”.

Tomēr jautājot, kā Raimonds Rubiks vērtē Alfrēda Rubika novērtējumu EP kandidātu datubāzē Kandidatiuzdelnas.lv, viņu pārņēmušas emocijas un neizpratne: “Pa 20 gadiem, kad Latvija atguva savu brīvību, viņš ir izdarījis daudz vairāk priekš savas tautas nekā visi lielie pļāpātāji, kurus uzskata par nebīstamiem! Vienkārši valdošajai koalīcijai ir nepieciešams ienaidnieks, ar kuru cīnīties, un tas ir Alfrēds Rubiks!”

Partija "VIENOTĪBA"

Jautājot “Vienotības” pārstāvei un 11. Saeimas deputātei Ilmai Čepānei pirms EP vēlēšanām, vai pareģojumi par “Saskaņas” līderpozīcijām piepildīsies, viņa atbildēja, ka “nē, tas atkarīgs būs no latviešu vēlētājiem, kas pārstāv varbūt nevis latviešus, bet kas atbalsta, tomēr šo lielāko grupu Eiropas Parlamentā, kas ir vairāk liberālāks nekā konservatīvāks”.

Un gluži kā par spīti opozīcijas pareģojumiem partija “Vienotība” kopā ir ieguvusi 204 979 balsstiesīgo atbalstu, kas ir 46,19% no visiem vēlēšanu dalībniekiem.

Dombrovskis: EP vēlēšanas var kalpot kā labs atspēriens nākamajās Saeimas vēlēšanās. 

Šāds pārsvars “Vienotībai” ir garantējis četrus mandātus, kurus iegūst Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš.

Dombrovskis neuzskata, ka līdz ar EP vēlēšanām "Vienotība" būtu zaudējusi daudz spēcīgus līderus, kas liegs partijai sasniegt labus rezultātus Saeimas vēlēšanās. Dombrovskis domā, ka EP vēlēšanas var kalpot kā labs atspēriens nākamajās Saeimās vēlēšanās, turklāt tās esot apliecinājušas "Vienotību" kā spēcīgāko partiju Latvijā un pierādījušas, ka pareizs ir partijas "kurss uz labējo partiju konsolidāciju", raksta ziņu portāls “IR”.

"Latvijas Krievu savienība"

“Latvijas Krievu savienības” saraksts šajās vēlēšanās krasi izceļas, jo uz kopējā fona skatoties, var nojaust, ka bez šīs partijas līderes Tatjanu Ždanokas partija nepārsniegtu pat 1% vēlētāju robežu.

Kopējais vēlētāju skaits, kas atbalstījis partiju- 28 303, bet pašu Tatjanu Ždanoku atbalstījuši 23 828, turpretī, izsvītrojuši tikai 389 vēlētāji.

Pati partijas līdere atzīst, ka par šādu iznākumu bija šaubījusies, jo kopējo skatu esot nomākusi partijas reitingu tabula. “Liela ietekme vēlēšanās ir naudai un zinot to, ka mūs nesponsorē nekāds oligarhs, tikai mūsu pašu partijas līdzekļi no ziedotājiem un atbalstītājiem, esam pateicīgi par sniegto atbalstu” stāsta Tatjana Ždanoka.

Tāpat partijas līdere norādījusi, ka ir izbrīnīta par sabiedrības atbalsta izteikšanu tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās “Vienotībai”.

Kā atzinusi Ždanoka, viņa turpinās darbu Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā jeb tiešāk sakot - Eiropas Brīvās apvienības grupā.

"Latvijas attīstībai"

Eināra Repšes partijas priekšgalā un kā reklāmas kampaņas seja, norādīts bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, kurš ieguvis vien 6 482 vēlētāju balsis, bet par partiju kopumā nobalsojuši 9 421 pilsonis.
Diemžēl uz telefona zvaniem Andreja Žagara kungs neatbild, tomēr medijos tiek lēsts, ka reklāmas kampaņa tiks turpināta arī 12. Saeimas vēlēšanās.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Pēc 16. marta leģionāru piemiņas dienas pasākumiem un Eināra Cilinska burtiskas atteikšanās no amata, lai tikai atdotu godu 2.P.K. latviešu cīnītājiem, medijos bieži vien šāds solis tika piesaukts kā bonusa punktu pelnīšana EP velēšanām. Tomēr arī šāds gājiens nav īpaši palīdzējis Nacionālās apvienības deputātu kandidātiem, un iegūts tika tikai viens mandāts, kurš jau uz atkārtoto termiņu tiek nodots Robertam Zīlem.

Lieki piebilst, ka nelielu izbrīnu rada lielais svītrojumu skaits Baibai Brokai, kura saņēmusi nopēlumu no 8 578 vēlētājiem.

Kopumā šīs vēlēšanas aizvadītas diezgan skumji. 

Tomēr kopumā šīs vēlēšanas ir aizvadītas diezgan skumji, jo vēlēšanās piedalījušies tikai 30,25% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju.

Teju vai visi intervētie deputāti atzīst, ka šīm vēlēšanām noteikti nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība, jo ir jāsaprot, ka Eiropas Parlaments - tā ir iespēja uz labāku un ilgtspējīgāku nākotni Latvijai, tomēr jāatzīst, ka nekāds konkrēts Eiropas Parlamenta reklamējošs plāns vēl nav izdomāts.

Foto avots: European Parliament Flickr.com Photostream, Creative Commons Licence

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 02.06.2014

Atpakaļ uz sarakstu