Blogi

Vēlētājam noderīgi interneta rīki un aplikācijas

Vēlēšanu laikam strauji tuvojoties, vēlētājiem politisko reklāmu lavīnā kļūst sarežģītāk izvēlēties, par kuru partiju un/vai kandidātu balsot. Kandidatiuzdelnas.lv ir viens no instrumentiem neziņas kliedēšanai un izvēles izdarīšanai, taču pastāv vēl citi rīki, ar kuriem daudzi, iespējams, vēl nav pazīstami. Katrs no aprakstītajiem rīkiem ir unikāls savā formā un visādā ziņā noderīgs, un par tiem sabiedrība ir jāinformē.

EUVOX.EU

Ar Eiropas Parlamenta un Open Society Fonda atbalstu ir izveidota īpaša aplikācija EUvox 2014, kas palīdz vēlētājiem sagatavoties nozīmīgajam vēlēšanu datumam.

Aplikācijas mērķis ir palīdzēt izvēlēties partiju, kas vislabāk atbilst vēlētāja politiskajai nostājai un attieksmēm. Veltot nedaudz vairāk laika (15-30 minūtes), EUvox piedāvā arī samērā vienkāršu pieeju informācijai par katras partijas nostāju trijās politiski svarīgās jomās: ekonomikā, sociālajā sfērā un ES integrācijas jautājumos, kā arī ar tām saistītās situācijās.

Euvox ir kā izklaidējoša saderības spēle

Šī aplikācija analizē vēlētāju politiskās ideoloģijas noslieci, vērtējot nostājas skalā no ekonomiski vai sociāli kreisām līdz labējām. Vienuviet uzskatāmā veidā ir iespējams salīdzināt paša aplikācijas lietotāja nostāju ar jebkuru no Latvijas partijām, kuras kandidē uz EP vēlēšanām.

Lai aktivizētu un spētu lietot aplikāciju, lietotājam ir jāatbild uz aptuveni 36 jautājumiem par Eiropas Savienību, politiku un citām ar valsts pārvaldi saistītām tēmām. Ja kāds uz jautājumu par to, vai Latvijai ir jāatsakās no eiro valūtas, atbildētu noraidoši, tad vēlētāja atbilstība pietuvinātos partijai ar līdzīgu viedokli, piemēram, „Vienotībai”.  Pēc līdzīga principa tiktu aprēķināta optimālākā partijas izvēle.

Ir pieejama arī opcija redzēt atbilstību arī ar citām EP partijām no citām valstīm, tādējādi sasaistot Latviju ar pārējo Eiropu. Aplikācijā ir pieminētas tikai 6 no 14 partijām ( „Vienotība”, „Saskaņas Centrs”, „Nacionālā Apvienība”, „Zaļo un Zemnieku savienība”, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un „Latvijas Sociālistiskā partija”), taču šīs partijas ir Latvijas sabiedrībā populārākās.

Protams, izlemt, par kuru balsot, šī aplikācija nespēs pilnībā pārliecināt, taču tā liks aizdomāties par to, kura partija domā līdzīgāk Tev. EUvox ir kā izklaidējoša saderības spēle, kura vienlaikus arī ir ļoti informatīva, tādēļ ikvienam vajadzētu to izmēģināt, kaut vai intereses pēc. Neskatoties uz to, rodas sajūta, ka šī aplikācija ir vairāk piemērota cilvēkiem, kuri interesējas par politiku un kuriem ir zināšanas par politiskajiem procesiem. Latvijā cilvēki vairāk balso pēc etniskā principa, nevis pēc partijas ideoloģijas, tomēr šis būtu kārtējais mazais solis uz „eiropeiskāku” domāšanu.

Pielaiko partiju! 

Pēc līdzīga principa, kāda ir Euvox.eu aplikācija, ir izveidota aptauja „Pielaiko partiju!”, ar kuras palīdzību ir iespējams redzēt, cik ļoti saskan vai nesaskan vēlētāja attieksmes un nostāja ar uz EP vēlēšanām kandidējošo partiju nostājām.

Aptauja izveidota, sadarbojoties 14 ES dalībvalstu organizācijām (Vācijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Polijā, Latvijā, Grieķijā, Bulgārijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Čehijā, Slovākijā, Francijā un Nīderlandē). Latvijā aplikācijas izveidi jau 10 gadus nodrošina Sabiedriskās politikas centrs Providus. 

Šajā aplikācijā ir mazāk jautājumu (kopā 25), taču jautājumu būtība ir tāda pati kā iepriekšējā aptaujā – tiek piedāvāti apgalvojumi par Eiropas Savienības tematiku, un ir iespēja izvēlēties tiem piekrist, nepiekrist vai turpināt aptauju, nenorādot viedokli. Šīs aplikācijas stiprā puse ir fakts, ka šeit tiek pārstāvētas vairākas kandidējošās partijas (kopumā 9 no 14) – papildus sešām partijām, kuras tika pārstāvētas Euvox.eu rīkā, sarakstā ir „Latvijas attīstībai”, „Kristīgi demokrātiskā savienība”, „Latvijas Reģionu apvienība” un „Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partija”. Vienīgā partija, kas netika pārstāvēta, bija politiskā partija „Alternative”. Ir iespējams arī salīdzināt savu atbilstību ar Eiropas vadošajām partijām.

Vienīgais mīnuss ir tas, ka rezultātus un saderību var ietekmēt neziņa un neizpratne par jautājumu nozīmi un ideoloģiju. Bieži gadās, ka cilvēkiem nepatīk izvēlēties opciju „Nav viedokļa”, tā vietā tiek atbildēts jautājums, to neizprotot. Vai arī Latvijas vēlētājs patiesībā nemaz nezina, kādas ideoloģija viņam simpatizē. Jābūt gataviem uz pārsteigumiem, jo var būt situācija, ka rezultāts ir saistīts ar politisko spēku, ar kuru viņš nekad mūžā nevēlētos būt saistīts. Šī iemesla dēļ  nevajadzētu pilnīgi paļauties uz aptaujas rezultātiem savā izvēlē, bet vairāk iedziļināties partiju programmās un ideoloģijā. 

Votewatch.eu

Ja ir interese par pašreizējo EP deputātu reālo profesionālo darbību EP ietvaros, kā ideālu rīku - mājas lapu var minēt VoteWatch.eu, kurā ir pieejama detalizēta informācija par visiem Eiropas Parlamenta sēdēs notikušajiem balsojumiem.

Interesentiem ir iespēja atlasīt balsojumus pēc konkrētiem EP deputātiem, dalībvalstīm vai balsojumu sfērām, kā, piemēram, budžets, attīstība, kultūra un izglītība utt. Atlasot pēc deputāta, var redzēt, kā tas ir balsojis katrā balsojumā un, vai deputāta nostāja ir bijusi saskaņā vai pretststā ar politiskās grupas nostāju.

Šī ir tā vietne, kuru rūpīgi izpētot, var lemt par deputātu lietderību un viņu darbību, jo ir pieejama statistika arī par deputāta parlamentāro jeb likumdošanas izstrādes darbu - sagatavoto ziņojumu, deklarāciju, viedokļu skaitu utt. Lai iegūtu lielāku priekšstatu par šo sadaļu, var iepazīties ar skaidrojumu latviešu valodā šeit. 

Gadījumos, ja šķiet, ka deputāts ir nobalsojis neadekvāti vai valsts interesēm neatbilstoši, VoteWatch būs kā pierādījums vēlākām debatēm un diskusijām. Mājaslapa ir diezgan ērti lietojama, kā arī iegūtos datus var viegli iegūt tabulu un grafiku veidā vēlākai izmantošanai. Vietne ļauj arī valstu iedzīvotājiem būt lietas kursā par sēdēs apskatītajiem jautājumiem, tādējādi veicinot caurskatāmību un atklātību.

Interesanti, ka lapā pieejami arī dati par iepriekšējā EP sasaukuma darbu (2004-2009), un tajos var atrast informāciju arī par, piemēram, Valda Dombrovska darbu Eiropas Parlamentā, pirms viņš kļuva par Latvijas premjeru, kā arī Rihardu Pīku no "Latvijas Attīstībai". Abi kungi kandidē EP vēlēšanās atkārtoti.  

Jāpiebilst, ka mājaslapa ir pieejama tikai angļu valodā, kas ierobežo daudzu iedzīvotāju piekļuvi informācijai, taču nav izslēgts, ka kādreiz, attīstot vietni, būs arī iespējama latviešu vai citu valoda versija.

GOVFACES.COM

Viena no vietnēm, ar kuras palīdzību ir iespējams sazināties ar tagadējiem EP deputātiem, ir GovFaces.

Tas ir kā modificēts sociālais tīkls, kurā ebkuram EP deputātam var uzdot jautājumu tiešā veidā. Uzdotie jautājumi parādīsies kā emuāru komentāri, uz kuriem deputāti var sniegt atbildi un paust savu viedokli. Ideja šādai vietnei ir diezgan laba, jo šāda iespēja vidēji formālā vidē sazināties ar deputātiem liecina par Eiropas Parlamenta iešanu „līdzi laikam”, pielāgojoties tehnoloģiju un interneta laikmeta prasībām. Taču pastāv arī daži mīnusi.

Lai spētu uzdot jautājumus un saņemt atbildes uz tiem, kā arī redzēt citas deputātu un vēlētāju sarakstes, ir nepieciešama reģistrēšanās un regulāra pierakstīšanās. No vienas puses to var uzskatīt par priekšrocību, jo anonimitātes ierobežošana ļauj izvairīties no vardarbības un necieņas izrādīšanas interneta vidē, taču vidusmēra cilvēkam, kuram katra minūte ir dārga, šāds formalitāšu aspekts varētu traucēt un mazināt vēlmi vispār censties.

Vēl viens trūkums - ļoti maza daļa no EP deputātiem ir aktīvi šajā vietnē. Īpašs indikators pat uzsver, kuri ir aktīvie un kuri pasīvie politiķi. No Latvijas pārstāvjiem tikai Inese Vaidere un Sandra Kalniete samērā regulāri atbild uz viņām adresētajiem jautājumiem. To pašu var teikt arī par citu valstu pārstāvjiem. Šo problēmu derētu izskaust no iekšienes jeb veicināt pašu deputātu iesaisti. Pretējā gadījumā Eiropa laika gaitā paliks tikpat sveša, kā pirms desmit gadiem un antagonisms ir pēdējais, kas būtu EP vajadzīgs.

GovFaces ir labs rīks birokrātijas apiešanai un komunikācijas procesa saīsināšanai, taču ir nepieciešams laiks un pārmaiņas, lai sociālā tīkla ideja veiksmīgi realizētos praksē. No otras puses, mūsdienās var izmantot arī Facebook vai Twitter, lai sazinātos ar EP deputātiem jebkurā laikā. Šajos tīklos deputāti pat ir ievērojami aktīvāki. Tik mazā valstī kā Latvija arī barjeras starp politiķi un vēlētāju ir vieglāk nojaukt tieši sociālajos tīklos. 

Nobeigumā

Katrs vēlētājs savā izvēlē ir neatkarīgs, kas ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Mūsdienās informācija par visu ir pieejamāka, kā jebkad un šī privilēģija ir jāizmanto – katram ir jāzina, kāpēc balsot par konkrēto kandidātu, ko viņš spēs panākt un ko mūsu labā dara (vai nedara) jau esošie pārstāvji un augstākminētās aplikācijās un interneta vietnēs atbildes uz šiem jautājumiem var atrast. Protams, bez pašu iniciatīvas un intereses neiztikt, bet tiem, kuriem tās piemīt, ir vērts zināt, ka ir arī vieglāks veids, kā uzzināt, ietekmēt un būt ciešākā kontaktā ar Eiropu.

Pēdējās izmaiņas veiktas 16.05.2014

Atpakaļ uz sarakstu